VID: Finanšu policijas amatpersonai ir tiesības glabāt skaidrā naudā jebkādu summu, mēs šai sakarā neko neizpaudīsim
PIETIEK31.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu policijas augstai amatpersonai ir visas tiesības deklarēt skaidrā naudā uzglabātus 71 000 eiro un 20 000 dolāru, un mēs neizpaudīsim nekādas ziņas par to, vai šai saistībā pēdējos trīs gados ir veiktas kaut jel kādas pārbaudes, - šāda ir Ināras Pētersones (attēlā pa labi) vadītā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbilde par Finanšu policijas pārvaldes Administratīvās vadības daļas vadītāja vietnieka Jurģa Kijoneka deklarētajiem iespaidīgajiem skaidrās naudas uzkrājumiem. Īpaši interesanti, ka iespaidīgie uzkrājumi VID darbiniekam parādījušies pēc tam, kad viņš no izbijuša skandaloza Ekonomikas policijas darbinieka un viņa sievas skaidrā naudā "u.c. ienākumos" saņēmis 80 000 eiro un 20 000 dolāru.
"Esmu veicis darījumus ar skaidru naudu (konvertācijas, iemaksas kontos u.c.). No saviem kontiem un maksājumu kartēm esmu veicis naudas pārskaitījumus un maksājumus citu personu interesēs, kuras pēc tam naudu man ir atgriezušas.
Deklarējamā periodā esmu izsniedzis aizdevumu, kuru tajā pašā periodā esmu saņēmis atpakaļ. esmu piedalījies nekustamā īpašuma izsolē un nosolījis augstāko cenu, kuru esmu samaksājis, izsoles norise ir apstrīdēta tiesā, tāpēc tās rezultāti nav zināmi. Esmu saņēmis IIN atmaksu," - ar šādām un līdzīgām piebildēm Kijoneks ir papildinājis vairākas savas deklarācijas.
Tas arī ir saprotams - augstā Finanšu policijas amatpersona, kā Pietiek jau informējis, viena pati ir deklarējusi skaidrās naudas uzkrājumus, kas pārsniedz trešo daļu no iepriekš De Facto "analizēto" simt izmeklētāju uzkrājumu kopsummas, - viņš skaidrā naudā glabājot 71 000 eiro un 20 000 ASV dolāru.
Īpaši interesants ir fakts, ka, spriežot pēc amatpersonas deklarācijām, iespējamais skaidrās naudas uzkrājumu avots ir kāds neizskaidrots darījums, Kijonekam 2011. gadā saņemot "u.c. ienākumos" - tā tie aprakstīti deklarācijā - 80 tūkstošus eiro un 20 tūkstošus ASV dolāru, kurus viņam samaksājuši Normunds Margevičs un Ligita Margeviča.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Normundam Margevičam ir cieša saistība ar ekonomiskās un finansiālās noziedzības jomu, - līdz pat 2001. gada 25. oktobrim viņš bija Ekonomikas policijas inspektors, kura deklarācijā bija minēta arī dzīvesbiedre Ligita Margeviča.
No amata Ekonomikas policijas inspektors aizgāja ne no laba prāta: vispirms atklātībā parādījās ar amatieru videokameru uzfilmēta aina - Margevičs un kāda gaļas kontrabandā iesaistīta uzņēmuma īpašnieks bija redzami, skaitot skaidru naudu.
Savukārt pēc tam, 2003. gadā bijušajam Ekonomikas policijas darbiniekam un viņa kolēģei pirmās instances tiesa piesprieda divu gadu nosacītu cietumsodu gaļas kontrabandas lietā par nolaidību un valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu. (Kāds ir bijis šīs lietas iznākums tālākajās instancēs, Pietiek nav izdevies noskaidrot.)
No paša Kijoneka nekādus skaidrojumus saistībā ar viņa "u.c. ienākumiem" un to avotiem Pietiek joprojām nav izdevies saņemt. Savukārt Pētersones vadītā VID atbilde ir - pat par to, vai saistībā ar šo amatpersonu kādas pārbaudes ir veiktas, sabiedrībai VID izpratnē neesot nekādu tiesību uzzināt.
VID vadības ieskatā sabiedrībai pietiekot zināt, ka "VID ir izveidota fizisko personu nodokļu nemaksāšanas novēršanas sistēma RASA, kurā arī visu valsts amatpersonu deklarāciju dati tiek integrēti", un ka "ir ieviesta jauna Risku analīzes sistēma korupcijas risku analīzes veikšanai".
VID arī īpaši norāda, ka "jebkurai personai ir tiesības izvēlēties veidu, kādā tā uzglabā savā rīcībā esošos naudas līdzekļus. Neviens normatīvai akts (ne iekšējais, ne ārējais) nenosaka kārtību un neuzliek par pienākumu personām, tajā skaitā, valsts amatpersonām, veidot finanšu līdzekļu uzkrājumus tikai kredītiestādēs". Nekas vairāk šai sakarā ne VID, ne tā ģenerāldirektorei Pētersonei neesot sakāms.
Nekādu papildu informāciju VID vadība nevēloties sniegt arī pat Kijoneka iespaidīgajiem "u.c. ienākumiem": "Jurģis Kijoneks ir iesniedzis valsts amatpersonas deklarāciju, norādot tajā visu informāciju atbilstoši “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tādējādi visa par viņu kā par valsts amatpersonu publiskojamām informācija jau ir pieejama sabiedrībai šajā deklarācijā, kas publicēta VID mājaslapā publiskojam datu bāzē."
Rīt Pietiek publiskos informāciju par īpatniem darījumiem, kas fiksēti kādas citas VID darbinieces amatpersonas deklarācijās, - formāli viņu ar aprakstīto Finanšu policijas augsto amatpersonu nekas nesaista, taču pirms dažiem gadiem šai darbiniecei piedzimis dēls, kas nosaukts par Jurģi Kijoneku.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
