Vai tiešām NA pretestība “bēgļu jautājumā” pielīdzināma Latvijas drošības upurēšanai?

Kā gan citādi varam traktēt kvoruma “noraušanu” Saeimā, kad deputāti vēlējās aicināt premjerministri skaidrot pieņemtā lēmuma pamatojumu? Kā gan citādi varam skaidrot Vienotības skaļāko personāliju un interneta troļļu “iedarbināšanu”, kas nevis iesaistās diskusijās un sniedz skaidras atbildes uz aktualizētajiem problēmjautājumiem, bet, atvainojos, brēc par populismu un jebkuru, kas uzdrošinājies atvērt muti un uzdot nopietnus un konstruktīvus jautājumus, pasludina par valsts, valdības, koalīcijas vai visas Eiropas nodevēju un “drošības grāvēju”?

Atļaušos atgādināt tos faktus, ko ministrs minstinās minēt. Jau iepriekš NA ir aicinājusi ievērot Saeimas Eiropas lietu komisijā apstiprināto nacionālo pozīciju bēgļu jautājumā un apsvērt visus faktorus, kas kalpo par pamatojumu Latvijas īpašajam stāvoklim migrantu uzņemšanas jautājumos. Tieši drošības – iekšējās un ārējās – jautājumi saistībā ar šo “bēgļu jautājumu” bija vieni no tiem, kas izskanēja visskaļāk un tieši no NA puses.

Pretēji parlamentārā republikā pieņemtajam varas dalīšanas principam, kur pēc visas loģikas šādi lēmumi būtu jāpieņem balsojumā Saeimā, tika lemts bēgļu uzņemšanas jautājumu skatīt slēgtā sēdē. No 13 valdības ministriem 3 ir no Nacionālās apvienības, un šajā sēdē objektīvu iemeslu dēļ piedalīties nevarēja divi no tiem. Kultūras ministre Dace Melbārde aktualizēja NA iebildumus šajā valdības sēdē – iebildumi tika pieņemti zināšanai, un strīdīgais lēmums, kuru apspriest publiski īsti nav ļauts, jo sēde bija slēgta, tika pieņemts.

Līdzīga situācija bija arī ārkārtas koalīcijas sadarbības sanāksmē, kura norisinājās pirms MK slēgtās sēdes. Tajā NA atkārtoti pauda kritiku un iebildumus par piedāvāto risinājumu bēgļu jautājumā, bet, redz, koalīcijas partneri, ignorējot NA iebildumus, nolēma tomēr virzīt apstiprināšanai MK.

Nenoliedzot, ka Latvijai ir jāiesaistās humānās krīzes risināšanā, NA turpina aicināt atbildēt par saviem pieņemtajiem lēmumiem, sniedzot skaidras un nepārprotamas atbildes, kā arī skaidrojot savu rīcības plānu turpmākajiem gadiem. Diemžēl iesaistīties diskusijās par šiem jautājumiem Vienotība nav gatava.

Solidaritāte, līdztiesība, līdzatbildība un līdzdalība nenozīmē bezierunu pakļaušanos un paklausību. Demokrātiski procesi pieprasa diskusiju, iesaisti un atklātu sarunu par nepatīkamiem jautājumiem. Kāpēc gan sabiedrībai, parlamentam vai kādai no partijām būtu bez ierunām jāpieņem slēgtās valdības sēdēs izlemti jautājumi un jāsamierinās ar spītīgu izvairīšanos no atbildes uz jebkuru sev neērtu jautājumu?

Šķiet, ka Vienotība izvēlējusies dzīvi citā, no saviem vēlētājiem un sabiedrības atšķirīgā dimensijā. Par migrācijas jautājumiem asas diskusijas norisinās visā Eiropā, bet Latvijā nezin kādēļ tādas notikt nedrīkst. Pamatotu argumentāciju un ieklausīšanos sabiedrības viedoklī saukt par ksenofobiju vai drošības apdraudējumu, populistiski izvairoties no atbildības un nepieciešamības atbildēt uz jautājumiem, kurus vēlas uzdot gan Saeima, gan sabiedrība, ir politiska vājuma pazīme.

Pārpublicēts no rihardskols.lv

Novērtē šo rakstu: