Vējoņa preses padomnieks par prezidentu: cilvēks vienu brīdi saka vienu, bet tad domas mainās
PIETIEK17.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Cilvēks vienā brīdī saka vienu, bet vēlāk parādās citi apstākļi un domas mainās," - šādi Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa jaunais preses padomnieks skaidro to, ka valsts galva sākotnēji bija paziņojis, ka neuzstāšoties ar uzrunu Aglonas Jaunavas Marijas svētkos, jo politiķiem reliģiski svētki neesot jāizmanto savās interesēs, taču pēc tam savu viedokli mainīja uz diametrāli pretēju.
"Braukšu gan. Taču publiski neuzstāšos. Tie ir reliģiski svētki, un politiķiem tie nav jāizmanto savās interesēs. Tas nav īstais formāts," - šādi prezidents Vējonis laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze 7. augusta numurā atbildēja uz jautājumu, vai viņš gatavojas braukt uz svētkiem Aglonā.
Taču jau nedēļu vēlāk valsts galva savu stingri un skaidri izteikto viedokli bija mainījis uz diametrāli pretēju: Aglonas svētkos, skanot goddevīgiem vārdiem Latvijas valsts vadītājiem, kuri bija ieradušies uz svinīgajiem pasākumiem, prezidents tomēr devās pie mikrofona, lai uzstātos ar uzrunu "ticīgajai tautai".
Vējoņa jaunais preses padomnieks Gusts Kikusts skaidro - visi labi zinot, ka dzīvē ne vienmēr viss ir melns un balts, un, "ja cilvēks vienā brīdī saka vienu, vēlāk parādās citi apstākļi un domas mainās". Tieši tā arī noticis ar Vējoni.
"Par runu Aglonā bija sarunas ar garīdzniecības pārstāvjiem un savu komandu par to, kāds varētu būt pienesums garīgajā plānā, dodoties uz šiem svētkiem. Pēc sarunas ar garīdzniecību prezidents arvien vairāk sāka pārdomāt šo jautājumu, vai ir vērts uzrunāt. Garīdznieku lūgums bija, ka prezidents varētu vērsties par šādām garīgām, morālām vērtībām vērsties pie cilvēkiem," Pietiek skaidroja prezidenta pārstāvis.
Esot nākuši klāt jauni argumenti, un šis lēmums neesot bijis vienkāršs: "Viņš pats arī apzinājās, ko ir pateicis. Tad bija izvēle, vai uzrunāt tautu un runāt ne par politiskām lietām, vai pieturēties pie viedokļa konsekvences, uzturot spēkā iepriekš teikto. Bija skaidrs, ka varētu būt neviennozīmīgi vērtējams, bet lēmums ir tāds, kāds ir, un rezultāts nebija tas sliktākais."
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
