Iesaki rakstu: 
71% no aptaujātajiem Rīgas iedzīvotājiem pilnībā vai drīzāk atbalsta Skanstes tramvaja līnijas ierīkošanu, tāpat arī 60% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā atbalsta Skanstes tramvaja ierīkošanu, bet 40% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju mēdz apmeklēt Skanstes rajonu, - šādus interesantusun daudzu par absurdiem nosauktus rezultātus devusi socioloģisko pētījumu aģentūras Kantar TNS aptauja, kas tapusi pēc Skanstes attīstības aģentūras pasūtījuma. Pietiek šodien publicē aptaujā uzdotos jautājumus, Kantar TNS skaidrojumu, kā arī socioloģisko pētījumu uzņēmuma apkopotos aptaujas rezultātus.
Skanstes tramvaja līnijas nepieciešamības novērtējums: aptaujā uzdotie jautājumi
Regulāra Latvijas iedzīvotāju iknedēļas aptauja internetā (CAWI bus), 2016. gada decembris, 50./ 51.nedēļa
RESPONDENTU PROFILS CAWI bus:
Pamata izlase: 1000 respondenti 18-55 gadu vecumā, valoda: latviešu vai krievu
Paldies, ka piekritāt veltīt savu laiku un piedalīties aptaujā.
D1. Lūdzu, ierakstiet, cik Jums ir gadu: I__I__I gadi
CAWI bus turpina tikai 18-55 gadus vecie; pārējie beigt aptauju
Ja ir, tad parādīt vispārīgu Skanstes rajona attēlu – vizualizāciju, lai Latvijas iedzīvotājiem vieglāk uztvert, par ko ir runa, un aptauja ir interesantāka.
Q1. Vai Jūs mēdzat apmeklēt Skanstes rajonu Rīgā?
Iespējamas vairākas atbildes, izņemot 6. un 7.
1. Jā, es tur šobrīd dzīvoju
2. Jā, es tur šobrīd strādāju
3. Jā, es apmeklēju Arēnu Rīga, Elektrum Olimpisko centru vai citas iestādes
4. Jā, apciemoju draugus, radus, paziņas
5. Jā, apmeklēju citu iemeslu dēļ (lūdzu, ierakstiet): __________________
6. Nē pāriet pie Q4.
7. Nē, bet plānoju sākt apmeklēt pāriet pie Q4.
Uzdot tiem, kuri 1.jautājumu atbildējuši 1, 2, 3, 4 vai 5.
Q2. Cik bieži Jūs mēdzat būt Skanstes rajonā Rīgā?
Viena atbilde
1. Katru dienu
2. Gandrīz katru dienu
3. Aptuveni 1-2 reizes nedēļā
4. Aptuveni 1-3 reizes mēnesī
5. Retāk
Uzdot tiem, kuri 1.jautājumu atbildējuši 1, 2, 3, 4 vai 5.
Q3. Kā Jūs parasti nokļūstat Skanstes rajonā Rīgā?
Iespējamas vairākas atbildes.
1. Ar automašīnu
2. Ar kājām
3. Ar velosipēdu
4. Ar sabiedrisko transportu
5. Ar taksometru
6. Cits (lūdzu, ierakstiet) ______________
Uzdot visiem.
Q4. Cik lielā mērā Jūs atbalstāt Skanstes tramvaja līnijas nepieciešamību Rīgā?
Viena atbilde.
1. Pilnībā atbalstu
2. Drīzāk atbalstu
3. Drīzāk neatbalstu
4. Nemaz neatbalstu
Uzdot visiem.
Q5. Vai Jūs izmantotu Skanstes tramvaja līniju?
Viena atbilde
1. Jā, regulāri
2. Jā, laiku pa laikam
3. Nē
4. Pagaidām nezinu, tas ir atkarīgs no konkrētā maršruta
DEMOGRĀFIJA (CAWI bus Latvijas iedzīvotāju aptaujai)
D2. Dzimums:
1. Vīrietis
2. Sieviete
D3. Tautība
1. Latvietis
2. Cita
D4. Valoda ģimenē:
1. Latviešu
2. Cita
D5. Reģions
1. Rīga
2. Pierīga
3. Vidzeme
4. Kurzeme
5. Zemgale
6. Latgale
D6. Apdzīvotas vietas tips:
1. Rīga
2. Cita pilsēta
3. Lauku teritorija
D7. Personīgie ienākumi:
1. Nav personīgo ienākumu
2. Līdz 400 EUR
3. 401-700 EUR
4. 701-1000 EUR
5. Vairāk nekā 1000 EUR
6. Grūti pateikt
7. Nav atbildes
D8. Ienākumi uz vienu ģimenes locekli:
1. Līdz 400 EUR
2. 401-700 EUR
3. 701-1000 EUR
4. Vairāk nekā 1000 EUR
5. Grūti pateikt
6. Nav atbildes
D9. Nodarbošanās:
1. Pats sev darba devējs
2. Vadītājs, augstākā līmeņa speciālists
3. Speciālists, darbinieks
4. Strādnieks
5. Bezdarbnieks, meklējat darbu
6. Skolnieks, students
7. Mājsaimniece/ atbildīgais par mājsaimniecību
8. Pensijā
9. Cits
D10. Izglītība:
1. Pamatizglītība
2. Vidējā izglītība
3. Augstākā izglītība
Kantar TNS vispārīga informācija par šo pētījumu
Pētījumu kompānija Kantar TNS pēc Skanstes attīstības aģentūras pasūtījuma laika posmā no 2016. gada 20. līdz 22. decembrim veica Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem reprezentatīvu aptauju, kopā aptaujājot 1000 iedzīvotājus.
Papildus laika posmā no 2017. gada 6. līdz 13. janvārim tika aptaujāti daļa jeb 176 Skanstes rajona iedzīvotāji.
Abu aptauju metode – tiešsaistes intervijas internetā (CAWI – Computer Assisted Web Interviews).
Abās aptaujās tika izmantota identiska anketa ar jau dotiem atbilžu variantiem vai ar iespēju papildus ierakstīt atbildi.
Atbilstoši jautājuma loģikai, bija jautājumi, kuros varēja izvēlēties un atzīmēt tikai vienu atbildi un bija jautājumi, kur varēja atzīmēt vairākas atbildes.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
