Iesaki rakstu: 
Nespējot pieveikt igauņu uzņēmumu PKL Flote tiesas ceļā, Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs nolēmis izmēģināt citas metodes – kā rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti, viņš vērsies Satiksmes ministrijā, lūdzot to sniegt oficiālus likuma skaidrojumus, kas varētu dot Loginovam papildu argumentus mēģināt arī turpmāk neielaist ostā privāto velkoņu uzņēmumu.
PKL Flote velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā līdz pagājušā gada beigām sniedza saskaņā ar noslēgtu līgumu, kuru pagājušā gada novembrī Brīvostas valde nolēma nepagarināt. Šis Rīgas Brīvostas pārvaldes lēmums, kuram nebija minēts pat nekāds formāls pamatojums vai argumenti, bija īpašs ar to, ka jau iepriekš Konkurences padome bija atzinusi līdzīgu pārvaldes lēmumu par nelikumīgu un par to noteikusi pārvaldei iespaidīgus sodus.
Ar šā gada 21. jūnija Administratīvās rajona tiesas lēmumu no ostas izmestā PKL Flote ir atguvusi tiesības vismaz uz laiku sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā, jo tiesa uzlika Brīvostas pārvaldei par pienākumu noslēgt pagaidu līgumu ar uzņēmumu par pakalpojumu sniegšanu, kamēr lieta tiek izskatīta pēc būtības. Loginovs neveiksmi cietis arī Administratīvajā apgabaltiesā, un nu šis pagaidu līgums jānoslēdz līdz 21. septembrim.
Nu Loginovs vērsies Satiksmes ministrijā, mēģinot gūt tās atbalstu normatīvo aktu skaidrojumos. Vēstulē, kuru Pietiek šodien publisko pilnībā, brīvostas pārvaldnieks pēc būtības dažādās formās mēģina iegūt ministrijas atbalstu savam viedoklim – ka viņa vadītajai struktūrai ir bijušas visas tiesības neatļaut igauņu uzņēmuma darbību Rīgas ostā.
Cita starpā ministrijai tiek jautāts gan tas, vai Brīvostas pārvalde vispār ir tiesīga izsniegt darbības atļauju tādam uzņēmumam, kurš nav iesniedzis atbilstošu investīciju programmu, un vai tā ir tiesīga Rīgas brīvostas likumā noteiktajā kārtībā šādu atļauju izsniegt uzņēmumam, kuram Rīgas brīvostā nav savas teritorijas, kurā zeme uz īpašuma tiesību, nomas līguma vai cita tiesiska pamata atrodas licencētas kompānijas lietošanā.
„Loginovs pašlaik ir zaudējis visas cerības uz tiesas „sapratni”, taču vēlēšanās pārmācīt „nesaprātīgos” igauņus ir tik liela, ka tiek mēģināts ķerties pie salmiņa – ja nu pēkšņi izdodas labākajā stilā tiesas lēmumu neizpildīt, balstoties uz kādu ministrijas skaidrojumu. Protams, šāds skaidrojums nav nekas, salīdzinot ar tiesas lēmumu, bet pie mums atšķirībā no Igaunijas daudz kas ir iespējams,” šo Loginova vēlmi pēc ministrijas skaidrojuma Pietiek komentēja kāds ostas uzņēmējs, saprotamu iemeslu dēļ nevēloties nodot atklātībai savu vārdu un uzņēmuma nosaukumu.
Savukārt Brīvostas pārvalde pēdējās dienās nekādus komentārus sakarā ar tai nelabvēlīgo pagriezienu lietas iztiesāšanā nav vēlējusies sniegt. Pagaidām nav arī zināms, vai ministrija Loginovam ir sniegusi atbildi un kāda tā bijusi.
Iepriekš PKL Flotes direktors Valērijs Ignatovs konflikta cēloņus Pietiek skaidroja šādi: „Mūs nemīl Loginovs, jo mēs apstrīdam savas tiesības uz biznesu, jo mēs tiesājamies. Un, cik mums ar ostu ir ierosinātas prāvas, tās diezgan veiksmīgi virzās. Mēs vairākas lietas esam uzvarējuši. Kad mēs masu informācijas līdzekļiem, mūsu aģentiem, mūsu klientiem sakām, ka esam uzvarējuši kārtējo lietu, mums saka, ka mums to nepiedos, mūs beigās iznīcinās.
Pirmais mēģinājums bija pirms pusgada, kad osta atsūtīja vēstuli, ka mūsu līgums tiek pārtraukts ar 1.jūniju. Tad juristi viņiem bija apskaidrojuši, ka Konkurences padome to neatbalstīs, labāk lai pagaida pusgadu, tad licence beigsies, bet līgumu pagarināt piespiest neviens nevar. Pēc tam atsūtīja vēl vienu vēstuli, kurā minēts, ka tā vēstule, kurā minēts, ka licence tiek atsaukta, tiek atcelta. Un mēs pirms pusgada pieņēmām, ka šāda situācija varētu rasties, ka licenci nepagarinās...”
Saskaņā ar firmas.lv datiem a/s PKL Flote līdzīgās daļās pieder SIA PKL Holding un SIA Ostas flote (kaut precīzs akcionāru saraksts Uzņēmumu reģistrā nav noskaidrojams). Pirmajā no šiem uzņēmumiem 71,5% pieder Igaunijas a/s PKL, bet 28,5% - SIA SM Group, kuras īpašnieki ir četras mazpazīstamas fiziskās personas no Latvijas un tā pati igauņu a/s PKL. Savukārt Ostas flotē divi lielākie īpašnieki ar kopumā 97% kapitāldaļu ir Ventspils tranzītkaros iesaistītās ārzonas kompānijas Beleggingsmaatschappij Geit B.V. un Beleggingsmaatschappij Geit II B.V.
Kā jau ziņots, aizvadītajā nedēļā Rīgas Brīvostas pārvalde paziņoja par vēl viena velkoņa iegādi papildus saviem diviem velkoņiem. „Konkurss”, par kura norisi Pietiek jau vērsies KNAB un Ģenerālprokuratūrā, tika rīkots tā, ka uzvarētājs bija zināms jau pirms konkursa oficiālā noslēguma.
Seko mums 
Laikā, kad gandrīz vai katru dienu medijos parādās ziņas par dažādiem ekonomiskiem noziegumiem, KNAB un policijas veiktajām pārbaudēm un kratīšanām, izskatās, ka Latvijas komercbankas dara visu, lai dotu iespēju šiem noziedzniekiem slēpt pēdas, izmantojot banku noslēpumu kā aizsegu.
Lietas būtība - pirms vairāk nekā gada, 2012.gada pavasarī daži no Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) apsaimniekotas mājas Rīgā, Tallinas ielā īpašniekiem nejauši atklāja, ka vienam no dzīvoklim mājā vairāk nekā gadu nav aprēķināta maksa par centrālapkuri.
Bijušajam izglītības un zinātnes ministram Ķīļa kungam lielas galvas sāpes sagādāja Augstākās izglītības padome (turpmāk – AIP). Galvas sāpes vispirms radās sakarā ar padomes jaunā sastāva apstiprināšanu Saeimā. Ministram bija būtiski iebildumi pret vairākiem padomes kandidātiem. Viņi it kā esot līdzvainīgi augstākās izglītības degradācijā.
Pirms pāris gadiem biju diezgan optimistiski noskaņots jauns cilvēks, kas ticēja nākotnei, gāja uz saviem mērķiem, iesaistījās sabiedriskās aktivitātēs un diskusijās – centās līdzdarboties mūsu valsts veidošanā.
Varas partijas statuss vēl automātiski nedod plašu popularitāti visā valstī: bez plašākas publicitātes aprīļa beigās klusi likvidēta partijas Vienotība Ventspils novada nodaļa, liecina Pietiek rīcībā nonākušais nodaļas noslēguma sapulces protokols.
Nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka Garkalnes novada domes vadība plūdu laikā vienkārši bez pēdām pazudusi, jo vairījusies no atbildības, - kā rāda Pietiekrīcībā nonākušais dokuments, domes priekšsēdētājs, Zemnieku un zaļo savienības pārstāvis Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš vienkārši pats sevi tieši šajās dienās aizsūtījis novada iedzīvotājiem ļoti nepieciešamā komandējumā uz Šveici.
Apaļš mēnesis bija nepieciešams Saeimas deputātei, apvienībai Visu Latvijai-TB/LNNK pārstāvei Vinetai Poriņai, lai izdomātu, no kādiem līdzekļiem viņai tiek maksāts ikmēneša atalgojums.
Pietiek lasītāji interesējas, vai Liepājas metalurga saimniekam Sergejam Zaharjinam ir kaut teorētiskas iespējas savākt vairāk nekā 30 miljonus latu (25 miljoni + piecarpus miljonu kredīta maksājums), ko valdība pieprasījusi ieguldīt, lai tā uzņēmumam sniegtu arī savu atbalstu. Pietiek atkārtoti publicē sarakstu ar Zaharjina īpašumiem, to iegādes laiku un cenu.