Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas mežzinātnes institūta Silava darbinieku grupas vēstulē sabiedrībai par Latvijas mežu apsaimniekošanas praksi (LETA, 29.06.2011.) minēts, ka „šobrīd plašsaziņas līdzekļos vērojama aktīva un mērķtiecīga, nereti anonīma, mūsu mežsaimniecības kritizēšanas kampaņa. Dzenoties pēc sensācijām vai citu mērķu vadīti, tajā iesaistījušies vairāki Latvijas mediji, žurnālisti un publicisti, kuri, iespējams, lieliski orientējas politiskajos notikumos, bet kuriem ir visai miglains priekšstats par to, kas ir mežsaimniecība”. Uzskatām, ka sabiedrībā arvien pieaugošajām bažām par Latvijas mežu apsaimniekošanu ir pamats. Tāpat vēlamies norādīt uz virkni neprecīzu, kļūdainu un maldinošu apgalvojumu minētajā un citos publiski izskanējušos paziņojumos.

Zemkopības ministrijas un A/S Latvijas Valsts meži vadības pārstāvji ir atkārtoti pauduši, ka ar mežu resursiem un to apsaimniekošanu Latvijā nav nopietnu problēmu. Līdzīgs viedoklis lasāms arī mežzinātnieku vēstulē, kurā norādīts, ka „Latvijas mežsaimniecība balstās uz apjomīgiem zinātniskiem pētījumiem, kas ir veikti nu jau vairāk nekā gadsimta garumā”. Tomēr vēstulē netiek dots uz pētījumiem balstīts atspēkojums sabiedrības satraukumam. Ļoti negribētos ticēt, ka LVMI Silava zinātnieku viedoklis ir ietekmējams.

Biežāk minētie pašreizējās apsaimniekošanas prakses aizstāvju argumenti ir “mežu platības pieaug”, “izcirstais tiek atjaunots”, “ikgadējais pieaugums pārsniedz izcirsto” un tamlīdzīgi. Lai gan šie apgalvojumi nav nepatiesi, tas diemžēl neliecina, ka mežu apsaimniekošana Latvijā ir ilgtspējīga. Vislielākais ikgadējais pieaugums kokiem ir pirmajās mūža desmitgadēs, kad tie strauji aug, bet ne tuvu vēl nav cērtami. Jaunaudzes izcirstajās platībās un mežs, kas ieaudzis lauksaimniecības zemēs, vēl ļoti ilgi nav piemērots vairumam mežam raksturīgo sugu. Lepoties ar to, ka pieaugums pārsniedz izcirsto, varētu tad, ja koku kā girosa gaļas gabalus mizotu nost pamazām, nevis nocirstu visu uzreiz 

Šādi uzskati, mūsuprāt, liecina par visai lielu neizpratni meža ekoloģijas un bioloģiskās daudzveidības jautājumos saistībā ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Šķiet, ka šī viedokļa paudēji ir aizmirsuši, ka, atbilstoši Latvijas Meža politikai un starptautiskiem dokumentiem ilgtspējīga mežsaimniecība ir "mežu pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un apmērā, lai tiktu saglabāta to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, reģenerācijas spēja, dzīvotspēja un to potenciāls tagad un nākotnē veikt attiecīgās ekoloģiskās, saimnieciskās un sociālās funkcijas vietēja, valsts un globālā mērogā un netiktu nodarīts kaitējums citām ekosistēmām". Proti, jāņem vērā meža vērtība ne tikai no ekonomiskā, bet arī no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un sociālo vajadzību skatupunkta.

Turklāt arī no ekonomiskā aspekta mežs nav tikai koksne - tā sniegtās atpūtas, sēņošanas, ogošanas un medību iespējas, ietekme uz klimatu (CO2 piesaiste), loma ūdenstilpju un augsnes aizsardzībā un ainavas veidošanā arī ir naudā izsakāmas vērtības. Mūsdienās ir izstrādātas metodes, kā tās aprēķināt un salīdzināt, piemēram, ar ieguvumu no kailcirtēm - kā īstermiņā, tā ilgtermiņā. Pēc Zemkopības ministrijas datiem meža nekoksnes vērtības Latvijā atbilst 71 miljoniem latu gadā.

Mēs neapgalvojam, ka nav jācērt mežs, taču uzskatām, ka pašreizējie meža ciršanas apjomi un izpildījums apdraud Latvijas mežu nākotni. Mežzinātnieku vēstulē minēts, ka „kopējais aprēķinātais galvenās cirtes apjoms valsts mežos būtiski nepieaug”. Kopš 2009. gada ikgadējā kailciršu platība (ieskaitot sanitārās kailcirtes un kailcirtes ar sēklu koku atstāšanu) valsts mežos ir palielinājusies gandrīz divkārt, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu periodu. 2009. un 2010. gadā katru gadu kailcirtēs izcirta 1,5 % no valsts mežu kopējās platības, kas ir divas reizes vairāk, nekā iepriekšējos gados. Šādus tempus sabiedrība nevar nepamanīt un saprot, ka mežu izciršana notiek ar saukli “gāzi grīdā”. Ja šādi ciršanas apjomi saglabāsies, pēc 8 gadiem 15% valsts mežu platības nepārsniegs 10 gadu vecumu, savukārt pēc 30 gadiem gandrīz puse no valsts mežiem būs jaunāki par 30 gadiem.

Šeit jāmin arī cirsmu koncentrācija – pirms pāris gadiem uzsāktais AS Latvijas Valsts meži saimniekošanas modelis, kas tika ieviests bez jebkāda ekoloģiskā, sociālā un ainaviskā izvērtējuma. Atbilstoši šim modelim relatīvi nelielā teritorijā tiek izcirsta lielākā daļa mežu, kas sasnieguši ciršanas vecumu, plānojot atgriezties tajā jau pēc 7 gadiem, faktiski - lai nocirstu atlikušās audzes (izcirstajās vietās lietkoksne būs iegūstama vidēji pēc 70 gadiem, iznīcinātās dabas vērtības varētu atgriezties vēl vēlāk vai arī nekad).

Ievērojama daļa no kailcirtēm ir sanitārās kailcirtes, kas netiek pieskaitītas galvenajā cirtē izcirstajam apjomam, ko valsts mežos ierobežo Ministru kabineta rīkojums. Tādējādi nepilnības normatīvajos aktos būtībā ļauj nocirst vairāk, nekā pieļauj tāme. Sagaidāms, ka globālo klimata pārmaiņu rezultātā vēja un kaitēkļu izraisītie bojājumi nesamazināsies. Cirsmu koncentrācija īpaši palielina vēja, uguns un tiem sekojošu t.s. „kaitēkļu” postījumu risku.

Bažas par mežsaimniecības kā tautsaimniecības nozares nākotni pastiprina augsta līmeņa meža nozares amatpersonu izteikumi pēdējā laikā (piemēram, virsmežzinis J. Iesalnieks, Nozare.lv, 18.07.11.: “Pēc 40–50 gadiem samazināsies cērtamo priežu, bet pieaugs bērzu un egļu īpatsvars. Apsaimniekojot mežus, mainās valdošo sugu savstarpējās attiecības. Vai tas labi vai slikti?”). Priežu meži valsts mežos aizņem 47% meža teritorijas, kurā pēc 40 gadiem nebūs cērtamu priežu, ja turpināsies ciršana pēc pašreizējiem apjomiem. Vai tad zāģbaļķus gatavos no bērziem?

Mežzinātnieku grupas vēstulē minēts, ka “profesionāli audzētie, kvalitatīvie un strauji augošie meži ir un būs galvenie skābekļa ražotāji un ogļskābās gāzes patērētāji”. Tomēr cenšanās iegūt maksimālo krāju var novest pie pretēja rezultāta, vismaz ilgākā laika posmā. Proti, īsā laika periodā egļu plantācijas meliorētās kūdras augsnēs bija ļoti augstražīgas. Taču pašreiz tās masveidā nokalst, jo augsne ir noplicināta un ekosistēma pārsniegusi ekoloģisko ietilpību. Turpmāk šajās meliorētajās platībās tiešām vajadzēs audzēt kokus kā burkānus, ik pēc dažiem gadiem mēslojot augsni. Šajā sakarā zinātniekiem būtu jāspēj mācīties no kļūdām.

Nereti meža nozares zinātnieki un ierēdņi izplata informāciju, ka Latvijā ir ļoti daudz aizsargājamo teritoriju. Piemēram, apgalvojums minētajā paziņojumā, ka „Latvijas mežos ir un būs liels - viens no lielākajiem Eiropā, rēķinot uz saimnieciski izmantojamo mežu platību - aizsargājamo meža teritoriju tīkls, kas nodrošina tajā ietilpstošo mežu mūžīgu saglabāšanos bez cilvēka darbības ietekmes, dodot netraucētu mājvietu dzīvajai dabai” ir nekorekts, jo tādas aizsargājamas meža platības, kurās nav atļauta nekāda mežsaimnieciskā darbība, ir tikai 3,1% meža platības (VMD dati par 2010.g.). Lielākajā daļā aizsargājamo teritoriju platības (13% no visas Latvijas mežu platības; VMD dati par 2010.g.) ierobežojumi ir vieglāki, visvairāk (6,3% meža platības) piemērots režīms, kas paredz tikai kailcirtes aizliegumu, tai pašā laikā pieļaujot izlases cirtes. Savukārt ar aizsargājamo teritoriju platību Latvija nebūt neizceļas uz citu Eiropas valstu fona, piemēram, Natura 2000 teritoriju platības īpatsvara ziņā mūsu valsts ieņem 25. vietu no 27 Eiropas Savienības valstīm (Eiropas Komisijas 2010. g. dati).

Lai uzsāktu argumentētu diskusiju par meža apsaimniekošanas problēmām, aicinām vēstuli parakstījušos LVMI Silava zinātniekus paraudzīties uz notiekošo Latvijas mežos objektīvi un neatkarīgi, nostāties pret Latvijas meža kā ekosistēmas un meža nozares kā nozīmīga tautsaimniecības sektora apdraudējumu no īslaicīgu un, iespējams, savtīgu interešu vadītiem spēkiem un demagoģiskiem lēmumu pieņēmējiem, kas aicina „nocirst uzkrājumu”, „saimniekot kā burkānu laukā”, kā arī „samazināt administratīvo slogu meža nozarē”, kas faktiski nozīmē būtiski samazināt vienīgās profesionālās meža resursu izmantošanu kontrolējošās institūcijas – Valsts meža dienesta – kapacitāti.

* Ainārs Auniņš, Elmīra Boikova, Guntis Brūmelis, Viesturs Ķerus, Jānis Ķuze, Jānis Priednieks, Aivars Petriņš, Māra Janaus, Uģis Kagainis, Juris Kazubiernis, Rolands Lebuss, Mirdza Leinerte, Edgars Lediņš, Aivars Mednis, Gunārs Pētersons, Edmunds Račinskis, Daina Roze, Zinta Seisuma, Rūta Sniedze-Kretalova, Māris Strazds, Vita Šalavejus, Ilze Vilka, Viesturs Vintulis.

Novērtē šo rakstu:

24
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Esam trausli un viegli aizvainojami, kāpēc?

FotoDārgie svētceļnieki, vai jūs esat uzdevuši sev jautājumu – kāpēc es esmu atnācis uz Aglonu? Kāpēc mēs esam šeit sapulcējušies? Vieni ir kājām mērojuši simtiem kilometru. To no rīta Svētajā Misē dzirdējām, kad prezentējās svētceļnieku grupas. Aizkustinoši stāsti un aizkustinošas prezentācijas. Citi ieradās ar velosipēdiem, citi ar auto, citi ar autobusu, vilcienu. Katru gadu vismaz lielu daļu no mums kaut kas velk uz šejieni. Kas konkrēti? Kā to īsi noformulēt?
Lasīt visu...

21

Piekritu dīvainas izcelsmes reklāmas projektam par bēgļu jautājumu...

FotoEsmu saslimusi, tik smagi kā nekad dzīvē. Ārsti saka, ka man ir vispārējs bakteriāls iekaisums. Realitātē, pēc visām Stradiņu slimnīcas eksekūcijām, jau otro nedēļu sēžu mājās ar sāpēm katrā šūnā, sāp visu laiku un viss, sāp tā, ka naktīs nevaru gulēt, citreiz sāp tā, ka naktī sēžu pie loga un raudu, jo šķiet, ka tas nekad nebeigsies. Pēc stundu garas pastaigas saulainā pievakarē es bezspēcīgi atkrītu gultā, it kā diennakti būtu krāvusi ostā ogles. Cenšos sevi motivēt, ka būs labāk, ka man apkārt ir brīnišķīgi cilvēki, kas rūpējas, lai es atlabtu, ka ārā ir vasara un ka es nedrīkstu viņu nokavēt.
Lasīt visu...

18

Atceroties 1991. gada augusta „varoņus”

FotoTie, kas ir lasījuši pazīstamo J.Hašeka ironisko romānu par krietnā kareivja Šveika piedzīvojumiem, iespējams, atceras epizodi, kad Šveikam tika pavēlēts trīs dienas noturēties kādā kontrolpostenī un nekādā ziņā no tā neatkāpties; ja pēc šī laika notecēšanas viņš vēl būs dzīvs, tad gan varēs doties uz aizmuguri pie savējiem.Krietnais kareivis Šveiks tā arī izdarījis, palīdis zem kāda tilta, nogulējis zem tā trīs dienas, pārtikdams no mugursomā esošajiem konserviem, tad izlīdis no zem tilta un devies uz aizmuguri, kur bravurīgi raportējis komandierim, ka uzdevums esot izpildīts, noteiktais punkts nav atstāts visas trīs dienas. Komandieris viņu par to esot uzslavējis un piespraudis medaļu pie krūts.
Lasīt visu...

12

Lietuvas gambīts Latvijā: dūriens mugurā, nevis pliķis sejā

FotoReti kad Latviju pāršalkusi skandaloza ziņa paliek bez vadošo amatpersonu, nozares pārstāvju vai sociālo partneru komentāriem. Tomēr viens šāds gadījums notika mēnesi nesenā pagātnē. Lietuvas uzņēmēju pārstāvis Latviju nodēvēja par Baltijas korupcijas perēkli Nr.1, pēc būtības pielīdzinot valsti melnajam caurumam, kurā var pazust ne vien miljoni, bet arī Eiropas nauda miljardos mērāmos apjomos.
Lasīt visu...

21

Ko rāda lielāko pelnītāju, zaudētāju, dividenžu saņēmēju TOPi

FotoGads aizritējis, un lasītāji atkal tiek iepazīstināti ar Latvijas TOP 100 lielākajiem pelnītājiem, zaudētājiem un dividenžu saņēmējiem, ko kā ik gadu veido žurnāls Kapitāls sadarbībā ar Lursoft.
Lasīt visu...

21

„Zem Muhameda bārdas” nav mūsdienīgi gļēva jeb, kā mēdz teikt, politkorekta grāmata

FotoZem Muhameda bārdas ir grāmata par islamu un vairākām valstīm, kuras šī reliģija tieši ietekmē. Grāmatas priekšvārds lasāms Pietiek, ar daļu grāmatas teksta var iepazīties islams.lv.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ābols no zirga tālu nekrīt, un lielas ziepes parasti briest no sīkumiem

Izlasīju rakstu par RBSSKALS praksi attiecībās ar apakšuzņēmējiem. Līdzīgs stils vērojams dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā attiecībās...

Foto

Vai Dūklava darīšanām ir alternatīva?

1991. gadā, de facto atjaunojoties Latvijas neatkarībai, lauksaimniecības politika netika veidota, kā pieklātos normālai, demokrātiskai valstij mūsu klimatiskajos apstākļos, un joprojām gan Latvijas...

Foto

Biķernieku sporta trases ”spožums” rada un radīs neatgriezenisku kaitējumu iedzīvotāju dzīves kvalitātei

Kandavā 2008.gada jūnijā savu uzņēmējdarbību uzsāka kartinga trase, kura bija uzbūvēta bez trokšņa sienas....

Foto

Grēku subkultūra. 3. Lepnības burbuļi

Viens no septiņiem t.s. nāves grēkiem ir lepnība. Pie mums šis nāves grēks izpaužas negaidītā veidā – grēku publiskās nožēlošanas procesā....

Foto

Latvijas radio valdes priekšsēdim „per procura” Aldim Pauliņam

Pateicos par Jūsu sniegto atbildi un izsaku nožēlu, ka tās saņemšanai bija nepieciešams pusotrs gads un tiesu instanču...

Foto

Par putnu medībām, piebarotiem kaķiem – putnu slepkavām un mežstrādnieku vēlmi kokus zāģēt ar putnēniem ligzdās

Neesmu ne mednieks, ne makšķernieks, taču jau kopš bērnības mežā...

Foto

Zemessargi stāv sardzē – īsi un kodolīgi. Bet ko tas nozīmē?

Šajās dienās aprit 25 gadi kopš Zemessardzes izveidošanas. Divdesmit piecus gadus Latvija ir formāli brīva...

Foto

Pārdomas, noklausoties Anitras Toomas raidījumu „Zaļais vilnis”

Šajā raidījumā tā vadītāja Anitra Tooma, jau piesakot tēmu, informēja, ka viņa kopā ar zoologu Vilni Skuju šausmināsies par...

Foto

Par likumprojektu "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā"

Ņemot vērā sacelto ažiotāžu ap nepieciešamajiem grozījumiem valstī obligāti noteiktajā visu suņu apzīmēšanas un reģistrēšanas kārtībā ar vairāku interešu grupu nepamatotām...

Foto

Zemkopības ministrija mikročipēšanas jautājumā pinas pretrunās

Zemkopības ministrijas vadība turpina shēmot savus savādos suņu mikročipēšanas plānus: lai gan attiecīgais likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nav vēl pat...

Foto

Ļoti negodīgs gājiens, manuprāt

Pirmkārt, neviens līdz galam nezina, kā rīkotos, ja patiešām pienāktu brīdis rīkoties. Ikviens psihologs pateiks, ka ekstremālās situācijās tie stiprie un bravūrīgie...

Foto

Daži jautājumi VID darbiniecei Gitai Plaudei

Atsaucoties uz neseno jauko interviju ar Koļegovas kundzi, domāju, ka tikpat jauka intervija sanāktu ar tagadējo VID Iekšējās drošības daļas...

Foto

Demokrātija ir mirusi

Būt demokrātam nozīmē ne tikai piedalīties vēlēšanās, bet arī vērot, kā ievēlētie politiķi izmanto sev uzticēto varu, vai tas notiek saskaņā ar tautas...

Foto

Par medībām, bet pret putnu medībām

Es esmu par medībām un medīšanu, jo saprotu, ka bez tām Latvijā nevarēsim sadzīvot ar bebru, staltbriežu, aļņu, mežacūku, sīko...

Foto

„Siamo tutti fascisti”

Fašisms un Musolīni - šie vārdi man ir pazīstami jau no bērnības. Rīgā triju gadu vecumā laikabiedri no krievu apdzīvotā kaimiņu nama mani...

Foto

Kas mani tik ļoti kaitināja rakstā par ASV vēstniecību

No sākuma pat pats īsti nesapratu, kas tieši mani tik ļoti kaitināja, lasot Otto Ozola kritiku ASV...

Foto

Viļa Lāča pēcteči

Man ir burtiski daži teikumi sakāmi par trim Latvijas ministriem – vienas konkrētas partijas pārstāvjiem, kuri augusta sākumā bija sadomājuši it kā cēlu...

Foto

Kāpēc Ornitoloģijas biedrība neiestājas pret putnu medībām?

Nu jau pagājis stipri ilgs laiks, kopš ar šādu jautājumu Tviterī pie Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) vērsās Slīteres Nacionālā...

Foto

Durvis uz gaismu aizcirtīsies 18. septembrī - ir mēnesis laika

Paldies par dalību likuma iniciatīvā - panākt vieglāku (demokrātiskāku) referendumu ierosināšanas kārtību! Tā atjaunos Latvijā tiesiskumu...

Foto

Asistentu pakalpojuma absurds Jāņa Reira izpratnē

Par ko sapņo bijušais komjaunietis un virpotājs Jānis Reirs? Diezin vai par ko citu kā tālajā 1986.gadā – virpošanu un...

Foto

Reinbahs atstādināts, kas sekos?

Ne Ameriks, ne Ušakovs paši bruģi neliek, pirms neilga laika laikrakstā Diena taisnojās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, skaidrojot neērtības, ar kurām ikdienā saskaras rīdzinieki...

Foto

Integrācijas mēslaine

2016. gada 12.augustā portālā „Delfi” tika ievietota šāda informācija: „Advokātu biroja "Cobalt" veiktā pētījumā par integrācijas pasākumu īstenošanu secināts, ka tā ir sadrumstalota, turklāt...

Foto

Draudzīga atbilde man nezināmajam PIETIEK lasītājam, kurš čakli apraksta profesoru Dzintaru Mozgi un mani

Kopš mans draugs Guntis Belēvičs atstājis veselības ministra posteni, veselības nozares publiskajā...

Foto

Kāpēc lidosta maldina pasažierus?

Šodien izlasīju rakstu „Trešdien Rīgas lidostā pārcelto reisu pasažieriem kompensācijas nepienāksies”. Uzreiz radās pārdomas - kāpēc lidosta maldina pasažierus?...

Foto

Dīvainības ap „Stradiņu” konkursu

Apskatījos šos dokumentus saistībā ar P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļa amata konkursu, kas pēc „izbīdītā” Dzintara Mozga atteikšanās ir beidzies...

Foto

Tukša muca tālu skan – vai tas ir par Cēsu mākslas festivālu?

Interneta vietnē www.cesufestivals.lv esošā informācija vēsta: „Cēsu pilsētai vienmēr bijusi zīmīga loma Latvijas kultūras...

Foto

Par deģenerātu - ekshibicionistu Didzi Melbiksi un bēgļu kampaņu

Televīzijā skatoties ANO Bēgļu aģentūras kampaņas "Mēs darītu tāpat!" prezentēšanu, pirmajā mirklī neticēju savām acīm: par kampaņas...

Foto

Mesijas deficīts un tautas ētosa monolīts

Jēdziens „ētoss” pie mums nav populārs ne zinātniskajā leksikā, ne ikdienas sarunvalodā. Jēdziens reti sastopams žurnālistu tekstos....

Foto

Radikālie, relatīvisti antropologi un derdzīgais

Nu jau pirms laba laika, starptautiskās ģimenes dienas sakarā (t.i., 15. maijā) nelielā komentārā izteicu savas domas par mūsdienu ģimeni. Komentāra...

Foto

Ar kārtējo afēru grib izcelties Garkalnes novada dome

Ar kārtējo afēru grib izcelties Mārtiņa Bauzes-Krastiņa (attēlā) vadītā Garkalnes novada dome – iecerēts nopirkt pussagruvušu viesnīcas kompleksu...

Foto

Informatīvais ziņojums “Par atbildīgo institūciju rīcību saistība ar publiski izskanējušo informāciju par “Panamas dokumentiem””

Informatīvais ziņojums izstrādāts, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2016.gada 10.maija rezolūcijā Nr.1.1.1/19 doto...

Foto

Vai LPSR tiesu psihiatrija patiešām atzīstama kā pamatota, obligāta un tiesiska?

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta bijušā virsprokurora Ērika Zvejnieka dēla prokurora Sandra Zvejnieka svaigais atzinums par 1983....

Foto

160 velkamistu vēstulei — gads

Svētdien apritēja gads kopš 160 velkamistu vēstules parādīšanās. Šai laikā pati dzīve atspēkojusi murgus, muldēšanu un melus, un vēstule šķistu visai...

Foto

Grēku subkultūra. 2. Noslīdējuma asaras

Tematiskās kopas pirmajā esejā bija runa par latviešu morāles noslīdējumu pēcpadomju gados. Tika atzīta iespēja par morāles noslīdējumu runāt vienīgi skaitļu...

Foto

Mēs ļoti gribam veikt parlamentāro kontroli

Sabiedrība par atklātību - Delna (Delna) vēršas ar iesniegumu, lai lūgtu Saeimai veikt parlementāro kontroli pār Korupcijas novēršanas un apkarošanas...

Foto

LR prokurors ievietošanu padomju psihiatriskajā soda iestādē atzīst par tiesisku

Manās rokās ir nonācis neiedomājams LR Prokuratūras prokurora S.Zvejnieka parakstīts dokuments, kurā VDK represētā Ģederta Melngaiļa...

Foto

Par jauno VID ģenerāldirektori un paviāna pēcpusi palmā

Ir pienācis brīdis, kad par vienīgo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidāti ir izteikušies visi (viņu pašu ieskaitot),...

Foto

Viedokļu iedaļas uz morālā kompasa skalas

Medijos publicēts filozofa Ivara Neidera raksts „Saprātīgu cilvēku viedokļi atšķiras.” Latviešu valodā rakstošie filozofi līdz šim diezgan kūtri un negribīgi...

Foto

Pret citiem nodokļu nemaksātājiem nākamā VID ģenerāldirektore bijusi skarba jau iepriekš

Nejauši laikraksta Diena arhīvā atradu jauku stāstiņu par tiem laikiem, kad finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas izvēlētā nākamā...

Foto

Tautas glābšanas diletantisms jeb diletantiskais ceļš uz Saulaino tāli

Lunkani apzinoties visdažādākajos analītiskajos pētījumos vingri pierādīto nevērtību Eiropā un Piena Ceļa spirālveida galaktikā, latviešu tauta ar...

Foto

Latvieša sirdsbalss no trimdas sauc jeb skumja dziesma kurlajai Latvijai

Mani jau sen nepārsteidz pastāvošās varas nemitīgie „tautā nepopulārie lēmumi”, jo esmu ievērojis, ka šī vara...

Foto

Sarkandaugavas iedzīvotāju atklāta vēstule medijiem

Jau ilgstoši Sarkandaugavas iedzīvotāji izmisīgi cenšas panākt pa VAS Latvijas dzelzceļš pārvaldījumā esošo infrastruktūru (dzelzceļu) īstenoto kravu pārvadājumu radītā trokšņa un vibrācijas samazināšanu...

Foto

Aicinājums nekļūt par soģiem

Izdevniecība Dienas Grāmata ir laidusi klajā Lato Lapsas grāmatu Zem Muhameda bārdas – pie lasītajiem ir nonācis darbs, kurā autors ir apkopojis savus iespaidus par Izraēlu,...

Foto

Kāpēc valstij nav intereses par jaunatnes praktisko izglītošanu

Man atvēlētais laiks iztek, un, kā zinātnieki ir izteikušies, ja tu savas zināšanas nenodod nākamajām paaudzēm, tas ir...

Foto

Graudi un pelavas epohālajā pārejas laikmetā

Cilvēki mēdz dažādi izsacīties par ražu. Vieni izsakās par sēklinieku ražu. Citi izsakās par intelektuālo ražu, metaforiski apkopojot prāta idejiskos...

Foto

Kāpēc valsts pārvaldē ir tik daudz negodīgu cilvēkveidīgu būtņu

Pajautājiet paši sev! Kāpēc Latvijā valsts pārvaldē, deputātu krēslos utt. ir tik daudz negodīgu cilvēkveidīgu būtņu?! Tikai...

Foto

VID liekulības PR

Atverot VID internetvietnes sākumlapu https://vid.gov.lv/, neredzam gandrīz neko citu kā informatīvu banneri "Atgūsti pārmaksātos nodokļus". VID liekulības PR – tipa, re, kādi mēs esam draudzīgi...

Foto

Vai valstī izveidotās sistēmas darbojas tautas un cilvēka interesēs?

Latviju mēs uzskatām par tiesisku valsti. Latvija LR Satversmē ir deklarēta par demokrātisku un tiesisku valsti. Ieskatoties...