Valsts kancelejas direktore nav apmierināta ar tiesas spriedumu, kas liek atklāt informācijas noslepenotājus
PIETIEK17.10.2011.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane nav mierā ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kurš atzīst, ka ierēdņiem nav tiesību slēpt ziņas, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata ir piešķīrusi informācijai ierobežotas pieejamības statusu. Zaudējusi pirmās instances tiesā prāvā par to, vai valsts iestādei ir tiesības neatklāt ne tikai ierobežotas pieejamības dokumentu saturu, bet arī to, vai šādi dokumenti vispār pastāv, un datus par šo dokumentu noslepenotājiem, Valsts kanceleja ar kasācijas sūdzību vērsusies Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.
Administratīvajā rajona tiesā 2008. gada oktobrī ar pieteikumu bija vērsies Lato Lapsa, kurš bija pieprasījis Valsts kancelejas toreizējai direktorei Guntai Veismanei sniegt ziņas par visiem Ministru kabineta vai Ministru prezidenta rīkojumiem, kuri izdoti saistībā ar finansējuma piešķiršanu Valsts prezidenta kancelejai no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem, bet gadījumā, ja kādi no minētajiem datiem atzīti par ierobežotas pieejamības informāciju, par katru šādu gadījumu sniegt informāciju, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata pieņēmusi lēmumu par ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšanu konkrētajiem datiem.
Taču Valsts kanceleja prasīto informāciju par slepenajiem lēmumiem nesniedza, aizbildinoties ar Aizsardzības ministrijas viedokli, ka Ministru kabineta lēmumiem, kuri radījuši pamatu minētā finansējuma (kas faktiski bija slēpti papildu finanšu līdzekļi Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vajadzībām) piešķiršanai, ir saglabājams valsts noslēpuma statuss un, „pamatojoties uz likuma Par valsts noslēpumu 6. panta pirmo daļu (valstij ir ekskluzīvas tiesības uz valsts noslēpuma objektiem), tie nav izsniedzami (izpaužami) trešajām personām”.
Izvērtējot šo ierēdņu rīcību, administratīvā rajona tiesa savā spriedumā atsaucas uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2001. gada 25. janvāra spriedumu, kurā konstatēts – pretēji Valsts kancelejas viedoklim nav likumīga pamata atzīt, ka informācija par to, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata ir piešķīrusi informācijai valsts noslēpuma statusu, arī ir valsts noslēpums. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, un ka ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri.
„Tiesa secina, ka informācija par to, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata ir piešķīrusi informācijai ierobežotas pieejamības statusu, ir vispārpieejama informācija un nav pielīdzināma valsts noslēpumam,” teikts administratīvās tiesas spriedumā. „Līdz ar to ir arī pamats apmierināt Pieteicēja prasījumu par pienākuma uzlikšanu Valsts kancelejai izsniegt Pieteicējam informāciju par to, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata ir pieņēmusi lēmumu par ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšanu Ministru kabineta vai Ministru prezidenta rīkojumiem, kuri laika posmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. augustam izdoti saistībā ar konkrēta finanšu resursu apjoma piešķiršanu Valsts prezidenta kancelejai no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem.”
Nu Elitas Dreimanes vadītā Valsts kanceleja ir pārsūdzējusi šo spriedumu, līdz ar kuru ierēdņiem vairs nebūtu tiesību pēc saviem ieskatiem paplašināt noslepenotās informācijas apjomus. Saskaņā ar Valsts kancelejas direktores argumentiem tiesa neesot ņēmusi vērā, ka valsts noslēpums ir nevis ierobežotas pieejamības informācijas veids, bet gan „īpaša informācijas kategorija, uz kuru valstij pieder ekskluzīvas īpašuma tiesības un kura atrodas īpašā valsts aizsardzībā”.
Tāpat Dreimane norāda uz to, ka, viņasprāt, „Satversmes 92. pantā atrunātā cilvēku pamattiesība (ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā) nav absolūta”. To apliecinot vairāki Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, un līdz ar to neesot pamata uzskatam, ka Valsts kancelejas nostāja – neatklāt informācijas noslepenotājus - aizskar pieteicēja pamattiesības.
Īpaši interesanti, ka Valsts kancelejas direktore savā pārsūdzības tekstā piemin pat kādus anonīmus ekspertus no Satversmes aizsardzības biroja: „Gribam norādīt, ka Administratīvās rajona tiesas sprieduma analizēšanā bija piesaistīti eksperti no Satversmes aizsardzības biroja, kuri neoficiāli pauda atbalstu Valsts kancelejas rīcībai, atsakot pieteicējam informācijas izsniegšanu, un nesaskata tajā pastāvošā normatīvā regulējuma pārkāpumus.”
Pietiek šodien publisko pilnu Valsts kancelejas pārsūdzības tekstu.
Seko mums 
Bijušajam izglītības un zinātnes ministram Ķīļa kungam lielas galvas sāpes sagādāja Augstākās izglītības padome (turpmāk – AIP). Galvas sāpes vispirms radās sakarā ar padomes jaunā sastāva apstiprināšanu Saeimā. Ministram bija būtiski iebildumi pret vairākiem padomes kandidātiem. Viņi it kā esot līdzvainīgi augstākās izglītības degradācijā.
Pirms pāris gadiem biju diezgan optimistiski noskaņots jauns cilvēks, kas ticēja nākotnei, gāja uz saviem mērķiem, iesaistījās sabiedriskās aktivitātēs un diskusijās – centās līdzdarboties mūsu valsts veidošanā.
Kas Latvijā savulaik izgudroja "savējo" nejēgu masveida - nevis pa vienam, diviem, bet tieši masveida - likšanu augstos un labi apmaksātos valsts un pašvaldību saimnieciskos amatos, kā vienīgo atbilstības kritēriju izvirzot bezierunu lojalitāti?
Sakarā ar to, ka Jūsu uzņēmuma darbības dēļ ir radušies apstākļi, kas rada sociālu spriedzi Jūsu pasažieru vidū, kas savukārt neapšaubāmi rada ietekmi uz cilvēku darbaspējām, produktivitāti un psiholoģiskās veselības stāvokli, esmu spiests atkal vērsties pie Jums ar oficiālas sarakstes palīdzību.
Varas partijas statuss vēl automātiski nedod plašu popularitāti visā valstī: bez plašākas publicitātes aprīļa beigās klusi likvidēta partijas Vienotība Ventspils novada nodaļa, liecina Pietiek rīcībā nonākušais nodaļas noslēguma sapulces protokols.
Nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka Garkalnes novada domes vadība plūdu laikā vienkārši bez pēdām pazudusi, jo vairījusies no atbildības, - kā rāda Pietiekrīcībā nonākušais dokuments, domes priekšsēdētājs, Zemnieku un zaļo savienības pārstāvis Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš vienkārši pats sevi tieši šajās dienās aizsūtījis novada iedzīvotājiem ļoti nepieciešamā komandējumā uz Šveici.
Apaļš mēnesis bija nepieciešams Saeimas deputātei, apvienībai Visu Latvijai-TB/LNNK pārstāvei Vinetai Poriņai, lai izdomātu, no kādiem līdzekļiem viņai tiek maksāts ikmēneša atalgojums.
Pietiek lasītāji interesējas, vai Liepājas metalurga saimniekam Sergejam Zaharjinam ir kaut teorētiskas iespējas savākt vairāk nekā 30 miljonus latu (25 miljoni + piecarpus miljonu kredīta maksājums), ko valdība pieprasījusi ieguldīt, lai tā uzņēmumam sniegtu arī savu atbalstu. Pietiek atkārtoti publicē sarakstu ar Zaharjina īpašumiem, to iegādes laiku un cenu.