Vai tiesībsargs aizmirsis par tiesību normām?

Pirms kāda laika mūziķis Raimonds Melderis publiski sūkstījās, ka šogad atšķirībā no citiem (vismaz sešiem) gadiem novada Kultūras centrs izvēlējās aicināt koncertēt citus muzikantus. Eļļu ugunij bija pielējusi centra darbiniece Laila Baumane, kas, cik noprotams, lai nebojātu attiecības ar Meldera kungu, izdomāja šī gada izvēli pamatot ar “vadības norādēm”. Mazliet “muzikālas jaunrades”, un centra vadība jau bija pārtapusi novada vadībā, “melnajos sarakstos” un atriebībā par kritisku ierakstu Facebook.

Tiesībsargs atzinumā nenorāda nevienu tiesību aktu, kuru Ogres novada pašvaldība būtu pārkāpusi, tomēr tas netraucē rekomendēt turpmāk tos ievērot.

Ļoti interesanti šķita arī tas, ka pašvaldībai tiek pārmesta labas pārvaldības principa neievērošana, pamatojoties uz to, ka pašvaldības domes sēdē publiski tika iztaujāta L.Baumane. Tiesībsargam likās, ka tas būtu jārisina tikai Kultūras centra sienās. Te mūsu izpratnes krasi atšķiras, jo, cik zinām, labas pārvaldības princips ietver atklātu jautājumu risināšanu, sabiedrības informēšanu, īpaši šādos, skaļu publicitāti guvušos gadījumos.

Savdabīgi, lai neteiktu vairāk, ir dažādie emocionāli vērtējumi. Kā “pārspīlētu, dramatizētu, nesamērīgu un cieņu pazemojošu” tiesībsargs novērtējis faktu, ka Lailas Baumanes izvaicāšana notikusi sabiedrībai redzamā, atklātā veidā - tiešraidē.

Visvairāk mulsina, ka atzinumā ir arī klajas nepatiesības. Tiesībsargs norāda, ka viņam nav bijuši pieejami L.Baumanes detalizētāki skaidrojumi, kaut gan patiesībā tiesībsargam tika nosūtīti visu Kultūras centra darbinieku, ieskaitot L.Baumani, paskaidrojumi par šo situāciju.

Tas viss liek aizdomāties, cik lielā mērā tiesībsarga nosaukums atbilst realitātei? Gribētos tomēr, lai tas, kurš apveltīts ar šādu titulu, vadītos no tiesību normām. Negribētos domāt, ka tiesībsargs ir iekļāvies to “taisnības cīnītāju rindās”, kuriem tiesību normas un reālie fakti nav svarīgi, ja kritizējamais nepieder “pareizo aprindu” kategorijai.

Ceru, ka atzinums tiks pārskatīts, līdzīgi kā nesenajā Valsts darba inspekcijas veiktās aptaujas gadījumā!

Ogres novada pašvaldības vēstule Latvijas Republikas tiesībsargam

Ogres novada pašvaldība 2023. gada 29. jūnijā saņēma Latvijas Republikas tiesībsarga (turpmāk – Tiesībsargs) 2023. gada 29. jūnija vēstuli Nr. 6-6/20 “Atzinums pārbaudes lietā Nr.2023-21-27J” (pašvaldībā reģistrēts ar Nr. 2-4.1/3321), turpmāk – atzinums.

Tiesībsarga likuma 1. pants nosaka, ka šā likuma mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam. Savukārt minētā likuma 3. pants nosaka, ka Tiesībsargs ir šajā likumā noteiktajā kārtībā apstiprināta amatpersona, kura pilda likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus.

Tātad savā darbībā arī pats Tiesībsargs ir apveltīts ar valsts varu un Tiesībsarga darbībai ir jābūt tiesiskai, lietderīgai un atbilstošai labas pārvaldības principam.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektā daļa nosaka, ka labas pārvaldības princips ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

Iepazīstoties ar atzinumu, konstatējams, ka Tiesībsargs, vērtējot tā rīcībā un publiskajā telpā esošo informāciju, pārbaudes lietā nav rīkojies taisnīgi un objektīvi, proti, savus secinājumus balstījis nevis uz iegūtiem un pārbaudītiem pierādījumiem, bet gan veicot vispārējus pieņēmumus. Ogres novada pašvaldība nepiekrīt Tiesībsarga atzinumā minētajam šādu apsvērumu dēļ:

[1] Atzinumā norādīts, ka “Tiesībsarga birojā ir saņemta un izskatīta mūziķa Raimonda Meldera š.g. 26.maija atklātā vēstule “Par Satversmes 1. un 100.pantiem pretēju Ogres Kultūras centra rīcību [..] atklātajā vēstulē sniegtā informācija liecina, ka š.g. 19.maijā viņš no Pētera Vaickovska, kas ir viņa ansambļa vadītājs, saņēma e-pastu, kuru tas, savukārt, bija saņēmis no Ogres novada pašvaldības aģentūras "Ogres novada kultūras centrs"  (turpmāk tekstā arī - Ogres novada Kultūras centrs). [..] Tiesībsargs, pamatojoties uz Tiesībsarga likuma 13.panta 11.punktu, vērsās Ogres novada pašvaldības aģentūrā "Ogres novada kultūras centrs", lūdzot iesniegt Tiesībsarga birojā pierādījumos balstītus paskaidrojumus par Raimonda Meldera atklātajā vēstulē norādīto”. Arī turpmāk Tiesībsrags atzinumā norāda un informācijas pieprasījumu adresē Ogres novada pašvaldības aģentūrai “Ogres novada kultūras centrs”.

Ogres novada pašvaldība vērš uzmanību, ka Ogres novada Kultūras centrs ir Ogres novada pašvaldības domes izveidota pašvaldības iestāde un saskaņā ar pašvaldības domes 2021. gada 5. augusta lēmumu “Par Ogres novada pašvaldības aģentūras “Ogres novada Kultūras centrs” reorganizāciju” (Nr. 6., 9), iestāde ir reorganizējamās Ogres novada pašvaldības aģentūras “Ogres novada Kultūras centrs”, reģistrācijas numurs LV 90001669956, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja.

Šī informācija ir iekļauta Ogres novada Kultūras centra nolikuma (apstiprināts ar Ogres novada pašvaldības domes 2021. gada 11. novembra sēdes lēmumu (protokols Nr.12; 16.)), 2. un 4. punktā. Ogres novada Kultūras centra nolikums ir publiski pieejams gan Ogres novada pašvaldības mājas lapā internetā[1], gan Ogres novada Kultūras centra mājas lapā internetā[2].

Arī Uzņēmumu reģistrā ir publiski pieejama informācija par to, ka Ogres novada Kultūras centrs ir Ogres novada pašvaldības iestāde, nevis aģentūra.[3]

Līdz ar to secināms, ka Tiesībsrags ir balstījies tikai uz mūziķa Raimonda Meldera š.g. 26. maija atklātā vēstulē sniegto informāciju, nepārbaudot datus par pašu personu, par kuras darbību tiek veikta pārbaude, lai gan šī informācija ir pārbaudāma un Tiesībsragam bija pieejama. Kā rezultātā arī Tiesībsarga atzinums ir izdots personai, kādas nav, proti, aģentūrai, nevis pašvaldības iestādei.

[2] Atzinumā norādīts, ka “Tiesībsargs, pamatojoties uz Tiesībsarga likuma 13.panta 11.punktu, vērsās Ogres novada pašvaldības aģentūrā "Ogres novada kultūras centrs", lūdzot iesniegt Tiesībsarga birojā pierādījumos balstītus paskaidrojumus par Raimonda Meldera atklātajā vēstulē norādīto, tajā skaitā -  “nevēlamo personu sarakstu” un tā tiesisku pamatojumu, un Ogres novada pašvaldībā, lūdzot iesniegt Tiesībsarga birojā konkrētas un pamatotas atbildes uz šādiem jautājumiem. [..] Ogres novada pašvaldības atbildi tiesībsargs norādītajā termiņā (līdz š.g. 9.jūnijam), nedz pēc tā nokavēšanas, nav saņēmis, kā arī nav saņēmis pašvaldības starpatbildi ar lūgumu pagarināt atbildes sniegšanas termiņu.”

Ogres novada pašvaldība atzīst, ka apstākļu sakritības dēļ nav sniegusi atbildi uz Tiesībsarga pieprasījumu norādītajā termiņā un arī pēc tā, tomēr vērš uzmanību, ka Tiesībsarga likuma 27. panta pirmā daļa nosaka, ka pieprasot šā likuma 13. panta 1. un 5. punktā minēto informāciju, tiesībsargs nosaka šīs informācijas apjomu un norāda saprātīgu tās sniegšanas termiņu.

Tiesībsarga 2023. gada 2. jūnija vēstuli Nr. 6-1/293 “Par paskaidrojumu sniegšanu” (paraksta laiks plkst. 23:33) Ogres novada pašvaldība saņēma 2023. gada 5. jūnijā (pašvaldībā reģistrēta ar Nr. 2-4.1/2848). Savā vēstulē Tiesībsrags lūdz pašvaldību sniegt paskaidrojumu līdz 2023. gada 9. jūnijam.

No minētā izriet, ka Ogres novada pašvaldībai bija dotas tikai 5 darba dienas atbildes sniegšanai uz 6 jautājumiem, tostarp par to, kādas ir tiesiskās sekas Lailas Baumanes darba tiesiskajās attiecībās saistībā ar viņas š.g. 19. maija e-pastu Pēterim Vaickovskim.

Tiesībsargam bija zināms, ka Laila Baumane ir Ogres novada pašvaldības iestādes “Ogres novada Kultūras centrs” darbiniece. Tas izriet gan no iesniedzēja atklātās vēstules Tiesībsargam, gan no publiski pieejamās informācijas Ogres novada Kultūras centra mājas lapā internetā, gan ziņu sižeta. Līdz ar to, lai pašvaldība varēt sniegt Tiesībsargam atbildi par Lailas Baumanes darba tiesiskajām attiecībām, Ogres novada pašvaldībai būtu bijis nepieciešams pieprasīt informāciju no attiecīgās pašvaldības iestādes. Tas nozīmē, ka šajās 5 darba dienās būtu bijis jāsagatavo pieprasījums Ogres novada Kultūras centram, jāsaņem paskaidrojums/ informācija no Ogres novada Kultūras centra, jāizvērtē tā atbilstība gan valsts pārvaldes principiem, gan darba tiesiskajām attiecībām un jāsagatavo atbilde uz pieprasījumu Tiesībsargam.

Savukārt šajās dienās Ogres novada Kultūras centram, kurš arī 2023. gada 5. jūnijā bija saņēmis pieprasījumu no Tiesībsarga sniegt informāciju līdz š.g. 9. jūnijam, būtu bijis jāgatavo atbilde gan Tiesībsargam, gan pašvaldībai.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka Tiesībsargs nav norādījis saprātīgu termiņu paskaidrojumu sniegšanai, kā arī savā informācijas pieprasījumā nav pamatojis, kādēļ informācija būtu sniedzama steidzamības kārtībā. Lai gan Ogres novada pašvaldība būtu varējusi lūgt termiņa pagarinājumu, nosūtot starpatbildi, tomēr vēršam uzmanību, ka Tiesībsargam savā darbībā, kurš bija pieprasījuma iniciators un nosūtītājs, primāri bija pienākums ievērot Tiesībsarga likuma 27. panta pirmajā daļā minēto un norādīt saprātīgu termiņu paskaidrojuma sniegšanai.

Līdzīgi Tiesībsargs ir rīkojies arī iepriekš, proti, 2023. gada 19. aprīlī Ogres novada pašvaldība saņēma Tiesībsarga vēstuli Nr. 6-8/89 “Par informācijas pieprasījumu pārbaudes lietas ietvaros” saistībā ar Ogres Vēstures un mākslas muzeju. Informācijas pieprasījumā Tiesībsargs lūdza pašvaldību sniegt atbildes uz 14 jautājumiem, vienlaikus pieprasot iesniegt visu dokumentāciju, aptverot laika periodu no 2016. gada līdz pieprasījuma brīdim. Pieprasījuma izpildes termiņš – š.g.27. aprīlis, kas ir 8 dienas.

Vienlaikus Ogres novada pašvaldība 2023. gada 19. aprīlī saņēma arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstuli Nr. 1-132/2260 “Par informācijas sniegšanu saistībā ar Ogres Vēstures un mākslas muzeja reorganizāciju”, kurā ministrija lūdza pašvaldību sniegt informāciju par pašvaldības darbībām saistībā ar Ogres Vēstures un mākslas muzeju un tā darbiniekiem, atbildot uz 5 jautājumiem ar dokumentāciju, kas aptver laika periodu no 2021. gada jūlija (Administratīvi teritoriālā reforma un jaunā Ogres novada un pašvaldības izveidošanās brīža) līdz pieprasījuma brīdim. Pieprasījuma izpildes termiņš – š.g. 2023. gada 30. aprīlis, kas ir 11 dienas.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka Tiesībsarga pieprasījuma izpildei noteiktais laiks, vērtējot pieprasījuma apjomu, tika noteikts nesamērīgs. Turklāt, tas ir ievērojami īsāks kā par tiem pašiem apstākļiem, proti, par situāciju Ogres Vēstures un mākslas muzejā, kas izriet no Ogres novada pašvaldības domes 2022. gada 12. decembrī pieņemtā lēmuma par Ogres novada muzeju reorganizācijas uzsākšanu, ministrija pieprasīja sniegt informāciju Ogres novada pašvaldībai, norādot gan garāku izpildes termiņu, gan ievērojami mazāku sniedzamās informācijas apjomu, kas pilnībā atbilst faktiskajiem apstākļiem un vērtējamai situācijai.

Īstenojot Tiesībsarga likuma 27. panta pirmajā daļā minēto, Tiesībsargam būtu jāņem vērā arī pašvaldības tiesības uz saprātīgu laiku informācijas sagatavošanai un iesniegšanai, ja vien šāda laika ierobežošana nav pamatota ar privātpersonas tiesību ierobežojumu, kas abos minētajos gadījumos nav minēta Tiesībsarga informācijas pieprasījumos.

Tāpat jāņem vērā, ka Laila Baumane ir Ogres novada pašvaldības iestādes “Ogres novada Kultūras centrs” darbiniece, proti, darba tiesiskās attiecības izriet starp Lailu Baumani kā darba ņēmēju un Ogres novada Kultūras centru kā darba devēju. Līdz ar to lēmumus attiecībā uz darba tiesiskajām attiecībām pieņem darba devējs, kas šajā gadījumā ir Ogres novada Kultūras centrs, savukārt pašvaldības kompetencē ir izvērtēt Ogres novada Kultūras centra darbības tiesiskumu un atbilstību valsts pārvaldes principiem. Līdz ar to Ogres novada pašvaldības kompetencē nav sniegt atbildi par to, kādas ir tiesiskās sekas Lailas Baumanes darba tiesiskajās attiecībās saistībā ar viņas š.g. 19. maija e-pastu Pēterim Vaickovskim.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka Tiesībsargs nav ņēmis vērā pašvaldības struktūru gan savā informācijas pieprasījumā, gan vērtējot faktiskos apstākļus savā atzinumā.

[3] Atzinumā norādīts, ka “vadoties no Tiesībsarga rīcībā esošās informācijas secināms, ka Raimonda Meldera vēstulē raksturotā situācija neatbilst labas pārvaldības principam no Ogres novada pašvaldības aģentūras “Ogres novada kultūras centrs puses.[..] Tā nav pieņemama prakse, ka mūziķis oficiālo atteikuma iemeslu uzzina tikai pēc vēršanās tiesību aizsardzības iestādēs”.

Skaidrojumu par pašvaldības aģentūru “Ogres novada kultūras centrs” Ogres novada pašvaldība jau ir sniegusi šīs vēstules 1. punktā.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektā daļa nosaka, ka labas pārvaldības princips ietver:

atklātību pret privātpersonu, kas šajā gadījumā ir R.Melderis,

atklātību pret sabiedrību,

datu aizsardzību,

taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā,

citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

Ogres novada pašvaldības iestāde “Ogres novada Kultūras centrs” savā paskaidrojumā Tiesībsargam norādīja, ka plānojot Ogres pilsētas svētkus, bija apzinājis vairākus iespējamos māksliniekus un, balstoties uz viņu izteikto piedāvājumu, tālāk notika svētku pasākuma programmas plānošana un mākslinieku dalības apstiprināšana vai noraidīšana.

Nodomam slēgt līgumu par dalību Ogres pilsētas svētkos starp R.Melderi un Ogres novada pašvaldības iestādi “Ogres novada Kultūras centrs” ir civiltiesiska darījuma raksturs, kas pakļaujas Civillikuma normām. Ņemot vērā minēto, R.Melderim bija tiesības prasīt Ogres novada pašvaldības iestādei “Ogres novada Kultūras centrs” noslēgt vienošanos vai līgumu par R.Meldera dalību Ogres pilsētas svētkos, savukārt Ogres novada pašvaldības iestādei “Ogres novada Kultūras centrs” bija tiesības atkāpties no šāda nodoma. Strīds starp abām pusēm, ja to neizdodas atrisināt savstarpējo sarunu ceļā, risināms tiesā.

Vēršam uzmanību uz Civillikuma 1402. pantu, kas nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai no likuma. Turpat minētā likuma 1404. panta otrā daļa nosaka, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma. Savukārt minētā likuma 1513. pants nosaka, ka vienpusējs apsolījums (šajā gadījumā R.Meldera apsolījums uzstāties Ogres pilsētas svētkos), kuru vēl nav pieņēmusi otra puse (šajā gadījumā, Ogres novada Kultūras centrs), nenodibina nekādu saistību.

Saskaņā ar Civillikuma 1475. pantu, darījuma formas neievērošana tajos gadījumos, kad formu prasa likums, vai kad līdzēji darījuši no tās atkarīgu sava darījuma spēku, padara pašu darījumu par spēkā neesošu. No minētā izriet, ka iepriekšējām norunām, kas tādos gadījumos notiek starp līdzējiem, nav nekāda tiesiski saistoša spēka, un līdz to ietērpšanai attiecīgā formā katram līdzējam ir tiesība no tām vienpusēji atkāpties.

Ogres novada pašvaldības iestādes “Ogres novada Kultūras centrs” veiktās darbības, apzinot iespējamos māksliniekus un viņu programmas Ogres pilsētas svētku programmai bez tiesiskā kārtībā noslēgtas vienošanās (līguma) nevar tikt atzīts par iestādes apsolījumu mākslinieka dalībai konkrētajā pasākumā. Līdz ar to iestādei, izstrādājot konkrētu pasākuma programmu, bija tiesības apstiprināt vai noraidīt viena vai vairāku mākslinieku dalībnieku iekļaušanu pasākuma programmā.

R.Melderis nav iesniedzis pierādījumus (vismaz uz to nav norādīts Tiesībsarga atzinumā), ka iestādes atteikums virzīt R.Melderi turpmākai iekļaušanai Ogres pilsētas svētku programmā ir saistīts ar viņa izteikumiem Facebook. Tas ir viņa personīgais viedoklis, kas pakļaujams pārbaudei, vērtējot iestādes darbības un pieņemtos lēmumus, kā arī apstākļus un pamatojumu attiecīgā lēmuma pieņemšanai.

Tas nav pierādīts arī ar Ogres novada pašvaldības iestādes “Ogres novada Kultūras centrs” 7 darbinieku, tai skaitā Lailas Baumanes, paskaidrojumiem, kas iesniegti Tiesībsargam. Turklāt, šāds secinājums neizriet arī no Lailas Baumanes e-pasta.

Tāpat Tiesībsarga secinājums, ka “tiesībsargam nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka iestāde Raimondam Melderim līdz atklātās vēstules nosūtīšanas brīdim būtu šādu skaidrojumu par atteikuma pamatu sniegusi. Tā nav pieņemama prakse, ka mūziķis oficiālo atteikuma iemeslu uzzina tikai pēc vēršanās tiesību aizsardzības iestādēs” nav balstīts uz objektīvu un pierādījumos balstītu apstākļu izvērtējumu. Proti, iestāde nebija noslēgusi nekādu vienošanos (līgumu) ar R.Melderi par viņa dalību Ogres pilsētas svētkos.

Otrkārt, vērtējot gan iestādes publiski sniegto skaidrojumu, gan Tiesībsargam sniegto paskaidrojumu par L.Baumanes nosūtīto e-pastu, jāņem vērā, ka iestādes darbinieces Lailas Baumanes e-pastu nevar uzskatīt par oficiālu saraksti starp iestādi un R.Melderi. Darbiniece Laila Baumane nav pilnvarota iestādes vārdā slēgt darījumus, sniegt oficiālu iestādes viedokli, svaukārt darbinieces pienākumos ir apzināt pēc iespējas vairāk iespējamos māksliniekus un viņu piedāvājumus, kurus varētu iekļaut iestādes organizētajos pasākumos, izstrādāt pasākumu programmu, iesniegt saskaņošanai pasākuma programmu iestādes vadībai vai citai iestādes vadītāja nozīmētai atbildīgajai personai. Savukārt arī R.Melderis par darbinieces L.Baumanes e-pastu nebija informējis pašu iestādi pirms savas atklātās vēstules. Līdz ar to ir saprotams, kādēļ iestāde savu skaidrojumu ir sniegusi tikai pēc R.Meldera atklātās vēstules, jo tikai pēc tās saņemšanas uzzināja par savas iestādes darbinieces rīcību.

Treškārt, darba procesa veiksmīgai nodrošināšanai un informācijas apritei visbiežāk darba vietās tiek izveidota e-pasta sistēma. Lai gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumā Barbulesku lietā atzīts, ka darba devējam ir tiesības kontrolēt, ko attiecīgais darbinieks darba laikā dara darba e-pastā, tomēr, vērtējot līdzšinējo iestādes darbinieces Lailas Baumanes darbu, komunikāciju ar kolēģiem, sadarbības partneriem un sabiedrību, nebija pamata darba devējam kontrolēt, kādā veidā Laila Baumane komunicē ar māksliniekiem. Turklāt, iestāde nebija informēta un tā nevarēja zināt par darbinieces Lailas Baumanes nosūtīto e-pastu R.Melderim un telefonsarunu un attiecīgi tās saturu, jo L.Baumane e-pastu nebija saskaņojusi ar iestādes vadību vai par tā nosūtīšanu informējusi iestādes vadību, tai skaitā nebija nosūtījusi e-pasta kopiju iestādes vadībai. Savukārt R.Melderim bija tiesības vērsties iestādē un lūgt iestādei sniegt oficiālu atteikuma pamatojumu vai lūgt izvērtēt darbinieces L.Baumanes e-pastā sniegtās informācijas pamatotību. Ņemot vērā, ka R.Melderis par Lailas Baumanes nosūtīto vēstuli vērsās nevis pie iestādes, bet pie medijiem, attiecīgi iestāde savu skaidrojumu par radušos situāciju arī sniedza publiski, tādējādi savādā darbībā esot gan atklātiem pret privātpersonu, gan atklātiem pret sabiedrību.

Tāpat Tiesībsargs nav norādījis, vai un kādā veidā Ogres novada pašvaldības iestāde “Ogres novada Kultūras centrs” savā darbībā būtu pārkāpusi datu aizsardzību pret R.Melderi, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā vai citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

Šādi Tiesībsarga pierādījumos nebalstīti apgalvojumi neveicina ne labas pārvaldības ievērošanu, ne izlīguma veicināšanu starp strīda pusēm.

[4] Atzinumā norādīts, ka “no tiesībsarga rīcībā esošās informācijas tvēruma un Lailas Baumanes paskaidrojumu neesamības dēļ nav iespējams noskaidrot patiesos apstākļus”.

No minētā secināms, ka Tiesībargs, veicot lietas apstākļu pārbaudi, nav ieguvis pierādījumus tam, ka iestāde savā darbībā būtu pārkāpusi cilvēktiesības attiecībā pret R.Melderi. Tieši pretēji, savā atzinumā Tiesībsargs ir akceptējis Ogres novada Kultūras centra sniegto argumentāciju atteikuma pamatojumam.

Papildus minētajam, savā atzinumā Tiesībsargs norāda, ka “mūziķis atklātajā vēstulē nav paudis pretenziju pret Ogres novada pašvaldības vadību.”

Līdz ar to nav pamatots un pierādījumos balstīts turpmākais Tiesībsarga secinājums, ka “Ņemot vērā pēdējā laikā salīdzinoši bieži saņemtās sūdzības par Ogres novada pašvaldības vadītāja īstenotās pārvaldības raksturu un vadības stilu, un ierosinātajām pārbaudes lietām, neizslēdz iespējamību, ka Raimonda Meldera publiski paustais izteikums “Facebook”, kas liecina par vilšanos vietējā pašvaldībā, no pašvaldības vadības puses, iespējams, varēja tikt interpretēts kā vietējai varai nelojāls. Taču objektīvi tas nevarēja un nedrīkstēja kalpot par Ogres novada kultūras centra atteikuma iemeslu mūziķa dalībai koncertā”.

[5] Atzinumā norādīts, ka “Tiesībsargam rada neizpratni, kāpēc gadījums ar mūziķa Raimonda Meldera pretenziju pret Ogres novada pašvaldības aģentūru “Ogres novada kultūras centrs” tika izskatīts Ogres novada pašvaldības domes š.g. 31. maija ārkārtas sēdē? Kāpēc, ievērojot labas pārvaldības principu, tas netika risināts iestādes līmenī pušu dialogā starp mūziķi un iestādes vadību”.

Lai arī šajā gadījumā Ogres novada pašvaldība nav iesniegusi savu paskaidrojumu, Tiesībsargam bija pieejama informācija, lai izvērtētu pašvaldības rīcības tiesiskumu un atbilstību labas pārvaldības principiem. Proti, Tiesībsargs nav vērtējis un ņēmis vērā, ka mūziķis R.Melderis nav vērsies ne pie Ogres novada pašvaldības iestādes “Ogres novada Kultūras centrs” vadības, ne Ogres novada pašvaldībā, kuras pārraudzībā ir minētā pašvaldības iestāde, lai pušu dialoga veidā starp mūziķi, iestādi un/vai pašvaldību risinātu jautājumu.

Tāpat veicot pārbaudi, Tiesībsargs nav ņēmis vērā, ka pirms Ogres novada pašvaldības domes š.g. 31. maija ārkārtas sēdes bija veidots publisks ziņu sižets par pašvaldības iestādes “Ogres novada Kultūras centrs” darbinieces Lailas Baumanes nosūtīto e-pastu muzikālā projekta menedžerim Pēterim Vaickovskim, nevis mūziķim Raimondam Melderim, tādējādi par radušos situāciju informējot plašu sabiedrības daļu, tai skaitā Ogres novada pašvaldības iedzīvotājus un vēlētājus.

Līdz ar to šīs situācijas risināšana un skaidrošana ir sabiedrības interesēs.

Tiesībsargs nav ņēmis vērā, ka likumdevējs ir piešķīris pašvaldības domes deputātam tiesības pieprasīt no valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonām, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību valdēm mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumus jautājumos, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses. Minētās tiesības noteiktas Pašvaldības domes deputāta statusa likuma 9. panta pirmās daļas 3. punktā. Turpat šā paša panta otrajā daļā noteikts, ka deputāts savas tiesības realizē bez īpaša pilnvarojuma.

Ņemot vērā Lailai Baumanei noteiktos amata pienākumus, L.Baumane ir uzskatāma par Ogres novada pašvaldības iestādes “Ogres novada Kultūras centrs” amatpersonu. Par to var pārliecināties arī publiski pieejamajā informācijā, pārbaudot Valsts ieņēmumu dienesta valsts amatpersonu deklarāciju.

Tādējādi secināms, ka ikvienam Ogres novada pašvaldības domes deputātam bija tiesības pieprasīt Ogres novada pašvaldības iestādes “Ogres novada Kultūras centrs” amatpersonām, tai skaitā Lailai Baumanei, paskaidrojumu par viņas nosūtīto e-pastu un radušos situāciju kopumā.

Esošais tiesiskais regulējums neliedz deputātam savas tiesības īstenot domes sēdes laikā.

Pašvaldību likuma 27. panta trešā daļa nosaka, ka domes sēde ir atklāta, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Pašvaldība savā oficiālajā tīmekļvietnē nodrošina domes sēdes audiovizuālu tiešraidi. Šā paša panta ceturtā daļa nosaka, ka domes sēdi vai tās daļu pasludina par slēgtu, ja nepieciešams izskatīt jautājumu, kas skar personas privāto dzīvi vai bērnu intereses, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu vai citu informāciju, kuras izpaušana ir aizliegta saskaņā ar likumu.

Iepazīstoties un izvērtējot minētā jautājuma izskatīšanu Ogres novada pašvaldības domes š.g. 31. maija ārkārtas sēdē, secināms, ka izskatītā jautājuma saturs neatbilst Pašvaldību likuma 27. panta ceturtās daļas nosacījumiem, attiecīgi jautājuma izskatīšanai nebija nosakāms slēgtas sēdes statuss. Tieši pretēji, ņemot vērā, ka par radušos situāciju bija veidots ziņu sižets, par notikušo informējot palšu sabiedrības daļu, kā rezultātā sabiedrība un iedzīvotāji tika maldināti par pašvaldības un tās iestādes attieksmi pret mūziķi Raimondu Melderi un nevēlamo personu saraksta esamību pašvaldībā, pašvaldība savā rīcībā ir bijusi atklāta pret sabiedrību, risinot un skaidrojot notikušā apstākļus atklātā domes sēdē. Šāda rīcība pretēji Tiesībsarga secinājumam, pilnībā atbilst labas pārvaldības principam, kas sevī ietver atklātību pret sabiedrību.

[6] Atzinumā norādīts, ka “Ogres novada pašvaldības domes š.g. 31.maija ārkārtas sēdē paskaidrojumi tika prasīti tikai vienpersoniski Lailai Baumanei, bet ne Ogres Kultūras centra vadībai (Elīnai Aupei un Inārai Caunītei), kuras norādes viņa esot pildījusi, atsakot mūziķim koncertu.

Pašvaldību likuma 38. panta otrā daļa nosaka, ka domes sēdes gaitu protokolē, kā arī veic tās audiovizuālu ierakstu. Turpat minētā panta sestā daļa nosaka, ka domes sēdes audiovizuālais ieraksts ir publiski pieejams, to ievieto pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē piecu darbdienu laikā pēc domes sēdes.

Ņemot vērā minēto, Ogres novada pašvaldības domes š.g. 31. maija ārkārtas sēdes audioviduālais ieraksts tā pat kā pārējo domes sēžu audiovizuālie ieraksti, izņemot slēgtās domes sēdes, pilnā apjomā ir pieejami Ogres novada pašvaldības mājas lapā internetā www.ogresnovads.lv.

Iepazīstoties ar Ogres novada pašvaldības domes š.g. 31. maija ārkārtas sēdes audioviduālo ierakstu, secināms, ka Ogres novada pašvaldības domes sēdē vispirms lūgts sniegt skaidrojumu par radušos situāciju Ogres novada pašvaldības iestādes “Ogres novada Kultūras centrs” vadītājai Elīnai Aupei, tikai pēc tam Lailai Baumanei.

Ogres novada pašvaldības domes deputāti š.g. 31. maija ārkārtas domes sēdē paskaidrojumus Inārai Caunītei, jo, pirmkārt, Ināra Caunīte nepiedalījās šajā ārkārtas domes sēdē, jo viņai bija noteikta attaisnota prombūtne sakarā ar pasākuma vadīšanu šīs dienas vakarā, otrkārt, Ināra Caunīte nebija devusi tiešas norādes Lailai Baumanei par mūziķa Raimonda Meldera neiekļaušanu Ogres pilsētas programmā vai atteikuma iemesliem. Lēmumu par mūziķa Ramonda Meldera neiekļaušanu Ogres pilsētas programmā pieņēma Ogres novada pašvaldības iestādes “Ogres novada Kultūras Centrs” izveidotā iekšējā pasākuma plānošanas darba grupa. Tas norādīts gan Ināras caunītes 2023. gada 8. jūnija paškaidrojumā, kas iesniegts arī Tiesībsargam, gan pārējo Ogres novada Kultūras centru paskaidrojumos, kas arī iesniegti Tiesībsargam.

Tādējādi secināms, ka Tiesībsarga minētais pilnībā neatbilst patiesībai.

[7] Atzinumā norādīts ka “Tiesībsargam nav, skaidrs, kāpēc, noskaidrojot situācijas apstākļus, Lailas Baumanes iztaujāšanai ir piešķirta īpaša publicitāte ar dalību Ogres novada pašvaldības domes š.g. 31.maija ārkārtas sēdē, turklāt to filmējot un atsevišķa video sižeta veidā to ievietojot youtube kanālā, papildinot ar  īpašām ziņām pašvaldības mājaslapā.”

Jau šīs vēstules 6. punktā Ogres novada pašvaldība ir sniegusi skaidrojumu par pašvaldības domes sēžu norises gaitu, pienākumu veikt to audioviduāli ierakstu un šī ieraksta ievietošanu pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē.

Tas, ka tehniskajam risinājumam pašvaldības domes sēžu audiovizuālajam ierakstam tiek izmantota Youtube platforma, kas nodrošina liela formāta video datu saglabāšanu un uzglabāšanu, nevar tik uzksatīts par labas pārvaldības pārkāpumu.

Līdz ar to Tiesībsarga secinājums, kaLailas Baumanes izjautāšanai ir piešķirta īpaša publicitāte, ir nepamatots, jo publicitāte ir saistīta ar domes sēdes norises gaitu, ievērojot Pašvaldību likumā un pašvaldības nolikumā noteikto domes sēžu norises gaitu un tehnisko nodrošinājumu, tai skaitā domes sēdes audiovizuālo ieraksta veikšanu, uzglabāšanu un publisko pieejamību.

Papildus minētajam, Pašvaldību likuma 52. panta pirmā daļa paredz pašvaldībai tiesības izdot informatīvu izdevumu — periodisku iespiedtehnikā izdotu izdevumu, kurā tā informē vietējos iedzīvotājus par pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, kā arī publicē šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto informāciju.

Savukārt saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta septīto daļu viens no valsts pārvaldes pienākumiem ir informēt sabiedrību par savu darbību.

Tātad Valsts pārvaldes iekārtas likums un Pašvaldību likums paredz, ka pašvaldības darbība tostarp ir saistīta ar sabiedrības informēšanas pienākumu par pašvaldības darbību un primāri – par pašvaldības funkciju izpildi.

Pašvaldību likuma 52. panta otrā daļa nosaka, ka informatīvo izdevumu izdod ne biežāk kā reizi mēnesī. Nolūkā uzlabot un padarīt pieejamāku informāciju ikvienam iedzīvotājam dinamiskajā dzīves ritmā, pašvaldībai un tās iestādēm informāciju par iestādes struktūru, funkcijām, pakalpojumiem un aktualitātēm, kas saistītas ar savu darbību, atļauts publicēt arī pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības iestādes mājaslapā internetā, ja tāda ir, kā arī sociālajos tīklos vai presē.

Tāpat jāņem vērā, ka caur medijiem tika informēta plaša sabiedrība, tai skaitā Ogres novada iedzīvotāji un vēlētāji, par Lailas Baumanes nosūtīto e-pastu mūziķim Raimondam Melderim un e-pastā minētajiem atteikuma iemesliem saistībā ar nevēlamo personu sarakstu, kas, kā izrādījās no pašas Lailas Baumanes š.g. 31. maija domes ārkārtas sēdē sniegtās informācijas deputātiem, bija nekorekta, secināms, ka sabiedrība bija maldināta par faktisko pašvaldības iestādes rīcību, darbinieces motīviem šādai rīcībai, tādējādi graujot iedzīvotāju uzticību pašvaldības darbībai kopumā.

Līdz ar to ir pamatoti, ka pašvaldība savā rīcībā pēc apstākļu noskaidrošanas, pieprasot paskaidrojumus no atbildīgajām Ogres novada kultūras centra personām, papildus Ogres novada pašvaldības domes š.g. 31. maija ārkārtas sēdes audiovizuālā ieraksta ievietošanai pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē, ir informēusi arī sabiedrību, papildinot to ar ierakstu pašvaldības mājas lapā un pašvaldības sociālajā vietnē Facebook. Tādējādi savā darbībā ievērojot labas pārvaldības principu, proti, atklātību pret sabiedrību par apstākļiem, ko sabiedrība bija saņēmusi informāciju publiskā veidā, bet maldinot sabiedrību un graujot uzticību pašvaldības darbībai kopumā.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, secināms, ka Tiesībsargs savā darbībā, veicot pārbaudi par personas iesniegumu un iespējamo cilvēktiesību aizskārumu, nav balstījusies uz izsvērtiem un izvērtētiem pierādījuiem, tai skaitā nav vērtējis pašvaldības un tās iestāžu struktūru, darbību un pienākumus, kas izriet no tiesību aktiem, bet gan uz pārspīlētu, dramatizētu un nesamērīgu sabiedrībā mediju veidotu tēlu par pašvaldības un tās vadītāja rīcību.

Vēršam uzmanību, ka šādi Tiesībsargs rīkojas jau atkārtoti, nevērtējot pašvaldības rīcību un tās atbilstību tiesību aktiem un pierādījumos balstītai informācijai. Tiesībsargs, vērtējot pašvaldības pieņemto lēmumu par aizliegumu Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrībai rīkot sapulci 2023. gada 23. februārī, vēlāk izdodot lēmumu par atļauju sapulces rīkošanai Ogres Vēstures un mākslas muzeja atbalstam, nebija ņēmis vērā, ka pašvaldība savā lēmumā bija balstījusies uz likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 15. panta pirmā daļā noteikto, proti, pēc pieteikuma saņemšanas pašvaldība pārliecinās, vai ir ievērotas visas šā likuma prasības, 11. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto, proti, ka sapulces (..) dalībniekam šo pasākumu laikā ir aizliegts slēpt savu seju zem maskas un šā likuma 15.¹ panta otrajā daļā noteikto, ka pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt pasākuma norisi, ja tiek konstatēts, ka tā rīkošana veicinās darbības, kuras ir aizliegtas ar šo likumu, proti, uz sapulci ierasties maskās.

Ievērojot minēto, Ogres novada pašvaldība novērtē Tiesībsarga iesaisti jautājuma risināšanā ar mūziķi Raimondu Melderi un lūdz Tiesībsargam atkārtoti izvērtēt visus lietā iesniegtos pierādījumus un pārskatīt savus atzinumā minētos secinājumus, vērtējot pašvaldības un Ogres novada Kultūras centra darbības atbilstību labas pārvaldības principam.

[1] https://www.ogresnovads.lv/lv/media/98561/download?attachment (pēdējo reizi aplūkots 05.07.2023.)

[2] Pieteikumi un dokumenti – Ogres novada Kultūras centrs (okultura.lv) (pēdējo reizi aplūkots 04.07.2023.)

[3] Meklēšanas rezultāti (ur.gov.lv) (pēdējo reizi aplūkots 04.07.2023.)

Novērtē šo rakstu: