Ventspils naftas saimniekiem var nākties anulēt superizdevīgo īpašumu darījumu
PIETIEK20.04.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS Ventspils nafta faktiskais saimnieks un kontrolpaketes īpašnieks – koncerns Vitol kategoriski nevēlas atgūt savā īpašumā nekustamos īpašumus, kurus uzņēmumam 2008. gadā par vairāk nekā 86 miljoniem eiro bija izdevies pārdot saistītajai kompānijai – Latvijas Kuģniecības meitasfirmai, nu jau maksātnespējīgajai LASCO Investment. Lielāko daļu šīs naudas Ventspils nafta jau iztērējusi, 2009. gadā izmaksājot saviem akcionāriem iespaidīgas dividendes, savukārt LASCO Investment administrators ir pārliecināts, ka likumdošana dod viņam tiesības atkāpties no līgumiem, kas to noslēgšanas laikā radīja plašus pārspriedumus par neadekvātu un uzpūstu cenu, un jau vērsies ar attiecīgu prasību Rīgas apgabaltiesā.
Par darījumu tika paziņots 2008. gada beigās: oficiāli tika informēts, ka Ventspils naftas padome nolēmusi pārdot koncerna nekustamo īpašumu, poligrāfijas un izdevējdarbības nozaru uzņēmumus Ventspils naftas asociētajai sabiedrībai – Latvijas Kuģniecībai, kopā par tiem saņemot 82,7 miljonus latu, no kuriem būtiska daļa nāca no tolaik vēl milzu zaudējumus neuzkrājušās Latvijas Kuģniecības pašas līdzekļiem.
Jau tad tika izteiktas aizdomas, ka darījuma pamatā ir vēlme izpumpēt no Latvijas kuģniecības tās uzkrātos līdzekļus, kas gadiem ilgi nebija izmaksāti dividendēs. Tas arī apstiprinājās, kad savā pamatdarbībā ar būtiskiem zaudējumiem strādājošajai Ventspils naftai izdevās uzlabot bilanci un gūt ievērojamu peļņu, kas 2009. gada nogalē tika izmaksāta dividendēs, - tad tika sadalīti 50 miljoni latu
Darījums notika jau pēc nekustamo īpašumu cenu buma beigām, bet vēl par buma laiku cenām: par tām Latvijas kuģniecība tika pie nekustamo īpašumu uzņēmumiem Nekustamie īpašumi VN un Rīgas līcis VN, kā arī īpašumiem Rīgā, Briāna ielā 3, Ventspilī, Talsu ielā 75d, Jūrmalā, Dubultu prospektā 51, konferenču un atpūtas centra Lejastiezumi Kuldīgas rajona Rendas pagastā un kontroles poligrāfijas uzņēmumā AS Preses nams, kas nu jau ir izputējis.
Saskaņā ar LASCO Investment administratora Olava Cera datiem no kopējās pirkuma summas – 60,78 miljoniem latu Ventspils nafta jau saņēmusi 33,18 miljonus, bet pārpalikusī summa ir 27,59 miljoni latu. Turklāt par vēl nenomaksāto summu Ventspils nafta no LASCO Investment atliktā maksājuma procentos saņēmusi gandrīz 1,3 miljonus latu.
Ņemot vērā gan visus minētos apstākļus, gan savus kā bankrotējušās firmas administratora uzdevumus, Cers pieņēmis lēmumu vienpusēji atkāpties no līguma, ko atļauj gan Civillikums, gan Maksātnespējas likums, un pieprasīt no Ventspils atmaksāt tai samaksātos līdzekļus, pretī atdodot 2008. gadā nopirktos īpašumus.
Taču labi saprotamu iemeslu dēļ Ventspils naftas saimniekiem nav vēlēšanās atmaksāt naudu un atgūt veiksmīgi pārdotos īpašumus, tāpēc uz Cera šā gada 12. janvārī Ventspils naftai izteikto oficiālo lūgumu atmaksāt visu par pirkuma objektiem saņemto pirkuma maksu uzņēmums nav atbildējis un, protams, nav atmaksājis arī prasītos 33,18 miljonus latu.
Arī uz Pietiek aicinājumu komentēt šo situāciju trešdien ne Ventspils naftas vadība, ne Vitol pārstāvji neatsaucās.
Tikmēr starptautiskā koncerna Vitol investīciju aizsardzība un strīds ap LASCO Investment pēdējās sarunās Rīgā pieminēts no starptautisko aizdevēju pārstāvju puses, Pietiek zināms no informētiem avotiem. Tiek prognozēts, ka šī jautājuma atgriešanās dienaskārtībā var potenciāli sarežģīt attiecības valdošajā koalīcijā, jo Vienotība, kuru pārstāv premjers un tieslietu ministrs, nevarēs ignorēt šo tēmu, ja Vitol intereses lobē aizdevēji.
Vai šī tēma skarta arī aizdevēju sarunā ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderiem un Ventspils mēru Aivaru Lembergu, nav zināms. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis neatminējās, ka tikšanās laikā aizdevēji būtu pieminējuši Vitol lietu, strīdu ap LASCO Investment vai ārvalstu investīciju aizsardzību vispār. „Vitol? Nē, neesmu dzirdējis tādu. Tā ir viena tāda šaura specifiska lieta... Varbūt es esmu kaut ko palaidis garām, bet nē, par tādām lietām tur vispār negāja runa. Man vispār visas tās lietas ir tik tālas, ka es tajās teorijās nelienu iekšā,” teica Brigmanis.
Arī Lemberga uzticības persona Kristīne Krasovska, kura piedalījās šajās sarunās, Pietiek uzsvēra, ka nekas tāds nav pieminēts un starptautisko aizdevēju interese par šo lietu viņai esot jaunums.
Premjera Valda Dombrovska (Vienotība) atbilde Pietiek bija, ka šie jautājumi sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem neesot skarti. Neoficiāli ticis pieļauts, ka tas varētu būt noticis sarunās mazajā formātā tikai politiskās vadības līmenī bez ierēdņu piedalīšanās.
Premjera birojs arī atgādina: izvērtējot Vitol grupas uzņēmuma Vitol Holding S.A.R.L. (Šveice) iesniegtajā investīciju pretenzijā pret Latvijas Republiku (saistībā ar AS Latvijas Kuģniecība) minēto, secināts, ka šai gadījumā nepastāv juridisks pamats valsts pienākumam atlīdzināt investoram kādus zaudējumus atbilstoši Latvijas-Šveices divpusējam investīciju aizsardzības līgumam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
