Valsts robežsardze turpina nepamatoti piemērot disciplinārsodus darbiniekiem
Armands Augustāns*04.07.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2016. gada 30. jūnijā Administratīvā rajona tiesa Rēzeknē apmierināja Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) pieteikumu, kas iesniegts arodbiedrības biedra vārdā par Valsts robežsardzes (VRS) 2016.gada 6.janvāra lēmuma Nr.1 atcelšanu. Ar šo lēmumu Valsts robežsardze bija nepamatoti piemērojusi disciplinārsodu – piezīmi – par to, ka amatpersona konkrētā situācijā nebija uzsākusi administratīvo lietvedību, jo atzina, ka pārkāpums ir maznozīmīgs.
Tiesa konstatēja, ka saskaņā ar likumu situācijā radušais pārkāpums bija maznozīmīgs, turklāt liecinieka (tieša priekšnieka) izteiktais viedoklis, ka pieteicējs slēpis prettiesisko darbību, uzskatāms par pieņēmumu, kam nav pierādījumu. Līdz ar ko secināms, ka VRS lēmumā minētais pārkāpums vērtējams kā neatbilstošs patiesībai.
Tiesas ieskatā pieteicējs nav pieļāvis disciplinārpārkāpumu, attiecīgi pie disciplināratbildības saukts nepamatoti. Pretējā gadījumā jebkuru robežsardzes amatpersonu, kura, konstatējot administratīvā pārkāpuma pazīmes, pārkāpumu atzīst par maznozīmīgu, būtu jāsauc pie disciplināratbildības, kas ir pretrunā ar administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevumu – aizsargāt Latvijas iedzīvotāju sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības.
Papildus tiesa spriedumā uzsver, ka nav pieļaujama situācija, kad Valsts robežsardzes amatpersonu darbība vērsta tikai uz robežšķērsotāju sodīšanu, jo viens no Valsts robežsardzes amatpersonu funkcionālajiem pienākumiem ir likumpārkāpumu novēršana.
Šajā tiesvedībā LIDA pārstāvēja biedra intereses, palīdzot sagatavot procesuālos dokumentus un pārstāvot biedru tiesas sēdēs.
Pirms neilga laika, 3.jūnijā, LIDA aicināja Valsts robežsardzes un tās struktūrvienību vadību vērst nopietnu uzmanību robežsardzes darbinieku izglītošanai, apmācībai, informēšanai, audzināšanai, lai samazinātu disciplīnas pārkāpumus. Sodīšana jāizmanto kā galējais līdzeklis, kad citi ietekmēšanas un audzināšanas līdzekļi ir izsmelti.
Ar represijām var panākt tikai negatīvu rezultātu, graujot Valsts robežsardzes un visas iekšlietu sistēmas reputāciju. Savukārt nepamatoti disciplinārsodi ne tikai grauj Valsts robežsardzes reputāciju, bet nodara iespaidīgus materiālus zaudējumus iestādes budžetam, un tā jau ir nodokļu maksātāju nauda. Arī šajā lietā (Nr.A420148016) no Valsts robežsardzes budžeta līdzekļiem piedzenama par labu valsts budžetam valsts nodeva 28,46 euro.
* Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
