Vai uz Marsa ir dzīvība? Vai personāla atlases kompānija var atrast LTV vadītāju? Var, bet vai vajag?
Galvu Mednieks09.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bez jebkādas personīgas ieinteresētības, toties ar nejauši iegūtu insaida informāciju par nule kā izfurņīto kandidātu un gados apgūto nozares (personāla atlases) specifiku esmu gandrīz spiests "kaut ko par to teikt". Tas gan būtu aizdomīgi, ja es klusētu, vai ne?
Īsi divas lietas kontekstam: a) LTV vadītājs ir apmēram ministra "smaguma" un ietekmes līmeņa amats; b) Latvija ir ļoti maza.
Atklāts (ar brīvu pieteikšanos) konkurss LTV šefa amatam izklausās ļoti eiropeiski un tieši tāds arī ir. Bezjēdzīga birokrātiska procedūra, kurā iesaistītām pusēm ir jāspēlē katrai sava loma, stingri jāturas pie teksta, un kopā visiem jārada iespaids par "caurspīdīgu, ilgtspējīgu, bezglutēna un sabiedrības interesēs pārvaldītu procedūru". Te galvenais ir nevis rezultāts, bet rituāls.
Kas šoreiz nogāja greizi, neņemšos spriest, bet mana versija ir, ka visas iesaistītās personas (NEPLP, kandidāti, darba kolektīvs un ēnu spēlētāji) ir izrādījušies tik neprofesionālas un neadekvātas, ka visi reizē sajauca savu tekstu un bise paguva ejakulēt, pirms priekškars bija pacelts. To, ka man varētu būt taisnība, apliecina fakts, ka visi iesaistītie ir zaudētāji. Nu, varbūt darba kolektīvs jūtas uzvarējis, bet ko nu tur daudz no tiem plānā žurnālgaldiņa urbējiem paprasīsi...
Tagad dzird balsis – politiķi, potenciālās eirodeputātes, namamātes un korporatīvās pārvaldības eksperti piesauc nākamā cēliena uzticēšanu "profesionālai personāla atlases kompānijai" kā vienīgo panākuma garantu. Man ir aizdomas, ka runa ir nevis par kādu abstraktu personāla atlases kompāniju, bet katrai balsij ir padomā kāda konkrēta firma.
Te nu es gribētu nomierināt publiku, kura gatava sākt satraukties par "kādām slepenām ietekmēm un sarunātām spēlītēm" – satraukumam nav pamata, lai kura kompānija iesaistīsies šajā rituālā, jums neviens nejautās un neatskaitīsies. Un, ja izdomās atskaitītes, tad tas "caurspīdīgums" sadārdzinās procedūru par vēl 10K nodokļu maksātāju naudas un pazeminās jau tā minimālās cerības atrast amatam kaut ko objektīvi piemērotāku par jau samīļoto un noskaloto feisbuka zvaigzni-neveiksmīgo-jebkura-darba-meklētāju-jau-pēdējo-3-4-gadu-garumā.
Personīgi mani maz interesē naudas skaitīšana savu kolēģu kabatās, bet tramīgu dara tā apņēmība, ar kādu personāla atlases firmas un "speciālisti" ir gatavi piedalīties sevis diskreditēšanā. Es roku uz sirds uzliekot varu apgalvot, ka Latvijā ir pāris desmiti šādam amatam "profesionāli" atbilstošu cilvēku – visi ir plaši pazīstami šaurās aprindās, un neviens no viņiem skaidrā prātā nesūtīs savu CV konkursam.
Uzdrošinos apgalvot, ka neviens no cilvēkiem, kuri pieteicās un pieteiksies konkursā, NEVAR atbilst tam prasību kopumam, kāds bija un būs ierakstīts darba sludinājumā. Tātad pretendentu "atlase un novērtēšana" ir vai nu formāls cirks, vai apzināta manipulēšana ar faktiem, lai kaulainu govi pārdotu armijas lauku virtuvei kā izcilu buivolu. Un, ja līdz šim šajās izdarībās varēja vainot NEPLP komisārus, tad nākamreiz savus četrus vaigus pagriezīs kāds "profesionāls personāla atlases uzņēmums".
Te daži "zinātāji" noteikti sāks kaut ko stāstīt par mītiskajiem augstākā līmeņa vadītāju atlases speciālistiem, kuri "uzrunās" nozares profesionāļus, tā sauktos pasīvos kandidātus, un iesaistīs konkursā "augstvērtīgus" kandidātus. Tad es gribētu pajautāt: kāda velna pēc šim vajag kaut kādus personāla atlases speciālistus, ja tos pāris desmitus uzrunājamo NEPLP un ap to spietojošie jau zina vārdos un sejās?
Kāpēc jātērē nauda sliktāk informētiem starpniekiem? Un, ja NEPLP nezina tos cilvēkus, tad ko viņi vispār zina, kā viņi uzrauga nozari, pa mucas spundi?
Saprotams, ka, formāli pēc "sabiedrības interesēm" vadoties, neviens neplpiepis neko nedrīkst zināt un pats virzīt, kā arī Eiropa pieprasa katram floristam un metinātājai dot iespēju pieteikties konkursā uz LTV šefu, bet nu, cilvēki mīļie, veltiet savu laiku un adekvātu daudzumu mūsu naudas, lai smuki noformētu savas nepubliskās zināšanas un profesionālos mērķus, nevis tērējiet bezjēdzīgām pārrunu kārtām un izvērtēšanām! Ministra līmeņa amats ir "jāsakārto" attiecīgā veidā, un Latvijā ministrus nepieņem darbā ar personāla atlases procesa palīdzību.
Visiem anarhistiem-maoistiem, kuri saka, ka vajadzētu gan visus amatus atklātā konkursā, atbildu: nē, uz Marsa nav dzīvības.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
