Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ģenerālprokuratūrā noslēgusies pārbaude par materiāliem un kriminālprocesiem, kuros kā iespējami vainīgā persona norādīts L. Rusiņš. Pārbaudē pastiprināti tika izvērtēta prokuratūras atbildīgo amatpersonu rīcības likumība, pamatotība, savlaicīgums, realizējot tām uzliktos pienākumus.

Lai izdarītu objektīvus secinājumus, pārbaudes laikā pieņemta virkne paskaidrojumu no kriminālprocesus veikt pilnvarotajām amatpersonām tostarp par savstarpējo sadarbību un komunikāciju par cietušās 2022. gada 15. septembra prokuratūrā iesniegtā iesnieguma virzību, tā izskatīšanas rezultātiem un kontroli, kā arī par prokurora komunikāciju ar cietušās juridiskās palīdzības sniedzēju. Pārbaudes laikā veikti vairāki prokurora reaģēšanas pasākumi.

Pārbaudes rezultātā ir konstatēts pamats materiālu, jautājumā par divu prokuroru iespējamā disciplinārā pārkāpuma fakta konstatēšanu, iesniegšanai Prokuroru atestācijas komisijai, kā arī materiālu iesniegšanai Prokuroru atestācijas komisijai jautājumā par viena prokurora rīcības izvērtēšanu par iespējamiem Latvijas prokuroru ētikas kodeksa normu pārkāpumiem.

Pārbaudes rezultātā Ģenerālprokuratūrā uzsākti divi kriminālprocesi, tajā skaitā par L. Rusiņa iespējami izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem – vajāšanu un draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesa bojājumu* – pret cietušo tirdzniecības centra “Sēlija” stāvlaukumā.

Prokuratūrā turpinās pārvaldības procesu pārskatīšana un pilnveide. Tiek pārskatīti un vērtēti iekšējie tiesību akti.

2023. gada 21. jūlijā papildināts un precizēts iekšējais normatīvais akts – ģenerālprokurora rīkojums –, uzdodot prokuroriem nekavējoties, no kriminālprocesa uzsākšanas dienas, iesaistīties kriminālprocesa īstenošanā, nolūkā nekavējoties nodrošināt izmeklēšanas kvalitāti un efektivitāti, arī tādos kriminālprocesos, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ja tas izdarīts pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība ģimenē.

Vairāki metodiskie materiāli, kas vērsti uz kvalitatīvu un efektīvu kriminālprocesa īstenošanu attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, prokuratūrā jau iepriekš ir izstrādāti, piemēram, par Krimināllikuma (turpmāk – KL) 132.1 pantā (Vajāšana), 168.1 pantā (Nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšana), kā arī par KL 174. pantā (Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo) paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, prokuratūrā ir izstrādāti apsūdzību paraugi ar atziņām par svarīgākajiem kvalifikācijas jautājumiem, identificējot tipiskākos pierādāmos apstākļus, kas nepieciešami personu saukšanai pie kriminālatbildības. Piekļuve šiem metodiskajiem materiāliem kopš 2023. gada aprīļa ir nodrošināta arī Valsts policijas atbildīgajām amatpersonām un kriminālprocesu veikt pilnvarotajām amatpersonām.

Papildus minētajam sagatavots un 2023. gada 31. maijā Valsts policijas priekšniekam, kā arī visiem prokuroriem izsūtīts metodiskais materiāls “Par Krimināllikuma 168.1 panta noziedzīga nodarījuma sastāva esamību”, ar tajā ietverto Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora viedokli par KL 168.1  panta subjektīvās puses pieradīšanu kriminālprocesā.

Ievērojot pārbaudē konstatētos apstākļus, identificēta nepieciešamība izstrādāt metodiskos materiālus par KL 168.1 panta un 312. panta nošķiršanu, ka arī par cietušā institūtu kriminālprocesos, kas tiek veikti par iespējamu KL 168.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Ņemot vērā, ka kriminālprocesos, kuros tiek izmeklēti noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, kriminālprocesu veicošai amatpersonai ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas un izpratne psiholoģijā, nepieciešams izprast vardarbīgās personas un no vardarbības cietušās personas uzvedību, ir konstatēta nepieciešamība visās prokuratūras struktūrvienībās atsevišķiem prokuroriem noteikt specializāciju arī kriminālprocesu, kuros tiek izmeklēti noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, uzraudzībā un kriminālvajāšanā, pirms tam viņiem nodrošinot atbilstošas papildu apmācības.

2023. gada 24. maijā ģenerālprokurors Ministru prezidentam iesniedza priekšlikumus sabiedrības aizsardzības pret vardarbību nodrošināšanai, ietverot argumentētu redzējumu par nepieciešamību veikt grozījumus konkrētos Krimināllikuma Sevišķās daļas pantos, Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likuma 250.59 panta attiecīgo daļu punktos, gan arī Ministra kabineta 2014. gada 25. marta noteikumos Nr. 161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” un Ministra kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 790 “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām”, kas kopumā ļautu pilnveidot un uzlabot cietušās personas pasargāšanas mehānismu no iespējamās vainīgās personas, kā arī mazinātu ar vardarbību saistītu noziedzīgu nodarījumu atkārtošanos un veicinātu starpinstitūciju sadarbību šādu noziedzīgo nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā. Priekšlikumos izteikts viedoklis par nepieciešamību veikt regulāras sociālās kampaņas, kuru mērķauditorija ir gan no vardarbības cietušas, gan vardarbību veikušas personas, un izveidot tīmekļvietni, kurā vienkopus ir skaidra un detalizēta informācija par šo personu tiesībām, kā arī iespējām saņemt visa veida profesionālu palīdzību u.c. pasākumi, kas vērsti uz sabiedrības izglītošanu un informētību.

Ģenerālprokuratūras pārstāvji pauda viedokli Tieslietu ministrijas Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā par nepieciešamajiem grozījumiem Krimināllikuma 132., 132.1, 168.1 pantā un Pārejas noteikumos (papildinot tos ar punktu, kas paredz iespēju pamatsodu - probācijas uzraudzība - pilngadīgām personām, kuras izdarījušas šā likuma 132., 132.1 un 168.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, sākt piemērot ātrāk kā to iepriekš paredzēja Pārejas noteikumi), kā arī nepieciešamajiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 7. pantā, 14. pantā, 96.1 pantā, 299. pantā un 488. pantā.

Balstoties uz 2023. gada 15. jūnijā Saeima pieņēma likumus “Grozījumi Krimināllikumā”, “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un “Grozījums Personu speciālās aizsardzības likumā”, kas stājās spēkā 2023. gada 15. jūlijā. Minēto likumu grozījumi pamatā izstrādāti, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu vardarbības ģimenē novēršanai un apkarošanai.

Ģenerālprokuratūras veiktās pārbaudes ietvaros pārbaudītas –

• divas iztiesātas krimināllietas, kurās L. Rusiņš atzīts par vainīgu četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas saistīti ar nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu,

• viena iztiesāšanas stadijā esoša krimināllieta, kurā L. Rusiņš apsūdzēts par astoņu noziedzīgu nodarījumu - nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu - izdarīšanu,

• viens izmeklēšanas stadijā esošs kriminālprocess, kurā tiek izmeklēti 15 noziedzīgi nodarījumi, tai skaitā, par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, huligānismu, neslavas celšanu, vajāšanu, draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesa bojājumu.

• veikta sešu materiālu pārbaude saistībā ar L. Rusiņa rīcību, kuros pieņemti lēmumi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, 21 materiāla pārbaude saistībā ar L. Rusiņa rīcību, par ko uzsākti administratīvo pārkāpumu procesi.

* Šeit un citur saglabāta oriģinālrakstība

Novērtē šo rakstu:

5
60

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

FotoPolitisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Lasīt visu...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...