Iesaki rakstu: 
Aprīlis ir pienācis, un pirmā nedēļa „nolauzta”, taču ir viena lieta, kas paliek nemainīga jau gandrīz pēdējo pusgadu, – sabiedrībai apzināti tiek „potēts”, ka jūnijā būs prezidenta vēlēšanas, un kā vienīgais un piemērotākais kandidāts tiek piesaukts Egils Levits. Par viņu pēdējā laikā daudz tiek rakstīts gan labas, gan sliktas lietas.
Es papētīju Latvijas mediju telpas virsrakstus, kaut arī bija brīži, kad par Levitu bija pilnīgs klusums, taču jau kopš 2.aprīļa sabiedrība atkal tiek zombēta ar ziņām par Levitu – cik viņš talantīgs un prasmīgs.
Tiesa, neviens no Levita kandidatūras stūmējiem tā arī nav samaksājis Kaktiņa SKDS vai kādam cita kantorim, lai veiktu socioloģisko aptauju par Levita atbalstu sabiedrībā. Domāju, ka puiši no augstajiem kalniem būtu dziļi sašutuši, uzzinot par sabiedrības īsto attieksmi pret kārtējo aizdomīgo prezidenta kandidātu.
Piemēram, starp vienkāršās tautas pārstāvjiem mājo viedoklis, ka arī Vējonim nav ne vainas, un par Levitu viņi zina tikpat kā neko. Tik to, ka viņš ir jurists un strādā kaut kur Eiropas tiesās. Jāatzīst arī tas, ka Latvijā prezidenta amatam vairāk ir reprezentatīvas funkcijas, kaut arī tas ir ietekmīgāks nekā Eiropas demokrātijas citadelē Vācijā.
Levita iebīdīšana ir naciķu neizsapņots sapnis, jo viņi Levitu jau virzīja 2015.gadā, taču tolaik kumeļam pie grožiem bija Aivars no Puzes, kuram ir dziļš riebums pret intelektuālākiem cilvēkiem nekā viņš pats. Turklāt amatā bija nepieciešams māls, kuru veidot pa savam, nevis kāds ērglēns, piemēram, Zatlers, kas izpleta spārnus un lidoja, kur gribēja un kā gribēja.
Toreiz naciķi sekmīgi, bet veltīgi bija izveidojuši domubiedru grupas sociālajos tīklos, lai radītu priekšstatu, ka sabiedrībā ir atbalsts tieši Levitam un nevis kādam citam, bet par prezidentu tika ievēlēts Vējonis.
Lieki piebilst, ka šīs sociālo tīklu grupas kļuva mazaktīvas un tikai pērnā gada vasarā pirms vēlēšanām uzsāka aktīvu darbību, reklamējot sirmo kungu. Šoreiz naciķi kampaņu izvērš prasmīgāk, jo aktīvai „pareizo” viedokļu izplatīšanai viņi pieslēguši savus izaudzinātos viltus un īstos sociālo tīklu profilus, kuriem draugu profili mērāmi vairākos tūkstošos.
Tagad arī Levita atbalstīšanai pieslējušās gandrīz visas valdošās koalīcijas partijas, izņemot KPV LV, jo frakcija ir sašķēlusies labajos un ļaunajos spēkos, kur Gobzems ir no tumsas pavalsts (Šlesera rokaspuisis), bet Kaimiņš no gaismas pavalsts (pats par sevi, bet reizē viegli manipulējams).
Dīvaini, ka neviena cita partija alternatīvas nav piedāvājusi. Vēl pagājušajā vasarā „Saskaņa” netaktiski izdarīja savu šāvienu uz labu laimi ar Pēteri Sproģi, kurš tagad noteikti ir aizņemts ar jaunās atvases audzināšanu. Vējonis labprāt arī paliktu uz vēl vienu termiņu, taču viņam nav atbalsta paša partijā un ar veselību arī nav īsti labi.
Levitu atbalstījuši arī bijušie Augstākās padomes līdzgaitnieki - džemperu nēsātājs Īvāns, naudas mijēji un tautas apzadzēji Repše un Birkavs, un citi. Tāpat atzinīgi par Levitu ir izteikusies Latvijas Universitātes SZF Politikas nodaļas vadītāja Reinholde, kas apliecina aksiomu – savējie savējo stutēs.
Nevienam nav svešs fakts, ka vietējā politologu kliķe ir ar ciešām saitēm saistīta jau kopš 21.gadsimta deviņdemitajiem. “Turklāt viņa vārds ir arī pietiekami starptautiski atpazīstams, kas ir svarīgi Latvijai kā mazai valstij,” teica Reinholde. Interesanti, cik mēs katrs varam nosaukt Eiropas Savienības tiesas tiesnešus?!
Arī ar Paristu eirodeputātu kandidātu Ivaru Ījabu Levitam ir, lai neteiktu vairāk, ļoti tuvas attiecības, un kopīgi viņi ir izdzēruši ne mazums vīna dažādos saviesīgos pasākumos.
Taču šoreiz jautājums ir par to, kādēļ sabiedrībai pa visiem informācijas izplatīšanas veidiem tiek apzināti „iepotēts”, ka Levits nu būs tas īstais „nācijas tēvs”, kurš visus pamuļķos tautiešus vedīs gaismā.
Pašreiz būtiskākais jautājums nav arī par Levita piemērotību, bet par to, kādēļ demokrātiskā sabiedrībā valdošā koalīcija unisonā bazūnē par Levita piemērotību šim augstajam amatam, nevis rada politisko konkurenci/diskusiju par citiem potenciāliem kandidātiem.
P.S. Laikam jau vienīgais pēdējo 29 gadu sasniegums prezidenta vēlēšanas procesā ir tas, ka būs atklātais balsojums un sarunas pie Līdakas zoodārzā vairs nebūs tik aktuālas.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
