Vai mums ir jāpriecājas par 50% atlaidi kredītprocentu likmēm?
Aivars Strakšas05.10.2023.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Saeimas Budžeta un Finanšu komisija nolēma virzīt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem noteikts, ka no šī gada 1. novembra līdz nākošā gada 31. oktobrim uzlikt par pienākumu kreditētājiem samazināt hipotekāro kredītu likmi par 50%.
Ideja stipri populistiska, ar mērķi izpatikt kredītņēmējiem un parādīt koalīcijas cīņu ar "nīstajām" bankām, kas iedzīvojas uz iedzīvotāju rēķina. Arī man ir hipotekārais kredīts, un ir tikai patīkami, ja kāds uzdāvina kādus 200 eiro mēnesī. Tā ka politiski nostrādās. Ar garantiju.
Taču, pirms sākt priecāties par to, ka bankas beidzot dabūs to, ko ir pelnījušas, un būs spiestas uz sava rēķina (nu tā cilvēki to saprot) samazināt kredītprocentus, vēlētos nedaudz šo jautājumu pakomentēt.
Pirmkārt, kopš Eiropas Centrālā banka sāka strauji celt augšā Euribor likmes, Latvijas banku peļņa ir dubultojusies. Iemesls pavisam vienkāršs. Euribor ir tikai tehnisks rīks kā noteikt starpbanku likmes. Praktiski bankas izsniedz kredītus, kā avotu izmantojot privātpersonu un uzņēmumu uzkrājumus bankās. Tā kā depozītu likmju kāpums stipri atpalika no Euribor likmju pieauguma, tad rezultātā arī parādījās papildu peļņa. Šeit jāvērš uzmanība uz to, ka peļņa ir uz depozītu īpašnieku rēķina. Tie tad arī ir lielākie zaudētāji. Bankas, iztrūkstot konkurencei par depozītu piesaisti, iedzīvojas uz naudas turētāju rēķina.
Otrkārt, man kaut kā aizdomīgi šķiet, ka tā vietā, lai apliktu ar papildu UIN nodokli kā to izdarīja kaimiņos, tika virzīts šis piedāvājums. Kāpēc? Tāpēc, ka šeit bankas neko nezaudē, vai zaudē mazāk nekā gadījumā, ja nāktos maksāt papildus UIN pāris simtu miljonu eiro apmērā. Aizdomas vēl jo vairāk pastiprina tas, ka ārzemju banku lobijs ir bijis it sevišķi spēcīgs pēdējās desmitgades laikā.
Kas tad ir noticis, ja Reirs ir apgriezies par 180 grādiem un sācis karot ar ārzemju bankām, kuras pirms tam ir lobējis, palīdzot apkarot vietējās bankas? Turklāt pastāv risks, ka komercbankas sūdzēs valsti tiesā un zaudējumi būs jākompensē no valsts budžeta. Cik saprotu, tad pagaidām juristi nav snieguši savu viedokli.
Treškārt, jāsaprot, ka šī politiskā akcija būs nevis uz banku, bet noguldītāju rēķina. Komercbankas taču nestrādās ar zaudējumiem. Tāpēc depozītu likmes tiks pieregulētas atbilstoši jaunajai kārtībai. Jā, bankas varbūt pelnīs mazāk, taču pelnīs.
Secinājums. Ar šo lēmumu tiek pārvirzītas naudas plūsmas no naudas turētāju Latvijas bankās kabatām uz hipotekāro kredītu ņēmēju kabatām. Interesanti, cik daudziem deputātiem ir hipotekārie kredīti. Būtu labi, ja viņi no balsojuma atturētos, citādi nonāks interešu konfliktā.
Latvijas politika biznesa jomā paliek arvien kreisāka. Tas arī ir loģiski, jo skaitliski turīgo un veiksmīgo ir stipri mazāk nekā trūcīgo, bet vēlēšanās ir svarīgs balsu skaits. Pēc šādiem lēmumiem nav jābrīnās, ka bizness iet prom vai iet ar līkumu Latvijai.
Es neatbalstu šo priekšlikumu, jo ilgtermiņā zaudēsim vairāk. Pareizāk būtu parūpēties par konkurences uzlabošanu finanšu sektorā. Izveidojusies situācija ir uz Latvijas Bankas vadības un pēdējo FKTK vadītāju sirdzapziņas. Taisnīgi būtu izņemt ar papildu UIN palīdzību starpību, kas veidojās starp Euribor kāpumu un depozītu likmēm katrā konkrētā bankā, sodot bankas par iedzīvošanos uz depozītu turētāju rēķina. Bet ne vairāk. Reira izvēlētā taktika nekādā veidā nepalīdzēs aktivizēt hipotekāro kredītu tirgu, jo neattieksies uz jaunajiem kredītiem. Tā ir sociāla programma uz depozītu turētāju rēķina.
P.S. Ja kādam ir interese iepazīties ar likumprojektu un noklausīties sēdes audiofailu, pievienoju linku. Ir jāuzklikšķina uz Saeimas un Budžeta komisijas sēde.
https://titania.saeima.lv/.../SaeimasNotik.../webSNbyDate...
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
