Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane nav mierā ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kurš atzīst, ka ierēdņiem nav tiesību slēpt ziņas, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata ir piešķīrusi informācijai ierobežotas pieejamības statusu. Zaudējusi pirmās instances tiesā prāvā par to, vai valsts iestādei ir tiesības neatklāt ne tikai ierobežotas pieejamības dokumentu saturu, bet arī to, vai šādi dokumenti vispār pastāv, un datus par šo dokumentu noslepenotājiem, Valsts kanceleja ar kasācijas sūdzību vērsusies Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.

Administratīvajā rajona tiesā 2008. gada oktobrī ar pieteikumu bija vērsies Lato Lapsa, kurš bija pieprasījis Valsts kancelejas toreizējai direktorei Guntai Veismanei sniegt ziņas par visiem Ministru kabineta vai Ministru prezidenta rīkojumiem, kuri izdoti saistībā ar finansējuma piešķiršanu Valsts prezidenta kancelejai no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem, bet gadījumā, ja kādi no minētajiem datiem atzīti par ierobežotas pieejamības informāciju, par katru šādu gadījumu sniegt informāciju, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata pieņēmusi lēmumu par ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšanu konkrētajiem datiem.

Taču Valsts kanceleja prasīto informāciju par slepenajiem lēmumiem nesniedza, aizbildinoties ar Aizsardzības ministrijas viedokli, ka Ministru kabineta lēmumiem, kuri radījuši pamatu minētā finansējuma (kas faktiski bija slēpti papildu finanšu līdzekļi Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vajadzībām) piešķiršanai, ir saglabājams valsts noslēpuma statuss un, „pamatojoties uz likuma Par valsts noslēpumu 6. panta pirmo daļu (valstij ir ekskluzīvas tiesības uz valsts noslēpuma objektiem), tie nav izsniedzami (izpaužami) trešajām personām”.

Izvērtējot šo ierēdņu rīcību, administratīvā rajona tiesa savā spriedumā atsaucas uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2001. gada 25. janvāra spriedumu, kurā konstatēts – pretēji Valsts kancelejas viedoklim nav likumīga pamata atzīt, ka informācija par to, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata ir piešķīrusi informācijai valsts noslēpuma statusu, arī ir valsts noslēpums. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, un ka ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri.

„Tiesa secina, ka informācija par to, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata ir piešķīrusi informācijai ierobežotas pieejamības statusu, ir vispārpieejama informācija un nav pielīdzināma valsts noslēpumam,” teikts administratīvās tiesas spriedumā. „Līdz ar to ir arī pamats apmierināt Pieteicēja prasījumu par pienākuma uzlikšanu Valsts kancelejai izsniegt Pieteicējam informāciju par to, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata ir pieņēmusi lēmumu par ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšanu Ministru kabineta vai Ministru prezidenta rīkojumiem, kuri laika posmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. augustam izdoti saistībā ar konkrēta finanšu resursu apjoma piešķiršanu Valsts prezidenta kancelejai no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem.”

Nu Elitas Dreimanes vadītā Valsts kanceleja ir pārsūdzējusi šo spriedumu, līdz ar kuru ierēdņiem vairs nebūtu tiesību pēc saviem ieskatiem paplašināt noslepenotās informācijas apjomus. Saskaņā ar Valsts kancelejas direktores argumentiem tiesa neesot ņēmusi vērā, ka valsts noslēpums ir nevis ierobežotas pieejamības informācijas veids, bet gan „īpaša informācijas kategorija, uz kuru valstij pieder ekskluzīvas īpašuma tiesības un kura atrodas īpašā valsts aizsardzībā”.

Tāpat Dreimane norāda uz to, ka, viņasprāt, „Satversmes 92. pantā atrunātā cilvēku pamattiesība (ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā) nav absolūta”. To apliecinot vairāki Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, un līdz ar to neesot pamata uzskatam, ka Valsts kancelejas nostāja – neatklāt informācijas noslepenotājus - aizskar pieteicēja pamattiesības.

Īpaši interesanti, ka Valsts kancelejas direktore savā pārsūdzības tekstā piemin pat kādus anonīmus ekspertus no Satversmes aizsardzības biroja: „Gribam norādīt, ka Administratīvās rajona tiesas sprieduma analizēšanā bija piesaistīti eksperti no Satversmes aizsardzības biroja, kuri neoficiāli pauda atbalstu Valsts kancelejas rīcībai, atsakot pieteicējam informācijas izsniegšanu, un nesaskata tajā pastāvošā normatīvā regulējuma pārkāpumus.”

Pietiek šodien publisko pilnu Valsts kancelejas pārsūdzības tekstu.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

22
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko Vilks apvainojies uz Lembergu

Foto2010. – 2011.gados es publiski aicināju toreizējo finanšu ministru Andri Vilku sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem pieprasīt daļēju Latvijas valsts parāda atlaišanu, jo Latvijas valsts bija spiesta krist parādos, lai glābtu Rietumu finanšu oligarhiju.
Lasīt visu...

21

Vai FKTK Zakulis pirms diviem gadiem melojis sabiedrībai “Norvik” sakarā?

FotoTieši pirms diviem gadiem FKTK izplatīja paziņojumu, kurā apgalvoja, ka ilgstoši nestabilajā Norvik bankā esot beidzot ieguldīts kapitāls:
Lasīt visu...

12

Kā katrs no Saeimas deputātiem "atstrādās" samaksāto labo algu?

FotoIr ievēlēta 12. Saeima. No jauna ievēlētie deputāti un pārvēlētie deputāti ir stāvā sajūsmā par vēlēšanu rezultātiem. Mums, vēlētājiem, arī vajadzēja būt šādai sajūsmai, jo tikai ar mūsu aktīvo vai citos gadījumos tieši pasīvo piedalīšanos Latvijas 12. Saeimā tikuši ir tieši tie deputāti, kurus vēlējās vairākums no vēlētājiem. Gribējām vai ne, bet dabūjām tos, ko paši vien gribējām.
Lasīt visu...

18

Ko tad citu jūs gaidījāt?

FotoPirmdienas vakarā šķita, ka tviterī un lielāko portālu komentāru slejās visiem labi zināmajam Latvijas vienīgajam marsietim pēkšņi ir pievienojies milzīgs pulks viņa tautiešu un pat tuvāku radinieku, kuri neko, pilnīgi un galīgi neko nejēdz no mūslaiku Latvijas reālijām - gluži kā, atvainošanu par kalambūru, no Mēness nokrituši.
Lasīt visu...

21

Kāpēc pirkt Sutas gleznu par 45 500 eiro?

FotoAizvadītajā sestdienā tikai "savējiem" vien saprotamas un tā pa īstam saskatāmas kaislības sita augstu vilni izsoļu nama "Mākslas vēstniecība" sadarbībā ar "Rietumu banku" rīkotajā mākslas darbu izsolē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

„Panorāmas” tauta melnās ēras priekšvakarā

Nesenajās parlamenta vēlēšanās apmierināti nobalsojušo elektorātu uz ielas gaidīja laipnas meitenes. Viņas dežurēja pie vēlēšanu iecirkņiem, lai visiem uzdotu vienu jautājumu:...

Foto

Puisis izvēlējies nepareizu atdarināšanas subjektu...

Esmu vīlies politiķī, kurš augstprātībā un paštaisnumā mēģina sacensties ar smagsvaru Solvitu Āboltiņu. Skumji, jo puisis izvēlējies nepareizu atdarināšanas subjektu....

Foto

Sakiet paldies Āboltiņas kundzei

Jums varbūt šķita, ka viens no spilgtākajiem aizvadīto priekšvēlēšanu debašu tēliem ir Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kas lien vai no ādas ārā, lai tikai...

Foto

Šlipste nemelo, jeb politiķu stila vēstis

Runājot par mūsu politiķu stilu, īpašs bija šis priekšvēlēšanu laiks, kuru var pielīdzināt dzīvnieku meklēšanās brīdim dabā, kad katrs izrādās,...

Foto

Diskriminācijas murgs

Biju pārliecināts, visu, kas likumīgi pienākas, vajadzētu saņemt tāpat kā pensionāriem pensiju un strādājošiem algu. Bet izrādās, ka tomēr tā nav....

Foto

Ap augstprātīgo Goliātu un Latgales Dāvidu

2011.gada 17.oktobris, iepriekšējās Saeimas pirmā darba diena, negaidot izvērtās par nozīmīgu atskaites punktu jaunāko laiku Latgales vēsturē – deputāti Igaunis...

Foto

Pirmdzimtību pret VARAM?

Kad uzvaras žvingulis iesit galvā, tad bieži gadās tā, ka bramanīgais gavilētājs, gribot citiem savu pārākumu izrādīt, jūtu uzplūdā apskādējas pats. Patlaban šādas...

Foto

Spriņģe tikai gribēja pilnīgāk atklāt Kaimiņa personību

Valsts SIA Latvijas Televīzija, turpmāk tekstā - LTV, 2014.gada 16.septembrī saņēma Jūsu 2014.gada 10.septembra vēstuli, kurā Jūs pieprasāt paskaidrot, kā...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Definīcija un epiteti

Kultūras vismodernākā definīcija ir ļoti lakoniska un  viegli paturama atmiņā. Tas, pirmkārt. Otrkārt, kultūras vismodernākā definīcija ir loģiski ļoti...

Foto

Te jums nebūs nekāda putinlenda

No praktiskā viedokļa raugoties, man vajadzētu būt pateicīgam noziedzniekiem - un tas ir precīzs apzīmējums, par ko uzņemos pilnu atbildību, -...

Foto

Sabiedrisko mediju ilūzija

Politisko partiju konkurence, tuvojoties kārtējām vēlēšanām, allaž saasinās. Skaidrs, ka šajā cīņā būs gan spēcīgāki, gan vājāki dalībnieki. Taču svarīgi, ka šajās sacensībās...

Foto

Par nodokļiem un astroloģiskiem pieņēmumiem

Nacionālo uzņēmēju padome nepiekrīt iepirkumu likuma paredzētajai normai par 150 eiro nodokļu parādu kā iespējamo šķērsli dalībai iepirkumā....

Foto

Varbūt beidzot parunāsim konkrēti

Pašlaik ir tā saukto "interneta troļļu" laikmets. Virtuālajā pasaulē būtībā valda visatļautība. Katrs var izteikties, ko grib, kā grib - un, protams,...

Foto

Par Lato Lapsu, Ivetu Kažoku un PSRS sabrukumu

Izlasot Ivetas Kažokas 30.09.14.rakstu par slimām vabolēm, karmu un Lato Lapsu, domāju, kas paliek pāri, ja atmet autores...

Foto

Neadekvāto donoru integrācija vēlēšanu kontekstā

Zinātnē (kulturoloģijā, krospsiholoģijā, etnoloģijā, antropoloģijā, etnosocioloģijā) medicīniskos jēdzienus „donors” un „recipients” (saņem donora ziedojumu) lieto akulturācijas sakarā. Par akulturāciju (no latīņu acculturare)...

Foto

Ko, sasodīts, darīt ceturtajā oktobrī?

Tūlīt jau šis ceturtais oktobris būs klāt. Pēdējais brīdis paraudzīties uz situāciju reālistiski - ja, protams, ir vēlme paredzētajam valstiskajam pasākumam...

Foto

Ko vēlēsim jaunajā Saeimā?

12. Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas, laika pārdomām, ko vēlēt, palicis ļoti maz. Bet tomēr pēdējām prāta korekcijām laiks ir jāatrod. It īpaši...

Foto

Par svētdienas sociķiem jeb – viela pārdomām pirms 4.oktobra

Apskatot jaunākos „reitingus”, kas rāda, ka politiskā „topa” vadībā joprojām atrodas politiskā varza ar nosaukumu Saskaņa (ar vai bez...