Vēl viens Zolitūdes glābējs „atcerējies” morālo kaitējumu un nu prasa 10 000 eiro
PIETIEK16.05.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl 2014. gada 25. martā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsējs-glābējs Nauris Ivanovs Valsts policijai liecināja, ka Zolitūdes katastrofas darbos nav cietis ne materiāli, ne morāli un ka nekādu kompensāciju nevēlas. Taču arī viņa gadījumā advokāta „apstrāde” ir darījusi savu, un tā paša gada 19. novembrī glābējs jau konstatējis, ka viņam tomēr ticis nodarīts morāls kaitējums, kas novērtējams 10 tūkstošu eiro apmērā.
Vakar Pietiek jau informēja, ka pēc advokāta „apstrādes” viens no Zolitūdes traģēdijas glābējiem –VUGD vada komandiera vietnieks, seržants Mihails Hohlovs vairāk nekā 10 mēnešus pēc traģēdijas ir „atcerējies” par morālo kaitējumu, ko viņš guvis, pildot dienesta pienākumus, un pieprasījis par to 20 000 eiro kompensāciju.
Hohlovs, kurš 2013. gada 21. novembrī Maxima veikala ēkas otrajā nogruvumā guva pleca locītavas sasitumu, 2014. gada 21. janvārī tika atzīts par cietušo, bet nākamajā liecināšanas reizē, 2014. gada 14. oktobrī VUGD darbinieks atzinis, ka nekāds materiālais kaitējums viņam nav nodarīts, taču vienlaikus „atcerējies”, ka ir cietis morālu kaitējumu un par to pieteicis kompensāciju 20 tūkstošu eiro apmērā.
VUGD vadība skaidro, ka glābšanas darbi iebrukušajā lielveikalā Priedaines ielā esot vienīgais tai zināmais gadījums, kad dienesta darbinieki, pildot darba pienākumus, dodas uz izsaukumu un pēc tam individuālā kārtā vēršas tiesā, pieprasot no attiecīgajā negadījumā vainojamās personas vai personām kompensāciju par morālo kaitējumu, ko guvuši attiecīgā izsaukuma laikā.
„Šāda veida situācijas mūsu darbību reglamentējošie normatīvie akti neatrunā un tā ir katra cilvēka izvēle, vai šādi rīkoties, izvērtējot situāciju, tajā notikušo un kādas sekas tas ir atstājis,” – šāda esot VUGD vadības oficiālā attieksme pret šādu kompensāciju pieprasīšanu.
Taču izrādās, ka Hohlovs nav vienīgais, kurš daudzus mēnešus pēc notikušās traģēdijas advokāta „apstrādes” rezultātā ir „atcerējies” par viņam nodarītu morālu kaitējumu, kam noteikti nepieciešama kompensācija, - Ivanova gadījums ir vēl izteiksmīgāks.
Tāpat kā Hohlovs arī Ivanovs jau tajā pašā 2013. gadā ir saņēmis gan 4500 latu no fonda Ziedot.lv, gan vēl 1500 latu no Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība. Turklāt atšķirībā no Hohlova Ivanovs, sniedzot liecības 2014. gada pavasarī, pat divreiz norādījis, ka glābšanas darbos gan guvis traumu un līdz ar to arī fizisku kaitējumu, taču „morāls un materiāls kaitējums nav” un „morāli un materiāli es neesmu cietis”.
Taču nepilnus astoņus mēnešus vēlāk Ivanovs papildu liecībās viedokli ir mainījis – tā paša gada 19. novembrī viņš pavēstījis, ka nu jau uzskatot – „man ir nodarīts fizisks un morāls kaitējums”, tāpēc viņš piesakot „kaitējuma kompensāciju par man nodarīto morālo kaitējumu par summu 10 000 EUR”.
Pietiek šodien publicē šīs VUGD darbinieka sniegtās nedaudz atšķirīgās liecības, kā arī medicīniskās ekspertīzes slēdzienu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
