Iesaki rakstu: 
Apmeklēju Latviju un arī Jūrmalu, lai atpūstos pirms došanos atpakaļ uz ASV ziemeļiem - Aļasku. 2.septembrī apmeklēju Jūrmalu un iegāju alus krodziņā Majoros, Jomas ielā 64A.
Biju pārsteigts, ka tajā uzturas bērni, kuri novēro, ka pieaugušie lieto alu, cita veida alkoholiskos dzērienus, smēķē. Taču neviens no alus krodziņa darbiniekiem nevērsa uzmanību, ka bērni uzturas krogā.
Izrādās, ka šis alus krodziņš pieder SIA Jūrmalas Promenāde, kuras īpašniece ir Sandra Balča. To noskaidroju pie kroga oficianta. Nekur neatradu informāciju, kas liegtu krogu apmeklēt bērniem. Toties bija vesela virkne uzrakstu, kas šo krogu apliecina par labāko Jūrmalā.
Tas gan man bija pārsteigums, ka krogs, kuru bez problēmām apmeklē bērni, ir labākais vairākus gadus. Centos piezvanīt uz policiju 112, bet mani savienoja ar ugunsdzēsējiem.
Nepārzinu Latvijas likumus, tomēr esmu pārsteigts, ka Latvijā bērni var tik viegli ienākt un uzturēties alus krogos, kur lieto alkoholiskos dzērienus un smēķē pieaugušie cilvēki.
Kāda jēga no visiem ierobežojumiem, kas liedz bērniem smēķēt, lietot alkoholiskos dzērienus, ja bērniem Latvijā ir atļauts visu to novērot, brīvi ieejot krogā un uzturēties? Amerikā, kur dzīvoju un strādāju, tas būtu nopietns pārkāpums, par ko alus krogs tiktu slēgts, anulēta licence un īpašnieks bargi sodīts.
Man nav vienaldzīga Latvijas bērnu nākotne, tāpēc rakstu jums un nosūtu arī fotogrāfijas, lai aktualizētu esošu problēmu Latvijā. Iespējams, ka problēma ir tikai Jūrmalā, kur nav organizēta kontrole un valda visatļautība. Tomēr nedrīkst pieļaut, ka aiz peļņas gūšanas mērķa tiek ignorētas bērnu tiesības un intereses. Ja likumi to tiešām pieļauj, būtu laiks tos mainīt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
