Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

It kā Latvijas Republikas Krimināllikuma 93. pants „Valsts simbolu zaimošana” visu nosaka precīzi: „Par Latvijas valsts ģerboņa vai Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu, kā arī par Latvijas valsts himnas publisku zaimošanu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.”

Taču diemžēl šis ir viens no neskaitāmajiem mūsu valsts normatīvo aktu pantiem un punktiem, kuros tiesībsargāšanas iestādes raugās nevis uz likuma garu, bet tikai uz burtu. Ļoti bieži pat arī ne uz to.

Oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” publikācijās par valsts simbolu zaimošanu pēdējos desmit gados ir precīzi salikti visi punkti uz „i”.

Necieņa ir publiski veikta, apzināta darbība ar mērķi ignorēt sabiedrībā vispārpieņemtās paražas, kas nosaka valsts simbolu godināšanas veidu. Necieņa ir arī bezdarbība, kas izpaužas kā pietiekamas rūpības trūkums pret valsts simbolu.

Valsts simbolus lieto ne tikai pati valsts, bet noteiktās situācijās arī tās iedzīvotāji, tādēļ ir svarīga to izpratne un aizsardzība. Valsts simbolos ir ietverta valsts identitāte – izcelsme, vēsture, iekārta un valsts filozofija.

Latvijas valstij ir trīs valsts simboli: karogs, himna un ģerbonis. Valsts karogs ir nacionālās piederības zīme. Valsts ģerbonis simbolizē valsts varu. Valsts himna ir tautas svinīgā lūgšana.

Pirms dažiem mēnešiem mēs visi uzzinājām par absurdo situāciju – mūsu tiesībsargāšanas iestāžu skatījumā ne tikai izrādīt necieņu, bet pat klaji ņirgāties un zaimot nedrīkst valsts karogu, bet drīkst… valsts karoga attēlu.

Manā – un, domāju, arī ikviena Latvijas pilsoņa un patriota – apziņā ņirgāšanās nav pieļaujama attiecībā uz karogu, bet arī uz tā jebkāda veida attēlojumiem, un ne tikai uz visu ģerboni „taustāmā formā”, bet arī uz tā attēliem un tā sastāvdaļām.

Likuma „Par Latvijas valsts ģerboni”, ko pieņēmusi Saeima un izsludinājis Valsts prezidents, ir ļoti skaidri aprakstīts, kas ietilpst lielajā un mazajā valsts ģerbonī. Cita starpā minēts – lielajā Latvijas valsts ģerbonī „virs vairoga puslokā trīs zelta zvaigznes”, bet mazais valsts ģerbonis ir „lielā valsts ģerboņa vairogs, virs kura puslokā trīs zelta zvaigznes”.

Tieši saistībā ar šīm zvaigznēm tad arī saistīta šī mana vēršanās pie Jums un sabiedrības.

Mēs visi labi zinām, ko šīs trīs zelta zvaigznes nozīmē. Tās ir neatņemama valsts ģerboņa sastāvdaļa, un tāpēc uz tām bez kādām atrunām attiecināms manis citētais Krimināllikuma pants.

Bet vai tas tā tiešām notiek? Šajās dienās tiek plaši reklamēta grāmata, uz kuras vāka veselas divas reizes šī Latvijas valsts ģerboņa sastāvdaļa tiek zaimota un izņirgāta.

Uz tā attēlotas Latvijas valsts visaugstākā, visnovērtētākā un vissvētākā apbalvojuma - Triju Zvaigžņu Ordeņa pirmās šķiras sastāvdaļas, taču zelta zvaigžņu vietā ir eiro un dolāra grafiskie apzīmējumi.

Nav šaubu, ka šādā veidā ir veikts noziedzīgais nodarījums, kas aprakstīts manis jau citētajā Krimināllikuma pantā – valsts simbola zaimošana. Turklāt acīmredzami runa nav par kādu nejaušību – viss ir noticis apdomāti, ar nodomu un skaidru apziņu, kas tiek darīts.

Šajā situācijā es lūdzu Jūs gan kā likumdevējus un valsts varas pārstāvjus, gan kā Latvijas valsts patriotus veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai šis konkrētais gadījums nepaliktu nesodīts un lai turpmāk Latvijas normatīvie akti neļautu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvjiem ignorēt valstiskas nozīmes noziedzīgus nodarījumus.

* Jūrmalas attīstības biedrības dibinātāja, Majoru muižas biedrības priekšsēdētāja; vēstule adresēta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājam Artusam Kaimiņam, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātam Andrejam Judinam, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Jutai Strīķei, tieslietu ministram Jānim Bordānam

Novērtē šo rakstu:

9
89

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...