Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmdien valdības koalīcija atkal ķersies pie jautājuma par šā gada valsts budžeta izdevumu konsolidāciju, kurai pietrūkst vēl vismaz 11 miljoni latu. Vai valdībai atlikušie miljoni ir jāatrod sociālajā budžetā un augstākās izglītības reformā, kam pretojas ZZS? Kā panākt starptautiskajiem aizdevējiem apsolīto 50 miljonu latu konsolidāciju un cik tas ir svarīgi? Pietiek komentē ekonomikas eksperts, Rīgas ekonomikas augstskolas docents Vjačeslavs Dombrovskis.

„Runājot par visu šo budžeta konsolidāciju, manuprāt, Vienotības galvenā problēma ir tāda, ka, sākot diskusiju par konsolidāciju, partneri no ZZS viņiem izliek šķēršļus un diskusija beidzas ar to, ka vairāk naudas ir jāiegūst no ēnu ekonomikas, kas ir Vienotības finanšu ministra atbildība un, ka budžeta līdzekļus nevar griezt no sociālā budžeta.

Vēl tiek piesauktas struktūras reformas un viss, ar to arī diskusijas beidzas, bet patiesībā jau šis jautājums par budžeta izdevumu samazināšanu paliek kaut kur gaisā un neatbildēts.

Tāpēc, manuprāt, vajag mainīt visas šīs diskusijas struktūru tādā veidā, ka ir jārunā par nosacītu plānu B. Tas ir, ja plāns A ir šā budžeta izdevumu samazināšana, veicot strukturālas reformas, tad plāns B – būtu ļoti konkrēta budžeta izdevumu samazināšana, kas tiek uzdota katrai konkrētai ministrijai.

Ja plāns A, kas paredz strukturālas reformas izdosies, tad ļoti labi, ja nē – tad valdībai ir plāns B, kas paredz šo izdevumu brutālo samazināšanu. Svarīgi, lai valdībai ir šis plāns B, jo, redzot kā tiek īstenotas tā sauktās strukturālās reformas, par to izpildi, par šo nosacīto plānu A esmu ļoti skeptisks.

Pat ja valdībai tagad par pašreizējiem budžeta konsolidācijas priekšlikumiem izdosies vienoties ar aizdevējiem, nebūs jau tā, ka valdībai būs izdevies kaut ko sarunāt vai apmānīt aizdevējus. Apmānīti būsim mēs paši, jo šī konsolidācija jau nav vajadzīga aizdevējiem, tā ir vajadzīga mums pašiem, Latvijas ekonomikai.

Ja Latvija nepieņems šos konsolidācijas lēmumus, mūs pasludinās par kārtējo Baltkrieviju vai ko tamlīdzīgu, kas liek virsū visiem un par visu.

Spēle ir tāda, ka mums ir šis starptautisko aizdēvēju parāds, un tā ir nauda, kas jāatdod. Turklāt šī nauda mums ir aizdota par salīdzinoši zemu likmi, ja Latvija gribēs pārfinansēties, tad likme jau būs krietni augstāka un valsts parāda apkalpošana un atmaksa prasīs vēl lielākus izdevumus. Ir arī skaidrs, ka jebkurš, kurš, teiksim, vēlētos pirkt šīs valsts obligācijas un tādējādi aizdot Latvijai naudu, skatīsies uz to, vai valsts ir spējīga konsolidēt savu budžetu.

Mūsu paraugs ir Igaunija, kura ir konsolidējusi savu budžetu bez lieliem trokšņiem, un tagad bauda šo lēmumu labdabīgās sekas – investori redz Igauniju kā labi pārvaldītu valsti, un šī krīze Igaunijai ir bijusi vislabākā reforma. Salīdzinoši mēs esam uzskatīti par mazāk labi pārvaldītu valsti.

Tāpēc no tā, kā mēs izpildīsim starptautiskajiem aizdevējiem solīto, arī būs atkarīgas nākotnes procentu likmes aizdevumiem Latvijas valstij, un tas, cik daudz mums būs jāmaksā par aizņēmumiem.

Te, protams, ir arī jautājums par Vienotības rīcībspēju, to, cik lielā mērā viņi ir spējīgi izdarīt to, ko viņi, piemēram, saviem vēlētājiem ir solījuši par strukturālajām reformām. No otras puses, arī paši vēlētāji nav gatavi tam, ka šīs reformas skar viņus konkrēti, lielākā daļa Vienotības vēlētāju, domāju, nav gatavi atbildēt: „ Jā, jūs varat samazināt pensijas, pabalstus, varat celt nodokļus.” Te ir tā problēma, ir vēlme kopumā sakārtot budžetu, samazināt izdevumus, bet neviens nevēlas, lai tas attiektos konkrēti uz viņu.

Lai kaut kas tomēr tiktu izdarīts, ir jautājums, cik mums ir gudra valdība, ministri, kas vēlas pieņemt lēmumu un māk to izdarīt.

Vienotības partnere ZZS, protams, spēlē savu lomu, viņi stāv pār sociālo budžetu un saka, ka uz sociālā budžeta rēķina nedrīkst pieņemt nekādus lēmumus. ZZS ir izdevīgi norādīt Vienotības finanšu ministram, lai samazina ēnu ekonomiku, lai no tās iegūst papildus līdzekļus. Taču, kamēr abas šīs valdības koalīcijas partijas spēlēs katra savu spēli, tikmēr arī laiks aizies.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...