Iesaki rakstu: 
Mūsu valstij bieži patīk izcelties uz citu fona ar saviem īpašajiem sasniegumiem un jaunievedumiem, - par tādu var uzskatīt Vakcinācijas biroja izveidi, kur kā vadītāja izvelētēta bijusī Dziesmu svētku organizētāja Eva Juhņēviča, kas procesu raksturo kā daudzšķautņains un komplicēts – tas saistās ar loģistiku, cilvēkresursiem, laika plānošanu, tāpēc vairāk ir vajadzīgas vadītāja un koordinatora funkcijas.
Jāsaka, ka Dziesmu svētki notiek ik 5 gadus un tiem ir savas tradīcijas un noteikumi, - arī vakcinācija valstī notiek nemitīgi, un līdz šim tajā nav bijušas milzīgas problēmas. Viss ir stingri noteikts un atrisināts tiesību aktos: loģistikas ķēdes regulē Farmācijas likums, vakcinācijas veikšana aprakstīta MK 330. noteikumos, ir pat izstrādāta vesela rokasgrāmata Valsts zāļu aģentūras (VZA) mājas lapā, kas pieejama ikvienam. MK noteikumi Nr.330 „Vakcinācijas plānošana un organizēšana” skaidri nosauc vakcinācijas procesā iesaistītos un atbildīgos – ģimenes ārsti, SPKC, NVD. Vai tie jaunā veselības ministra skatījumā ir rīcības nespējīgi un atbildīgās personas algu saņem par neko?
Lai ieviestu un realizētu lielu vakcinācijas apjomu, vajag nevis degsmi un pieredzi organizēt lielas tautas masas, bet gan zināšanas un izpratni par procesu kā tādu, kas notiek gadiem un ir stingri reglamentēts. VZA ir liela iestāde ar daudzām nodaļām, tai skaitā zāļu izplatīšanā, jo vakcīna arī ir zāles, nevis zābaki vai šalles, ko var vest un pārkraut pēc velēšanas.
Ar apbrīnu var klausīties, ka pāris dienās tikšot radīta jauna IT platforma, kas domāta tieši vakcinācijai, - tikai cik tā maksās un kas tieši to radīs, un cik maksās uzturēšana? Ir veselas iestādes, kas atbildīgas par komunikāciju Covid krīzes laikā, - kā Valsts kanceleja, VM, SPKC kopumā 50 dažādi speciālisti. Tad kādēļ vajadzīgs īpašs speciālists vēl birojā, kura pamata uzdevums būtu pārliecināt skeptiķus par vakcinēšanos un atspēkot nepatiesus apgalvojumus, taču arī šeit izraudzītajai darbiniecei nav ne izglītības, ne pieredzes, lai to darītu un komunikācija būtu saprotama un gudra, nevis kā līdz šim, jo šobrīd galvenais epidemiologs kā padomju laikos attaisno pilnīgi visus valdības lēmumus un tos uzskata par pareiziem, lai cik tie būtu absurdi un tik pat vienkārši arī secina ,ka saslimstība nemazinās.
Protams, vakcinācija ir šobrīd ir svarīga, lai mazinātu vīrusa izplatību, taču vai tiešām par valsts naudu var atļauties pilnīgi visu? Piemēram, privātās iestādes jau tagad par viena cilvēka vakcināciju pieprasa 15 eiro, kas ir divas reizes augstāka cena nekā citu veidu vakcinācija. Privātais bizness nav labdari, un arī šeit cenšas nopelnīt, lai palīdzētu sasniegt ambiciozos veselības ministra Daniela Pavļuta plānus.
Tieši tāpat kā privātās laboratorijas pfaktiski ir pārņēmušas visu testēšanas apjomu, kur acīmredzami izkonkurē sākotnēji lētāko BIOR cenu 31 eiro un visiem tiek maksāts vienāds izcenojums 37 eiro, iepriekš pat 54 eiro. Vai kāds ir pārliecinājies, kādas ir patiesās viena testa cenas un kādēļ privātās laboratorijas tik ļoti to vēlas darīt un testēšana nenotiek lielo slimnīcu laboratorijās, izņemot Latvijas Infektoloģijas centru.
Diemžēl neviens vakcinācijas dokuments nepasaka, kas notiks pēc gada vai diviem, kad būs nepieciešama visas tautas revakcinācija, kā organizēs to un kas segs tās izmaksas? Un vai tomēr līdz galam nezināmās dažādās vakcīnas nesīs gaidītos rezultātus un kurš par to atbildēs.
Un varbūt jaunajam veselības ministram vairāk uzmanības jāpievērš SPKC, kur savu pieredzi brīvprātīgo piesaistīšanā varētu likt lietā E.Juhņēviča, kurš ir faktiski galvenais Covid potenciālo avotu apkarotājs, operatīvi nosakot saslimušos un to kontaktpersonas kā nākamos slimības avotus, jo nav pieļaujams, ja tas tiek novilcināts. Arī ievērojot drošības pasākumus, cilvēki bieži par to, ka ir kontaktpersonas, uzzina pēc nedēļas vai pat ilgāk. Būtu labi, ja arī tie, kas tiek uzskatīti par valsts galvenajiem infektologiem, atrautos no saviem miljonu pētījumiem un atreferēt ārzemju literatūru, ķertos pie tiešajiem pienākumiem un izstrādātu valstī vienotas vadlīnijas diagnostikai un ārstēšanai ,lai samazinātu augsto mirstību.
D.Pavļutam vajadzētu pārskatīt mantojumā saņemto komandu,kas kā visi ierēdņi lieliski jūtas savos amatos, atceroties veco teicienu: ja izlaidīgi ierēdņi ir drošībā un labi atalgoti, tas ir pagrimuma sākums.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
