Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas mežzinātnes institūta Silava darbinieku grupas vēstulē sabiedrībai par Latvijas mežu apsaimniekošanas praksi (LETA, 29.06.2011.) minēts, ka „šobrīd plašsaziņas līdzekļos vērojama aktīva un mērķtiecīga, nereti anonīma, mūsu mežsaimniecības kritizēšanas kampaņa. Dzenoties pēc sensācijām vai citu mērķu vadīti, tajā iesaistījušies vairāki Latvijas mediji, žurnālisti un publicisti, kuri, iespējams, lieliski orientējas politiskajos notikumos, bet kuriem ir visai miglains priekšstats par to, kas ir mežsaimniecība”. Uzskatām, ka sabiedrībā arvien pieaugošajām bažām par Latvijas mežu apsaimniekošanu ir pamats. Tāpat vēlamies norādīt uz virkni neprecīzu, kļūdainu un maldinošu apgalvojumu minētajā un citos publiski izskanējušos paziņojumos.

Zemkopības ministrijas un A/S Latvijas Valsts meži vadības pārstāvji ir atkārtoti pauduši, ka ar mežu resursiem un to apsaimniekošanu Latvijā nav nopietnu problēmu. Līdzīgs viedoklis lasāms arī mežzinātnieku vēstulē, kurā norādīts, ka „Latvijas mežsaimniecība balstās uz apjomīgiem zinātniskiem pētījumiem, kas ir veikti nu jau vairāk nekā gadsimta garumā”. Tomēr vēstulē netiek dots uz pētījumiem balstīts atspēkojums sabiedrības satraukumam. Ļoti negribētos ticēt, ka LVMI Silava zinātnieku viedoklis ir ietekmējams.

Biežāk minētie pašreizējās apsaimniekošanas prakses aizstāvju argumenti ir “mežu platības pieaug”, “izcirstais tiek atjaunots”, “ikgadējais pieaugums pārsniedz izcirsto” un tamlīdzīgi. Lai gan šie apgalvojumi nav nepatiesi, tas diemžēl neliecina, ka mežu apsaimniekošana Latvijā ir ilgtspējīga. Vislielākais ikgadējais pieaugums kokiem ir pirmajās mūža desmitgadēs, kad tie strauji aug, bet ne tuvu vēl nav cērtami. Jaunaudzes izcirstajās platībās un mežs, kas ieaudzis lauksaimniecības zemēs, vēl ļoti ilgi nav piemērots vairumam mežam raksturīgo sugu. Lepoties ar to, ka pieaugums pārsniedz izcirsto, varētu tad, ja koku kā girosa gaļas gabalus mizotu nost pamazām, nevis nocirstu visu uzreiz 

Šādi uzskati, mūsuprāt, liecina par visai lielu neizpratni meža ekoloģijas un bioloģiskās daudzveidības jautājumos saistībā ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Šķiet, ka šī viedokļa paudēji ir aizmirsuši, ka, atbilstoši Latvijas Meža politikai un starptautiskiem dokumentiem ilgtspējīga mežsaimniecība ir "mežu pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un apmērā, lai tiktu saglabāta to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, reģenerācijas spēja, dzīvotspēja un to potenciāls tagad un nākotnē veikt attiecīgās ekoloģiskās, saimnieciskās un sociālās funkcijas vietēja, valsts un globālā mērogā un netiktu nodarīts kaitējums citām ekosistēmām". Proti, jāņem vērā meža vērtība ne tikai no ekonomiskā, bet arī no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un sociālo vajadzību skatupunkta.

Turklāt arī no ekonomiskā aspekta mežs nav tikai koksne - tā sniegtās atpūtas, sēņošanas, ogošanas un medību iespējas, ietekme uz klimatu (CO2 piesaiste), loma ūdenstilpju un augsnes aizsardzībā un ainavas veidošanā arī ir naudā izsakāmas vērtības. Mūsdienās ir izstrādātas metodes, kā tās aprēķināt un salīdzināt, piemēram, ar ieguvumu no kailcirtēm - kā īstermiņā, tā ilgtermiņā. Pēc Zemkopības ministrijas datiem meža nekoksnes vērtības Latvijā atbilst 71 miljoniem latu gadā.

Mēs neapgalvojam, ka nav jācērt mežs, taču uzskatām, ka pašreizējie meža ciršanas apjomi un izpildījums apdraud Latvijas mežu nākotni. Mežzinātnieku vēstulē minēts, ka „kopējais aprēķinātais galvenās cirtes apjoms valsts mežos būtiski nepieaug”. Kopš 2009. gada ikgadējā kailciršu platība (ieskaitot sanitārās kailcirtes un kailcirtes ar sēklu koku atstāšanu) valsts mežos ir palielinājusies gandrīz divkārt, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu periodu. 2009. un 2010. gadā katru gadu kailcirtēs izcirta 1,5 % no valsts mežu kopējās platības, kas ir divas reizes vairāk, nekā iepriekšējos gados. Šādus tempus sabiedrība nevar nepamanīt un saprot, ka mežu izciršana notiek ar saukli “gāzi grīdā”. Ja šādi ciršanas apjomi saglabāsies, pēc 8 gadiem 15% valsts mežu platības nepārsniegs 10 gadu vecumu, savukārt pēc 30 gadiem gandrīz puse no valsts mežiem būs jaunāki par 30 gadiem.

Šeit jāmin arī cirsmu koncentrācija – pirms pāris gadiem uzsāktais AS Latvijas Valsts meži saimniekošanas modelis, kas tika ieviests bez jebkāda ekoloģiskā, sociālā un ainaviskā izvērtējuma. Atbilstoši šim modelim relatīvi nelielā teritorijā tiek izcirsta lielākā daļa mežu, kas sasnieguši ciršanas vecumu, plānojot atgriezties tajā jau pēc 7 gadiem, faktiski - lai nocirstu atlikušās audzes (izcirstajās vietās lietkoksne būs iegūstama vidēji pēc 70 gadiem, iznīcinātās dabas vērtības varētu atgriezties vēl vēlāk vai arī nekad).

Ievērojama daļa no kailcirtēm ir sanitārās kailcirtes, kas netiek pieskaitītas galvenajā cirtē izcirstajam apjomam, ko valsts mežos ierobežo Ministru kabineta rīkojums. Tādējādi nepilnības normatīvajos aktos būtībā ļauj nocirst vairāk, nekā pieļauj tāme. Sagaidāms, ka globālo klimata pārmaiņu rezultātā vēja un kaitēkļu izraisītie bojājumi nesamazināsies. Cirsmu koncentrācija īpaši palielina vēja, uguns un tiem sekojošu t.s. „kaitēkļu” postījumu risku.

Bažas par mežsaimniecības kā tautsaimniecības nozares nākotni pastiprina augsta līmeņa meža nozares amatpersonu izteikumi pēdējā laikā (piemēram, virsmežzinis J. Iesalnieks, Nozare.lv, 18.07.11.: “Pēc 40–50 gadiem samazināsies cērtamo priežu, bet pieaugs bērzu un egļu īpatsvars. Apsaimniekojot mežus, mainās valdošo sugu savstarpējās attiecības. Vai tas labi vai slikti?”). Priežu meži valsts mežos aizņem 47% meža teritorijas, kurā pēc 40 gadiem nebūs cērtamu priežu, ja turpināsies ciršana pēc pašreizējiem apjomiem. Vai tad zāģbaļķus gatavos no bērziem?

Mežzinātnieku grupas vēstulē minēts, ka “profesionāli audzētie, kvalitatīvie un strauji augošie meži ir un būs galvenie skābekļa ražotāji un ogļskābās gāzes patērētāji”. Tomēr cenšanās iegūt maksimālo krāju var novest pie pretēja rezultāta, vismaz ilgākā laika posmā. Proti, īsā laika periodā egļu plantācijas meliorētās kūdras augsnēs bija ļoti augstražīgas. Taču pašreiz tās masveidā nokalst, jo augsne ir noplicināta un ekosistēma pārsniegusi ekoloģisko ietilpību. Turpmāk šajās meliorētajās platībās tiešām vajadzēs audzēt kokus kā burkānus, ik pēc dažiem gadiem mēslojot augsni. Šajā sakarā zinātniekiem būtu jāspēj mācīties no kļūdām.

Nereti meža nozares zinātnieki un ierēdņi izplata informāciju, ka Latvijā ir ļoti daudz aizsargājamo teritoriju. Piemēram, apgalvojums minētajā paziņojumā, ka „Latvijas mežos ir un būs liels - viens no lielākajiem Eiropā, rēķinot uz saimnieciski izmantojamo mežu platību - aizsargājamo meža teritoriju tīkls, kas nodrošina tajā ietilpstošo mežu mūžīgu saglabāšanos bez cilvēka darbības ietekmes, dodot netraucētu mājvietu dzīvajai dabai” ir nekorekts, jo tādas aizsargājamas meža platības, kurās nav atļauta nekāda mežsaimnieciskā darbība, ir tikai 3,1% meža platības (VMD dati par 2010.g.). Lielākajā daļā aizsargājamo teritoriju platības (13% no visas Latvijas mežu platības; VMD dati par 2010.g.) ierobežojumi ir vieglāki, visvairāk (6,3% meža platības) piemērots režīms, kas paredz tikai kailcirtes aizliegumu, tai pašā laikā pieļaujot izlases cirtes. Savukārt ar aizsargājamo teritoriju platību Latvija nebūt neizceļas uz citu Eiropas valstu fona, piemēram, Natura 2000 teritoriju platības īpatsvara ziņā mūsu valsts ieņem 25. vietu no 27 Eiropas Savienības valstīm (Eiropas Komisijas 2010. g. dati).

Lai uzsāktu argumentētu diskusiju par meža apsaimniekošanas problēmām, aicinām vēstuli parakstījušos LVMI Silava zinātniekus paraudzīties uz notiekošo Latvijas mežos objektīvi un neatkarīgi, nostāties pret Latvijas meža kā ekosistēmas un meža nozares kā nozīmīga tautsaimniecības sektora apdraudējumu no īslaicīgu un, iespējams, savtīgu interešu vadītiem spēkiem un demagoģiskiem lēmumu pieņēmējiem, kas aicina „nocirst uzkrājumu”, „saimniekot kā burkānu laukā”, kā arī „samazināt administratīvo slogu meža nozarē”, kas faktiski nozīmē būtiski samazināt vienīgās profesionālās meža resursu izmantošanu kontrolējošās institūcijas – Valsts meža dienesta – kapacitāti.

* Ainārs Auniņš, Elmīra Boikova, Guntis Brūmelis, Viesturs Ķerus, Jānis Ķuze, Jānis Priednieks, Aivars Petriņš, Māra Janaus, Uģis Kagainis, Juris Kazubiernis, Rolands Lebuss, Mirdza Leinerte, Edgars Lediņš, Aivars Mednis, Gunārs Pētersons, Edmunds Račinskis, Daina Roze, Zinta Seisuma, Rūta Sniedze-Kretalova, Māris Strazds, Vita Šalavejus, Ilze Vilka, Viesturs Vintulis.

Novērtē šo rakstu:

24
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tautas atbildības realitāte un irealitāte

FotoJautājums par tautas atbildību jau sen ir atrisināts. Tauta ir atbildīga par savu valsti un tās valdību.
Lasīt visu...

12

Barikāžu medaļa

FotoAtkal tirdu sevi, kas bija barikādes, kas bijām mēs, kādi bijām mēs, un kādu algu nesis visu pa plauktiem liekošais laiks. Vai esam laimīgi? Jau divdesmit četri gadi neticamā ātrumā aizskrējuši no svētajām un svētītajām ugunskuru liesmām un sirdis sildošā drēgnā vēja.
Lasīt visu...

6

Kas iekšā prezidenta izstrādājumam

FotoMūsu valsts prezidenta krēslā iesēdinātais cilvēks, ņergājoties ap došanos/nedošanos uz Maskavu svinēt 9. maija svētkus, pirms sava "vēsturiskā lēmuma" bija paziņojis, ka "man tas lēmums ir bijis visu mūžu iekšā". Vai tiešām viņš domā, ka cilvēku atmiņa ir tik īsa? Es domāju, ir īstais laiks šim nelielajam fragmentam no grāmatas Latvietis parastais - par to, kas tad patiesībā ir iekšā mūsu prezidenta izstrādājumam.
Lasīt visu...

21

"Man nav, ko slēpt"

FotoPietiek pēdējās dienās saņēmis divas lasītāju elektroniskā pasta vēstules, kurās norādīts uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ināras Pētersones amatpersonas deklarācijā minētiem faktiem. Publicējam gan šīs vēstules, gan amatpersonas, mūsuprāt, ļoti izsmeļošo skaidrojumu.
Lasīt visu...

12

Sagandētas latvietības caurvēji valodas mājā

FotoEsam, esam jau patrioti, ja mums tā tīk! Kad jēdziens jānozelē līdz šķebīgumam. Kad kļūstam komiski, Latviju karinot klāt katram atkritumu maisam lielajā mēšanas talkā, savus tiešo darbu staipot kā dāvanu valsts jubilejās. Kad kļūstam nacionāli, cīnoties par latviešu valodu, vairs neprotot latviešu valodu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

"EXPO 2015" radošā komanda ir neizpratnē...

Lai demonstrētu, cik kvalitatīvu krīzes komunikāciju par 20 000 eiro no komandītsabiedrības Expo 2015 reizē ar citiem padārgiem un apšaubāmas kvalitātes...

Foto

Cik tālu ir Grieķija?

25. janvārī Grieķijā norisinājās ārkārtas vēlēšanas. Visticamākais iznākums saskaņā ar aptaujām ir kreisās Syriza partijas uzvara, kas tai dotu papildu 50 balsis parlamentā saskaņā...

Foto

Sprīdītis laimes zemē

Ņemot vērā pēdējās desmitgadēs no Latvijas aizbraukušo tautiešu ievērojamo skaitu, tā vien liekas, ka folklorizētais tēls lielajam vairumam līdzcilvēku asociējas tieši ar aizbraucējiem,...

Foto

Valsts abrogācija

Mums ir laimējies dzīvot ļoti radikālu pārmaiņu laikmetā. Droši var teikt, cilvēces vēsturē visradikālāko pārmaiņu laikmetā. Cilvēces visas bijušās paaudzes un trešās tūkstošgades visas...

Foto

Rīgas "saimnieki" un vista bez galvas

Lai nebūtu kādu neskaidrību vai pārmetumu, uzreiz paskaidrošu - attiecībā uz Rīgas un tās satiksmes "saimnieku" izdarībām ar sabiedriskā transporta...

Foto

Kā Jūrmalā sashēmoja

Ilgāku laiku masu mediji intensīvi ziņoja par Jūrmalas domes nesaskaņām ar atkritumu apsaimniekotāju, varēja lasīt draudus, ka atkritumu apsaimniekotājs pārtrauks izvest atkritumus, ja...

Foto

Priekšlikumi likumprojektam „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā" par mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu

Sešu 12. Saeimas deputātu iesniegtie priekšlikumi likumprojektam „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā" par...

Foto

Abortu eiforija

Ir uzrakstīti daudzi pretabortu raksti, pētījumi, grāmatas, ir veidotas daudzas filmas un reklāmas. Šajos darbos tiek neapšaubāmi pierādīts, ka aborts ir nedzimuša cilvēka slepkavība...

Foto

Vai tiešām laiskuma pēc atteiksimies no savām tiesībām noteikt Latvijas nākotni?

Latvijā kopš 2015. gada ir pacelts parakstu vākšanas slieksnis, ja tauta vēlētos rosināt kādas izmaiņas...

Foto

Tiem, kuru viedoklis nesakrīt ar mūsējo, tiesiskuma vārdā jāaizbāž mute

Tiem, kuru viedoklis nesakrīt ar mūsējo un kuru viedokļa atspēkošanai mums pietrūkst prāta un argumentu, ir...

Foto

Medaļas otrā puse

Nesen Francijā notika nežēlīgi terorakti, kurā dzīvību zaudēja nevainīgi cilvēki. Vai tiešam šo noziegumu nebija iespējams novērst? Vai nav slēptas aizkulises, kuras tiek...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Visvarenais determinisms

2006.gadā Latvijā tika izstrādāta kultūras determinisma koncepcija. Tās izklāsts ir lasāms internetā publicētajā grāmatā „Spīdolas telpa”. Koncepcijas ideja ir vienkārša:...

Foto

Latvijas radio "latviskā problēmiņa"

Kurš gan pēdējās trīs nedēļās nebūs dzirdējis par netaisno un nežēlīgo izrēķināšanos, par kuras upuri kļuvis savu sabiedriskā medija darbu nevainojami veicošais,...

Foto

Ārlietu ministrija atbalsta ebreju īpašumu restitūcijas likumprojekta virzību

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas valsts ir daudz darījusi, lai pilnvērtīgi apzinātu Otrā pasaules kara notikumus un totalitāro režīmu...

Foto

Lode un vārds

Savāds un grūti saprotams laiks. Grūti tulkojamas vārda brīvības un trauslās dzīvības laiks. Atriebība atkal gājusi ar lodi pret vārdu. Izlijušas asinis. Francija...

Foto

Terorisma triumfs

Miljonu demonstrāciju Parīzē, kurā, solidarizējoties ar Franciju, piedalījās arī pasaules līderi, Rietumu mediji nosauc par uzvaru pār terorismu....

Foto

Sarkangalvīte un vilks

Lai gan ziemas saulgrieži un gadu mija jau garām, turpinot pārdomu rakstiņā “Vilks aitas ādā” aizsākto tēmu par nelietderīgu valsts resursu izmantošanu, pastāstīšu...

Foto

Īsi par vienaldzību un godīgumu

Gan LR Satversme, gan starptautiskā likumdošana paredz, ka visi cilvēki likuma priekšā ir vienlīdzīgi. Šis arī ir viens no vadošajiem principiem...

Foto

Nevēlos, lai šis cilvēks mani filmētu

Pēdējo reizi mani klasesbiedri aiz bizēm raustīja, kad man bija 10 gadu, un par manu vārdu un uzvārdu - Lolita...

Foto

Kaut pastalās un ar amerikāņu vistiņām, bet brīvi. Pastāsts par TTIP

Kamēr Latvijas sabiedrības uzmanība ir nofokusēta uz dažādām iekšpolitiskām peripetijām un lielā kaimiņa ģeopolitiskajām spēlītēm,...

Foto

Par VID un mazo finanšu brīnumu

Garajās Ziemassvētku brīvdienās, salasījies kārtējos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) grandiozos plānus nodokļu iekasēšanas jomā, darba stila maiņā un vispār, ka...

Foto

Google translate, jeb Laimīgu jauno gadu

Intereses pēc iemetu iekš Google translate samērā vienkāršu teikumu (man radās aizdomas, ka vācietis iekš eBay mani nesaprot, jo atbildēja (vāciski), ka viņš nevar...

Foto

Hipotēze par ideoloģijas inovāciju

Noteikti ir nepieciešami daži paskaidrojumi. Vispirms jāpaskaidro par inovācijām (jauninājumiem) ideoloģijā. Esejā nebūs runa par ideoloģijas satura inovācijām. Skaidrs, ka ideoloģijas saturs...

Foto

Gaidiet ar maisu

Ir pagājuši jau trīs mēneši ar astīti, kopš tika parakstīts līgums par maksātnespējīgā "Liepājas metalurga" pārdošanu "ukraiņu" uzņēmējiem, kam, kā toreiz tika apgalvots,...

Foto

Latvijā nav latviešu un tautiešu?

Tā varēja saprast vecgada vakarā, skatoties kārtējo brīnumu vai nasing špešal - slaveno uzrunu, ar ko mūs iepriecināja Melngalvju nama saimnieks,...

Foto

Ministr Belēvič, pārņemiet sporta pārraudzību uz Veselības ministriju

Pērn manu pacientu vidū bija trīs vīri pēc akūta koronāra sindroma, visi aptuveni trīsdesmit gadu jauni, visi ar...

Foto

Vilks aitas ādā

Tā vien šķiet, ka mūsu tautas kalpi un valsts iestādes vienkāršo cilvēku uzskata par cērpamu aitu, turklāt ne īpaši gudru. Par to liecina...