Ventspilī joprojām ir viens no zemākajiem siltuma tarifiem

Kāpēc maksājums decembrī palielinājās?

A.Landmanis savā portālā Pietiek publicētajā rakstā „Šokējošie siltuma rēķini kā “augļi” blefo, ka 2012.gada decembrī ventspilniekiem maksājuma pieaugums pret iepriekšējā gada decembri ir lielākais valstī, pamatojot to ar augsto siltuma cenu.

Tarifs nav galvenais iemesls, kādēļ visā Latvijā 2012.gada decembrī par siltumu nācās maksāt ievērojami vairāk nekā 2011.gada decembrī. Āra gaisa temperatūra bija par 7 grādiem zemāka, ko diemžēl nevar ietekmēt neviena partija vai pašvaldība. Ja A.Landmanis līdztekus populistiskajām aktivitātēm izrādītu interesi par savu paziņu vai draugu maksājumiem citās pilsētās, tad uzzinātu, ka Ventspils nav līdere šajā ziņā.

Pretēji Landmaņa apgalvotajam, neraugoties uz siltuma tarifa paaugstinājumu, Ventspilī joprojām ir otrs zemākais Latvijā starp republikas pilsētām – 44,42 Ls/MWh. Pārējās pilsētās siltuma tarifi ir augstāki – Jēkabpilī siltuma tarifs šobrīd ir 44,65 Ls/MWh, Rīgā – 45,42 Ls/MWh, Liepājā – 46,06 Ls/MWh, Daugavpilī – 47,09 Ls/MWh, Jelgavā – 49,52 Ls/MWh, Jūrmalā – 55,92 Ls/MWh, Rēzeknē – 55,91 Ls/MWh. Turklāt Ventspilī, pretstatā lielākajai daļai Latvijas pilsētu, siltuma tarifs nav bijis paaugstināts kopš 2008.gada septembra, savukārt kopš 2009.gada 1.oktobra līdz pat pērnā gada decembrim – pat pazemināts.

Tajā pat laikā nacionālās varas politiskā elite, kurā ietilpst arī Landmaņa Reformu partija, neraugoties uz iedzīvotāju zemo maksātspēju, palielināja pievienotās vērtības nodokli apkurei pat vairāk nekā dubultīgi – no 5% līdz 12%. Tāpēc Landmaņa centieni izlikties par Ventspils iedzīvotāju aizstāvi ir tikai kārtējā priekšvēlēšanu aģitācijas izpausme. Ja apkurei pievienotās vērtības nodoklis būtu 5%, tad vidējais maksājums par siltumu decembrī divistabu dzīvoklim būtu par 4,32 Ls mazāks.

Kāpēc bija jāpaaugstina tarifs?

Siltuma ražošanā galvenās izmaksas ap 70% sastāda kurināmais, kas Ventspils gadījumā ir mazuts, ogles un šķelda. No iepriekšējā tarifa apstiprināšanas brīža 2009.gada septembrī mazuta cena pieaugusi vidēji par 181,38 Ls/t jeb par 100%, ko sekmējis naftas cenas pieaugums, kā arī valūtas svārstības pasaulē. Bez tam ar 2010.gada janvāri valdība atcēlusi kurināmajam mazutam akcīzes nodokļa atvieglojumus siltumenerģijas ražošanai, kas ietekmē izmaksu pieaugumu tarifā par 1,5%. Mazuta cenas kāpumu sekmējusi arī obligātā ES prasība no 2011.gada par kurināmo lietot mazutu ar sēra saturu līdz 1%, kas ir par ~8% dārgāks nekā mazuts ar sēra saturu līdz 3%.

Vēršam uzmanību, ka kurināmais Ventspilī tiek iepirkts konkursa kārtībā par viszemāko cenu. Ja Landmanim ir firma, kas var piegādāt atbilstošas kvalitātes preci par konkurētspējīgu cenu, tā var piedalīties konkursā.

Kopš 2009.gada 1 kWh elektroenerģijas izmaksas ir pieaugušas vairāk kā par 20%. Lai arī PSIA Ventspils siltums izdevies samazināt patērēto elektroenerģijas daudzumu par 95 tūkst. KWh, tomēr elektroenerģijas izmaksu pieaugums tieši ietekmē tarifu.

Uzņēmums pēdējo četru gadu laikā veicis taupības pasākumus, lai saglabātu tarifu nemainīgu. Siltumtīklu rekonstrukcijas rezultātā ūdens un kanalizācijas izmaksas samazinājušās par 28%, ķīmisko reaģentu izmaksas par 47%, bet dabas resursa nodoklis par 34%. Notikusi divu siltumapgādes uzņēmumu apvienošana, radot iespēju samazināt personālsastāva izmaksas līdz pat 22%.

Jāsamazina izmaksas un patēriņš

Ventspilī kompleksi tiek risināti jautājumi siltuma maksājumu samazināšanai – investēts ražošanas izmaksu samazināšanā PSIA Ventspils siltums, siltinātas mājas un sniegts pašvaldības atbalsts maznodrošinātajiem rēķinu apmaksai.

Prognozējot globālo energoresursu cenu pieaugumu, Ventspils pašvaldība jau vairākus gadus aicina iedzīvotājus aktīvi iesaistīties enerģijas taupīšanā un siltināt ēkas. Kopš 2008.gada jūnija Ventspils daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apsaimniekotājiem ir pieejams pilsētas pašvaldības līdzfinansējums energoefektivitātes pasākumu veikšanai – dzīvojamo māju energoauditam 50% apmērā un māju renovācijai 10% apmērā no atbalstāmajām izmaksām, ko izmantojuši jau 168 ēku apsaimniekotāji. Prakse pierāda, ka pēc renovācijas ēkas siltuma zudumi ēkā samazinās pat par 40%.

Kā liecina prakse, siltināto un daļēji siltināto māju iedzīvotāju rēķini ir daudz zemāki nekā vidējais maksājums. Ventspilī šādu piemēru ir daudz, tā, piemēram, Talsu ielas 37 iedzīvotāji par decembri maksāja 0,63 Ls/m², bet Lielajā prospektā 49 – 0,67 Ls/m². Savukārt nesiltinātajās ēkās maksājums ir ievērojami lielāks.

Palīdzība maznodrošinātajiem iedzīvotājiem

No 2013.gada sākuma valdība, tai skaitā Landmaņa pārstāvētā Reformu partija, atteicās sniegt palīdzību iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem komunālo pakalpojumu segšanai, tāpēc Ventspils pilsētas pašvaldība piešķir pabalstu siltumenerģijas patēriņa daļējai kompensēšanai 55% apmērā trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm un invalīdiem. Daudzbērnu ģimenēm atkarībā no bērnu skaita palīdzība var būt pat no 65% līdz 100%.

2012.gadā šādu iespēju ir izmantojušas vidēji ap 1300 mājsaimniecību, daļējai siltumenerģijas apmaksai pieprasīta kompensācija par kopējo summu 224 375 Ls, bet 2013.gadā šim nolūkam plānots izlietot 314 636 Ls jeb par 90 tūkstošiem latu vairāk nekā 2012.gadā.

Notiek pāreja no ogļu kurināmā uz koksnes biomasu

Landmaņa pārmetumu adresāts ir nerealizētais Ventspils TEC projekts, kura īstenošanai konkursa kārtībā bija piesaistīts stratēģiskais investors no Vācijas Stadtwerke Flensburg GmbH. Diemžēl vācu uzņēmums nespēja veiksmīgi realizēt projektu, tādēļ pašvaldība bija spiesta meklēt citus risinājumus. Ventspils pašvaldība zaudējumus necieta.

2010.gadā PSIA Ventspils siltums izmantoja iespēju un piesaistīja finansējumu 6 milj. apmērā no Eiropas Savienības. Šobrīd uzņēmums strādā pie projekta, kas paredz kā kurināmo izmantot koksnes biomasu, nevis ogles, kas nav atjaunojamais energoresurss.

Pēc katlu mājas rekonstrukcijas tiks izskatīta iespēja samazināt siltumenerģijas tarifu.

Novērtē šo rakstu: