Valsts policija sāk resorisko pārbaudi par tieslietu ministra Bordāna izteikumiem
PIETIEK14.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldē ir sākta resoriskā pārbaude par tieslietu ministra Jāņa Bordāna publiskajiem izteikumiem sakarā ar solīto, bet nenotiekošo visaptverošo tieslietu sistēmas auditu, - ministrs tad paziņoja, ka mediju publikācijas autors Lato Lapsa „kārtējo reizi dezinformē tautu”. Lai izvairītos no kriminālprocesa par neslavas celšanu, ministram atliks paskaidrojumos policijai pavēstīt, ka šīs ir nevis viņa paustas ziņas, bet gan tikai personisks viedoklis. Pietiek šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu, pēc kura ir sākta policijas resoriskā pārbaude.
„Šā gada 2. augustā pašreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns sociālajā tīklā Twitter ir paudis šādas ziņas: „Jāapbēdina Lato Lapsas cienītāji. Viņš kārtējo reizi dezinformē tautu. TM audits notiek un notiks kā bija plānots.”
Šīs ļoti augstas amatpersonas - tieslietu ministra izplatītās ziņas, ka es, Lato Lapsa, „dezinformēju tautu”, turklāt šī dezinformēšana notiek „kārtējo reizi”, ir melīgas, tīši nepatiesas. Līdz ar šo ziņu publisku paušanu tieslietu ministrs ir apzināti un tīši cēlis man neslavu, nodarot man nopietnu morālu kaitējumu.
Tas, ka persona, kas uz laiku ieņem tieslietu ministra amatu, izplata par kādu citu personu tīši nepatiesu, melīgu informāciju, neapšaubāmi nodara apmelotajai personai nopietnu kaitējumu.
Tas, ka apmelojošu informāciju pauž tieši tieslietu ministrs, kurš lielā sabiedrības daļā tiek saistīts ar tieslietu sistēmu, kaitējumu padara vēl smagāku.
Šajā gadījumā minētais J. Bordāns šīs melīgās ziņas ir izplatījis 5561 savam sociālā tīkla Twitter sekotājiem. 19 personas šīs ziņas ir izplatījušas tālāk, 51 persona ir atzīmējusi, ka tai šīs melīgās ziņas „patīk”.
Papildus tam šīs J. Bordāna izplatītās melīgās, nepatiesās ziņas ir tālāk izplatījis „sabiedriskais medijs” savā interneta portālā lsm.lv, iespējams, paļaujoties uz J. Bordāna ieņemamo amatu.
Tas nozīmē, ka J. Bordāna izplatītās melīgās, nepatiesās, man tīši neslavu ceļošās ziņas ir tālāk izplatītas arī „sabiedriskajā medijā”, tā nodarot man vēl smagāku kaitējumu.
J. Bordāns ir persona ar juridisko izglītību un ir persona, kas kādreiz ir par maksu pildījusi savu klientu dotos uzdevumus jurisprudences jomā – advokāts. Persona ar šādu izglītību un praksi nevar attaisnot savu noziedzīgo rīcību ar to, ka nav zinājusi, kādu kaitējumu nodara tīši izplatītas melīgas ziņas un ka neslavas celšana ir noziedzīgs nodarījums.
Pašlaik nepastāv neviens tiesas spriedums vai citādi oficiāli fiksēta informācija, ka es, Lato Lapsa, būtu „dezinformējis tautu”, tas ir, būtu izplatījis melīgu, nepatiesu informāciju. Tas nozīmē, ka J. Bordāns mani apmelojošās, man neslavu ceļošās ziņas izplatīja, labi zinot, ka tās neatbilst patiesībai, tātad – man cēla neslavu tīši un apzināti.
J. Bordāna izplatītā informācija neapšaubāmi ir tieši ziņas, nevis viedoklis, - pretējā gadījumā tāda juridiski izglītota persona kā pašreizējais tieslietu ministrs būtu norādījusi, ka tas ir tikai tās personiskais viedoklis.
Arī sabiedriskā medija reakcija, burtiski pārpublicējot J. Bordāna paustās ziņas, apliecina, ka J. Bordāna publiski paustā informācija ir uztverta tieši kā ziņas.
Es esmu profesionāls žurnālists un Latvijas Žurnālistu savienības biedrs. Tas, ka ļoti augsta amatpersona, tieslietu ministrs izplata ziņas, ka es nodarbojoties ar „tautas dezinformēšanu” un ka tas notiek vismaz atkārtoti, ir jau nodarījis nopietnu kaitējumu manai profesionālajai darbībai.
Ņemot vērā iepriekš uzskaitītos faktus, aicinu Valsts policiju sākt kriminālprocesu par neslavas celšanu un saukt vainīgo personu pie atbildības.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
