Valsts drošības dienests pamanās nesaskatīt valsts noslēpuma izpaušanu, amatpersonai slepenu informāciju aiznesot ASV vēstniecībai
PIETIEK04.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Normunda Mežvieta vadītais Valsts drošības dienests (iepriekš Drošības policija) ir pamanījies nesaskatīt valsts noslēpuma izpaušanu, kādreizējā valsts prezidenta Valda Zatlera padomniekam, tagadējam Ārlietu ministrijas valsts sekretāram Andrim Pelšam (attēlā) nododot ASV vēstniecībai Latvijā Nacionālās drošības padomes sēdē runātā atšifrējumu.
Šā gada sākumā Neatkarīgā Rīta Avīze publicēja rakstu „Latvijā pārapbedīs pirmo iekšlietu ministru, kas kalpojis citām varām un cienījis naudu”, kurā cita starpā bija pieminēti arī nesenas pagātnes notikumi.
Rakstot par Pirmās Republikas iekšlietu ministra Miķeļa Valtera „piekopto stilu sadarboties ar svešām varām”, bija norādīts, ka tam „ir turpinātāji arī mūsdienās”, un kā piemērs minēts WikiLeaks publicētais ASV vēstnieka Latvijā Čārlza Larsona ziņojums, kas datēts ar 2008. gada 15. augustu.
Dokumentam slepenības statusu noteicis bijušais ASV vēstniecības Latvijā Politikas departamenta vadītājs Tamirs Vasers, un tajā atklāts Latvijas augstāko amatpersonu runātais Nacionālās drošības padomē (NDP) saistībā ar Gruzijas un Krievijas konfliktu.
Kā minēts publikācijā, ziņojumā par šo sēdi teikts: «Prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelšs apgādāja mūs ar sēdes atšifrējumu. Kā norādīja Pelšs, padome visumā ratificēja politiskās līnijas, kuras Latvija izstrādājusi visu nedēļu. Latvija vēlas sūtīt karaspēku vai citu personālu uz Gruziju tikai tad, ja tā ir uzticama starptautiska misija.”
Pavisam ziņojuma autors uz Pelšu bija atsaucies 11 reižu, kas liecina, ka prezidenta padomnieks NDP runāto atreferējis detalizēti. „Pēc atklātībā nākušā fakta Pelšs nevis zaudēja pielaidi valsts noslēpumam, bet gan gluži otrādi - viņa karjera piedzīvoja strauju augšupeju. Šobrīd viņš ir Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs,” bija norādīts publikācijā.
Normatīvajos aktos ir noteikts, ka Nacionālās drošības padomes sēdes ir slēgtas, to diskusijas ir valsts noslēpums, un tas nozīmē, ka publikācijā pieminētais Pelšs, iespējams, ir izpaudis valsts noslēpumu, līdz ar ko viņa rīcībā ir saskatāmas pazīmes noziedzīgam nodarījumam, kas minēts Krimināllikuma 94.pantā „Valsts noslēpuma apzināta izpaušana”.
Taču pēc īsas pārbaudes Valsts drošības dienests šā gada 20. februārī ir pieņēmis lēmumu „rezolūcijas veidā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu”. Kā skaidro Mežviets, viņa vadītā iestāde uzskatot, ka „izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kas paredzētas Krimināllikuma 94. pantā”.
Zīmīgi, ka Valsts drošības dienesta priekšnieks šajā gadījumā izmantojis reižumis arī citu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju iecienīto metodi – īpaši norādījis, ka „parastiem cilvēkiem” nav tiesību šo lēmumu pārsūdzēt prokuratūrā, jo viņi taču neesot cietušie.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
