VID darbinieki: mūsu vadītājiem būtu jāmāca elementāra pieklājība
Lato Lapsa22.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vadītājiem būtu jāmāca elementāra pieklājība, darbiniekiem traucē biežās reorganizācijas un vadītāju nomaiņas, kā arī nepārdomāta mācību organizēšana, - arī šādus komentārus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki atklājuši Valsts darba inspekcijas preventīvās kampaņas „Psihoemocionālie riski darba vidē” ietvaros.
Kā atklāj Valsts darba inspekcijas noslēguma dokuments, kas ir LA rīcībā, iestādes darbinieki kampaņas ietvaros pievērsuši uzmanību valsts un pašvaldību iestādēm, kuru funkcija ir uzraudzība un kontrole, kā arī darbs ar klientiem un vispār cilvēkiem.
Kampaņa veikta saistībā ar to, ka arvien biežāk inspekcija saņēmusi darbinieku jautājumus – jūtos pazemots, negribu nākt uz darbu, ko man darīt? Turklāt pieaug arodslimnieku skaits, kuriem arodslimību izraisījuši psihosociālie riska faktori – atbildība par darbu, augstas darba prasības, varmācības draudi, ļoti ātrs, intensīvs darba temps u.c.
Septembrī preventīvās kampaņas ietvaros tikusi izsūtīta saite anonīmas interneta tiešsaistes anketas aizpildīšanai, savukārt oktobrī notikusi aptaujas rezultātu pārrunāšana ar iestāžu darbiniekiem, kam sekojusi gala secinājumu izstrāde. Anketu aizpildījuši 1615 VID darbinieki.
Rezultāti bijuši dažādi, bet konkrēti VID darbinieki atsauksmēs pieminējuši dažādas neorganizētības izpausmes vadības darbībā, - gan uzdotus liela apjoma darbus ar mazu izpildes termiņu, gan to, ka pietrūkst motivācijas un materiālās stimulēšanas. VID darbinieki vēlētos labāku sadarbību starp struktūrvienībām un pārdomātāku personālpolitiku, kā arī „cieņu, uzslavas, sapratni, cilvēcību, iejūtību”.
Starp interesantākajām atbildēm ir bijušas arī šādas: 63% aptaujāto ir atzinuši, ka pēdējā gada laikā viņiem pieaudzis darba apjoms, 45% - ka bieži sanāk strādāt vairāk, nekā ir noteikts, un viņiem jāpaliek pēc darba, 72% - ka ikdienā nākas iekļauties īsos laika termiņos un strādāt intensīvi.
Kaut arī salīdzinoši mazākumā, tomēr būtiska aptaujāto daļa pietiekami skaidri norādījusi uz iestādes vadības nekompetenci. 10% aptaujāto atzinuši, ka ar uzdoto darba apjomu viņi netiek galā, 9% - ka darba uzdevumi netiek uzdoti skaidri un saprotami (un vēl 18% snieguši atbildi „dažreiz”), 11% - ka viņiem tiek izvirzītas neizpildāmas vai pretrunīgas darba prasības (un vēl 35% - ka „dažreiz”).
Tāpat kampaņas ietvaros noskaidrots, ka 61% aptaujāto neredz iespējas darba vietā, bet tikai 28% šādas iespējas skaidri saskata. Faktiski vienīgais jautājums, kur neapmierināto skaits ir bijis niecīgs, ir saistīts ar atvaļinājuma saskaņošanu, - par to atzinīgi izteikušies veseli 87% aptaujāto.
Savukārt saistībā ar vardarbību un apdraudējumu darbā tikai 67% aptaujāto paziņojusi, ka nesaņem pastāvīgu, nepamatotu kritiku no vadības, bet 5% atzinuši, ka šādu nepamatotu kritiku saņem pastāvīgi, bet 28% - ka dažreiz. 10% aptaujāto atzinuši, ka darba vietā pastāvīgi notiek viņu aprunāšana vai ņirgāšanās no kolēģu puses, bet vēl 24% - ka reizēm.
Visbeidzot, 86% aptaujāto gan atzinuši, ka saņem mutiskus draudus no vadības par algas samazināšanu, atbrīvošanu no darba vai prēmijas neizmaksāšanu, bet 5% pavēstījuši, ka šādi draudi ir pastāvīgi, bet 9% - ka dažreiz.
Iespaidīgs ir to darbinieku skaits, kuri cietuši no klienta emocionāla vai fiziska uzbrukuma, - kopumā šo atbildi (ieskaitot „dažreiz”) snieguši 59% aptaujāto. No 1615 aptaujātajiem VID darbiniekiem kopumā 17 ir minējuši, ka vadītājs viņiem kādreiz ir seksuāli uzmācies. Gadījumu skaits, kad uzmācies kolēģis, ir bijis lielāks – 39.
Veseli 29% aptaujāto arī ir minējuši – viņi izjūt, ka pret viņiem ir atšķirīga attieksme no vadības vai kolēģu puses, bet tikai 24% - ka nav novērojuši veselības stāvokļa pasliktināšanos, kas varētu būt saistīta ar pārslodzi darbā.
Tikai 59% aptaujāto darbinieku ir atzinuši, ka vienmēr saņem atzinību par labi paveiktu darbu, un 46% - ka dažreiz vai pastāvīgi darba jautājumos tiek traucēti ārpus darba laika vai atvaļinājumā. Tāda pati aptaujāto daļa atzinusi, ka vadība vienmēr uzklausa un cenšas risināt darbinieku sūdzības un ierosinājumus.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
