Vajadzētu mazināt valdošās partijas augstprātības līmeni līdz 2026.gada Saeimas vēlēšanām
Gatis Eglītis27.02.2024.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
Ukraiņu varonība mums ir dāvājusi divus gadus drošībā, bet vai esam šo laiku izmantojuši atbildīgi savas drošības stiprināšanai? Diemžēl nē.
1. Robeža ar Krieviju/Baltkrieviju: to sāka būvēt esošais iekšlietu ministrs un premjere pirms gadiem desmit, bet iznākums kā ar E-veselību: daudz laika un naudas ieguldīts, bet sanācis brāķis: poļi un lietuvieši atklāti smejās par Latvijas caurumoto robežu (kā Šveices siers).
2. Sēlijas poligons: karš jau divus gadus, bet poligonu pat nav sākts būvēt: vai atkārtosies robežbūves sāga? Tur jau tagad vajadzēja būt kanādiešu, dāņu, spāņu karavīriem - daudz tuvāk pie austrumu robežas.
3. Laikam tikai retais varēja paredzēt, ka Vienotība, kas lozungos ir par tiesiskumu, pret korupciju, tomēr izveidos koalīciju ar ietekmīgāko oligarhu Aivaru L. To pašu, kurš 30 gadus raustījis politiskās lelles, sargājis VDK čekistu tīklojumu no lustrācijas, būvējis austrumu-rietumu tranzītkoridoru (nevis augstas pievienotās vērtības nozares), pretojies NATO karavīru klātbūtnei (vismaz Ventspilī).
4. Sabiedriskie mediji, “pateicoties” valdošās partijas spiedienam, ir kļuvuši par valdošās partijas un koalīcijas darboņu bezkritisku ruporu, kas pārāk neveicina sabiedrības kritisko domāšanu, likumsakarību un cēloņu analīzi, neuzdod patiesi neērtus jautājumus, bet pielej ēteru ar saldiem sižetiem par varas elites varoņdarbiem, jo tādējādi esot jāstiprina sabiedrības uzticēšanās un mīlestība pret politiķiem.
Bet kā lai sabiedrības uzticība varai aug, ja pat bijušais premjers neuzskata par ētisku pienākumu vismaz atvainoties par savu augstprātību, izšķiežot Latvijas un Eiropas budžeta naudu? Skandināvijā par šādiem ētikas pārkāpumiem sekotu atlūgums.
5. Uzskatu par bīstamu pēdējo nedēļu sabiedrisko mediju un politiskās elites drillēto naratīvu “…Latvijas drošība joprojām ir nebijusi augsta…”. Redzu to kā bezatbildīgu iežūžināšanu letarģiskā mierā, ka mums viss būs labi, Amerikāņi un NATO bez kavēšanās atsitīs jebkuru agresijas izpausmi; un nav arī jēgas neko darīt, jo tāpat mūs sagaida milzu pārspēks.
Tas ir pilnīgi pretstatā lietuviešiem un igauņiem, kas nopietni gatavojas sliktākajiem scenārijiem, tādējādi mazinot slikto scenāriju iespējamību, jo agresors neuzbruks stiprākajiem NATO posmiem (piemēram, Somija, Polija), bet, iespējams, taustīs tos, kurus vieglāk pakļaut, ietekmēt. Latvija diemžēl ir vājākais Baltijas posms drošības ziņā.
6. Ekonomiskā divkosība: kamēr Ukraina cīnās kara laukā, Latvija nespēj tikt galā ar uzņēmējiem, kas “pa kluso” turpina tirdzniecību ar Krieviju un palīdz tai nopelnīt dolārus kara mašīnas darbināšanai (asinsgraudu tranzīts); arī V.Zeļenska padomnieks V.Podoļaks intervijā Delfiem pirms dažām dienām norādīja uz Latvijas politiķu divkosību šajā jautājumā.
Jā, valdības un koalīcijas veido vairākas partijas, arī mēs, JKP, bijām valdībā 2021.-2022.gadā kara sākumā, bet valdošā partija ir tikai viena. Tā vada valdības un Saeimas darbu, ierēdniecību (caur Valsts kanceleju), valsts budžetu utt. Tā pati partija, kas jau 12,5 gadus vada valsti. Partija, kura, manuprāt, izceļas ar augstprātību un “mēs-zinām-labāk” attieksmi.
Jautāsiet: ko man tagad darīt, šo lasot? Atbilde: pēc 3,5 mēnešiem būs EP vēlēšanas, un aicinu balsot par centriski labējām partijām kā NA, AS, JKP, kas par drošību spēs rūpēties daudz labāk, bet valdošajai partijai parādīt “dzelteno kartīti”, lai mazinātu augstprātības līmeni līdz 2026.gada Saeimas vēlēšanām.
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
