Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no prokuratūras izvirzītajām apsūdzībām Lembergam ir izrādījušās nepamatotas
Māris Grudulis*07.10.2023.
Komentāri (60)
Iesaki rakstu: 
Apelācijas instances tiesas spriedums ir jāskata kontekstā ar visām celtajām apsūdzībām. Būtiski ir norādīt, ka Aivaram Lembergam ir celtas apsūdzības par 40 noziedzīgiem nodarījumiem. Tātad faktiski 40 apsūdzības. Pirmās instances tiesa Aivaru Lembergu attaisnoja 21 apsūdzībā. Apelācijas instance šim lēmumam pievienojās un atstāja to spēkā. Papildus tam, apelācijas instance Aivaru Lembergu attaisnoja vēl 10 apsūdzībās. Tātad kopumā Aivars Lembergs ir attaisnots 31 apsūdzībā, kas ir vairāk nekā 3/4 no viņam inkriminētajām apsūdzībām.
Minētā sakarā ir jājautā, cik ilgu laiku no padsmit gadus ilgstošās tiesvedības ir aizņēmusi tieši šo 31 nepamatoto apsūdzību uzturēšana? Protams, neviens jau neskaita, cik valstij tas ir izmaksājis. Jau pirmajā instancē aizstāvība norādīja uz to, ka prokurori nepamatoti vilcina procesu, uzturot acīmredzami nepamatotas apsūdzības, nepilda viņiem likumā noteikto pienākumu atteikties no nepamatotām apsūdzībām. Apelācijas instances tiesas spriedums tikai kārtējo reizi apstiprina prokuroru rīcības nepamatotību un nelikumību, procesa nepamatotu novilcināšanu.
Attiecībā par apelācijas instances sprieduma notiesājošo daļu būtu nekorekti izteikt jebkādus komentārus, kamēr nav saņemts pilns sprieduma teksts. Laikā, kad tiesa raksta sprieduma motīvus, jebkādi advokāta vai prokurora publiski komentāri būtu iejaukšanās tiesas spriešanā un tiesas ietekmēšana.
Līdz ar to aizstāvība var sniegt viedokli par to notiesājošā sprieduma daļu, kas pilnajā spriedumā vairs nemainīsies. Tā ir sadaļa par tā saucamo “legalizēšanu”, kur tiesa atstāja spēkā pirmās instances tiesas spriedumu, kurš acīmredzami neatbilst Kriminālprocesa likuma prasībām par to, kādam ir jābūt tiesas spriedumam.
Aizstāvība jau savā apelācijas sūdzībā norādīja uz acīmredzamām neatbilstībām un nepilnībām, to, ka spriedumā ir pārkopēta apsūdzība, nevis sniegts pierādītā noziedzīgā nodarījuma apraksts. Turklāt prokurors tiesā neminēja nevienu pretargumentu apelācijas sūdzībai, tātad nepildīja apsūdzības uzturēšanas pienākumu un apsūdzību nemaz nepierādīja. Tomēr tiesa ir atstājusi spēkā pirmās instances tiesas spriedumu, kurš ir acīmredzami neatbilstošs likumības un pamatojuma prasībām, par ko arī tiks iesniegta kasācijas sūdzība.
Tāpat saīsinātajā spriedumā ir redzamas dažas visnotaļ “interesantas” atziņas. Piemēram, tiesa ir lēmusi konfiscēt “it kā” arestēto mantu – dažādu ārvalstu kompāniju akcijas, par kurām to glabātājs – Rudofs Meroni ir tiesai paziņojis, ka tās viņam nekad nav tikušas nodotas glabāšanā, tātad nemaz nav arestētas. Tāpat tiesa ir lēmusi konfiscēt “patiesā labuma guvēja tiesības”, kuras nemaz nepastāv nedz juridiski, nedz faktiski. Līdz ar to tiesas lēmums paredz konfiscēt neiespējamo – to, kas nemaz nepastāv un ko nav iespējams konfiscēt.
Turklāt ir konfiscēta arī tāda manta, kas pieder trešajām personām, kuras nemaz netika pieaicinātas šajā kriminālprocesā, tādējādi radot pamatu sprieduma atcelšanai un lietas atkārtotai skatīšanai, visticamāk, atkal no pirmās instances. Līdz ar to jau tagad ir prognozējams, ka šis process turpināsies bezgalīgi, pārsniedzot visus saprātīgos tiesvedības termiņus.
* Aivara Lemberga aizstāvis, zvērināts advokāts
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
