Vai Znotiņai tiks ļauts turpināt plosīties kā zilonim trauku veikalā?
Daiga Siliņa15.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aktīvs darbības posms, inovatīvas iniciatīvas, aizvien pieaugošs iesaldēto līdzekļu apjoms – šādām birkām apkarināts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) aizvadītais darba periods. Ja vērtējam tikai pēc iesaldēto līdzekļu apjoma, uz citu valstu fona – tiešām iespaidīgi. Tomēr tas nebūt nav galvenais darba kvalitātes kritērijs un vai kāds vispār ir izvērtējis ieguvumus Latvijas tautsaimniecībai. Nenoliedzot AML pasākumu aktualitāti nepieciešamību, ir redzams, ka FID aktivitātes būtu jāpakļauj rūpīgākai uzraudzībai un kontrolei.
Kvantitāte kā vadmotīvs
Nevainojamu reputāciju un ziņošanu visā finanšu uzraudzības ķēdē FID pieprasa no pilnīgi visiem iesaistītajiem – bankām, advokātiem, notāriem, grāmatvežiem u.c.
Uz FID priekšnieces amatu nu jau atkārtoti virzītā Ilze Znotiņa savas gaitas uzsāka ar entuziasmu un mērķi sakārtot sistēmu, nerēķinoties ne ar vienu un nerespektējot iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Ir jāatceras, ka attiecīgā amata kandidātam pēc Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 50. panta pirmās daļas 6. apakšpunkta par FID priekšnieku var būt persona ar nevainojamu reputāciju.
I. Znotiņas vadībā FID darbību raksturo iesaldēto līdzekļu apmēri – no 2016. gada līdz 2020. gadam ar FID rīkojumiem iesaldēto finanšu līdzekļu summas palielinājušās 11 reižu, strauju lēcienu piedzīvojot 2019. gadā. Žēl gan, ka iesaldēšanas process ir palicis bez uzraudzības un darbojas, vadoties pēc pašas izstrādātas metodoloģijas par tipoloģijām. Balstoties uz FID 2021. gada pārskatu, iesaldēto līdzekļu apmērs pārsniedz 209 miljonus eiro, nenorādot iesaldēto līdzekļu apmēru pēc rīkojumiem par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu, kuru apjoms ir būtisks un vairākkārt pārsniedz norādīto.
FID skaitļi, kas publicēti un par kuriem tiek noklusēts, liek uzdot jautājumu par darba kvalitāti, vai izvērtēšanas process ir adekvāts, vai tomēr noteicošais ir iesaldēto līdzekļu kvantitāte?
Jaunas ambīcijas
Šajā pavasarī Rīgā atklāts Baltijā pirmais finanšu izlūkošanas un naudas atmazgāšanas novēršanas centrs, kur FID darbinieki sola aktīvi cīnīties pret naudas atmazgāšanu ar mākslīgā intelekta palīdzību. Proti, centra uzdevums ir paaugstināt izmeklēšanas un noziegumu apkarošanas efektivitāti.
Pagaidām gan nav skaidrs, kā šajā gadījumā tiks noteikta amatu apvienošana, vai FID darbinieki neveiks dubultu darbu divās institūcijās un kādā veidā tiks izlietots tam piešķirtais finansējums no Eiropas Komisijas piedāvātā Atveseļošanās un noturības mehānisma resursiem.
Finanšu pūrisma dēļ turpinām ceļu pa grāvjiem
Znotiņa par savām darbībām regulāri saņēmusi kritiku. Savulaik Ģenerālprokurors Juris Stukāns atzinis, ka Latvijā atbildīgās puses (t.i. FID) ir pārcentušās ar Krimināllikuma normu par mantas konfiskāciju piemērošanu.
Darba stils un metodes līdz galam nav bijušas pieņemamas arī neskaitāmām citām amatpersonām, tostarp, piemēram, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, valsts prezidentam Egilam Levitam, Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam u.c. Minētās personas norādījušas, ka FID ar masveida iesaldēšanas metodēm iebraucis "otrā grāvī".
Savukārt neiecietība pret kritiku un citu viedokļiem ir pārsteidzoša, tā neaprobežojas ar aizvainojumiem, aizdomām un neadekvātu rīcību. Vēl pērn pašreizējais labklājības ministrs vērsās tiesā, pieprasot I. Znotiņai atsaukt viņa godu un cieņu aizskarošus izteikumus. Vēršanās pret advokātiem rezultējās ar sūdzībām Zvērinātu advokātu padomē, izmantojot valsts resursus. Tam visam fonā arī 2020. gadā plaši apspriestā un konspirācijas teorijām apvītā gatavošanās „Moneyval” plenārsēdei par Latvijas neiekļaušanu "pelēkajā sarakstā", FID prezentācijas noplūde publiskajā telpā par organizētajiem semināriem. Un vēl un vēl.
Diemžēl to nekādā veidā neapliecina no 2017. gada pieredzētais pakāpeniskais kritiens ārvalstu investīciju plūsmā. Citviet Eiropā neviens īsti nesaprot pie mums esošo lietu kārtību noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā – investori, ārvalstu uzņēmēji un noguldītāji par Latvijā nostiprināto sistēmu nav labās domās. Grūti atrast citu valstu piemērus, kur subjektīvs viedoklis un aizdomas būtu pietiekams pamats, lai līdzekļus klasificētu kā noziedzīgi iegūtus.
FID ziņojumi, uz kuru pamata tiek iesaldēti un sekojoši arestēti finanšu līdzekļi joprojām lielākoties tiek balstīti uz pieņēmumiem, kam nav nekāda ar reālo situāciju. Pierādījumus joprojām aizvieto pārliecība. No internetā atrastas informācijas tiek sakompilēti materiāli, piešķirot FID ziņojumiem "neapstrīdamu ticamību". Par to ir daudz runāts un rakstīts, bet diemžēl daudz nekas nav mainījies.
Problēma ir objektīvas kontroles trūkums līdzekļu izcelsmes pārbaudes procesā. Līdzekļu izcelsmes skaidrošanas process pirms tiesas un tiesā ir ar būtiskiem trūkumiem, ko neviens nemēģina uzlabot, jo neviens nav atbildīgs ne par likumdošanas brāķi nedz arī par samocīto normu piemērošanu praksē. Šobrīd sanāk, ka visa atbildība par objektīva lēmuma pieņemšanu ir uzlikta uz tiesas pleciem. Tomēr pie šādiem apstākļiem vainot tiesnesi par negatīvu rezultātu ir tāpat kā vainot mūziķi par sliktu skaņdarba atskaņošanu ar defektīvu instrumentu.
Vai nelegālā ceļā iegūtā nauda Latvijā nu jau būs beigusies?
Bez šaubām, pēdējie pieci gadi ir stiprinājuši AML nozari Latvijā – FID pierādīja, cik daudz tā spēj iesaldēt, arestēt un konfiscēt, kā arī, cik lielā mērā viena valsts struktūra spēj mainīt valsts tēlu ārvalstu investoru skatījumā. Vai jaunajā FID darba cēlienā izdosies spodrināt Latvijas tēlu ar kvalitatīvu un uzņēmējdarbībai draudzīgu darba metodi?
Iespējams, bet tikpat iespējams, ka to spētu izdarīt jauni profesionāļi, kas ar svaigu, ārvalstu labākajās praksēs balstītu skatu lietas ierosinātu pēc jēgas, komunicētu ar iesaistītajām pusēm un neļautu savas personīgās reputācijas trūkumiem ietekmēt vadāmās iestādes un visas valsts tēlu.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
