Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Un tagad par manām attiecībām ar VDK. Jeb čeku. Un čekistiem. Jo ik pa brīdim kaut kur komentos te vai twiteri kāds viszinošs personāžs secina, ka "to čekistu klausīties nav vērts"...

Mani vervēja trīs reizes. Universitātes pirmajā kursā kara komisariātā (1984). Teikā. Vispārējās veselības pārbaudes laikā neuzkrītoši palūdza ieiet vēl kaut kādā kabinetā. Un tur sēdēja divi onkuļi. Viņiem nesanāca.

Pēc tam 1986. Bija smuka saulaina vasara. Es tikko biju paralēli studijām sācis strādāt Latvijas Radio. Ar kaut kādu draugu kompāniju bijām aizgājuši uz pagrīdes video seansu kaut kur purčikā, un kāds bija nostučījis. Atskanēja pieklājīgs zvans uz manu darba telefonu, un pieklājīga vīrieša balss uzaicināja iedzert kafiju tajā laikā leģendārajā Doma laukuma Zilajā putnā.

Zvanītāju zināju. Pasaule ir maza, bet tajos laikos pasaule bija vēl mazāka. Visi mēs tur kopā burzījāmies. Universitāte, Radio, Preses nams, LVU Studentu klubs, Anglikāņi. Vieni un tie paši daži restorāni un kafejnīcas. Visi zināja, kas ir kas. Kurš ir docents, kurš mūziķis, kurš no partijas komitejas, kurš alkoholiķis, kurš čekists un kurš stukačs, no kura jāuzmanās.

Viss ritēja savu gaitu. Satikāmies. Uz tikšanos zvanītājs nebija atnācis viens. Viņam blakus ar melnu diplomātu rokās (tajos laikos vēl laikam nebija mazu portatīvu sarunu ierakstīšanas ierīču) sēdēja garš slimīga izskata džeks, par kuru runāja, ka tas esot Kondženes kurators no čekas (tagad nomainījis uzvārdu un Facebook uzdodas par mūzikas nozares funkcionāru).

Laipnais zvanītājs sāka tā viltīgi, aplinkiem. Ka likumus vajagot ievērot. To nezināšana neatbrīvojot no soda. Un tā pamazām nonācām pie domas, ka par to nakts pagrīdes videoseansu man būs s…di, bet, ja būšu gudrs un paklausīgs, tad s…di var arī nebūt. Stulba un smieklīga šantāža.

Skaidrs, ka es viņiem būtu bijis labs ķēriens. Biju viens no Ekonomikas fakultātes studentu līderiem (bet ne pa komjaunatnes līniju), mana studentu celtnieku vienība Zemgaļi vairākus gadus bija viena no labākajam Latvijā, biju Danča prezidents, strādāju Radio un rakstīju rakstiņus par ārpolitiku Padomju Jaunatnē, pazinu visus žurnālistus, regulāri tusēju pa Preses namu, televīziju un radio. Manu vecāku dzīvoklī tusēja nomeklatūra, blakus kaimiņu dzīvoklī - visa tā laika radošā bohēma ar Ojāru Vācieti, Māri Čaklo, Liliju Dzeni, Mihailu Savisko priekšgalā. Informācijas pārbagātība. Bet viņiem atkal nesanāca.

Un tad dramatiskais 1987. Viens pretīgs marksistiskās filosofijas pasniedzējs bija uzrakstījis sūdzību partijas komitejai par kaut kādiem maniem tekstiem semināros. Tam uzreiz pieķērās arī kara katedras ofiņi, ar kuriem man jau tā īpaši sirsnīgu attiecību nebija. Vienā no kara katedras piektdienām viens majors mani pieķēra, kad lekcijas laikā rakstīju rezolūciju mītiņam, ko tajā vakarā rīkojām Mazajā aulā pret iecerēto Daugavas HES. Sākās bļaustīšanās par antisovetčinu, predateliem utml..

Viss beidzas ar to, ka kopīgā Universitātes partijas komitejas sēdē kara katedras priekšnieka vietniekam uzbļāvu pretim, ka "ņikakoj ja vam ņe tovarišč". Un tad sākās elle un Indija. Tikai pēc tam uzzināju, ka manai "aizstāvībai" tika mobilizētas augstskolas sabiedriskās organizācijas, mani elki - prof J. Porietis un mana katedras vadītāja, leģendārā Valentīna Zeile pat bija aizgājusi pie tā laika LKP CK pirmā sekretāra B. Pugo. No augstskolas mani izmeta par "padomju studentu diskreditējošu rīcību". Rezultātā bija pamatīgs stresiņš un uz pusgadu uz nervu pamata paralizēta puse sejas.

Bet pirms izmešanas atskanēja zvans manu vecāku dzīvoklī, un "tēva bērnības draugs" uzaicināja aprunāties. Satikāmies skvēriņā uz Stučkas un Lāčplēša stūra (tas tagad aizbūvēts). Solīdais pasirmais vīrs (tagad pēc foto šķiet, ka tas bija VDK šefa Johansona vietnieks Miervaldis Kucāns) ilgi, lēnām un sirsnīgi stāstīja par laiku, kādā dzīvojam, par jaunības maksimālismu, par dzīves mērķiem. Par kauna nedarīšanu vecākiem. Piesolīja pat rekomendāciju iestājai komunistiskajā partijā, bez kuras iespējama sadarbība un pēc tam strādāšana čekā būtu neiespējama. Nepiekritu.

Tad, par laimi, nāca 1988. Atmoda. Jaunas vēsmas. 1992. varēju atjaunoties un pabeigt studijas. Un visa tā čekas tēma pagaisa kā nebūtiska. Kaut arī daudzi jautājumi bija palikuši neatbildēti. 

Ar to pasirmo vīru tikos vēlreiz. 1989.g vasarā pēc viena no izcilāko latviešu trimdas darbinieka Jana Mučka ielūguma biju aizbraucis uz Eiropas Latviešu jaunatnes kongresu Haiko. Tajā laikā jau biju diezgan atpazīstams ar saviem regulārajiem starptautiskajiem komentāriem televīzijā un radio.

Haiko mani uzmeklēja tajā laikā vēl neformālās, nupat no pagrīdes iznākušās LNNK jauniešu aktīvisti E. Repše un brāļi Titavi (kā izrādījās, pēc Mavrika Vulfsona ieteikuma) un lūdza palīdzēt viņiem ar starptautiskajiem sakariem, kontaktiem utml. Sarunas bija labas. Laiki gan vēl bija neskaidri, nekādu garantiju, ka viss beigsies ar Atmodas uzvaru, nebija. Bet apsolīju palīdzēt, ko varēšu (pēc tam vēl Latvijā pāris reižu ar Einaru tikāmies, taču politiskā situācija sāka attīstīties tik strauji, ka nekāda mana palīdzība viņiem vairs nebija vajadzīga).

Knapi biju paspējis atgriezties no Somijas mājās, ka manā vecāku dzīvoklī atkal atskanēja zvans. Izrādījās, ka detalizēta info par manu tikšanos ar Repši un abiem brāļiem jau bija nonākusi Engelsa un Ļeņina ielas stūra namā... Sirmais vīrs labsirdīgi paņirgājās, ka es neesot izvēlējies pareizos draugus.. 

Un tad pamazām gaisā sāka virmot "čekas maisu" tēma. Kādas tik versijas no "lieliski informētiem" vai "reālo situāciju zinošiem" cilvēkiem nebiju saklausījies.. Par aizdomīgo kompāniju, kas Godmaņa uzdevumā pārņēma tos maisus un pārējo info. Par cenām, kas tiekot maksātas, lai izdabūtu savu kartīti no maisiem. Par to, ka reālo aģentu saraksti jau sen esot kaut kur Piemaskavā un šeit atstāti kaut kādi sešinieki. Jeb arī saplosīšanai to cilvēku kartiņas, kuri neesot piekrituši sadarboties. Visas versijas šķita loģiskas, vairāk vai mazāk argumentētas. 

VDK kartotēkas publicēšanas dienu neaizmirsīšu nekad. Līdz pat rīta ausmai nosēdēju pie kompja, studējot tos failus. Man vēl tagad mājās glabājas četras A4 formāta lapas, katrā divos stabiņos sīkiem burtiem sarakstīts... gandrīz viss mans jaunības dienu tusiņš. Žurnālisti, politiķi, mūziķi, mākslinieki. Nemaz jau nerunājot par funkcionāriem, it īpaši no "patriotiskajiem spēkiem".

Mana otra ģimene - Labvakar džeki. Vairāki stukači, izrādās, bijuši arī Dancī. Viens ( vai viena) no viņiem man pēc tam uzrakstīja anonīmu sms mesindžerī par to, ka viņš (viņa) studiju gados reāli piespiests sadarboties. Šoks bija baigs. Un uzreiz sāka birt komentāri tipa - ar mani vienreiz aprunājās, es atteicos, a tie maitas uztaisījuši kartiņu. Visenerģiskāk protestēja kāda man labi pazīstama ambicioza kinorežisore. Patiesībā, zinot, kādi pofigisti bija tie jaunie čekisti, kas plenderēja pa Vecrīgas krogiem, arī šādu versiju nevarēja pilnībā noliegt.

Nolēmu sameklēt to pieklājīgo cilvēku, ar kuru reiz bijām dzēruši kafiju Vecrīgā. Jo es pilnībā iederējos tajā  kategorijā "ar kuru vienreiz aprunājās". Bijām runājušies simtiem reižu. Čekas centrālajā aparātā bija kādi 5 cilvēki, kuri "uzraudzīja" radošo inteliģenci, augstskolu studentus, māksliniekus. Mēs viņus visus zinājām. Pēc estrādes grupu koncertiem LVU Lielājā aulā, pēc tam Studentu klubā parasti notika episkas after party kopā ar mūziķiem, arī Anglikāņos. Tur viņi ik pa brīdim uzradās. It kā čomiski. Ārzemju braucienos, kur Dancim katru reizi kāds brauca līdzi. Viņi regulāri vazājās pa Preses namu. Tagad izrādās, ka lielākā daļa manu kolēģu, kas komentēja starptautiskos jautājumus, ir bijusi stukači. Bet vadošie - pat štata darbinieki, un diezgan augsta ranga. Kaut gan tas jau tolaik bija zināms.

Patiesībā man ļoti gribējās ticēt tiem savu draugu skaidrojumiem, ka "ar viņiem tikai aprunājās, bet viņi nepiekrita". Pēc tādas loģikas tur būtu bijis jābūt arī manai kartītei. Tam, ka manis nebija maisos, varētu būt izskaidrojums, ka 89.gada vasarā es biju piekritis savu lielāko autoritāšu - Petera, Vulfsona un Ķezbera padomam (viņi mani uzaicināja uz vakariņām pie Mavrika) piekrist pāriet strādāt uz LĻKJS CK, lai nepieļautu šīs tajā laikā milzīgās organizācijas nonākšanu Rubika rīcībā un lai saglabātu Tautas frontei lojālos populāros laikrakstus Padomju Jaunatne un Sovetskaja Molodjež.

Tā es gluži negaidot, divus gadus pēc izmešanas no augstskolas un kopumā visai nicīgi līdz tam izturējies pret pelēkajos uzvalciņos tērptajiem funkcionāriem un nebūdams komunists, pēkšņi biju kļuvis par nomeklatūras elementu, turklāt otru vadošo, ideoloģisko. Tiesa, ilgāk par pusotru gadu es tur neizturēju. 1991.g janvāra barikāžu nedēļu, būdams CK politiskais sekretārs, pavadīju aizbarikādētajā Radio namā un tad uzrakstīju atlūgumu. Taču savu paveicu. Latvijas komjaunatne bija vienīgā visā PSRS, kas nesadalījās sarkanajos un baltajos, lēnām transformējās jaunatnes biznesa un sociālajās apvienībās, avīzes ieguva pilnīgu neatkarību, bet es - aparāta darba pieredzi un apziņu, ka tas galīgi nav priekš manis.

Pēc tajos laikos pastāvošajām birokrātiskajām nomenklatūras procedūrām čekas stukaču kartiņas, šiem stukačiem pārejot nomenklatūras amatos, tika likvidētas (jeb noslepenotas, īsti nezinu). Šis bija tas jautājums, kas man nedeva mieru. Ja izrādītos, ka arī man bija bijusi "sava" uzskaites kartiņa, tad būtu pamats ticēt arī visiem tiem, "ar kuriem vienu reizi bija parunājušies". 

Vakar man pēc gandrīz 10 gadu pūliņiem satikt Andri Z. beidzot tas arī izdevās. Norunātajā vietā ieradās tikpat enerģisks, svarīgs cilvēks ar atklātu smaidu un gatavību palīdzēt. Mūsu sākotnējā komunikācija pa telefonu īsti labi nevedās, viņš nesaprata manas atkalparādīšanās iemeslus un saprotamu apsvērumu dēļ vairākas reizes atteicās ar mani tikties. Beidzot piekrita, bet tikai uz dažām minūtēm. Taču tikšanās izvērtās lieliska. Tas cilvēks nebija zaudējis savu humora izjūtu, kuras dēļ viņš savā laikā bija ļoti iecienīts radošajās aprindās un ir ļoti iecienīts joprojām. 

Sarunas sausais atlikums - manas kartiņas nav un nekad nav bijis. Kartiņas tikušas sastādītas tikai par tiem, kas pašrocīgi un labprātīgi parakstījušies un sadarbojušies. Punkts.

Pārpublicēts no Facebook.

Novērtē šo rakstu:

150
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...