Vēstule Tev – ja Tavs mērķis ir latviska Latvija

Ir tikai viens veids kā ceļā uz nozīmīgu mērķi var uzvarēt lielu pārspēku – sakoncentrēt visus pieejamos resursus daudz efektīvāk nekā to dara pretinieks.

Pamatu pamats, lai sakoncentrētu resursus, ir mērķi turēt svarīgāku par visu pārējo. Katru soli un katru notikumu izvērtēt tikai no viena skatu punkta – kādas ir tā kopsakarības ar izvēlēto mērķi.

Ja presē mēs izlasām kādu ziņu, tad pirmie jautājumi, kas mums būtu jāuzdod:

1) Kurš un kāpēc šo ziņu šajā brīdī ir radījis? Kurš un kāpēc to izplata?

2) Kādas tālākās sekas ziņas radītājs un izplatītājs sagaida?

3) Kādas ir paredzēto seku kopsakarības ar iespēju sasniegt mērķi?

4) Kā man jārīkojas, lai šīs sekas vairāk palīdzētu vai iespējami mazāk kaitētu mērķa sasniegšanai?

Nesen apspriestā notikuma jēga nav tas, ka Žaneta Jaunzeme Grende pārdeva savu īpašumu ārvalstu pilsoņiem. Notikuma jēga ir apvienības atbalstītāju sašutums, kam jāsummējas ar citiem sašutumu gadījumiem līdz rezultātā… atbalstītājiem jānovēršas no apvienības un jāpievēršas „ Vienotībai” (ZRP, ZZS, SC utt) vai jāpaliek neitrāliem, kas nozīmē to pašu. Tas, ka nākamajā izvēlē līdzīga īpašumu tirgošana ne tikai notiek ikdienišķā režīmā, bet pat tiek atbalstīta politiskos lēmumos, tas jau vairs nebūs būtiski. Darbiņš padarīts.

Zinu, ko kāds šajā brīdī padomātu: „Pārdot īpašumu ārzemniekiem ir slikti. Ja šāda slikta rīcība nebūtu, tad jau arī nebūtu uzbrukumu.”

Un varam jau mēs vienu pēc otra pārsvītrot ikvienu, kurš mūsu izpratnē kaut ko dara slikti. Tikai vai kādā brīdī tad nebūs jāizsvītro arī pašiem sevi…?

Partija un tās atbalstītāju loks ir liela sistēma, milzīga komanda, kurā svarīgs ir katrs posms. Nav iespējams panākt, ka katrs posms pēc kaut kādiem universāliem standartiem būs ideāls. Manuprāt, bez tā, ka nav šādu visiem vienādi pieņemamu universālu standartu, nav arī ideālu cilvēku.

Kāds nepratīs atšķirt „ka” no „kad” lietojuma

Kāds regulāri ēdīs Makdonaldā

Kāds būs sabļāvis uz savu māti vai netaisnīgi izturējies pret citiem tuviem cilvēkiem

Kāds būs pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus un mēģinājis vienoties ar policistu

Kāds pavisam noteikti būs nekompetents jautājumos, kas citiem šķitīs ārkārtīgi svarīgi

Bet kādam āriene būs tāda, kas nu pavisam nepiedien politiskām aprindām…

Un tikai no katra atšķirīgās pieredzes atšķirsies mūsu morālā nosodījuma apmērs katram konkrētam gadījumam.

Atgriezīsimies pie Žanetas gadījuma.

Vēl nebūdama partijā viņa bija vienojusies ar seniem ģimenes draugiem, cienījamiem kaimiņiem, kuri daudzu gadu garumā attīstījuši Latvijā uzņēmējdarbību, ka pārdos viņu bērniem kādu nekustamo īpašumu. Pārdos cilvēkiem, kuriem šis īpašums pavisam noteikti nav vajadzīgs kā līdzeklis uzturēšanās atļauju iegūšanai. Nu nav ideāls gadījums… Nepiestāv partijai… To lieliski saprot Lato Lapsa un tie, kam šāds skandāls nepieciešams savu (!!!) mērķu sasniegšanai. Mazliet meistarīgākā mērcē pasniedzot un neganti daudz reižu atkārtojot, efekts garantēts.

Un mēs sākam šaustīt… Sist savējo, jo viņš nav bijis ideāls. Sist droši varam tāpēc, ka ideāls nav bijis kādā jautājumā, kurā paši jūtamies neko nepārkāpuši. Sitam savējo un savējos pie reizes, kamēr pavisam citu mērķu arhitekti nemanīti zog miljonus un tiešā vārda nozīmē nodod Latviju svešiem, naidīgiem spēkiem.

…

Un tā reizi no reizes. Uztvēruši, ka tā vietā, lai aizstāvētu savus komandas cilvēkus vai vismaz iepauzētu ar secinājumiem līdz nav skaidri visi apstākļi, daudzi metas sakost savējo, līdzīgi šāviņi tiek raidīti vēl un vēl… Dažādos veidos. Ar dažādiem varoņiem galvenajās lomās. Sašutušu „atbalstītāju” nosodījumu iekurbulē ar anonīmiem pūļa uzkurinātājiem, bet tālākais jau notiek pats no sevis… Viens pēc otra sākam izrādīt savu „svētumu”, metot akmeņus savējo virzienā.

Ministri mums tikai divi. Ikviens konkurents saprot, ka kādu no viņiem nogāžot, nogāzta puse no NA valdības pārstāvniecības. Ja nogāž abus, tad nogāzti visi. Tāpēc cīņa ir bez žēlastības. Reti kurš NA ministru vietā izturētu to slodzi, par kuru daudzi pat nenojauš.

Bet nu nesanāk… Abi ministri (liecina Latvijas Faktu aptaujas) ir populārāko ministru pašā augšgalā. Nu nevar, nevar taču to pieļaut… jāsit vēl…

…

Nesen bija kāds „Nekā personīga” sižets, kurā runa bija par Nila Ušakova 4000 latus vērto pulksteni. Šajā situācijā man interesants šķita viens apstāklis: kā to komentē krievu portālos. Biju pārsteigts. Absolūts vairums Ušakovu aizstāvēja. Teksti bija: „Kāpēc gan Rīgas mēram nevarētu būt solīds pulkstenis?” Vai arī „Papētiet labāk Vairas Vīķes Freibergas pulksteņus!” Mērķtiecīgi uzbrukumi iet Ušakovam secen un atbalstītāju komanda palīdz tam notikt, lai arī daudziem no aizstāvjiem šī pulksteņa cena, iespējams, ir vairāku gadu ienākumu vērta. Varu iedomāties, kādi komentāri būtu, ja šādu pulksteni konstatētu, piemēram, Žanetai Jaunzemei Grendei.

Nav runa par pulksteni un nav runa par Ušakovu.

Mēs regulāri sastopamies ar pārbaudījumiem. Kad kaut kas kādā sistēmas posmā nenotiek saskaņā ar mūsu ideālo priekšstatu. Šīs pretrunas meistarīgi melnā PR speciālisti un polittehnologi pagriež tādā veidā, ka mēs aiz šiem pretrunu notikumiem pazaudējam galveno - kopainu, kurā mums ir šim brīdim svarīgi uzdevumi.

Viņi lieliski zina mūsu bailes; simbolus, kas izraisa nepatiku, šaubas un dusmas. Ir pagājis laiks, kad mūs centās noriet tikai ar lamām par „radikāļiem”. Tagad viss notiek smalkāk un precīzāk.

„Visu Latvijai!” biedru rindās neoficiāli joprojām ir dzīva uzmundrinošas uzrunas „Cīņai sveiks!” tradīcija. Politika ir cīņa. Katra mūsu spēja reaģēt uz situāciju atbilstoši stratēģiskiem uzdevumiem mērķa sasniegšanai ir cīņa, kas prasa piepūli, prasa vēsu prātu, analīzi, alternatīvu „izmaksu” salīdzinājumu un tas attiecas uz katru atbalstītāju… arī tiem, kas procesu vēro tikai kā komentētāji internetā vai vēlētāji.

Ja uz mums raida degošu bumbu, tad pašu izvēle ir būt tajā brīdī par degmaisījumu, kas aizdedzina ilgi būvētu namu, vai ūdeni, kas bumbu apdzēš. Lūdzu, atcerēsimies to, jo šī izvēle mums būs jāizdara arvien biežāk.

Pārpublicēts no visulatvijai.lv

Novērtē šo rakstu: