Vēlaties ko uzzināt par to, kā sievietēm un vardarbības upuriem palīdzēs Stambulas konvencijas ratificēšana? Mums ir lieliska tabula!

Labklājības ministrija un Tieslietu ministrija ir iepazinusies ar Endo Lapsas 2023.gada 27.septembra iesniegumu par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk - Konvencija), un sniedz atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

Atbildot uz jautājumu par paredzētajām likumdošanas izmaiņām pēc Konvencijas iespējamās ratificēšanas, informējam, ka Labklājības ministrija ir izstrādājusi un 2023. gada 11.  jūlijā uz Ministru kabineta sēdi iesniegusi likumprojektu "Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu", kura sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā ir pievienota tabula, kurā atspoguļotas ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem un norādīti pasākumi šo saistību izpildei.

Informējam, ka ar tabulu un likumprojektu var iepazīties Tiesību aktu portālā, Tiesību aktu lietas ID numurs 23-TA-1622. Vēršam uzmanību, ka tabulā pārsvarā iekļauti politikas īstenošanas jautājumi, kas attiecas, piemēram un pieejamo pakalpojumu cietušajām personām paplašināšanu, taču attīstot tālāk tiesību un aizsardzības jautājumus, ir iespējami arī grozījumi tiesību aktos.

Atbildot uz jautājumu, kādas tiesību aktu izmaiņas un citi pasākumi ir veikti pēc Konvencijas parakstīšanas 2016. gada 18. maijā, informējam, ka veiktas vairākas izmaiņas normatīvajos aktos un īstenoti dažādi pasākumi, lai mazinātu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, tostarp preventīvi pasākumi, aizsardzības un atbalsta nodrošināšanas pasākumi, atbildības palielināšanu par vardarbības veikšanu, kā arī sadarbības izpratnes par vardarbību pret sievietēm un vardarbības ģimenē veicināšanu.

2017. gada 8. jūnijā tika pieņemts likums ''Grozījumi Krimināllikumā'' ar mērķi pilnveidot Krimināllikuma (turpmāk – KL) tiesisko regulējumu saistībā ar vardarbības novēršanu. Minētie grozījumi tika izstrādāti kopā ar jomas ekspertiem saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 16. maija rīkojuma Nr. 292 "Par konceptuālu ziņojumu "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" 5. punktu. 

Ar likumprojektu tika paplašināts atbildību pastiprinošo apstākļu saraksts, KL 48. panta pirmās daļas 16. punktā iekļaujot nosacījumu, ka par šādu apstākli var atzīt arī to, ja noziedzīgs nodarījums, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai tīšs noziedzīgs nodarījums pret personas veselību vai tikumību un dzimumneaizskaramību izdarīts nepilngadīgā klātbūtnē. Tāpat KL 56. pantā tika paredzēti pietiekami ilgi noilguma periodi, kas ļautu uzsākt tiesvedību, kad cietušais ir sasniedzis pilngadību, kā arī tika paredzēta kriminālatbildība par personas vajāšanu, KL 132.¹ pantā nosakot, ka par kriminālsodāmu darbību tiek atzīta vairākkārtēja vai ilgstoša citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību. 

Vienlaikus grozījumi paredzēja papildināt KL 125. panta otro daļu ar 9. punktu, 126. panta otro daļu ar 7. punktu un KL 130. panta trešo daļu ar 6. punktu, ietverot tajos kvalificējošo apstākli gadījumiem, ja vardarbība ir tuvās attiecībās, tādējādi paredzot arī smagāku sankciju, proti, par kvalificējošu pazīmi tiek atzīta miesas bojājuma izdarīšana, ja tas izdarīts pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība. 

Tāpat tika precizēts un papildināts tiesiskais regulējumus par smagiem, vidēji smagiem un viegliem miesas bojājumiem, to tvēruma iekļaujot arī dzimumorgānu kropļošanu un psiholoģisko vardarbību. Likumprojekts paredzēja KL 125. panta pirmās daļas un 126. panta pirmās daļas dispozīcijā noteikt atbildību par smagu un vidēji smagu miesas bojājumu tīšu nodarīšanu, bet neatrunājot miesas bojājumu saturu, jo tas jau ir atrunāts likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (turpmāk – PKLS)  3. pielikumā. Atbilstoši likuma PKLS 3. pielikuma 16. punkta 3.c apakšpunktam smagi miesas bojājumi ir reproduktīvo spēju zaudējums (zudusi dzimumakta izdarīšanas, apaugļošanas un apaugļošanās spēja, spēja dzemdēt), kā arī ārējo dzimumorgānu pilnīga vai daļēja nogriešana, tai skaitā klitora, lielo vai mazo kaunuma lūpu pilnīga vai daļēja nogriešana, vai infibulācija, izņemot manipulācijas, kas veiktas pēc medicīniskām indikācijām.

Vienlaikus atbilstoši PKLS 3. pielikuma 14. punkta 6. apakšpunktam smagi miesas bojājumi ir tādi miesas bojājumi, kas bijuši par iemeslu psihiskam traucējumam ar hronisku gaitu vai psihiskai traumai ar paliekošām sekām, kas būtiski ietekmē personas sociālo adaptāciju. Savukārt atbilstoši 20. punkta 11. apakšpunktam vidēja smaguma miesas bojājumi ir psihisks traucējums vai psihiska trauma, kas ilgstoši ietekmē personas sociālo adaptāciju. Norādāms, ka PKLS 3. pielikumā vienkopus ir detalizēts uzskaitījums kritērijiem visiem KL paredzēto miesas bojājumu (tīšs smags, tīšs vidēji smags vai  tīšs viegls miesas bojājums) smaguma pakāpes noteikšanai. 

Attiecībā par tiesisko instrumentu – pagaidu aizsardzība pret vardarbību – norādāms, ka tas Latvijas tiesību sistēmā tika ieviests 2014. gada 31. martā, kad spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL). Attiecībā uz aizsardzību no vardarbības ģimenē, pilnveidojot normatīvo regulējumu, lai reaģētu uz jau notikušas vardarbības faktu, tika veikti grozījumi arī likumā “Par policiju” un Bāriņtiesu likumā. Pēc Konvencijas parakstīšanas, informējam, ka būtiskākie grozījumi CPL 30.⁵ nodaļā “Pagaidu aizsardzība pret vardarbību” pēc tās spēkā stāšanās 2014. gada 31. martā tika izdarīti ar 2021. gada 25. marta likumu. Proti, pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļu klāsts tika papildināts ar jaunu līdzekli, nosakot, ka tiesa var uzlikt personai pienākumu apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Šis ir preventīvs līdzeklis, lai iedarbotos uz vardarbīgo personu un novērstu vardarbīgas uzvedības atkārtošanos.

Pienākums vardarbīgajai personai apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai tiek piemērots no 2021. gada 1. jūlija. Ar pieminētajiem grozījumiem tika precizēta arī tiesas rīcības brīvība pierādījumu pieprasīšanā un institūciju pieaicināšanā atzinuma sniegšanai, kā arī ietverti citi aspekti, kas pilnveido personas aizsardzību pret vardarbību.  Virkne redakcionālu grozījumu, kas attiecas uz lietas dalībnieku saziņu ar tiesu, kā arī jaunas elektronisko risinājumu izmantošanas iespējas ieviešanu tiesvedībā, CPL 30.⁵ nodaļā veikti 2016., 2017.gadā un 2021.gada nogalē.

Savukārt, lai veicinātu vienotu pieeju starpinstitūciju sadarbībai vardarbības gadījumu risināšanā, Labklājības ministrija ar Eiropas Savienības programmas „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" finansiālu atbalstu īstenoja projektu „Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem", kura  mērķis bija izstrādāt, pārbaudīt un ieviest multisektorālu, uz cietušo vērstu institucionālu sadarbības modeli vardarbības pret sievieti gadījumos - Kopienas vienotās atbildes modeli. Projekta ietvaros tika izstrādāti un speciālistiem piedāvāti instrumenti (riska novērtēšanas anketa un darbības vadlīnijas), lai rīkotos efektīvi un ņemtu vērā upuru vajadzības. Projekts bija orientēts uz to speciālistu profesionālo kompetenču attīstīšanu, kuri ikdienā saskaras vai varētu saskarties ar personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē vai citās tuvās attiecībās. Šo speciālistu lokā bija Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieki, sociālie darbinieki, bērnu tiesību speciālisti, veselības aprūpes speciālisti un nozares nevalstisko organizāciju eksperti. 

Kā būtiska projekta aktivitāte bija - Valsts un pašvaldības policijas darbinieki praksē izmēģināja projekta ietvaros radīto jauno vardarbības riska izvērtējuma anketu, izbraucot izsaukumos uz tā saucamajiem „ģimenes konfliktiem", un šo informāciju nodevuši tālākam darbam sociālajam dienestam. Pēc projekta noslēguma tika izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 25.03.2014. noteikumos Nr.161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību”, izsakot 4.1.punktu jaunā redakcijā, kura paredz, ka policijas darbiniekam ierodoties iespējamās aizsargājamās personas dzīvesvietā ir jāsastāda ziņojums par notikumu, kuru policijas darbinieks nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā nosūta attiecīgajam pašvaldības sociālajam dienestam.

Lai veicinātu vienotu praksi visos pašvaldību sociālajos dienestos, Eiropas Sociālā fonda atbalsta īstenotā projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros no 2018. līdz 2020.gadam tika izstrādāta metodika par sociālo darbu ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām. Metodiku izstrādāja Latvijā vadošās nevalstiskās organizācijas, kurām ir ilgstoša praktiskā darba pieredze ar vardarbību saistītu jautājumu risināšanā – nodibinājums “Centrs Dardedze”, biedrība  “Centrs MARTA”, krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, mācību centrs “MKB”. Metodika ietver: 1) sociālā darba ētikas, sociālo darbinieku kompetences un prevencijas jautājumus, 2) starpinstitucionālās sadarbības modeļus un labās prakses piemērus, 3) nepilngadīgu un pilngadīgu personu viktimizācijas riska faktorus, pazīmes un sekas, 4) gadījuma vadīšanas elementus, 5) sociālo darbu ar vardarbību veikušām personām.

Metodika sastāv no metodiska materiāla, 92 akadēmisko stundu klātienes mācību programmas un 12 stundu e-mācību programmas. Metodikas izstrādes laikā tās aprobēšanā piedalījās Latvijas pašvaldību sociālo dienestu 28 sociālie darbinieki. Rezultātā 2020.gadā tika izdots metodiskais materiāls (pieejams drukātā veidā tipogrāfiski izdots un elektroniski - https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali-0); tika uzsāktas un joprojām tiek īstenotas klātienes mācības (6 mēnešu garumā), līdz šim mācību kursu apguvuši ap 140 pašvaldību sociālie darbinieki, pašlaik mācās vēl 20 un līdz šī gada beigām mācības uzsāks vēl 20 sociālie darbinieki, plānots, ka līdz 2023.gada beigām šo kursu būs apguvuši ap 200 pašvaldību sociālie darbinieki; sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu tiek īstenotas e-mācības, kas pieejamas ikvienam interesentam – gan sociālā darba speciālistiem, gan viņu sadarbības partneriem, gan studentiem u.c., līdz šim 12 grupās nedaudz vairāk kā 1000 personām ir izsniegti apliecinājumi par šī e-mācību kursa noskatīšanos/ noklausīšanos/ apguvi; līdz 2023. gada beigām plānots organizēt vēl vienu mācību grupu (dalībnieku skaits iespējams līdz 250 personām).

Labklājības ministrija ir pilnveidojusi sociālās rehabilitācijas pakalpojuma iespējas gan pilngadīgām un nepilngadīgām vardarbībā cietušām personām, gan pilngadīgām vardarbību veikušām personām.

Pasākumi, kas vērsti uz vardarbības mazināšanu ir iekļauti savstarpēji saskaņotos un pakārtotos politikas plānošanas dokumentos:

Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam, viens no rīcības virzieniem ir - visa veida vardarbības izskaušana;

Plāna sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.- 2023. gadam   viens no rīcības virzieniem ir vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršana.

Atbildot uz jautājumu, kuri precīzi Konvencijas punkti un normas paredz un ietekmē vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu, informējam, ka Konvencijas mērķi noteikti tās 1. panta 1. punktā, proti,  tie ir mazināt visas pret sievietēm vērstas diskriminācijas formas un veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību; aizsargāt sievietes un meitenes no visām vardarbības formām un novērst, sodīt un mazināt vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē; izveidot visaptverošu ietvaru, politiku un pasākumus, lai aizsargātu un palīdzētu visiem vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē upuriem; veicināt starptautisko sadarbību ar mērķi mazināt vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē; nodrošināt atbalstu un palīdzību organizāciju un tiesībsargājošo iestāžu efektīvai sadarbībai, izveidojot integrētu pieeju vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē mazināšanai. Konvencijā ir ietvertas prasības visaptverošas sistēmas un saskaņotas politikas izveidei, lai aizsargātu no vardarbības cietušos un novērstu turpmākus vardarbības aktus. Konvencija balstīta atziņā, ka neviena institūcija nevar viena pati atrisināt vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē problēmu. Tāpat Konvencijas 1. panta 2. punktā noteikts, ka, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis efektīvi īsteno Konvencijas noteikumus tiek paredzēts izveidot noteiktu uzraudzības mehānismu, kas nodrošinās tās mērķu īstenošanu.

Attiecībā par jautājumiem saistībā ar Konvencijas ratifikācijas nepieciešamību un to normu pārņemšanu, kā arī vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu bez pašas Konvencija ratificēšanas, norādāms, ka Konvencijas mērķi un tās īstenošanas mehānismi ļauj sekot līdzi aizsardzības no vardarbības risinājumu tendencēm pasaulē kopumā. Papildus informējam, ka Latvijā kopš 2013.gada ir veiktas dažādas izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas ir vērstas uz vardarbības ģimenē, vardarbības pret sievieti un vardarbības pret bērnu novēršanu un apkarošanu, un tās ir veiktas saskaņā ar Konvencijā ietvertajām normām. Vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievieti novēršanas un apkarošanas jautājums un tā risināšana ir vairāku nozaru ministriju pārziņā, jo tas prasa visaptverošu pieeju, lai risinājumi būtu efektīvi un koordinēti, sniegtu visaptverošu atbalstu cietušajiem, kā arī strādātu ar vardarbības veicēju, lai novērstu atkārtotas vardarbības riskus, kā arī ieviestu preventīvus pasākumus vardarbības novēršanai. Vienlaikus pievienojoties starptautiskai Konvencijai, Latvijai ir daudz vieglāk veikt starptautisko krimināltiesisko sadarbību  un savstarpējo tiesisko palīdzību ar citām Konvencijas dalībvalstīm. Tāpat, esot Konvenciju ratificējušo dalībvalstu lokā un piedaloties Konvencijas uzraudzības komitejā, Latvija var sadarboties ar citām dalībvalstīm, apmainoties ar labo praksi, tādejādi iegūstot informāciju par efektīviem pasākumiem vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Ratificējot Konvenciju, valsts atzīst vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē problēmas nopietnību un starptautiski apliecina gatavību to risināt, neatkarīgi no esošās valdības vai konkrētajām prioritātēm. Būtiski norādīt, ka Konvencija sniedz stratēģisko ietvaru turpmākām saskaņotām, efektīvām,  uz pierādījumiem balstītām darbībām, kā arī tiek ievērots vienots standarts visās Eiropas valstīs nodrošinās pienācīgu aizsardzību visiem cietušajiem, arī mūsu valsts piederīgajiem.

Novērtē šo rakstu: