Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas mežzinātnes institūta Silava darbinieku grupas vēstulē sabiedrībai par Latvijas mežu apsaimniekošanas praksi (LETA, 29.06.2011.) minēts, ka „šobrīd plašsaziņas līdzekļos vērojama aktīva un mērķtiecīga, nereti anonīma, mūsu mežsaimniecības kritizēšanas kampaņa. Dzenoties pēc sensācijām vai citu mērķu vadīti, tajā iesaistījušies vairāki Latvijas mediji, žurnālisti un publicisti, kuri, iespējams, lieliski orientējas politiskajos notikumos, bet kuriem ir visai miglains priekšstats par to, kas ir mežsaimniecība”. Uzskatām, ka sabiedrībā arvien pieaugošajām bažām par Latvijas mežu apsaimniekošanu ir pamats. Tāpat vēlamies norādīt uz virkni neprecīzu, kļūdainu un maldinošu apgalvojumu minētajā un citos publiski izskanējušos paziņojumos.

Zemkopības ministrijas un A/S Latvijas Valsts meži vadības pārstāvji ir atkārtoti pauduši, ka ar mežu resursiem un to apsaimniekošanu Latvijā nav nopietnu problēmu. Līdzīgs viedoklis lasāms arī mežzinātnieku vēstulē, kurā norādīts, ka „Latvijas mežsaimniecība balstās uz apjomīgiem zinātniskiem pētījumiem, kas ir veikti nu jau vairāk nekā gadsimta garumā”. Tomēr vēstulē netiek dots uz pētījumiem balstīts atspēkojums sabiedrības satraukumam. Ļoti negribētos ticēt, ka LVMI Silava zinātnieku viedoklis ir ietekmējams.

Biežāk minētie pašreizējās apsaimniekošanas prakses aizstāvju argumenti ir “mežu platības pieaug”, “izcirstais tiek atjaunots”, “ikgadējais pieaugums pārsniedz izcirsto” un tamlīdzīgi. Lai gan šie apgalvojumi nav nepatiesi, tas diemžēl neliecina, ka mežu apsaimniekošana Latvijā ir ilgtspējīga. Vislielākais ikgadējais pieaugums kokiem ir pirmajās mūža desmitgadēs, kad tie strauji aug, bet ne tuvu vēl nav cērtami. Jaunaudzes izcirstajās platībās un mežs, kas ieaudzis lauksaimniecības zemēs, vēl ļoti ilgi nav piemērots vairumam mežam raksturīgo sugu. Lepoties ar to, ka pieaugums pārsniedz izcirsto, varētu tad, ja koku kā girosa gaļas gabalus mizotu nost pamazām, nevis nocirstu visu uzreiz 

Šādi uzskati, mūsuprāt, liecina par visai lielu neizpratni meža ekoloģijas un bioloģiskās daudzveidības jautājumos saistībā ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Šķiet, ka šī viedokļa paudēji ir aizmirsuši, ka, atbilstoši Latvijas Meža politikai un starptautiskiem dokumentiem ilgtspējīga mežsaimniecība ir "mežu pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un apmērā, lai tiktu saglabāta to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, reģenerācijas spēja, dzīvotspēja un to potenciāls tagad un nākotnē veikt attiecīgās ekoloģiskās, saimnieciskās un sociālās funkcijas vietēja, valsts un globālā mērogā un netiktu nodarīts kaitējums citām ekosistēmām". Proti, jāņem vērā meža vērtība ne tikai no ekonomiskā, bet arī no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un sociālo vajadzību skatupunkta.

Turklāt arī no ekonomiskā aspekta mežs nav tikai koksne - tā sniegtās atpūtas, sēņošanas, ogošanas un medību iespējas, ietekme uz klimatu (CO2 piesaiste), loma ūdenstilpju un augsnes aizsardzībā un ainavas veidošanā arī ir naudā izsakāmas vērtības. Mūsdienās ir izstrādātas metodes, kā tās aprēķināt un salīdzināt, piemēram, ar ieguvumu no kailcirtēm - kā īstermiņā, tā ilgtermiņā. Pēc Zemkopības ministrijas datiem meža nekoksnes vērtības Latvijā atbilst 71 miljoniem latu gadā.

Mēs neapgalvojam, ka nav jācērt mežs, taču uzskatām, ka pašreizējie meža ciršanas apjomi un izpildījums apdraud Latvijas mežu nākotni. Mežzinātnieku vēstulē minēts, ka „kopējais aprēķinātais galvenās cirtes apjoms valsts mežos būtiski nepieaug”. Kopš 2009. gada ikgadējā kailciršu platība (ieskaitot sanitārās kailcirtes un kailcirtes ar sēklu koku atstāšanu) valsts mežos ir palielinājusies gandrīz divkārt, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu periodu. 2009. un 2010. gadā katru gadu kailcirtēs izcirta 1,5 % no valsts mežu kopējās platības, kas ir divas reizes vairāk, nekā iepriekšējos gados. Šādus tempus sabiedrība nevar nepamanīt un saprot, ka mežu izciršana notiek ar saukli “gāzi grīdā”. Ja šādi ciršanas apjomi saglabāsies, pēc 8 gadiem 15% valsts mežu platības nepārsniegs 10 gadu vecumu, savukārt pēc 30 gadiem gandrīz puse no valsts mežiem būs jaunāki par 30 gadiem.

Šeit jāmin arī cirsmu koncentrācija – pirms pāris gadiem uzsāktais AS Latvijas Valsts meži saimniekošanas modelis, kas tika ieviests bez jebkāda ekoloģiskā, sociālā un ainaviskā izvērtējuma. Atbilstoši šim modelim relatīvi nelielā teritorijā tiek izcirsta lielākā daļa mežu, kas sasnieguši ciršanas vecumu, plānojot atgriezties tajā jau pēc 7 gadiem, faktiski - lai nocirstu atlikušās audzes (izcirstajās vietās lietkoksne būs iegūstama vidēji pēc 70 gadiem, iznīcinātās dabas vērtības varētu atgriezties vēl vēlāk vai arī nekad).

Ievērojama daļa no kailcirtēm ir sanitārās kailcirtes, kas netiek pieskaitītas galvenajā cirtē izcirstajam apjomam, ko valsts mežos ierobežo Ministru kabineta rīkojums. Tādējādi nepilnības normatīvajos aktos būtībā ļauj nocirst vairāk, nekā pieļauj tāme. Sagaidāms, ka globālo klimata pārmaiņu rezultātā vēja un kaitēkļu izraisītie bojājumi nesamazināsies. Cirsmu koncentrācija īpaši palielina vēja, uguns un tiem sekojošu t.s. „kaitēkļu” postījumu risku.

Bažas par mežsaimniecības kā tautsaimniecības nozares nākotni pastiprina augsta līmeņa meža nozares amatpersonu izteikumi pēdējā laikā (piemēram, virsmežzinis J. Iesalnieks, Nozare.lv, 18.07.11.: “Pēc 40–50 gadiem samazināsies cērtamo priežu, bet pieaugs bērzu un egļu īpatsvars. Apsaimniekojot mežus, mainās valdošo sugu savstarpējās attiecības. Vai tas labi vai slikti?”). Priežu meži valsts mežos aizņem 47% meža teritorijas, kurā pēc 40 gadiem nebūs cērtamu priežu, ja turpināsies ciršana pēc pašreizējiem apjomiem. Vai tad zāģbaļķus gatavos no bērziem?

Mežzinātnieku grupas vēstulē minēts, ka “profesionāli audzētie, kvalitatīvie un strauji augošie meži ir un būs galvenie skābekļa ražotāji un ogļskābās gāzes patērētāji”. Tomēr cenšanās iegūt maksimālo krāju var novest pie pretēja rezultāta, vismaz ilgākā laika posmā. Proti, īsā laika periodā egļu plantācijas meliorētās kūdras augsnēs bija ļoti augstražīgas. Taču pašreiz tās masveidā nokalst, jo augsne ir noplicināta un ekosistēma pārsniegusi ekoloģisko ietilpību. Turpmāk šajās meliorētajās platībās tiešām vajadzēs audzēt kokus kā burkānus, ik pēc dažiem gadiem mēslojot augsni. Šajā sakarā zinātniekiem būtu jāspēj mācīties no kļūdām.

Nereti meža nozares zinātnieki un ierēdņi izplata informāciju, ka Latvijā ir ļoti daudz aizsargājamo teritoriju. Piemēram, apgalvojums minētajā paziņojumā, ka „Latvijas mežos ir un būs liels - viens no lielākajiem Eiropā, rēķinot uz saimnieciski izmantojamo mežu platību - aizsargājamo meža teritoriju tīkls, kas nodrošina tajā ietilpstošo mežu mūžīgu saglabāšanos bez cilvēka darbības ietekmes, dodot netraucētu mājvietu dzīvajai dabai” ir nekorekts, jo tādas aizsargājamas meža platības, kurās nav atļauta nekāda mežsaimnieciskā darbība, ir tikai 3,1% meža platības (VMD dati par 2010.g.). Lielākajā daļā aizsargājamo teritoriju platības (13% no visas Latvijas mežu platības; VMD dati par 2010.g.) ierobežojumi ir vieglāki, visvairāk (6,3% meža platības) piemērots režīms, kas paredz tikai kailcirtes aizliegumu, tai pašā laikā pieļaujot izlases cirtes. Savukārt ar aizsargājamo teritoriju platību Latvija nebūt neizceļas uz citu Eiropas valstu fona, piemēram, Natura 2000 teritoriju platības īpatsvara ziņā mūsu valsts ieņem 25. vietu no 27 Eiropas Savienības valstīm (Eiropas Komisijas 2010. g. dati).

Lai uzsāktu argumentētu diskusiju par meža apsaimniekošanas problēmām, aicinām vēstuli parakstījušos LVMI Silava zinātniekus paraudzīties uz notiekošo Latvijas mežos objektīvi un neatkarīgi, nostāties pret Latvijas meža kā ekosistēmas un meža nozares kā nozīmīga tautsaimniecības sektora apdraudējumu no īslaicīgu un, iespējams, savtīgu interešu vadītiem spēkiem un demagoģiskiem lēmumu pieņēmējiem, kas aicina „nocirst uzkrājumu”, „saimniekot kā burkānu laukā”, kā arī „samazināt administratīvo slogu meža nozarē”, kas faktiski nozīmē būtiski samazināt vienīgās profesionālās meža resursu izmantošanu kontrolējošās institūcijas – Valsts meža dienesta – kapacitāti.

* Ainārs Auniņš, Elmīra Boikova, Guntis Brūmelis, Viesturs Ķerus, Jānis Ķuze, Jānis Priednieks, Aivars Petriņš, Māra Janaus, Uģis Kagainis, Juris Kazubiernis, Rolands Lebuss, Mirdza Leinerte, Edgars Lediņš, Aivars Mednis, Gunārs Pētersons, Edmunds Račinskis, Daina Roze, Zinta Seisuma, Rūta Sniedze-Kretalova, Māris Strazds, Vita Šalavejus, Ilze Vilka, Viesturs Vintulis.

Novērtē šo rakstu:

24
5

Seko mums

Mēs domājam, ka...

21

Deputātu jautājumi Ministru prezidentei par "Liepājas metalurga" pārdošanu

FotoIepazīstoties ar jūsu sniegtajām atbildēm uz deputātu jautājumiem par MASLiepājas Metalurgs  pārdošanu, lūdzam Jūs precizēt:
Lasīt visu...

21

Lienes Cipules jautājumi savai bijušajai partijai un tās atbildes

Foto"Es vēlētos ar Jūsu portāla starpniecību, ja iespējams, saņemt publiskas argumentētas atbildes par minēto situāciju no augsti kompetentām personām - bijušās Valsts kontrolieres I.Sudrabas un bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja G.Kūtra uz šādiem vienkāršiem jautājumiem," šādu elektroniskā pasta vēstuli Pietiek saņēma no partijas No sirds Latvijai bijušās biedres Lienes Cipules. Publicējam gan viņas uzdotos jautājumus, gan no partijas saņemtās atbildes.
Lasīt visu...

6

Kas darās ar "Citadeli"?

FotoSlepenība un steiga, deviņdesmito gadu stilā piekopts privatizācijas process, kādu valdība demonstrē, šobrīd pārdodot par neizprotami zemu cenu banku Citadele slepeni izraudzītiem un ekskluzīvi aprūpētiem nezināmiem pircējiem, ir nepieņemama.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot?

FotoPar ko balsot 4. oktobrī? Tāds atkal ir hamletiskais jautājums. Pie mums vārdi no Hamleta monologa to be or not to be, that is the question vēlēšanu kontekstā atkārtojas ik pēc noteikta laika ar vienu un to pašu emocionālo spriedzi. Tā jau ir stabila tradīcija, ka kāda pilsoņu daļa nezina, par ko balsot parlamenta vēlēšanās, un ap šo jautājumu saceļ samērā lielu publisko kņadu. Interneta laikmetā šī kņada iegūst īpaši plašu publisko vērienu, jo katrs potenciālais vēlētājs var skaļi uzdot minēto jautājumu un pats to komentēt, iepazīstinot ar savu viedokli visu pasauli.
Lasīt visu...

18

Kā Tēva dienas dalībnieki dzina prom "Vienotību" un Zaļos zemniekus

FotoŠis ir stāsts par to, ko nozīmē Latvijā sarīkot Tēva dienu, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas.
Lasīt visu...

21

Ukraina: vēl cits skatu punkts

FotoBiju ļoti pārsteigts, izdzirdot šajā tālajā Eiropas nostūrī krievu valodu. Sēdēju mazmazītiņā kafejnīcā, kur dzēriens tika pasniegts gluži vai antīkās tasītēs. Tasīšu apzeltītajās maliņās laika un cilvēku zobi bija atstājuši savas piemiņas zīmes. Taču mazmazītiņā kafejnīca ar šīm tasītēm lieliski saderēja kopā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai Ušakovam nePIETIEK, jeb kurš pirmais metīs akmeni?

Starp pēdējās dienās izsludinātajiem iepirkumiem viens no izcilākajiem ir nodibinājuma "Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs", kurš attīsta zīmolu “LiveRiga”, nevainīgais paziņojums par vēlmi...

Foto

Par Ilzes Viņķeles modeli – sociālo iemaksu novirzīšanu veselības aprūpei

Veselības ministrijas darba grupa nākusi klajā ar jaunu veselības finansēšanas modeli – papildināt veselības budžetu ar...

Foto

Par propagandu (krievu, vācu, amerikāņu)

Propaganda sākotnējā sapratnē ir savas uzskatu sistēmas izplatīšana. Pēc pasaules kariem šis propagandas redzējums mainījās un propaganda sāka asociēties ar sabiedrības...

Foto

Par reālpolitikas attīrīšanās iespējām

Demokrātija īstenojas atbilstoši pilsoņu brīvai izvēlei, valsts konstitūcijas noteiktajā kārtībā ievēlot tautas priekšstāvjus, kuri tālāk veido valsts izpildvaras aparātu, rada un pilnveido...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Karalienes prioritāte

Mūsdienās sāk piepildīties kāda slavena vīra vārdi, ka turpmākās impērijas būs apziņas impērijas. Praktiski tas var izpausties dažādi. Turklāt var...

Foto

Valsts finansējums 762,7 tūkstošu eiro apmērā - 8398 jauniešu lielai auditorijai

2013.gadā elektronisko mediju vidi pāršalca ziņa, ka Latvijas Republikas Saeima ir piešķīrusi  1 898 100...

Foto

Integrācijas auzas, caurie likumi un impēriskais gēns

Mana tēva māte bija krieviete. No Abrenes, kur viņā ieskatījās latviešu robežsargs. Tēvamāte bija cilvēks, pret kuru reizēm uzbangoja...

Foto

Valsts naudai jāpaliek Latvijā

Pēdējo gadu laikā sabiedrībā aktīvi tiek aicināts cilvēkus iegādāties Latvijā ražotus produktus, tomēr, kaut iedzīvotāji pauž viedokli, ka vēlas atbalstīt vietējos ražotājus,...

Foto

Ar seklām masu ziņām vien nepietiks, jeb ASV un Krievijas kašķi

Sabiedrība nav jāinformē, tā ir jāaudzina ar noteiktu viedokļu un uzskatu kopumu lai adaptētos izmaiņām...

Foto

Par solījumiem risināt namīpašnieku un īrnieku problēmas

Šā gada sākumā, īsu laiku pēc Rīgas namīpašnieku biedrības atklātās vēstules Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai bija vērojama...

Foto

Mana balss būs garants konservatīvo vērtību uzvarai

Teju, teju klāt jau 4.oktobris, diena, kad mums katram dota iespēja izmantot savas pilsoņa tiesības – piedalīties vēlēšanās, kas...

Foto

Ko nozīmīgu un kvalitatīvu esmu panācis Saeimā

Šīs Saeimas darbības laiks ir īsāks kā ierasts - četru gadu vietā vien trīs, jo 11.Saeima tika ievēlēta ārkārtas...

Foto

PVN pārtikai samazināšana – veids, kā glābt ražotājus un mazāk turīgos

Ir saprotama valdošo partiju nevēlēšanās būtiski mazināt pievienotās vērtības  nodokli pārtikai, jo tas var radīt...

Foto

Laika un telpas piedzīvojums subjektīvajā pieredzē

XVII gadsimtā itāļu zinātnieks G. Galilejs noskaidroja, ka priekšmeta attiecību izmaiņas pret citiem priekšmetiem nosaka paātrinājums, nevis ātrums. Tas bija...

Foto

Laimes likums

Daudziem no Jums ir labi zināmi vārdi: „Ir cilvēks, ir problēma. Nav cilvēks, nav problēmas.” („Есть человек, есть проблема. Нет человека, нет проблемы” –...

Foto

Par grābekļiem un "Grābekli"

Einars Repše ir ļoti jauks cilvēks....

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Priekšvārds

Pie mums ļoti aktuāls ir morālais lozungs „Pietiek kampt, pietiek melot, pietiek postīt, pietiek neskaidrību, pietiek noklusēt, pietiek muļķību, pietiek muldēt,...

Foto

Vai Drošības policija dara savu darbu: atklāta vēstule Valsts drošības padomei, Saeimas Nacionālās drošības komisijai

Mēs, Latvijas pilsoņi, lūdzam jūs savas kompetences ietvaros, ko nosaka mūsu...

Foto

Liekulība

Nupat ka atzīmējām dienu ar bailēs rakstītu nosaukumu - Staļinisma un nacistu upuru piemiņas diena. Kaut bija jābūt Okupācijas upuru piemiņas dienai. Ne jau mūs...

Foto

Kas veido vēsturi

Pats labākais, uz ko mēs varam cerēt, ir laba nāve. Džeimss Folijs (James Foley) tādu nedabūja....

Foto

Velojoslas: gribēts jau noteikti bija, kā labāk

Lai ko arī rādītu Rīgas pašvaldības pasūtītu un apmaksātu aptauju rezultāti, jauno velojoslu ieviešana Rīgas centra ielās ir gadījums,...

Foto

Ar kādām tiesībām saujiņa marionešu bez tautas nobalsošanas atļaujas izlemt Latvijas likteni?

Atgādinu, ka grieķu valodā termins „demokrātija” nozīmē „tautas vara”. Mūsdienu traktējumā demokrātiju sauc arī...

Foto

Balso pase, nevis pilsoņi

Pavisam tuvu ir 12 Saeimas vēlēšanas un Latvijas pilsoņi izmantos savas Satversmē garantētās tiesības. Satversmes 8. pants skaidri pasaka, ka tiesības vēlēt...

Foto

Tautas parametri

Jautājumi par tautas parametriem (etnoģenētiskās izcelsmes sākumu, etnisko komponentu sastāvu, attīstības stadijām, etnisko komponentu sociāli politisko konsolidāciju) ir ļoti seni un komplicēti. Jautājumus uzdod...

Foto

Par karu - manas pārdomas

Pēdējā laika raksti par karu rada dīvainu sajūtu, tāpēc izlauzās dažas pārdomas. Tik gari šeit vēl nekad neesmu rakstījis....

Foto

Kam Latvijā dzīvot ir vislabāk?

Ir meli, lieli meli un statistika. Ieskatījos Latvijas statistikas datos, izrādās, ka iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam vairs netiek rēķināts....

Foto

Par Krievijas iebrukumu Ukrainā

Jau labu laiku mediji liek noprast, ka Krievija ir iebrukusi Ukrainā. Notiekošais Austrumukrainā tiek primitivizēts, tam tiek piejaukta milzīga melu daļa, un...

Foto

Kuņģis šodien, šeit un tagad

"Liepājas metalurga" administratora Haralda Velmera pieņemtais lēmums - vai kas nu tur patiesībā šo lēmumu pieņēmis - par pareizajiem un nepareizajiem...

Foto

Ir mazi meli, ir lieli meli, un ir statistika

Šis teiciens aktualitāti nav zaudējis arī mūsdienās. Tikai žēl, ka šoreiz tas ir aktuāls, saistībā ar tik...

Foto

Bailes no pārmaiņām Latgalē

Atsaucoties uz politiskās situācijas notikumiem, vispārpieņemtajām aktivitātēm, lozungiem un saukļiem, visā šajā emociju virpulī der atcerēties, ka valstij pēc pašos pamatos ir...

Foto

Lūgums atklātību aizstāvošās partijas "Latvijas attīstībai" valdei

Publicējam vēstuli, ko izdevniecība Baltic Screen trešdien no rīta nosūtīja partijas Latvijas attīstībai valdei. Dīvainā kārtā, neraugoties uz partijas un tās...

Foto

Minskas tikšanās „sausais atlikums”

Dodoties uz tikšanos ar Putinu, Ukrainas prezidents Porošenko esot izteicies, ka tur izšķiršoties Pasaules un Eiropas liktenis. Izskatās, ka prezidents būs stipri...

Foto

Tikumība pret demokrātiju?

Vai ir vērts ticēt iemidzinošajām Latvijas eirodeputātu runām par Estrellas rezolūcijas un Lunačekas ziņojuma tikai rekomendējošo raksturu, ja mūsu vietējā vara dzenas īstenot pat to,...

Foto

Damokla zobens virs Latvijas tranzītbiznesa

Kravu apjoma pieaugums Rīgas Brīvostā gada pirmajos septiņos mēnešos par 15,8%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, protams, ir laba ziņa...

Foto

VID speciālistu atbilde uz PIETIEK jautājumu par Baibu Broku

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais objekts ir fiziskās personas gūtais ienākums. Ievērojot Civillikuma 1934.pantā noteikto, ar aizdevuma...

Foto

Vai dažiem nav jādomā par atkāpšanos?

Valsts noslēpuma aizsegā tiek organizēta valsts bankas Citadele pārdošana. No tās informācijas, kas nonākusi atklātībā, varam secināt, ka notiek kārtējā valsts līdzekļu...

Foto

Pastāsts par neredzamo čeku

Nekas nav vienkāršāk kā par kādu, kas nepatīk,  pateikt, ka tas ir čekists. Lai nu viņš tik sāk taisnoties, tieši tas ir...

Foto

Trīs tēzes par degradāciju

Mūsdienu publiskajā telpā viens no populārākajiem jēdzieniem ir „degradācija”. Šo jēdzienu visbiežāk var sastapt socioloģiskajā un kulturoloģiskajā publicistikā, mācītāju izteikumos par tikumību,...

Foto

"Parex banka" taču tika nopirkta par visu Latvijas iedzīvotāju līdzekļiem

Laimdotas Straujumas vadībā valdība gatavojas pieņemt lēmumu pārdot bankuCitadele, mēģinot šo darījumu paveikt pēc iespējas ātrāk....