Valsts apvērsums un juridiskā segmenta šļura

Taču valsts apvērsuma sistēmiskā iedaba neizslēdz atsevišķu segmentu hierarhisko prioritāti. Organizēt valsts apvērsumu parasti pamudina īpaši apstākļi. Proti, dzīves sistēmas atsevišķi segmenti, kuri aktīvi ilustrē nepilnības valsts procesos.

1934.gadā pirmo valsts apvērsumu pamudināja organizēt latviešu politiskais segments. Tolaik bija partiju milzīgs skaits. Bija politisko kadru analfabētisms un aprobežotība politisko kompromisu virtuvē. Latviešu politiķi gadiem ilgi nespēja ne par ko vienoties un konsolidēt savu enerģiju valsts celtniecībai. Latviešu politiķu personīgās ambīcijas bija pārākumā, salīdzinot ar nepieciešamību valsts labā panākt izlīgumu starp cilvēkiem ar atšķirīgiem uzskatiem. Tolaik politiskais segments visaktīvāk ilustrēja nepilnības valstī. Politiskais segments bija kļuvis valsts vislielākā nelaime. Pilnīgi nevērtīgais politiskais segments varēja novest valsti līdz sabrukumam. Lai tas nenotiktu, nācās organizēt valsts apvērsumu un ar spēku savaldīt latviešu politiskās subkultūras destruktīvo garu.

Otrajā valsts apvērsumā arī var konstatēt atsevišķus īpaši svarīgus segmentus. Pirmajā vietā ir sabiedriskās apziņas segments.

Tas ir ļoti svarīgs segments valsts sistēmā. Tas ir morāli garīgs segments. No šī segmenta ir atkarīga burtiski visa dzīve. Sabiedriskās apziņas tonuss atsaucās uz visiem risinājumiem, kuru sekmes ir atkarīgas no cilvēku garīgās vitalitātes.

 Aizvadītajā laikā Latvijas sabiedrībā strauji pieauga sociālais protests pret valdošo kliķi. Sabiedrisko apziņu sāka pārņemt dziļa neapmierinātība par valdošās kliķes augstprātīgo izturēšanos pret tautu, demonstratīvo nacionālo interešu ignorēšanu, Lielās Bandas nostiprināto kriminālo dzīves kārtību. Sabiedrība saprata, ka visus valsts institūtus ir pārklājis organizētās noziedzības astoņkājis. Latvija ir kļuvusi valsts, kurā noziegumu brīvība ir valdošās kliķes kanonizēta vērtība, bet nevis šausmīga patoloģija. Ja tā turpināsies, tad Latvija kļūs neārstējamu slimnieku hospitālis. Turklāt šī hospitāļa slimnieku lielākā daļa būs nelabojami deģenerāti. Deģenerācija ir kļuvusi galvenā tendence visās dzīves sfērās.

Izmaiņas sabiedriskās apziņas segmentā bija viens no galvenajiem iemesliem organizēt hibrīdapvērsumu. Sociālā protesta koncentrācija kļuva bīstama valdošajai kliķei, un tā nolēma rīkoties.

Politiskā elite kalpot dzimtenei var divējādi – ar dūri vai galvu. Lielā Banda prot kalpot dzimtenei tikai ar dūri. Saprotams, ka dūre tika vērsta pret sabiedriskās apziņas formēšanas galveno instrumentu – masu komunikāciju.

Neskatoties uz latviešu 4.varas vispārējo profesionālo un morālo degradāciju, kas izpaužās Rīgas mediju cītīgā Lielās Bandas apčubināšanā, Latvijā tomēr pastāv īsta žurnālistika. Pateicoties tās nedaudzo pārstāvju drosmei un valstiskajam patriotismam, sabiedrība katru dienu tiek informēta par Lielās Bandas kārtējiem noziegumiem.

Īstās žurnālistikas darbības rezultātā krasi pieaug sociālā protesta koncentrācija. Agrāk vai vēlāk sociālā protesta koncentrācija draud izvērsties ekstrēmā formā. Tāpēc Lielā Banda dūri pavērsa pret saviem niknākajiem ienaidniekiem – žurnālistiem un citiem valsts patriotiem, kuriem nekādi nav pieņemama valdošās kliķes noziedzīgā darbība. Lielās Bandas dūrei juridiski jānosit vārda brīvība un uzskatu brīvība.

Tādējādi otrā valsts apvērsuma tehnoloģiskajā centrā nostājās juridiskais segments. Valdošais politiskais spēks valsts apvērsuma formātā vēlas juridiski nostiprināt savu varu, izslēdzot jebkādu iespēju ne tikai kritizēt Lielās Bandas varu, bet vispār diskutēt un polemizēt ar Lielās Bandas varu.

Kā zināms, otrā valsts apvērsuma (hibrīdapvērsuma) pamatā ir LR Satversmes ignorēšana, valdošajai kliķei vēloties izmainīt krimināllikumu neatbilstoši konstitūcijai. Vēršanās pret konstitūciju ir valsts apvērsums.

Hibrīdapvērsuma mērķis ir juridiski nostiprināt LR kā kriminālu valsti, kurā neierobežoti valda Lielā Banda. „Āboltiņas labojumos” (tautas otrais apzīmējums „Gestapo grozījumi”) ir paredzēts pilnā mērā likvidēt valsts demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un  uzskatu brīvību.

Konkrēti to izdarīs krimināllikuma 80.pants, to pārveidojot šādā hiperabsurdā formulējumā: „Pret Latvijas Republiku vērsta darbība. (1) Par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai kas vērsta uz teritoriālās vienotības graušanu, valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozīšanu,– soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem”.

Formulējums ir neiedomājami bezjēdzīgs un fantastiski nekompetents. Noziedznieks kļūst jebkuras kritiski valstiskās idejas autors. Katrs publiski domājošais latvietis kļūst potenciāls cietumnieks uz daudziem gadiem. Saskaņā ar hiperabsurdo formulējumu latvieši tiek pārvērsti nedomājošu mežoņu populācijā. Latvieši kļūst hominīdi bez smadzenēm. Viņiem ir liegta jebkāda prāta pulsācija. Viņiem ir atvēlēts vienīgi atrast un sagremot barību savas fiziskās eksistences uzturēšanai, kā arī nav liegts no sevis izvadīt izkārnījumus.

„Āboltiņas labojumu” meistari ir Sarkanmatainā Tumsonība kopā ar Drošības policiju (DP), Satversmes aizsardzības biroju (SAB) un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu (MIDD). To ir apstiprinājis DP priekšnieks N.Mežviets 2016.gada 1.aprīļa vēstulē. Vēstule ir publicēta internetā, un viņa apstiprinājums nav pirmā aprīļa joks. Savukārt SAB ir paziņojis, ka „Gestapo grozījumi” bija DP iniciatīva. Ar šo paziņojumu arī var iepazīties internetā. Visai cilvēcei un tajā skaitā Latvijas vēsturniekiem pašlaik ir pieejami vairāki oficiāli dokumenti par valsts apvērsumu un tā organizatoriem.

Valsts apvērsums ir ne tikai dzīves radikāls pagrieziens. Valsts apvērsums ir arī dzīves kvalitātes indikators, atklājot dzīves gaitu cilvēkam ērti uztveramā formā. Hibrīdapvērsums ērti uztveramā formā atklāj latviešu juridiskā segmenta kvalitāti.

„Āboltiņas labojumus” jeb „Gestapo grozījumus” gatavoja juristi. Minētajās trijās valsts drošības struktūrās tradicionāli strādā cilvēki ar juridisko izglītību. Tradicionāli nestrādā, teiksim, cilvēki ar filoloģisko, māksliniecisko, muzikālo izglītību, kuriem par juridisko pasauli ir niecīgs priekšstats un katrā ziņā nav profesionāls priekšstats.

Krimināllikuma labojumi ir sagatavoti neiedomājami kroplā veidā. Grūti ticēt, ka tos ir gatavojuši iedzīvotāji no Eiropas XXI gadsimtā. Nekādi nav ticams, ka gatavoja mūsdienu juristi, kuru apziņā noteikti ir iecementēti tādi jēdzieni kā demokrātija, cilvēktiesības, vārda brīvība, uzskatu brīvība. Mūsdienās šie jēdzieni burtiski katru minūti figurē pasaules publiskajā telpā. Bez šiem jēdzieniem tagad nav iedomājams Rietumu cilvēks vispār. Šie jēdzieni ir Rietumu kultūras organiska sastāvdaļa un Rietumu civilizācijas kritēriji. Turpretī latviešu juristi sevi ir nostādījuši tādā rakursā, it kā viņiem nekas nebūtu kopējs ar Rietumu kultūru un Rietumu civilizāciju. Nākas saprast, ka viņi veģetē savā etniski unikālā un specifiskā vidē. Skaidrs, ka tā ir mežonīga vide. Šī vide asociējās ar vēstures grāmatās attēloto pirmatnējo mežonību.

DP, SAB, MIDD juristi nav padomju laika juristi. Padomju laika juristi tagad ir pensionāri. Valsts drošības struktūrās nestrādā pensionāri. Arī tā ir tradicionāla norma. Pensionāri nevar sadistiski piekaut pensionāru L.Grantiņu, gadu skriet pakaļ jauniešiem, kuri pa jokam  aicina Latviju pievienot Krievijai, ASV. Pensionāriem nav pa spēkam sadisms, operatīvās izmeklēšanas maratons. Bet pats galvenais, mūsu juristi pensionāri nekad nenolaidīsies līdz likumdošanas marasmam. Tagad nepārprotami redzam, ka likumdošanas marasmatiskums ir jaunāko paaudžu juristu kaislība.

„Gestapo grozījumus” gatavoja LR izskolotie juristi. Gatavoja pašmāju izglītības un juridisko zinātņu produkti – bakalauri, maģistri, zinātņu doktori. Pats par sevi ir saprotams, ka valsts hibrīdapvērsums parāda mūsu juristu sagatavošanas ļoti vājo kvalitāti. Tāpat parāda mūsu juristu profesionālās ētikas deficītu.

Taču runa nav tikai par juridiskās izglītības līmeni. Runa ir par visa juridiskā segmenta līmeni mūsdienu Latvijā.

Valsts hibrīdapvērsums sākās 2016.gada 3.martā. Pašlaik ir aprīļa otrā puse. Aizvadītajā laikā tikai daži juridiski zinoši cilvēki kritiski izvērtēja „Gestapo grozījumus”. Viņu kategoriski nosodošais vērtējums ir lasāms internetā. Taču publikācijas ir anonīmas. Nav nācies sastapties ne ar viena jurista uzvārdu saistībā ar krimināllikuma grozījumu nosodījumu. Izvērstu un nosodošu apskatu publicēja biedrība „Atvērta pārvaldība”. Arī šajā publikācijā nav norādīts neviens vārds un uzvārds. Norādīts ir tikai kolektīvais autors – Atvērta pārvaldība.

Latvijā ir juridiskās fakultātes, katedras, programmas, tiesību zinātņu pētnieciskās institūcijas. Latvijā ir juristu biedrība un juristu apvienība. Taču neviena juridiskā struktūra nav atklāti nosodījusi hiperabsurdos „Gestapo grozījumus”. Nevienas struktūras vadība un speciālisti (docenti, profesori) nav godīgi un publiski pateikuši specdienestu un Saeimas kolēģiem, ka tāda juridiskā mežonība nav pieļaujama un ārprātīgi apkauno Latvijas juristu korporāciju. Juristu biedrība un juristu apvienība nav pat kolektīvi protestējusi pret sava segmenta šaušalīgo profesionālo brāķi. Piedodiet, ja šajā ziņā maldos!

Ko lai secina latviešu tauta par valsts juridisko segmentu? Atbilde nav jāpasaka priekšā. Atbilde ir apbēdinoša. Bez normāla juridiskā segmenta valsts nevar pastāvēt. Tikai juristi var izveidot valsts likumdošanas bāzi. Valsts bez likumdošanas bāzes nav valsts, bet banda.

Protams, valsts kā banda ir Lielās Bandas ideāls. Hibrīdapvērsuma kontekstā skaidri ir redzams, ka mūsu juridiskais segments ir Lielās Bandas kalps. Juridiskais segments nekalpo valstij un tautai, bet kalpo Lielajai Bandai. Juridiskais segments apkalpo organizētās noziedzības astoņkāji. Juridiskais segments atbalsta valsts apvērsumu. Respektīvi, atbalsta Latviju kā noziegumu brīvības oāzi un kriminālu valsti. Juridiskais segments ir ietekmīgi veicinājis LR krahu.

Novērtē šo rakstu: