Vēl par reketieri advokāta mantijā

Tiesas lēmums, kurš Šlitki ļoti sadusmoja

Ir tāds Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas šā gada 20. maija lēmums lietā Nr. C29660712, kurš Šlitkem ļoti nepatīk un pret kura nonākšanu atklātībā viņš cīnījās visiem spēkiem. Protams, ne šī tiesa, nedz Maksātnespējas administrācija nebija izvērtējusi visas uzņēmuma “Reversed” maksātnespējas procesā pieļautās nelikumības un daudzslāņainos interešu konfliktus, nedz izvērtējušas pašu maksātnespējas pasludināšanas likumību (fiktīva maksātnespējas izraisīšana ir krimināli sodāma), iespējamos fiktīvos kreditorus un no tā izrietošās manipulācijas.

Maksātnespējas statusam ir arī savas priekšrocības, piemēram, tiesa maksātnespējīgu uzņēmumu atbrīvo no valsts nodevas, to uzkraujot beztiesīgo atbildētāju vārgajiem pleciem; dzēš nodokļu parādus u.c. Tā vai citādi, šā maksātnespējas procesa iznākumā tika dzēsti AS “Reversed” parādi 3 599 077,54 EUR (trīs miljoni pieci simti deviņdesmit deviņi tūkstoši septiņdesmit septiņi eiro) apmērā. Atgādinu, ka 2014. gada nogalē lielākais “Reversed” akcionārs N. Šlitke caur SIA „Timpart” uz „Tintagel S.A.” kontu ārzonā pārskaitīja visai līdzīgu summu – 2 849 000,00 EUR. Pieņemsim, ka tā tikai tāda sagadīšanās, vai savstarpēji norēķini ar kādiem īstiem vai fiktīviem kreditoriem.

Neatceros, vai savos rakstos esmu minējis N. Šlitkes sadarbību ar vēl vienu miljonāru – Alvi Krasovski. Iespējams, šo sadarbību simbolizēja arī uzņēmuma nosaukuma maiņa uz “Reversed”, kas tik līdzīgs A.Krasovska uzņēmuma “Reversus” nosaukumam. Vairāki Krasovska kontrolētie uzņēmumi, no kuriem redzamākais bija SIA “Dyaltos Treasury”, bija atrodami “Reversed” kreditoru sarakstā. Faktiski tieši ar „Dyaltos Treasury” svaru varēja kontrolēt un virzīt kreditoru sapulces, pārējos kreditorus atstājot mazākumā.

Tā vai citādi, tiesa 20. maijā konstatēja, ka “Reversed” ilggadējā maksātnespējas administratore un Šlitkes biznesa partnere Elīna Dupate ir ieinteresēta persona un atrodas interešu konfliktā. Citāti no tiesas lēmuma:

“Maksātnespējīgās AS Reversed maksātnespējas procesa administratore E. Dupate konkrētajā maksātnespēja lietā administratora pienākumu veikšanu ir uzticējusi zvērinātam advokātam N. Šlitkem, kurš viņas vārdā veicis sekojošas, tiesai zināmas, darbības: 1) pārstāvējis administratori tiesā ar piešķirto pilnvarojumu “pārstāvēt administratoru ar visām tiesībām, kādas saskaņā ar Maksātnespējas likuma normām piešķirtas administratoram”; 2) administratores vietā un vārdā sniedzis informāciju par maksātnespējas procesa norisi Maksātnespējas administrācijai; 3) sagatavojis un parakstījis maksātnespējas procesa, šajā gadījumā sanācijas īstenošanai nepieciešamos dokumentus”

“[..] E. Dupate pieļaujot zvērināta advokāta N. Šlitkes aktīvu līdzdalību konkrētajā maksātnespējas procesā, atļaujot sastādīt un parakstīt sanācijas plānu, pieļaujot parādnieka akciju pāreju zvērinātam advokātam N. Šlitkem, ieceļot viņu un viņa laulāto par reorganizācijas rezultātā izveidoto komercsabiedrību amatpersonām, un visbeidzot pilnvarojot viņu pārstāvēt viņas, kā maksātnespējas administratores, intereses tiesā konkrētajā maksātnespējas lietā, ir nonākusi interešu konflikta situācijā. [..] Lietā konstatētie fakti un apstākļi rada pamatotas šaubas par maksātnespējīgās AS Reversed administratores E. Dupate objektivitāti un grauj sabiedrības uzticību godprātīgai un likumīgai maksātnespējas procesa īstenošanai”.

Uzmanība tiesas lēmumā pievērsta arī pašam N. Šlitkem. Citēju lēmumu:

“[..] zvērinātam advokātam N. Šlitkem ir bijušas visas iespējas īstenot, ietekmēt un virzīt maksātnespējīgās AS Reversed maksātnespējas procesu atbilstoši savām personiskajām interesēm [..] Sanācijas procesa laikā zvērināts advokāts N. Šlitke ir kļuvis par maksātnespējīgās AS Reversed akcionāru, kam pieder 48 % akciju. [..] Advokatūras likuma 63. pants noteic, ka zvērinātam advokātam ir aizliegts pirkt vai citādā ceļā iegūt pilnvardevēju tiesības viņu prāvās ne vien uz sava vārda, bet arī tādējādi, it kā viņš iegūtu šīs tiesības citām personām. Visi šādi darījumi atzīstami par spēkā neesošiem.

Tulkojot šo normu paplašināti – pēc tās mērķa un kopsakarā ar citiem ierobežojumiem advokāta darbības veikšanai, kas noteikti Advokatūras likumā, kā arī Advokātu ētikas kodeksa 2.7.punktu, tiesa atzīst, ka zvērināts advokāts N. Šlitke nav ievērojis minēto aizliegumu, jo laikā, kad sniedzis juridisko palīdzību maksātnespējīgai AS Reversed, ieguvis pilnvardevēja akcijas un kļuvis par valdes locekli kapitālsabiedrībā, kura izveidota uz maksātnespējīgās AS Reversed mantas bāzes, un kuras akcionāru intereses akcionāru sapulču starplaikos uzrauga viņa laulātā.”

Ja cienījamais lasītājs domā, ka reizēm tomēr taisnība uzvar, tad viņš smagi kļūdās. Visiem uzskaitītajiem un neuzskaitītajiem likumpārkāpumiem nav nekādu seku. Tas pats tiesas sastāvs, kas atcēla administratori E. Dupati, par jauno administratoru apstiprināja citu Šlitkes biznesa partneri, un drīzi pēc tam pasludināja arī “Reversed” maksātnespējas procesa sekmīgu pabeigšanu. Arī darījums, kura rezultātā “Reversed” akcijas nelikumīgi nonākušas Šlitkes īpašumā, cik man zināms, nav apstrīdēts vai anulēts. Viss turpinās pēc Šlitkes sākotnēji iecerētā plāna.

Nekādas izmeklēšanas, nekādu praktisku seku šim 6 gadus ilgušajam interešu konfliktam un neskaitāmiem likumpārkāpumiem nav. Starp citu, vairāk nekā 2000 “Reversed” prasības tiesās ir tā paša Šlitkes nelikumīgi sastādītā Sanācijas plāna galvenā sastāvdaļa. Latvija ir unikāla valsts arī tajā ziņā, ka pie mums nelikumīgai darbībai var iestāties perfekti likumīgas sekas, kuras vajadzības gadījumā aizstāvēs pat Satversmes tiesa un Tiesībsargs. Tas tad arī ir t.s. Latvijas veiksmes stāsts!

Daudz interesantāka ir paša Šlitkes publiskā reakcija pēc 20. maija tiesas lēmuma nonākšanas daļējā atklātībā. 14. septembrī, izskatot tiesā “Reversed” prasību lietā Nr. C30486615, Šlitke vairākkārt zvērēja, ka nekad nav bijis “Reversed” akcionārs, ka uzņēmums “Lursoft”, kurš izplatījis šo “dezinformāciju”, jau esot savus melus atsaucis un atvainojies Šlitkem („Lursoft” šo versiju, protams, noraidīja). Latgales priekšpilsētas tiesas 20. maija lēmums esot nepareizs, jo tiesnesis to pieņēmis pēc mana melīgā raksta izlasīšanas portālā Pietiek (ak, ja maniem rakstiem būtu tāds spēks!).

Man personīgi pirms šīs tiesas sēdes Šlitke gan izklāstīja pavisam citu “aplamā” tiesas lēmuma cēloņu versiju. Tiesa pieņēmusi nepareizu lēmumu, jo “tiesnesei piezvanīts no ministrijas... ka [E.Dupate] jāatceļ par katru cenu, ņemot vērā, ka Reversed tikko vinnējusi vienu ministriju tiesā par simtiem tūkstošiem, un tieslietu ministrija un prokuratūra ir nākošie, kam tie miljoni [..], tad loģiski, ka tādi telefonzvani par atcelšanu maz neliekas”...

Līdzīgi Šlitke tiesas sēdes laikā skaidroja, kāpēc Administratoru asociācija E. Dupatei un A. Snipei ir apturējusi administratora sertifikātu darbību. Izrādās, meitenes šādu apturēšanu lūgušas pašas, lai varētu kopt savus bērnus. Ak, šīs laimīgās mātes! ...

Vēl ekstrēmāka šķiet Advokātu padomes atbilde uz manu iesniegumu pēc tiesas lēmuma nosūtīšanas, kurā konstatēti N. Šlitkes likumpārkāpumi:

“Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija nav konstatējusi Latvijas Republikas Advokatūras likuma 63.panta pārkāpumu un/vai Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa 2.7.punkta neievērošanu zvērināta advokāta N.Šlitkes darbībā ; Zvērinātu advokātu padomei nav tiesību iejaukties Disciplinārlietu komisijas darbībā.”

Kā Disciplinārlietu komisija nonākusi pie tāda slēdziena, kas tik pretējs tiesas konstatējumiem, protams, Advokātu padome neuzskatīja par vajadzīgu paskaidrot, nedz arī savu viedokli izteikt. Tāpat skaidrs, ka mēs dzīvojam radikāli dažādās pasaulēs, un viņu pasaulē likumu ievērošanai vai neievērošanai nav nekādas nozīmes. Viņi ir izredzētie, viņi var, bet par viņu grēkiem sods būs jāizcieš mums, kapitālisma aizfasādei, zemcilvēkiem, elektorātam, reņģēdājiem. Tāda ir 4. maija režīma dziļākā būtība, ko nemaina svētku salūti parastiem ļaužiem sarkanajos datumos.

Tiesu sistēmas īpatnības Latvijā

“To var noskaidrot tikai tiesa”, “to noteiks tiesa”, – tādas vai līdzīgas frāzes bieži dzirdam publiskos paziņojumos. Labākajā gadījumā šādi izteikumi ir pārspīlēti, sliktākajā – maldinoši un uzmanību novirzoši, jo bieži vien teicēji jau iepriekš labi zina, ko noskaidros vai nenoskaidros tiesa, un zemas intensitātes tiesāšanās var turpināsies tik ilgi, kamēr sabiedrība jau sen būs aizmirsusi, par ko vispār bijis kārtējais skandāls. Jo tiesneši nav nolaidušies no Marsa, viņi šeit nav Dieva sūtņi starp parastiem mirstīgajiem. Tiesneši dzīvo starp mums, viņu dzīvi vada tādi paši ticējumi, aizspriedumi, principi, kaislības, bailes, atkarības un izdzīvošanas stratēģijas, kā visus citus cilvēkus. Tāds pats mīts ir tiesu vai tiesnešu neatkarība. Tā ir tāda pati “neatkarība” kā oligarhu presei vai korporāciju preses sekretāriem. Tiesa ir neatņemama tās varas sistēmas sastāvdaļa, kādu pie mums dibināja pēc 1990. gada 4. maija un kas transformējās līdz ar Latvijas integrāciju ES, NATO un citās globālajās struktūrās. Un arī likumus, pēc kuriem vadās vai nevadās tiesneši, pieņēmuši tos pašu aprindu cilvēki, kuriem tagad pieder vara un teikšana Latvijā, un, protams, šie likumi ir pieņemti viņu interesēs.

Tomēr ar to vēl nav pateikts viss. Tradicionāli kontinentālajā Eiropā (jo sevišķi Vācijā) tiesu sistēma orientējās uz patiesības noskaidrošanas principu, kura ietvaros tiesnesis ir aktīvs lietas apstākļu izmeklētājs, bet arī procesuālajām pusēm (apsūdzētājam un atbildētājam) ir jāsadarbojas ar mērķi noskaidrot patiesību. Turpretī anglosakšu civilizācijā, it sevišķi ASV, veidojās atšķirīga tiesu sistēma, kas orientējās uz t.s. sacīkstes principu, kura ietvaros tiesnesis ir pasīvs, bet procesuālās puses sacenšas ne tikai likumu, faktu un precedentu zināšanā, bet arī daiļrunībā, viltībā, spējā apvārdot vai pārliecināt citus, arī spējā maldināt, pārsteigt, apstulbināt un nomelnot pretējo pusi. Jūs droši vien būsiet redzējuši aizraujošas amerikāņu filmas par šādiem tiesu procesiem.

Anglosakšu pasaulē juristi (tiesneši, prokurori, izmeklētāji, advokāti u.c.) pieder augstākajai sabiedrības kastai. Bez laba, veikla advokāta cerības uzvarēt tiesā vai nepārmaksāt nodokļus ir mazāk nekā niecīgas. Sertificētu juristu skaits ASV pārsniedz juristu skaitu pārējā pasaulē, kopā ņemot. ASV ir arī lielākais ar cietumsodu notiesāto skaits pasaulē (tāpēc Ameriku dēvē arī par XXI gadsimta Gulagu), starp kuriem ir daudz nepatiesi notiesāto. Bet ASV ir arī tā valsts, kurā nesodīti var darboties mafijas bosi, organizētā noziedzība, krāpnieciskas piramīdu shēmas, ietekmīgu grupējumu interešu lobiji un pat globāla mēroga krāpnieki. Piemēram, pēc pēdējās globālās piramīdas shēmas, kuras iznākumā miljoni cilvēku visās pasaules valstīs saistībā ar 2008. gada finanšu krīzi tika aplaupīti par triljoniem dolāru, netika notiesāts neviens baņķieris (Bernijs Medofs pieteicās policijā pats, jo tā cerēja paglābties no savu piekrāpto tautiešu atriebības). Netika notiesāti tāpēc, ka šie krāpnieku grupējumi varēja atļauties noalgot visspēcīgākās juristu komandas. Viņus pat nemēģināja tiesāt.

Tā kā globalizācijai ir anglosakšu seja un raksturs, līdz ar globalizāciju un citiem neoliberālisma jaukumiem Latvija 1990. gadu sākumā sev ieviesa arī anglosakšiem raksturīgo tiesas sistēmu, kas balstās uz sacīkstes principu. Tāpēc nebrīnieties, ja tiesā jūs sagaidīs absolūti vienaldzīgs un pasīvs tiesnesis, kuram pie kājas gan jūsu dzīves realitāte, gan jūsu taisnība. Turklāt vienaldzība būs labākajā gadījumā, – ja esat no “parastajiem cilvēkiem”, varat sadurties arī ar vāji maskētu, naidīgu nicinājumu.

Jūs varbūt ar tiesu saskaraties pirmo reizi mūžā un tā jums ir kaut kas īpašs, satraucošs un ārkārtējs, bet tiesnesim katra tiesas sēde ir pelēka ikdiena. Tipisks tiesnesis tiesas sēdes laikā garlaikosies, iegrims savās domās un labprāt jūs atstās plēsoņveidīgā advokāta N. Šlitkes saplosīšanai. Un jūs pat nesapratīsiet, par ko ir runa. Jūs tiksiet totāli satriekts, jo Šlitke ir ne tikai mizantropisks nelietis, bet arī izsmalcināts profesionālis savā nelietībā. Sacīkstes princips nozīmē to, ka jums, kas varbūt ar tiesu saskaraties pirmo reizi mūžā, jāsacenšas ar profesionālu juristu, kurš savā jomā aktīvi darbojies gandrīz 30 gadus, teicami pārzina ne vien likumus un judikatūras, bet arī reālo tiesu praksi, tiesā lietojamos ietekmes instrumentus, sviras, stratēģijas, paņēmienus un trikus, kurš personīgi pazīst arī pašus šos  tiesnešus, advokātus un likumdevējus, kurš personīgi piedalījies arī to likumu uzrakstīšanā, kuru ietvaros viņš radījis un paplašina savu nekustamo īpašumu impēriju. Turklāt N. Šlitke ir ļoti ambiciozs. Savulaik viņš bija sācis aktīvi darboties, lai pārņemtu visas lielāko pilsētu namu pārvaldes. Tas viņam tolaik neizdevās, bet labāk veicas zemes pārņemšanā. Ja sākotnējā versijā tiks pieņemts likums par zemes izpirkšanu un pēc apmēram gada tiks uzskrūvēta zemes kadastrālā vērtība (kā tas iecerēts projektā), Šlitkem ir reālas izredzes kļūt par pirmo Latvijas miljardieri.

Sakarā ar sacīkstes principa ieviešanu “civilprocess ir kļuvis sarežģītāks un bez juridiskas palīdzības privātpersonai savas tiesības aizstāvēt ir grūti,” atzīst igauņu juriste Mare Merimā žurnālā “Jurista vārds”. Juridiska palīdzība nozīmē laba advokāta algošanu, kas mūsdienās ir ļoti, ļoti dārgi, turklāt pat ļoti laba advokāta nolīgšana nedod nekādu garantiju, ka šis advokāts tiešām gribēs vai spēs pārtrumpot tiesā savu kolēģi N. Šlitki. Jo runa taču ir par miljoniem! Ja ar kāda advokāta palīdzību kāda Šlitkes prasība tiks pārliecinoši noraidīta visās tiesas instancēs, tad arī pārējie divi tūkstoši Šlitkes upuru, balstoties uz šo precedentu, varēs lūgt pārskatīt savu tiesas procesu rezultātus. Šlitke darīs burtiski visu, lai tas nenotiktu. Turklāt tipisks, ar kapitālisma vīrusu inficēts advokāts nemaz nav ieinteresēts efektīvā sava klienta aizstāvēšanā un ātrā uzvarā. Jo ilgāk turpināsies tiesas procesi, jo sarežģītāki tie kļūs, jo lielākus honorārus var saņemt šāds pusadvokāts. Kāpēc gan viņam meklēt citus klientus un samierināties ar maziem honorāriem, ja var nesteidzoties pumpēt naudu no jau esošā klienta? Es zinu dažus konkrētus gadījumus, kuros aizstāvībai pret Šlitki tika nolīgts advokāts un kuros no šā advokāta nebija nekāda labuma, tikai izmesti simtiem eiro.

Ja runājam par konkrēto gadījumu, lielākā dzīvokļu īpašnieku daļa, pret kuriem Šlitke vērsis prasības tiesās, ir trūcīgi ļaudis, kuri nevar atļauties algot labu, dārgu advokātu. Turklāt daudziem no viņiem dzimtā valoda nav latviešu. Ja pat latvieši nesaprot, ko un kādā sakarā tiesas sēdē runā N. Šlitke, un nezina, kā uz šiem runas plūdiem reaģēt, tad uz ko var cerēt cittautieši? Nemaz nerunājot par viņu spējām kaut ko juridiski sakarīgu argumentēt valsts valodā. Jā, var noalgot tulku, bet arī tas ir ļoti dārgi un ne mazākā mērā negarantē panākumus. Arī ar to var izskaidrot vieglās Šlitkes uzvaras.

Latvijas tiesām ir vēl viena īpatnība – tās ir fantastiski pārslogotas, it sevišķi Rīgā. Tāpēc daudzu rīdzinieku lietas tiek izskatītas rajonu tiesās. Man nav par to konkrētas informācijas, bet pieļauju, ka organizēti vai stihiski tiek meklēti un atrasti tiesas procesu paātrināšanas un “racionalizācijas” ceļi, tiek veidots savdabīgs notiesāšanas konveijers, no kā, protams, cieš lēmumu kvalitāte. Nu apmēram tā kā pie ģimenes ārsta – sasveicinājies, aizpildīji veidlapas, steigā izmērīji asinsspiedienu, izrakstīji pamēģināt kaut kādas tabletes, un čau – vizītei atvēlētais laiks beidzies!

Un padomājiet paši – Latvija ir maza, juristi cits citu pazīst, lasa un publicējas tajos pašos žurnālos, tiekas tajos pašos saietos un tusiņos, viņu fotogrāfijas parādās tajās pašās smalko aprindu slējās... kāpēc gan kādam juristam gribētos sabojāt attiecības ar ietekmīgo kolēģi Šlitki? Šlitkem netrūkst ne naudas, nedz iekšējas informācijas, nedz sakaru, – kas to zina, kā dzīvē var gadīties. Vai nav vieglāk un vienkāršāk truli apmierināt varenā Šlitkes prasību, jo tas Purvciema guļamrajona nabags diez vai spēs kaut apelācijas sūdzību iesniegt, bet Šlitke gan to noteikti izdarīs, turklāt ar skaļām fanfarām un neērtajam tiesnesim neglaimojošām valodām. Vārdu sakot, tiesu pārslogotība (Šlitke vien tiesas pārslogojis ar vairāk nekā 2000 lietām) tiesnešus mudina iet vieglāko ceļu un izlīdzēties ar to, ko padomju laikā sauca par haltūru. Kā šādas haltūras piemēru varu sniegt nelielu ieskatu savā tiesas pieredzē.

 Tiesa neņēma vērā un vispār neizvērtēja daudzus manus iebildumus, faktus un argumentus, tiesnese neizprasīja no „Reversed” manis lūgtos dokumentus, nepieaicināja manis lūgtos lieciniekus, tiesnese Šlitkes vietā atbildēja uz maniem jautājumiem, man netika dota iespēja pamatot, kādam nolūkam man nepieciešami izprasāmie dokumenti, taču Tiesa pēc savas iniciatīvas par šo jautājumu aicināja izteikties Šlitki un pēc viņa teiktā pieņēma lēmumu dokumentus neizprasīt. Tiesas sēdes sākumā tika nolasītas manas tiesības “iepazīties ar lietas materiāliem”, bet jau pēc dažām minūtēm man tika liegta iespēja iepazīties ar lietas materiālos (turpat uz tiesneses galda!) esošo Prasības iesniedzējas un parakstītājas pilnvaru. Tiesa prasības iesniedzējam neprasīja pamatot savu prasību, bet lika man pierādīt, ka neesmu nemaksātājs vai neesmu zaglis.

Konstatēju, ka tiesas pieņemtā Sprieduma teksts vismaz 80% apjomā ir elektroniski pārkopēts no Sprieduma teksta prasībā pret manu kaimiņieni, vai otrādi. Pārkopēts ar visām gramatiskām un skaitļu kļūdām, nepareizu uzņēmuma nosaukumu, izlaistiem vārdiem u.c. Spriedumā vairākās vietās esmu minēts sieviešu dzimtē – kā atbildētāja, nepareizi norādītas man piederošā dzīvokļa domājamās daļas, savukārt kaimiņienes Spriedumā iekopēti tikai manos paskaidrojumos celtie iebildumi u.tml. Tiesu portālā https://manas.tiesas.lv/eTiesas/ publicētais manas tiesas sēdes audioprotokols ir bojāts visā tā garumā un tādā pakāpē, ka tas nav izmantojams. Līdz ar to arī tajā pašā portālā publicētajā tiesas sēdes rakstveida protokolā konstatēju daudz nepilnību, kas, manuprāt, neļauj gūt objektīvu priekšstatu par lietas izskatīšanas sēdē notikušo.

Tehniska kļūme? Diez vai, jo tiesas sēdes audioprotokols, kas ierakstīts tajā pašā sēžu zālē, tajā pašā datumā un ar to pašu tiesas sastāvu, tikai pusotru stundu iepriekš, ir kvalitatīvs un saprotams. Starp citu, arī šā raksta pirmajā daļā citētais Šlitkes uzbrauciens spēkā esošajiem likumiem, izskatot lietu nr. C30524615, audioprotokolā bija noslāpēts līdz nedzirdamības zemākajai robežai. Man nācās krietni nopūlēties, lai ar datorprogrammas palīdzību šo ierakstu pastiprinātu līdz normālai dzirdamībai.

Kad Šlitke aptvēra, ka es klausos pret trešajām personām celto prasību izskatīšanas sēžu audio ierakstus, lasu sēžu protokolus un tiesas lēmumus, tiesu portālā man tika liegta pieeja trešo personu (savu kaimiņu) tiesāšanās materiāliem. Nezinu, vai attiecīgie tiesneši to izdarīja pēc sirsnīga Šlitkes lūguma, varbūt tikai tāda sagadīšanās. Taču tāda attieksme demonstrē, kā daži tiesneši ievēro tiesas atklātuma principu. Tās taču bija atklātas sēdes, un godīgi paveiktam darbam taču slepenība lieka!?

Valstij nodokļus nevajag?

Diez vai tā cilvēka, kas izdomāja šo nosaukumu, dzimtā valoda ir latviešu, jo latvieši tā nesaka. Bet tieši tā nosaukta jaunākā Šlitkes grupējuma dibinātā lobēšanas biedrība ar globālām ambīcijām (palasiet Lursoft publicētos biedrības statūtus). Jā, Normunds Šlitke ir arī liels patriots un viņam sāp sirds par mūsu valsts likteni, it sevišķi par valsts budžeta pildīšanos. Viņš jau labu laiku tiesās un komentāros izplata stāstus par to, kā es izīrējot savu dzīvokli, bet neesot reģistrējis savu uzņēmējdarbību un nemaksājot valstij nodokļus. Pēdējā paskaidrojumā tiesai Šlitke pat apgalvo, ka VID šajā sakarā sācis pārbaudi par iespējamo izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Jūtos aizkustināts par tādu uzmanību, bet kā ar nodokļu maksāšanu veicas pašiem Šlitkes uzņēmumiem? Par uz ofšoriem pārskaitītajiem miljoniem šoreiz nerunāsim, jo pie neoliberālās kārtības tādas transakcijas bauda augstāko cieņu un tiek respektabli dēvētas par “nodokļu optimizāciju”.

Kā jau sākumā rakstīju, prasībās pret dzīvokļu īpašniekiem „Reversed” prasa piedzīt ne tikai pliku zemes nomu, bet arī nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju (1,5% no zemes kadastrālās vērtības) un 21% PVN. Bet Jelgavas domes deputāts Ivars Jakovels savā 17. novembra rakstā “Piespiedu zemes noma – paradīze šaurai kliķei” atklāja, ka Jelgavas dome šā gada oktobra sēdē dzēsusi “Reversed” NĪN parādu 16 277,97 eiro un kavējuma naudu 115,81 eiro apmērā.

Kā varam secināt no „Reversed” maksātnespējas dokumentiem, Jelgavas dome nebija vienīgais MAS “Reversed” kreditors. Sanācijas plānā figurē arī Rīgas, Liepājas, Tukuma, Ventspils, Dobeles, Valmieras, Cēsu un Jūrmalas pašvaldības, kā arī pats Valsts ieņēmumu dienests. Ja arī pārējās pašvaldības un VID līdzīgi dzēsa Reversed nodokļu parādus, un tas ir ticami, jo to paredz likums “Par nodokļiem un nodevām” maksātnespējīgam uzņēmumam, kam tiek atjaunota maksātspēja, tad interesanti, kur tagad paliek tā nodokļu nauda, ko „Reversed” caur tiesām piedzen no dzīvokļu īpašniekiem? Vai tiešām „Reversed” (un paša Šlitkes) kabatā?

Novērtē šo rakstu: