Vai valstij vajadzīgs sabiedriskais medijs krievu valodā?
Vjačeslavs Dombrovskis04.10.2023.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Ja mēs tam pieliekam klāt arī nozīmīgas latviešu sabiedrības daļas (iespējams, aptuveni 20% no vēlētāju skaita) gatavību balsot par pragmatiskajam vairākumam nepieņemamām, izteikti populistiskām partijām, tad sanāk, ka Latvijas demokrātija ilgstoši cenšas darboties apstākļos, kad ap 40% Saeimas deputātu mandātu ir “izņemti no apgrozības”. Varbūt mūsu augošā atpalicība no kaimiņiem (kuriem tik lielu problēmu nav) nav vienkārša sakritība.
Tieši tāds ir konteksts lemšanai par sabiedrisko mediju platformu krievu valodā. Situācijā, kad trīsdesmit gadu laikā daudzi Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji diemžēl neuzskatīja par vajadzīgu iemācīties latviešu valodu, pat saruna par sabiedriskajiem medijiem krievu valodā daudziem izraisa dziļu sašutumu. Tas ir pilnīgi saprotami.
Bet tomēr jāuzdod tīri pragmatiskais jautājums: vai 20 Saeimas mandātu atdošana rosļikoviešiem un līdzīgiem personāžiem vairos valsts drošību? Vai tas veicinās demokrātiskās valsts iekārtas funkcionēšanu? Vai palīdzēs izveidot Saeimas vairākumu politiski sarežģīto, bet valstiski svarīgo jautājumu risināšanai?
Daudzi acīmredzami uzskata – ja valsts nepiedāvās informatīvu saturu krievu valodā, krievvalodīgie ātri iemācīsies latviešu valodu, lai varētu skatīties Latvijas Televīziju (LTV) un klausīties Latvijas Radio (LR). Diemžēl šis uzskats ir naivs.
Starpkopienu plaisa joprojām ir tik liela, ka tad, ja valsts izvēlēsies komunicēt ar saviem krievvalodīgajiem pilsoņiem caur LTV un LR, lielākā daļa izvēlēsies neklausīties un nedzirdēt. Visticamāk, daudzi izvēlēsies Krievijas telekanālus un politisku naratīvu par notiekošo Latvijā saņems no Rosļikova TikToka un Mamikina ar Solovjovu Kremļa kanālos. Nav grūti prognozēt, par ko viņi balsos, saņemot šādus vēstījumus. Rezultātā daudzu krievvalodīgo balsis tiks izņemtas no politiskā “apgrozījuma”.
Protams, nevar noliegt, ka pie šāda scenārija – bez sabiedrisko mediju platformas krievu valodā – ar laiku aizvien vairāk Latvijas krievvalodīgo sāks patērēt informāciju latviešu valodā. Bet tas notiks ļoti lēni – tikai ar paaudžu maiņu 20-30 gadu laikā. Vai mēs varam atļauties tik ilgi dzīvot ar pusparalizētu demokrātisko iekārtu? Vai mums ir tik daudz laika, lai novērstu augošo atpalicību no kaimiņiem?
Es uzskatu, ka Latvijas valsts interesēs ir izņemt maksimāli lielu Latvijas pilsoņu daļu no Kremļa informatīvā naratīva. Un tas prasa investīcijas RUS.LSM platformā un LR4, kas, starp citu, ir trešā populārākā radiostacija valstī. Vēl vairāk – tas prasa mediju, kas spēs iegūt ievērojamu Latvijas krievvalodīgo auditoriju, noturēt to un tuvināt Rietumu vērtībām. Izpildot savu misiju, tas integrēsies LSM.LV latviešu valodā.
Skeptiķi jautās: kas liek domāt, ka tas vispār ir iespējams? Kas liek domāt, ka krievvalodīgie gatavi atteikties no viņiem tīkamiem Krievijas kanāliem, no Solovjova, Mamikina un Rosļikova?
Nevēlos radīt nepamatotu ilūziju, ka izdosies piesaistīt visus. Vienlaikus vairāki socioloģiskie pētījumi iezīmē šādu krievvalodīgas kopienas bildi: gandrīz trešdaļa jau šodien ir “uz vienas lapas” ar latviešu vairākumu; vēl trešdaļa, visticamāk, nav sasniedzama; un trešdaļa ir tā mērķa auditorija. Tie ir apmēram desmit mandāti Saeimā.
Rezumējot sabiedrisko mediju krievu valodā jautājums pēc būtības ir jautājums par to, cik lielu daļu no Saeimas mandātiem esam gatavi “izņemt no aprites”: apmēram 20 mandātus katrā Saeimā (līdzīgi Saskaņai)? Vai tomēr tikai desmit (vai pat mazāk)? To, cik liela šī starpība būs, noteiks sabiedrisko mediju krievu valodā panākumi.
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
