Valdības prieks par "airBaltic" – nekompetence vai ņirgšanās par nodokļu maksātājiem?
Uģis Spandegs, Neatkarīgā13.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc otrdien notikušās valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš tandēmā ar satiksmes ministru Jāni Vitenbergu nāca klajā ar optimisma pārpilniem paziņojumiem par aviokompāniju “airBaltic”.
Apgrozījuma pieaugums - uz valsts rēķina
Abu minēto amatpersonu teiktajā skanēja tikai līksmes un priekpilnu gaviļu notis - finanšu situācija “airBaltic” esot stabila, uzņēmums iztiekot ar pašu (?) līdzekļiem, turklāt pēdējā gada laikā pat vērojams finanšu apgrozījuma pieaugums, kas tuvojoties pirmskovidlaika līmenim. Kompānijai turklāt esot arī ambiciozi mērķi - sīkāk gan paskaidrots, kādos tālākos galvu reibinošos augstumos plāno aiztraukties līdz šim knapi dzīvību velkošais “airBaltic”, netika. Ar pacilāto gaisotni nedaudz disonēja vien J. Vitenberga pieļāvums, ka galīgi izslēgt arī turpmāku vēl papildu valsts naudas iepludināšanu “airBaltic” tomēr nevar - ja nu galīgi neies, būšot vien jādod.
Pieņemot, ka ne premjeram, ne satiksmes ministram nav medicīniska rakstura problēmu saistībā ar atmiņu, jākonstatē, ka abi vai nu absolūti neorientējas reālajā situācijā, vai arī bezkaunīgi ņirgājas par visu nodokļus maksājošo Latvijas sabiedrības daļu. Tikai viens fakts - tikko Saeimā iesniegtajā valsts budžeta projektā palielinājums, piemēram, onkoloģijas pacientu aprūpes uzlabošanai nākamajā gadā paredzēts aptuveni 30 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumam - tikai pagājušajā gadā vien no valsts budžeta “airBaltic” kontā ieripoja 45 miljoni. Protams, tālredzīgie valstsvīri un pieredzējušie ekonomisti K. Kariņš un J. Vitenbergs jau neies pielīdzināt kaut kādus tur pīkstošus onkoloģijas vārgdieņus (kuriem visticamāk, pārfrāzējot citas augstas amatpersonas savulaik teikto, “nākamo Ziemassvētku tāpat nebūs”) avionozares flagmaņa nedefinētiem “ambiciozajiem” plāniem.
Turklāt arī par izcilā menedžera Martina Gausa algas saglabāšanu un indeksēšanu atbilstoši inflācijai nedrīkst aizmirst - galu galā šis vēl apvainosies, ka saņem tikai drusku vairāk par līdzīgā amatā esošu “Lufthansa” amatpersonu, uzmetīs lūpu un, nedod dievs, vēl aizies prom. Lūk, tā gan būtu katastrofa, sabrukums un šausmas, nevis alkatīgo mediķu apgalvotais, ka katastrofa, sabrukums un šausmas ir gaidāmais veselības aprūpes budžets kopumā.
Ieguldīti nu jau vairāk nekā 500 miljoni eiro
Pieminētie pagājušā gada 45 miljoni eiro (kas lielā mērā ir pamatā K. Kariņa ieraudzītajam apgrozījuma pieaugumam) patiesībā ir nieka desmitā daļa no tā, ko valsts tikai pēdējo gadu laikā ir sagrūdusi “airBaltic” nepiesātināmajā vēderā. Un ar kādiem tik cēliem motīviem tas nav darīts - profesionāļu piesaistei, modernu lidmašīnu iegādei, reisu ģeogrāfijas paplašināšanai utt., u.t.jpr.
Kas no tā ir realizēts? Faktiski nekas. Augstākās raudzes avionozares profesionāļi pamet kompāniju, jo piedāvātais atalgojums ir ievērojami zemāks nekā pat līdzīga apmēra aviokompānijās Eiropā, jaunas lidmašīnas gan ir nopirktas, bet tās ir izīrētas citiem, pašai “airBaltic” paliekot pie “lidojošiem graustiem”, reisu galamērķu skaits ir krities. “Attīstījusies” ir vien jau pieminētā Martina Gausa alga, tuvojoties vienam miljonam eiro gadā.
Protams, “airBaltic” nedienas tiek aizbildinātas gan ar kovidu, gan karu Ukrainā. Bet vai tad kovids plosījās tikai Latvijā? Vai karš skāra tikai mūsu valsts avionozari? Nē, tas skāra un joprojām skar visas pasaules aviopārvadātājus, kuri (ar dažiem izņēmumiem) risina problēmas bez savas mītnes zemju valstu budžeta noplicināšanas.
Secinājums - ne kompānijas vadība, ne tās darbību uzraugošās valsts institūcijas, ne valdība kopumā ar saviem pienākumiem nav tikušas galā. Vienīgā izeja, kā pārtraukt bezgalīgo un neprātīgo valsts līdzekļu ieguldīšanu, ir kardinālu pārmaiņu ieviešana. Pirmkārt, nekavējoties atlaižot pašreizējo kompānijas vadību. Otrkārt, izstrādājot reālu, nevis mākoņos rakstītu kompānijas tālākās attīstības plānu. Treškārt, uzraudzību par šā plāna realizāciju uzticēt īstiem avionozares speciālistiem, nevis tūristu gidiem un kokteiļledus ražotājiem.
Nauda būtu jāatdod, cerības mazas
Visā cīņas un kompānijas “stabilizācijas” tendenču eiforijas karstumā pazudis vēl kāds būtisks aspekts - saskaņā ar EK norādījumiem un sniegtajiem saskaņojumiem “airBaltic” jau tuvāko piecu gadu laikā valsts ieguldītā nauda būtu jāatdod. Šobrīd tā vietā, lai strādātu pie faktiskā parāda atgūšanas grafika, valsts no savas puses ne tikai neizvirza nekādus nosacījumus, bet vēl prātuļo par papildu “investīcijām”. Ja nu premjers to nezina, tad jāatgādina, ka “investīcijas” un “aizdevums” nav gluži viens un tas pats.
Tad ko īsti Latvijas valsts dara - investē būtībā bezcerīgā biznesā vai līdzīgi kā viena otra bēdīgi slavena banka apzināti “izsniedz sliktu kredītu”? Abas atbildes ir skumjas, proti, abas faktiski garantē, ka Latvijas valsts un tās nodokļu maksātāji “airBaltic” stutēšanā izķēzīto naudu vairs neredzēs kā savas ausis. Ja nu vienīgi visiem kopā pietiks spēka beidzot patriekt gan importētos, gan pašmāju avionozares diletantus.
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
