Vai tiešām jūs domājāt, ka mūsu lieliskais Stukāns varētu būt kaut kur vainojams?
LR Ģenerālprokuratūra30.07.2023.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Ģenerālprokuratūrā noslēgusies pārbaude par materiāliem un kriminālprocesiem, kuros kā iespējami vainīgā persona norādīts L. Rusiņš. Pārbaudē pastiprināti tika izvērtēta prokuratūras atbildīgo amatpersonu rīcības likumība, pamatotība, savlaicīgums, realizējot tām uzliktos pienākumus.
Lai izdarītu objektīvus secinājumus, pārbaudes laikā pieņemta virkne paskaidrojumu no kriminālprocesus veikt pilnvarotajām amatpersonām tostarp par savstarpējo sadarbību un komunikāciju par cietušās 2022. gada 15. septembra prokuratūrā iesniegtā iesnieguma virzību, tā izskatīšanas rezultātiem un kontroli, kā arī par prokurora komunikāciju ar cietušās juridiskās palīdzības sniedzēju. Pārbaudes laikā veikti vairāki prokurora reaģēšanas pasākumi.
Pārbaudes rezultātā ir konstatēts pamats materiālu, jautājumā par divu prokuroru iespējamā disciplinārā pārkāpuma fakta konstatēšanu, iesniegšanai Prokuroru atestācijas komisijai, kā arī materiālu iesniegšanai Prokuroru atestācijas komisijai jautājumā par viena prokurora rīcības izvērtēšanu par iespējamiem Latvijas prokuroru ētikas kodeksa normu pārkāpumiem.
Pārbaudes rezultātā Ģenerālprokuratūrā uzsākti divi kriminālprocesi, tajā skaitā par L. Rusiņa iespējami izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem – vajāšanu un draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesa bojājumu* – pret cietušo tirdzniecības centra “Sēlija” stāvlaukumā.
Prokuratūrā turpinās pārvaldības procesu pārskatīšana un pilnveide. Tiek pārskatīti un vērtēti iekšējie tiesību akti.
2023. gada 21. jūlijā papildināts un precizēts iekšējais normatīvais akts – ģenerālprokurora rīkojums –, uzdodot prokuroriem nekavējoties, no kriminālprocesa uzsākšanas dienas, iesaistīties kriminālprocesa īstenošanā, nolūkā nekavējoties nodrošināt izmeklēšanas kvalitāti un efektivitāti, arī tādos kriminālprocesos, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ja tas izdarīts pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība ģimenē.
Vairāki metodiskie materiāli, kas vērsti uz kvalitatīvu un efektīvu kriminālprocesa īstenošanu attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, prokuratūrā jau iepriekš ir izstrādāti, piemēram, par Krimināllikuma (turpmāk – KL) 132.1 pantā (Vajāšana), 168.1 pantā (Nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšana), kā arī par KL 174. pantā (Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo) paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, prokuratūrā ir izstrādāti apsūdzību paraugi ar atziņām par svarīgākajiem kvalifikācijas jautājumiem, identificējot tipiskākos pierādāmos apstākļus, kas nepieciešami personu saukšanai pie kriminālatbildības. Piekļuve šiem metodiskajiem materiāliem kopš 2023. gada aprīļa ir nodrošināta arī Valsts policijas atbildīgajām amatpersonām un kriminālprocesu veikt pilnvarotajām amatpersonām.
Papildus minētajam sagatavots un 2023. gada 31. maijā Valsts policijas priekšniekam, kā arī visiem prokuroriem izsūtīts metodiskais materiāls “Par Krimināllikuma 168.1 panta noziedzīga nodarījuma sastāva esamību”, ar tajā ietverto Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora viedokli par KL 168.1 panta subjektīvās puses pieradīšanu kriminālprocesā.
Ievērojot pārbaudē konstatētos apstākļus, identificēta nepieciešamība izstrādāt metodiskos materiālus par KL 168.1 panta un 312. panta nošķiršanu, ka arī par cietušā institūtu kriminālprocesos, kas tiek veikti par iespējamu KL 168.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.
Ņemot vērā, ka kriminālprocesos, kuros tiek izmeklēti noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, kriminālprocesu veicošai amatpersonai ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas un izpratne psiholoģijā, nepieciešams izprast vardarbīgās personas un no vardarbības cietušās personas uzvedību, ir konstatēta nepieciešamība visās prokuratūras struktūrvienībās atsevišķiem prokuroriem noteikt specializāciju arī kriminālprocesu, kuros tiek izmeklēti noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, uzraudzībā un kriminālvajāšanā, pirms tam viņiem nodrošinot atbilstošas papildu apmācības.
2023. gada 24. maijā ģenerālprokurors Ministru prezidentam iesniedza priekšlikumus sabiedrības aizsardzības pret vardarbību nodrošināšanai, ietverot argumentētu redzējumu par nepieciešamību veikt grozījumus konkrētos Krimināllikuma Sevišķās daļas pantos, Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likuma 250.59 panta attiecīgo daļu punktos, gan arī Ministra kabineta 2014. gada 25. marta noteikumos Nr. 161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” un Ministra kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 790 “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām”, kas kopumā ļautu pilnveidot un uzlabot cietušās personas pasargāšanas mehānismu no iespējamās vainīgās personas, kā arī mazinātu ar vardarbību saistītu noziedzīgu nodarījumu atkārtošanos un veicinātu starpinstitūciju sadarbību šādu noziedzīgo nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā. Priekšlikumos izteikts viedoklis par nepieciešamību veikt regulāras sociālās kampaņas, kuru mērķauditorija ir gan no vardarbības cietušas, gan vardarbību veikušas personas, un izveidot tīmekļvietni, kurā vienkopus ir skaidra un detalizēta informācija par šo personu tiesībām, kā arī iespējām saņemt visa veida profesionālu palīdzību u.c. pasākumi, kas vērsti uz sabiedrības izglītošanu un informētību.
Ģenerālprokuratūras pārstāvji pauda viedokli Tieslietu ministrijas Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā par nepieciešamajiem grozījumiem Krimināllikuma 132., 132.1, 168.1 pantā un Pārejas noteikumos (papildinot tos ar punktu, kas paredz iespēju pamatsodu - probācijas uzraudzība - pilngadīgām personām, kuras izdarījušas šā likuma 132., 132.1 un 168.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, sākt piemērot ātrāk kā to iepriekš paredzēja Pārejas noteikumi), kā arī nepieciešamajiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 7. pantā, 14. pantā, 96.1 pantā, 299. pantā un 488. pantā.
Balstoties uz 2023. gada 15. jūnijā Saeima pieņēma likumus “Grozījumi Krimināllikumā”, “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un “Grozījums Personu speciālās aizsardzības likumā”, kas stājās spēkā 2023. gada 15. jūlijā. Minēto likumu grozījumi pamatā izstrādāti, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu vardarbības ģimenē novēršanai un apkarošanai.
Ģenerālprokuratūras veiktās pārbaudes ietvaros pārbaudītas –
• divas iztiesātas krimināllietas, kurās L. Rusiņš atzīts par vainīgu četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas saistīti ar nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu,
• viena iztiesāšanas stadijā esoša krimināllieta, kurā L. Rusiņš apsūdzēts par astoņu noziedzīgu nodarījumu - nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu - izdarīšanu,
• viens izmeklēšanas stadijā esošs kriminālprocess, kurā tiek izmeklēti 15 noziedzīgi nodarījumi, tai skaitā, par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, huligānismu, neslavas celšanu, vajāšanu, draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesa bojājumu.
• veikta sešu materiālu pārbaude saistībā ar L. Rusiņa rīcību, kuros pieņemti lēmumi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, 21 materiāla pārbaude saistībā ar L. Rusiņa rīcību, par ko uzsākti administratīvo pārkāpumu procesi.
* Šeit un citur saglabāta oriģinālrakstība
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
