Valsts prezidentam Lemberga apsūdzētā statuss un noteiktais drošības līdzeklis vienaldzīgi
PIETIEK09.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidentam Andrim Bērziņam nav būtisks fakts, ka Ģenerālprokuratūra Ventspils mēram Aivaram Lembergam uzrādījusi apsūdzības sevišķi smagos noziegumos, bet Rīgas apgabaltiesa liegusi viņam pildīt amata pienākumus. Tāds secinājums izriet no Valsts prezidenta preses padomnieces Līgas Krapānes Valsts prezidenta vārdā tā sauktajiem Ventspils Domes opozīcijas deputātiem nosūtītās atbildes vēstules, kas nonākusi Pietiek rīcībā.
No Krapānes parakstītās atbildes vēstules, kuru publiskojam, var arī secināt, ka Valsts prezidentu neuztrauc, vai Lembergs ievēro viņam ar prokuratūras un tiesas lēmumu noteikto drošības līdzekli – aizliegumu pildīt mēra amatu, jo, „ja kādai personai ir noteikts drošības līdzeklis, tā ievērošana visupirms ir tiesībsargājošo iestāžu un pašas personas ziņā”.
Valsts prezidenta vienaldzību pret Lemberga apsūdzētā statusu Krapāne pamato ar nevainīguma prezumpciju, vēstulē norādot: ”Pat, ja Aivaram Lembergam ir noteikts drošības līdzeklis pildīt pašvaldības domes priekšsēdētāja amatu, tas nav pamats iebilst un noraidīt viņa kā pašvaldības iedzīvotāja un deputāta klātbūtni publiski pieejamos pasākumos.”
Atklāto vēstuli Valsts prezidentam Bērziņam Ventspils domes Lemberga opozīcijas deputāti nosūtīja jūnija sākumā, gan vēršot uzmanību uz faktu, ka Valsts prezidents nav izrādījis interesi tikties ar opozīcijas deputātiem, gan norādot, ka ar Lemberga gādību tiek ierobežota viņu kā pašvaldības deputātu tiesību pildīšana, gan aicinot skaidrot, kāpēc Valsts prezidents izvēlējies tikties ar tiesājumu amatpersonu, kam ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu liegts pildīt Ventspils mēra un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus.
Pirms gada, kad Bērziņš (10.Saeimā kā deputāts pārstāvēja apvienību Zaļo un Zemnieku savienība, par kuras „krusttēvu” tiek dēvēts Lembergs) tika ievēlēts par Valsts prezidentu, kuluāros izskanēja, ka tas noticis arī ar Lemberga gādību. Turklāt arī pats Bērziņš toreiz neslēpa, ka, pirms kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, par šo jautājumu apspriedies ar Lembergu.
Ar „vecā oligarha” Lemberga ietekmi tikuši saistīti arī iemesli, kāpēc Bērziņš ilgstoši noturējās a/s Latvijas Unibanka (tagad SEB) vadītāja amatā.
Pietiek jau rakstīja: kamēr maija beigās oficiālās vizītes Ventspilī ietvaros Valsts prezidents tikās ar Lembergu, kardināli citu nostāju izvēlējās ASV vēstniece Latvijā Džudita Garbere. ASV vēstniece, ievērojot prokuratūras un tiesas Lembergam noteikto aizliegumu pildīt Ventspils mēra amatu, Ventspilī plānotās vizītes laikā ar viņu netikās. Faktiski ASV vēstniecības atbilde uz Pietiek jautājumiem par vēstnieces vizīti Ventspilī ļāva secināt, ka ASV vēstniecība Lembergu neatzīst par Ventspils mēru.
„Mēs saprotam, ka saskaņā ar Ģenerālprokuratūras lēmumu Lemberga kungam kā drošības līdzeklis ir piemērots aizliegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Tikmēr, kamēr pret Lemberga kungu izvirzītās apsūdzības vēl tiek skatītas Latvijas tiesās, vēstnieces tikšanās ar Lemberga kungu nebūtu piemērota,” uz jautājumiem par Garberes vizīti Ventspilī atbildēja ASV vēstniecībā.
Jau maija sākumā Pietiek rakstīja, ka Ģenerālprokuratūra, kas Rīgas apgabaltiesā uztur apsūdzību pret Lembergu par sevišķi smagiem noziegumiem, spērusi virkni soļu, kas liecina, ka varētu tikt pārskatīts jautājums par stingrāka drošības līdzekļa noteikšanu Lembergam, neizslēdzot pat mājas arestu. Ģenerālprokuratūra uzskata, ka oligarhs pārkāpis viņam noteiktā drošības līdzekļa ierobežojumus pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatus. Lembergu "iegāzusi" un Ģenerālprokuratūru uz aktīvu rīcību izprovocējusi viņa „zīmēšanās” TV kameru priekšā kā Ventspils „saimniekam”, radot priekšstatu, ka viņš faktiski ir pilsētas mērs, kā arī vēlme izbaudīt luksusa komfortu, uz tiesas sēdēm Rīgas apgabaltiesā vizinoties Ventspils brīvostas Audi.
Drošības līdzekļa jēga saskaņā ar Kriminālprocesa likumu cita starpā ir arī nepieļaut, ka apsūdzētais turpina noziedzīgas darbības. Apsūdzība, prasot aizliegumu Lembergam ieņemt Ventspils domes un brīvostas valdes priekšsēdētāja amatus, ir uzskatījusi, ka, pildot šos pienākumus, viņš turpinās nodarīt būtisku kaitējumu valsts un sabiedriskajām interesēm.
Lembergs ir apsūdzēts virknē sevišķi smagu noziegumu, kas atbilstoši prokuratūras viņam uzrādītajai apsūdzībai tiek saistīti ar Ventspils mēra amata pilnvaru izmantošanu. Formāli Lembergs aizvien ieņem Ventspils mēra amatu, lai arī tiešu šo pienākumu izpildi viņam liegusi Rīgas apgabaltiesa, kur kopš 2009.gada tiek iztiesāta ar viņu saistītā krimināllieta. Ventspils mēra amatu Lembergs ieņem kopš 90. gadu sākuma un šo gadu laikā, iespējams, kā slēpts Ventspils tranzīta biznesa uzņēmumu īpašnieks kļuvis par bagātāko amatpersonu Latvijā.
Lembergam krimināllietas ietvaros uzrādītas apsūdzības sevišķi smagos noziegumos, - to skaitā ir kukuļņemšana, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšana, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
