Iesaki rakstu: 
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija šī gada 26. aprīlī paziņoja, ka AS "Sadales tīkls" atļautie ieņēmumi no 01.07.2023. ir palielināti par 22%, no kā varēja secināt, ka vidēji sadales tarifiem vajadzētu pieaugt par apmēram tiem pašiem 22%. Tas, protams, šķita stipri labāk nekā rudenī piesolītais 75% pieaugums. Vienlaicīgi periods, kuram ir noslēgts tarifs, tika pagarināts no 2,5 uz 4,5 gadiem.
Šajās dienās iedzīvotāji sāk saņemt rēķinus par jūlija mēnesi un var pārliecināties par savām personīgajām izmaiņām sadales tarifā, kas ir krietni konkrētāk par abstraktajiem vidējiem 22%.
Tātad mans personīgais gadījums.
Dzīvoklis, 20 A, trīs fāzes. Apmēram tāds varētu arī būt standarta risinājums šajā gadsimtā būvētajās daudzdzīvokļu mājās.
Sadales tarifs par jūniju, salīdzināšanas nolūkos koriģēts ar jūlija elektrības patēriņu. - 9,93 eiro.
Par jūliju - 24,20 eiro.
Tātad pieaugums 2,4 reizes. Tā stipri patālu no vidējiem 22%.
Viss pieaugums ir fiksētās samaksas daļai no 4 eiro mēnesī uz 18,40 eiro mēnesī. Tātad pieaugums 4,6 reizes.
Rodas virkne jautājumu.
Pirmkārt, kā jaunie tarifi iet kopā ar "zaļo" kursu, kura pamatā ir pāreja no fosīlā kurināmā uz "zaļi" saražoto elektrību?
Atceramies, ka pagājušajā gadā tika intensīvi reklamēta apkures pārbūve no dabasgāzes uz siltumsūkņiem. Tāpat elektroauto tika virzīti ar domu, ka tie samazinās benzīna un dīzeļdegvielas izmantošanu. Kas tad te notika? Ievilināja " zaļajās" lamatās un pacēla nodokļus? Vai tas ir jaunās Klimata un enerģijas ministrijas sveiciens visiem lētticīgajiem?
No otras puses saprotams, ka elektroauto izplatība samazina degvielas nodokļa ieņēmumus valsts budžetā. Tātad katrs elektroauto rada konkrētus zaudējumus valstij. Tas ir mēģinājums kompensēt zaudējumus caur sadales tarifu un tālāk dividendēm? Sanāk neloģiski, taču ne jau pirmo reizi tā notiek.
Manā gadījumā trīs fāžu elektrības lietderība ir tikai dēļ indukcijas elektriskās plīts. Ja man būtu gāzes plīts, tad trīs fāzes būtu pilnīgi liekas. Lobējam dabasgāzi? Ar tarifiem cenšamies ierobežot "zaļās" elektroenerģijas patēriņu? Pēc dažiem gadiem, iespējams, nebūs kur likt to zaļo enerģiju. Labā roka Klimata un enerģētikas ministrijā patiešām zina, ko dara kreisā?
Otrkārt, ja vienai gana lielai patērētāju daļai tarifs pieaug vairāk nekā divas reizes, bet vidējais pieaugums ir 22%, tad, no aritmētikas puses skatoties, kādai patērētāju grupai sadales tarifam vajadzētu samazināties vai vismaz nemainīties nemaz. Kuri ir tie elektrības patērētāji, kuru labā ir veiktas sadales tarifa izmaiņas? Ja tādu nav, tad 22% ir maldināšana, un to mēs redzēsim AS "Sadales tīkli" otrā pusgada pārskatā.
Nav īsti saprotams, kāpēc vajadzēja palielināt sadales tarifa darbības termiņu par 2 gadiem. Varbūt šeit arī slēpjas atbilde uz jautājumu. Tarifā visdrīzāk iestrādāja četru gadu plānoto vidējo izmaksu pieaugumu, kas neapšaubāmi būs lielāks nekā divu gadu periodam.
Treškārt, sadales tarifa pieaugums paātrinās inflāciju. Tātad dzīvošana Latvijā kļūs dārgāka, un tas ir bīstami, ja valstī, kuras ekonomika nav orientēta uz produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un turas pārsvarā uz zemām darbaspēka izmaksām, pieaug dzīves dārdzība. Ja mums būtu sava valūta, tad tā būtu tikai pusbēda, jo, devalvējot latu, konkurētspēja starptautiskajos tirgos tiktu atgūta. Pašlaik tas nav iespējams. Tātad tuvojamies nepieciešamībai pēc iekšējās devalvācijas, tas ir piespiedu dzīves līmeņa samazinājumam. Vienreiz jau tam gājām cauri. Kāpēc vēlreiz uzprasīties? Jaunie „Sadales tīkla” tarifi ir solis šajā virzienā.
Ceturtkārt, jāņem vērā, ka, samazinoties elektrības patēriņam, „Sadales tīkla” tarifi proporcionāli pieaugs. Aprēķinot tarifus, izmaksas tiek dalītas ar prognozēto piegādātās elektroenerģijas apjomu. Tas ir viens no ojektīvajiem faktoriem, kuru dēļ sadales tarifu izmaksām būs tendence pieaugt. Iedzīvotāju skaits samazinās, un ziņas par uzņēmumu slēgšanu pēdējā laikā dominē par ziņām par jaunu uzņēmumu atvēršanu. Tātad demogrāfijas problēmas arvien konkrētāk kļūst par ekonomikas un labklājības problēmām.
P.S. AS "Sadales tīkls" PR speciālisti nav bez humora izjūtas. Kā izrādās, jaunais Pamata tarifs man ir izdevīgs.
Attēlā – AS „Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons (2021. gada atalgojums – 157 549 eiro)
Seko mums 
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
