Vēl 99 degradēto ordeņu piešķiršana – saprotiet pareizi, es jau neko, tā ir uzskatāma par tautas gribu!
Egils Levits*05.05.2023.
Komentāri (132)
Iesaki rakstu: 
Godājamais Ordeņu kapitul! Dārgie valsts apbalvojumu saņēmēji! Cienījamie Latvijas Televīzijas skatītāji! Dāmas un kungi! Latvija var būt demokrātiska, tiesiska un latviska tikai tad, ja tā ir brīva un neatkarīga.
Par tādu Latviju mēs cīnījāmies pirms 33 gadiem.
Daudzi no jums šai zālē bija tā laika notikumu dalībnieki. Un visi šai zālē esošie ar savu darbu, ar savām idejām un ideāliem ir kalpojuši Latvijai.
Demokrātisku, tiesisku, latvisku Latviju mēs veidojam visi kopā. Latvijas cilvēku godprātīgi un pašaizliedzīgi veiktais darbs ir bijis tās attīstības pamatā.
Mēs varam būt lepni par paveikto.
Bet ar kritisku, racionālu prātu un pacietību mums jāturpina strādāt mūsu Latvijas labā, mūsu bērnu nākotnes labā.
Lai brīvības dotās iespējas savu tuvāko un līdzcilvēku labā var īstenot ikviens!
Šodien Latvijas valsts vārdā mēs godinām un apbalvojam cilvēkus, kuru godprātīgais darbs, pilsoniskā stāja, pašaizliedzība, drosme un patriotisms stiprina mūsu valsti.
Katrs no Latvijas valsts apbalvojumiem sakņojas mūsu tautas un valsts vēsturē.
Triju Zvaigžņu ordenis ar devīzi “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm” ir dibināts, godinot mūsu valsts tapšanu un tās tālāko izaugsmi un attīstību.
Viestura ordenis ar devīzi “Esiet stipri un cīnieties” ir atgādinājums par seno zemgaļu karavadoni Viesturu, kurš aizstāvēju savu tautu pret svešzemju iebrucējiem.
Savukārt Atzinības krusts ar devīzi “Godaprāta ļaudīm” ir ar senākajām saknēm, jo tas ir iedibināts jau Kurzemes–Zemgales hercogistē, tātad – pirmajā modernajā valstī Latvijas teritorijā.
Ordeņu kapitulam adresētajās vēstulēs cilvēki ir lūguši valsts apbalvojumu piešķirt tieši jums, godājamie apbalvojamie.
Tādēļ Ordeņu kapitula lēmums ir uzskatāms par tautas gribu.
Valsts augstāko atzinību saņems izcilas personības visdažādākajās jomās no visas Latvijas, kuru darbs valsts labā ir īpaši nozīmīgs.
Ar valsts augstāko atzinību šodien godinām cilvēkus, kuri drosmīgi, aktīvi un nesavtīgi palīdz Ukrainai, tās karavīriem, iedzīvotājiem un bēgļiem šeit, Latvijā.
Tie ir cilvēki, kuri rīkojas un apvieno mūs Ukrainas brīvības cīņas atbalstam.
Mēs godināsim izcilus kultūras darbiniekus, zinātniekus un skolotājus, tieslietu sistēmas darbiniekus, Latvijas vēstures pētniekus, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabātājus un latviskās identitātes stiprinātājus, Latvijas neatkarības aizstāvju piemiņas kopējus.
Valsts atzinību saņems arī Nacionālo bruņoto spēku karavīri, valsts robežsargi, policisti un drošības iestāžu darbinieki.
Mēs godināsim izcilus mediķus, kuri rūpējas ne tikai par Latvijas cilvēku, bet arī Ukrainas karā cietušo veselību.
Valsts vārdā paldies teiksim diplomātiem, uzņēmējiem, lauksaimniekiem, pašvaldību darbiniekiem.
Mēs apbalvosim sabiedriskus darbiniekus, kuri dara stipru latviešu nāciju Latvijā un ārzemēs, kuri veido mūsu pilsonisko sabiedrību.
Mēs apbalvosim Latvijas uzņēmējus, kuri gan paši aktīvi atbalsta Ukrainu, gan piesaista citus uzņēmumus šim atbalstam.
Valsts apbalvojumus saņems arī izcili Latvijas sadarbības partneri no Amerikas, Kanādas, Spānijas, Polijas un Lietuvas, kuri stiprinājuši mūsu valsts drošību.
Godājamie valsts apbalvojumu saņēmēji!
Jūsu vārdi un izcilais devums ir nozīmīga daļa Latvijas valsts jaunāko laiku vēsturē.
Jūsu darbs ir stiprinājis neatkarīgu, demokrātisku, tiesisku, latvisku Latviju.
Kā Valsts prezidents un Ordeņu kapitula vārdā godinu jūsu paveikto Latvijas un tās cilvēku labā.
Lai jūsu darba augstā atzinība dod jums gandarījumu un iedvesmo līdzcilvēkus!
Vēlu jums skaistus un priecīgus šos brīvās Latvijas atjaunošanas svētkus!
* Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Latvijas valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonijā
Attēlam ir ilustratīva nozīme. Artusam Kaimiņam no Egila Levita ir tikusi tikai prezidenta medaļa.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
