Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas mežzinātnes institūta Silava darbinieku grupas vēstulē sabiedrībai par Latvijas mežu apsaimniekošanas praksi (LETA, 29.06.2011.) minēts, ka „šobrīd plašsaziņas līdzekļos vērojama aktīva un mērķtiecīga, nereti anonīma, mūsu mežsaimniecības kritizēšanas kampaņa. Dzenoties pēc sensācijām vai citu mērķu vadīti, tajā iesaistījušies vairāki Latvijas mediji, žurnālisti un publicisti, kuri, iespējams, lieliski orientējas politiskajos notikumos, bet kuriem ir visai miglains priekšstats par to, kas ir mežsaimniecība”. Uzskatām, ka sabiedrībā arvien pieaugošajām bažām par Latvijas mežu apsaimniekošanu ir pamats. Tāpat vēlamies norādīt uz virkni neprecīzu, kļūdainu un maldinošu apgalvojumu minētajā un citos publiski izskanējušos paziņojumos.

Zemkopības ministrijas un A/S Latvijas Valsts meži vadības pārstāvji ir atkārtoti pauduši, ka ar mežu resursiem un to apsaimniekošanu Latvijā nav nopietnu problēmu. Līdzīgs viedoklis lasāms arī mežzinātnieku vēstulē, kurā norādīts, ka „Latvijas mežsaimniecība balstās uz apjomīgiem zinātniskiem pētījumiem, kas ir veikti nu jau vairāk nekā gadsimta garumā”. Tomēr vēstulē netiek dots uz pētījumiem balstīts atspēkojums sabiedrības satraukumam. Ļoti negribētos ticēt, ka LVMI Silava zinātnieku viedoklis ir ietekmējams.

Biežāk minētie pašreizējās apsaimniekošanas prakses aizstāvju argumenti ir “mežu platības pieaug”, “izcirstais tiek atjaunots”, “ikgadējais pieaugums pārsniedz izcirsto” un tamlīdzīgi. Lai gan šie apgalvojumi nav nepatiesi, tas diemžēl neliecina, ka mežu apsaimniekošana Latvijā ir ilgtspējīga. Vislielākais ikgadējais pieaugums kokiem ir pirmajās mūža desmitgadēs, kad tie strauji aug, bet ne tuvu vēl nav cērtami. Jaunaudzes izcirstajās platībās un mežs, kas ieaudzis lauksaimniecības zemēs, vēl ļoti ilgi nav piemērots vairumam mežam raksturīgo sugu. Lepoties ar to, ka pieaugums pārsniedz izcirsto, varētu tad, ja koku kā girosa gaļas gabalus mizotu nost pamazām, nevis nocirstu visu uzreiz 

Šādi uzskati, mūsuprāt, liecina par visai lielu neizpratni meža ekoloģijas un bioloģiskās daudzveidības jautājumos saistībā ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Šķiet, ka šī viedokļa paudēji ir aizmirsuši, ka, atbilstoši Latvijas Meža politikai un starptautiskiem dokumentiem ilgtspējīga mežsaimniecība ir "mežu pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un apmērā, lai tiktu saglabāta to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, reģenerācijas spēja, dzīvotspēja un to potenciāls tagad un nākotnē veikt attiecīgās ekoloģiskās, saimnieciskās un sociālās funkcijas vietēja, valsts un globālā mērogā un netiktu nodarīts kaitējums citām ekosistēmām". Proti, jāņem vērā meža vērtība ne tikai no ekonomiskā, bet arī no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un sociālo vajadzību skatupunkta.

Turklāt arī no ekonomiskā aspekta mežs nav tikai koksne - tā sniegtās atpūtas, sēņošanas, ogošanas un medību iespējas, ietekme uz klimatu (CO2 piesaiste), loma ūdenstilpju un augsnes aizsardzībā un ainavas veidošanā arī ir naudā izsakāmas vērtības. Mūsdienās ir izstrādātas metodes, kā tās aprēķināt un salīdzināt, piemēram, ar ieguvumu no kailcirtēm - kā īstermiņā, tā ilgtermiņā. Pēc Zemkopības ministrijas datiem meža nekoksnes vērtības Latvijā atbilst 71 miljoniem latu gadā.

Mēs neapgalvojam, ka nav jācērt mežs, taču uzskatām, ka pašreizējie meža ciršanas apjomi un izpildījums apdraud Latvijas mežu nākotni. Mežzinātnieku vēstulē minēts, ka „kopējais aprēķinātais galvenās cirtes apjoms valsts mežos būtiski nepieaug”. Kopš 2009. gada ikgadējā kailciršu platība (ieskaitot sanitārās kailcirtes un kailcirtes ar sēklu koku atstāšanu) valsts mežos ir palielinājusies gandrīz divkārt, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu periodu. 2009. un 2010. gadā katru gadu kailcirtēs izcirta 1,5 % no valsts mežu kopējās platības, kas ir divas reizes vairāk, nekā iepriekšējos gados. Šādus tempus sabiedrība nevar nepamanīt un saprot, ka mežu izciršana notiek ar saukli “gāzi grīdā”. Ja šādi ciršanas apjomi saglabāsies, pēc 8 gadiem 15% valsts mežu platības nepārsniegs 10 gadu vecumu, savukārt pēc 30 gadiem gandrīz puse no valsts mežiem būs jaunāki par 30 gadiem.

Šeit jāmin arī cirsmu koncentrācija – pirms pāris gadiem uzsāktais AS Latvijas Valsts meži saimniekošanas modelis, kas tika ieviests bez jebkāda ekoloģiskā, sociālā un ainaviskā izvērtējuma. Atbilstoši šim modelim relatīvi nelielā teritorijā tiek izcirsta lielākā daļa mežu, kas sasnieguši ciršanas vecumu, plānojot atgriezties tajā jau pēc 7 gadiem, faktiski - lai nocirstu atlikušās audzes (izcirstajās vietās lietkoksne būs iegūstama vidēji pēc 70 gadiem, iznīcinātās dabas vērtības varētu atgriezties vēl vēlāk vai arī nekad).

Ievērojama daļa no kailcirtēm ir sanitārās kailcirtes, kas netiek pieskaitītas galvenajā cirtē izcirstajam apjomam, ko valsts mežos ierobežo Ministru kabineta rīkojums. Tādējādi nepilnības normatīvajos aktos būtībā ļauj nocirst vairāk, nekā pieļauj tāme. Sagaidāms, ka globālo klimata pārmaiņu rezultātā vēja un kaitēkļu izraisītie bojājumi nesamazināsies. Cirsmu koncentrācija īpaši palielina vēja, uguns un tiem sekojošu t.s. „kaitēkļu” postījumu risku.

Bažas par mežsaimniecības kā tautsaimniecības nozares nākotni pastiprina augsta līmeņa meža nozares amatpersonu izteikumi pēdējā laikā (piemēram, virsmežzinis J. Iesalnieks, Nozare.lv, 18.07.11.: “Pēc 40–50 gadiem samazināsies cērtamo priežu, bet pieaugs bērzu un egļu īpatsvars. Apsaimniekojot mežus, mainās valdošo sugu savstarpējās attiecības. Vai tas labi vai slikti?”). Priežu meži valsts mežos aizņem 47% meža teritorijas, kurā pēc 40 gadiem nebūs cērtamu priežu, ja turpināsies ciršana pēc pašreizējiem apjomiem. Vai tad zāģbaļķus gatavos no bērziem?

Mežzinātnieku grupas vēstulē minēts, ka “profesionāli audzētie, kvalitatīvie un strauji augošie meži ir un būs galvenie skābekļa ražotāji un ogļskābās gāzes patērētāji”. Tomēr cenšanās iegūt maksimālo krāju var novest pie pretēja rezultāta, vismaz ilgākā laika posmā. Proti, īsā laika periodā egļu plantācijas meliorētās kūdras augsnēs bija ļoti augstražīgas. Taču pašreiz tās masveidā nokalst, jo augsne ir noplicināta un ekosistēma pārsniegusi ekoloģisko ietilpību. Turpmāk šajās meliorētajās platībās tiešām vajadzēs audzēt kokus kā burkānus, ik pēc dažiem gadiem mēslojot augsni. Šajā sakarā zinātniekiem būtu jāspēj mācīties no kļūdām.

Nereti meža nozares zinātnieki un ierēdņi izplata informāciju, ka Latvijā ir ļoti daudz aizsargājamo teritoriju. Piemēram, apgalvojums minētajā paziņojumā, ka „Latvijas mežos ir un būs liels - viens no lielākajiem Eiropā, rēķinot uz saimnieciski izmantojamo mežu platību - aizsargājamo meža teritoriju tīkls, kas nodrošina tajā ietilpstošo mežu mūžīgu saglabāšanos bez cilvēka darbības ietekmes, dodot netraucētu mājvietu dzīvajai dabai” ir nekorekts, jo tādas aizsargājamas meža platības, kurās nav atļauta nekāda mežsaimnieciskā darbība, ir tikai 3,1% meža platības (VMD dati par 2010.g.). Lielākajā daļā aizsargājamo teritoriju platības (13% no visas Latvijas mežu platības; VMD dati par 2010.g.) ierobežojumi ir vieglāki, visvairāk (6,3% meža platības) piemērots režīms, kas paredz tikai kailcirtes aizliegumu, tai pašā laikā pieļaujot izlases cirtes. Savukārt ar aizsargājamo teritoriju platību Latvija nebūt neizceļas uz citu Eiropas valstu fona, piemēram, Natura 2000 teritoriju platības īpatsvara ziņā mūsu valsts ieņem 25. vietu no 27 Eiropas Savienības valstīm (Eiropas Komisijas 2010. g. dati).

Lai uzsāktu argumentētu diskusiju par meža apsaimniekošanas problēmām, aicinām vēstuli parakstījušos LVMI Silava zinātniekus paraudzīties uz notiekošo Latvijas mežos objektīvi un neatkarīgi, nostāties pret Latvijas meža kā ekosistēmas un meža nozares kā nozīmīga tautsaimniecības sektora apdraudējumu no īslaicīgu un, iespējams, savtīgu interešu vadītiem spēkiem un demagoģiskiem lēmumu pieņēmējiem, kas aicina „nocirst uzkrājumu”, „saimniekot kā burkānu laukā”, kā arī „samazināt administratīvo slogu meža nozarē”, kas faktiski nozīmē būtiski samazināt vienīgās profesionālās meža resursu izmantošanu kontrolējošās institūcijas – Valsts meža dienesta – kapacitāti.

* Ainārs Auniņš, Elmīra Boikova, Guntis Brūmelis, Viesturs Ķerus, Jānis Ķuze, Jānis Priednieks, Aivars Petriņš, Māra Janaus, Uģis Kagainis, Juris Kazubiernis, Rolands Lebuss, Mirdza Leinerte, Edgars Lediņš, Aivars Mednis, Gunārs Pētersons, Edmunds Račinskis, Daina Roze, Zinta Seisuma, Rūta Sniedze-Kretalova, Māris Strazds, Vita Šalavejus, Ilze Vilka, Viesturs Vintulis.

Novērtē šo rakstu:

24
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vienīgā joma, kurā NEPLP attīsta savas prasmes, ir birokrātisku vēstuļu rakstīšana

FotoPēc turpat trīs nedēļu izmeklēšanas NEPLP ziņo par pirmajiem rezultātiem. Latvijas Radio pārkāpis likumu. Vienā raidījumā. Tieši kurš ir vainīgs, ja vispār ir, tas vēl nav zināms. Izmeklēšana turpinoties.
Lasīt visu...

6

Latvijas Radio skan: "Izp...ts kā ministrs Rinkēvičs, gejs netīrs."

Foto2015.gada 9.jūnijā VSIA „Latvijas Radio” programmā „Latvijas Radio 5 – Pieci.lv” raidījuma „Beidz ar pieci” laikā apzināti tika atskaņota dziesma, kurā tiek pausts sekojošs viedoklis: „Es tikai izsaku savas domas par šovbiznesu, kurš ir izp...ts kā ministrs Rinkēvičs, gejs netīrs.”
Lasīt visu...

12

Latvijas Radio pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66.panta prasības

FotoLatvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai - par VSIA "Latvijas Radio" programmas "Latvijas Radio 5 -Pieci.lv" raidījuma "Pilnīgs Vakars " rubrikas "Pieliec Punktu " satura atbilstību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam.
Lasīt visu...

21

Pārbaudīt Latvijas naudas apriti ofšorā Delaverā

FotoReaģējot uz mediju 31. maijā publiskoto ziņu par atklāto viena miljarda eiro izzagšanu no bankām Moldovā, šo nelegālo naudu “atmazgājot” trīs bankās Latvijā, piecas biedrības ir iesniegušas lūgumu Latvijas Noziedzības novēršanas padomē un Eiropas Padomes Prezidentūrā pārbaudīt Latvijas naudas apriti ofšorā Delaverā (ASV).
Lasīt visu...

21

Ārlietu ministrija skaidro: kā Rinkēviča un kolēģu braucienam uz Fidži, Jaunzēlandi un Austrāliju iztērēti 82 tūkstoši eiro

FotoVairāk nekā 82 tūkstoši eiro - šādu summu Latvijas valsts budžetam izmaksājusi ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un vairāku citu Ārlietu ministrijas darbinieku vizīte uz trim Latvijas pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai ne visai būtiskām valstīm - Austrāliju, Jaunzēlandi un Fidži. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē Ārlietu ministrijas skaidrojumu par šo tēriņu nepieciešamību:
Lasīt visu...

21

Meļņiku Latvija

FotoNesen kāds Latvijas sabiedrībā gana pretrunīgi vērtēts cilvēks man atrakstīja nelielu e-pasta vēstuli, kurā cita starpā norādīja uz, viņaprāt, ārkārtīgi nozīmīgo starpību starp "virtuālās žurnālistikas" un "reālo" pasauli. Šī tēze man ienāca prātā, atskatoties uz aizvadīto mēnesi, kura laikā Pietiek gandrīz katru dienu ir publicējis vismaz manam zināšanu līmenim jaunus un interesantus faktus par uzņēmēju, izbijušu prezidenta padomnieku, izbijušu finanšu ministru un ko tik vēl ne Vasiliju Meļņiku.
Lasīt visu...

6

Armagedons pīļu dīķī

FotoMorālā panika ir masu mediju radīta pārspīlēta sociālā reakcija uz iespējamu, bet faktos neapstiprinātu apdraudējumu sabiedrības vērtībām. Masu mediji izmanto savu varu, lai radītu uztraukumu par kādu jēdzienu, kas dramatiski pārspīlē tā patieso un pierādāmo ietekmi uz sabiedrību. Lai izveidotu morālo spriedzi, masu mediji izmanto retoriku, kur sabiedrība tiek dalīta “mūsējos” apdraudējuma upuros un “tajos tur” morālajos neliešos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

NEPLP locekļu atbrīvošanas pārsūdzības lamatas - risks politiķiem

Varbūt šis jautājums liksies nevietā – vēl jau dzīvi, bet par bērēm domā, proti, nav atlaisti, bet jau...

Foto

Mēs, skolēnu padomes pārstāvji, lūdzam palīdzību, jo Saldū notiek tāda netaisnība

Viss šis stāsts sākās 2015.gada 26.februārī, kad Saldus novada pašvaldības deputāti ārkārtas sēdē nobalsoja par...

Foto

Par klausītāju nebrīdināšanu pirms rupju dziesmu atskaņošanas

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 62.panta sesto daļu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Civilizētā barbarisma lūkojums. „Nabagu” libertīnisma strupceļš

„Nabagu” libertīnisms (kustība par neierobežotu indivīdu līdztiesību un brīvību) ir nonācis strupceļā. Svarīgs iemesls ir „nabagu” izpalīgu „kreiso” kustību idejiskā...

Foto

Gulami iesniegums KNAB: lūdzu izvērtēt Dreimanes, Mēkona un citu personu darbības

Lūdzu izvērtēt personu grupas –  bijušās Valsts kancelejas (VK) direktores Elitas Dreimanes, viņas bijušā palīga...

Foto

Kad nelīdz nedz Lembergs, nedz pieredze...

Ar lielu pompozitāti jūnija sākumā tika pieteikta žurnālistes Agneses Margēvičas divu publikāciju sērija Pielaižu biznesmeņi, kas vērsta pret atsevišķiem Drošības policijas...

Foto

Farss ar spiegiem-teroristiem

"Nez kāpēc tie vācieši uz mani skatās tik aizdomīgi," pie sevis bažīgi domāja Štirlics, slājot pa Unter den Linden ar budjonovku galvā un velteņiem kājās...

Foto

Par dziesmas „Mauku mājā luktur’s spīd” atbilstību sabiedriskā medija programmai

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 62.panta sesto daļu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību uzrauga Nacionālā...

Foto

Nāvējošā suņu slimība un tās cēloņi: paskaidrojums Veterinārārstu biedrības vadībai

Latvijas veterinārārstu biedrības Valdes priekšsēdētājai M. Vidužas kundzei, Profesionālās ētikas komisijas vadītājai I. Pētersones kundzei -...

Foto

Sajūsmināties par "cīņu" ar sistēmu nav nekāda pamata

Par lato lapsas u.tml. buividu "cīņu" ar sistēmu. Tiem, kuri vēl nav sapratuši sabiedrības pārvaldes būtību: sajūsmināties par...

Foto

Dženderiskā Hirosima pār Eiropu

Tā tika nodēvēta neomarksistisko ideju ietekmēto spēku ofensīva Eiropas Parlamentā - 9.jūnija balsojums par postošās džendera ideoloģijas nostiprināšanu. Tā nosaukums "ES stratēģija...

Foto

Vēlreiz par tikumību un mīlestību

XIX gadsimta divdesmito gadu beigās parīzieši arvien lielāku uzmanību sāka pievērst Parīzes lielākās un vecākās celtnes stāvoklim. Par “Parīzes sirdi” dēvētā...

Foto

Tiesiskuma apziņas līķis

Attieksmei pret latviešu tiesiskuma apziņu ir jābūt drosmīgai, pārliecinošai, kategoriskai un nelokāmai. Latviešu tiesiskuma apziņas vērtējumā nav vajadzīga etniskā pielīšana, diplomātiskā izlocīšanās un...

Foto

Par Latvijas tiesu ķēķi: kā valsts atsakās no tai "nevajadzīga" nama

Šī ir vēstule Latvijas Republikas tieslietu ministram Dz.Rasnača kungam, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājam I.Bičkoviča...

Foto

Pēc kā tas izskatās, jeb ko ziņās nestāstīs - 2

Nedomāsim - vismaz šī raksta ietvaros - masu ziņu manierē, kur ir pēc attiecīgajām politiķu simpātijām...

Foto

Ko mēs jums varam droši apsolīt

Domāju, ka pēc mūsu politiskās "elites" reakcijas uz publikācijām par Drošības policijas amatpersonu "ēnas pusēm" pat vislielākajam optimistam nevarētu būt...

Foto

Par cilvēkiem, kurus ministram Kasparam Gerhardam svētdien "neizdevās apbraukt"

Svētdien, 7.jūnijā, kā katru gadu nu jau kopš 2008.gada trīs Vecīgas katoļu draudzes, svinot Kristus Miesas un...

Foto

Vai deputāta neatļauta un krimināla piedalīšanās mantiskos darījumos?

Ar interesi izlasīju Pietiek žurnālistu publikāciju "Bērnu slimnīcas vadītāja, pārkāpjot likumu, reklamējusi sulu spiedi", kur norādīts, ka likums Par interešu konflikta...

Foto

Par menedžmenta praksi Bērnu slimnīcā jeb pietiks melot

Menedžmenta prakse valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” varētu šķist viena no labākās prakses piemēriem...

Foto

Dimanta kungs, vai ēterā „drāzt anālā” drīkst tikai sabiedriskie mediji?

8.jūnijā Latvijas Radio 5 - Pieci.lv (turpmāk „Pieci.lv”) ēterā notika diskusija par to vai nenormatīvai leksikai...

Foto

"Norvik banka" maldina patērētājus?

Norvik banka logotipā izmanto Norvēģijas karoga krāsas, kas varētu tikt uzskatīts par patērētāju maldināšanas gadījumu....

Foto

Esmu ļoti izbrīnīts un ļoti sašutis

Mani izbrīna medijos pieejamā informācija, ka, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) skatījumā, neesmu bijis tiesīgs pieņemt lēmumu par disciplinārsodu...

Foto

Taisnīguma tabess un tā cēloņi

Globālo sociālo problēmu analītikā pašlaik visbiežāk akcentē trīs galvenās tendences. Tās ir jaunas parādības, kuras manāmi izceļas šodienas dzīvē uz planētas....

Foto

Jezebeles uznāciens jeb sievietes identitātes krīze

Kādā senā grāmatā ir stāsts par sievieti, kura uzņēmās vīra funkcijas. Šīs sievietes vārds bija Jezebele. Viņa bija nežēlīga un...

Foto

Par "krāsainajiem" migrantiem

Nav "slidenākas" tēmas Rietumu pasaulē kā starprasu attiecības un ar to saistītās problēmas. Šajā rakstā apskatīšu vienu no tās aspektiem - White flight. Tā...

Foto

Paldies tev, Romēna, par darbu Bērnu slimnīcā

Pagājušonedēļ Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāja, zāļu tirgotāja Anda Čakša (attēlā pirmā no labās) ar reketam līdzīgām metodēm izēda no...

Foto

Akadēmiskā vardarbība un varas pozīciju izmantošana – vai tādi būs LU nākamie četri gadi?

4.jūnijā Latvijas Universitātē notiks nozīmīgākais četrgades notikums – rektora vēlēšanas. Tajās par...

Foto

Rokas nost no Okupācijas muzeja

Okupācijas muzejs ir ne vien ievērojama apskates vieta, kas iekļauta valsts vizīšu laikā, bet arī pats apmeklētākais. Jau divus gadus tā...

Foto

Pirmoreiz īsta spēle. Prezidenta vēlēšanas tolteku skatījumā

Šīs prezidenta vēlēšanas solās būt teātra cienīga izrāde. Papētot iepriekšējās prezidenta balsošanas reizes jauno laiku Latvijas vēsturē, mēs redzam...

Foto

Atklāta vēstule deputātiem: par moderno dzimtbūšanu jeb par piespiedu zemes nomu un dalītā īpašuma tiesībām Latvijā

Raksta mērķis noteikti nav bārstīties ar likuma pantiem, bet rosināt...

Foto

Vai 3. jūnijā Egils Levits dosies atpakaļ trimdā?

Man šķiet, šobrīd pāragri rakstīt Atmodas laika vēsturi - tagad ir īstais brīdis objektīvi izvērtēt 1934.- 1949. vēstures...

Foto

Kad tavā vietā durvis aizcērt kāds tur augšā…

Kas gan var būt saldāks kā tas, ka savā pēdējā darba dienā iestāde, kurā vairāk nekā desmit gadus...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Rīgas planetārais brends

Katram vārdam ir sava garīgā aura – semantiskās asociācijas. Turklāt šīm asociācijām var būt individuāli personisks raksturs. Tas ir...

Foto

Kā mums gāja ar Enerģētikas Savienības atbalstīšanu

Nesen Latvijas Energoefektivitātes asociācija saņēma uzaicinājumu no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā 1. jūnijā piedalīties diskusiju ciklā par diviem šobrīd...

Foto

"Kāpēc es neieredzu balmakveidīgos suņēdājus" - pēc atteikšanās no šī raksta Lato Lapsas publikāciju "Delfi" vairs nebūs

Šodien publicējam šo Lato Lapsas rakstu, kuram kā ik...

Foto

Koalīcijas prezidents kā nolemtība un lāsts Latvijai?

Koalīcijas politiķi ar putām uz lūpām nebeidz iegalvot sabiedrībai, cik tas ir svarīgi, lai Latvijas prezidents būtu tieši koalīcijas...

Foto

Mudinu iesaistīties Pilsoņu Kongresa darbības atdzīvināšanā

Dārgie Latvijas Republikas pilsoņi un senpilsoņi! 1.05 ir noticis Pilsoņu Kongresa (pilsonis.lv) augšāmcelšanās brīnums, ar ko arī mūs visus apsveicu....

Foto

Visiem potenciālajiem suņēdājiem - fragments no Lato Lapsas grāmatas

Visiem lasītājiem, kas ir izteikuši gatavību iet advokāta "suņēdāja" Induļa Balmaka pēdās un izdevības gadījumā nogaršot kādu...

Foto

Kādas smagas sekas radīs Belēviča "izsistie" grozījumi zāļu tirgū

Interešu konfliktos ieslīgušajam veselības ministram Guntim Belēvičam otrdien izdevās Ministru kabinetā (MK) "izsist" viņa ģimenes biznesam tik...