Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas mežzinātnes institūta Silava darbinieku grupas vēstulē sabiedrībai par Latvijas mežu apsaimniekošanas praksi (LETA, 29.06.2011.) minēts, ka „šobrīd plašsaziņas līdzekļos vērojama aktīva un mērķtiecīga, nereti anonīma, mūsu mežsaimniecības kritizēšanas kampaņa. Dzenoties pēc sensācijām vai citu mērķu vadīti, tajā iesaistījušies vairāki Latvijas mediji, žurnālisti un publicisti, kuri, iespējams, lieliski orientējas politiskajos notikumos, bet kuriem ir visai miglains priekšstats par to, kas ir mežsaimniecība”. Uzskatām, ka sabiedrībā arvien pieaugošajām bažām par Latvijas mežu apsaimniekošanu ir pamats. Tāpat vēlamies norādīt uz virkni neprecīzu, kļūdainu un maldinošu apgalvojumu minētajā un citos publiski izskanējušos paziņojumos.

Zemkopības ministrijas un A/S Latvijas Valsts meži vadības pārstāvji ir atkārtoti pauduši, ka ar mežu resursiem un to apsaimniekošanu Latvijā nav nopietnu problēmu. Līdzīgs viedoklis lasāms arī mežzinātnieku vēstulē, kurā norādīts, ka „Latvijas mežsaimniecība balstās uz apjomīgiem zinātniskiem pētījumiem, kas ir veikti nu jau vairāk nekā gadsimta garumā”. Tomēr vēstulē netiek dots uz pētījumiem balstīts atspēkojums sabiedrības satraukumam. Ļoti negribētos ticēt, ka LVMI Silava zinātnieku viedoklis ir ietekmējams.

Biežāk minētie pašreizējās apsaimniekošanas prakses aizstāvju argumenti ir “mežu platības pieaug”, “izcirstais tiek atjaunots”, “ikgadējais pieaugums pārsniedz izcirsto” un tamlīdzīgi. Lai gan šie apgalvojumi nav nepatiesi, tas diemžēl neliecina, ka mežu apsaimniekošana Latvijā ir ilgtspējīga. Vislielākais ikgadējais pieaugums kokiem ir pirmajās mūža desmitgadēs, kad tie strauji aug, bet ne tuvu vēl nav cērtami. Jaunaudzes izcirstajās platībās un mežs, kas ieaudzis lauksaimniecības zemēs, vēl ļoti ilgi nav piemērots vairumam mežam raksturīgo sugu. Lepoties ar to, ka pieaugums pārsniedz izcirsto, varētu tad, ja koku kā girosa gaļas gabalus mizotu nost pamazām, nevis nocirstu visu uzreiz 

Šādi uzskati, mūsuprāt, liecina par visai lielu neizpratni meža ekoloģijas un bioloģiskās daudzveidības jautājumos saistībā ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Šķiet, ka šī viedokļa paudēji ir aizmirsuši, ka, atbilstoši Latvijas Meža politikai un starptautiskiem dokumentiem ilgtspējīga mežsaimniecība ir "mežu pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un apmērā, lai tiktu saglabāta to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, reģenerācijas spēja, dzīvotspēja un to potenciāls tagad un nākotnē veikt attiecīgās ekoloģiskās, saimnieciskās un sociālās funkcijas vietēja, valsts un globālā mērogā un netiktu nodarīts kaitējums citām ekosistēmām". Proti, jāņem vērā meža vērtība ne tikai no ekonomiskā, bet arī no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un sociālo vajadzību skatupunkta.

Turklāt arī no ekonomiskā aspekta mežs nav tikai koksne - tā sniegtās atpūtas, sēņošanas, ogošanas un medību iespējas, ietekme uz klimatu (CO2 piesaiste), loma ūdenstilpju un augsnes aizsardzībā un ainavas veidošanā arī ir naudā izsakāmas vērtības. Mūsdienās ir izstrādātas metodes, kā tās aprēķināt un salīdzināt, piemēram, ar ieguvumu no kailcirtēm - kā īstermiņā, tā ilgtermiņā. Pēc Zemkopības ministrijas datiem meža nekoksnes vērtības Latvijā atbilst 71 miljoniem latu gadā.

Mēs neapgalvojam, ka nav jācērt mežs, taču uzskatām, ka pašreizējie meža ciršanas apjomi un izpildījums apdraud Latvijas mežu nākotni. Mežzinātnieku vēstulē minēts, ka „kopējais aprēķinātais galvenās cirtes apjoms valsts mežos būtiski nepieaug”. Kopš 2009. gada ikgadējā kailciršu platība (ieskaitot sanitārās kailcirtes un kailcirtes ar sēklu koku atstāšanu) valsts mežos ir palielinājusies gandrīz divkārt, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu periodu. 2009. un 2010. gadā katru gadu kailcirtēs izcirta 1,5 % no valsts mežu kopējās platības, kas ir divas reizes vairāk, nekā iepriekšējos gados. Šādus tempus sabiedrība nevar nepamanīt un saprot, ka mežu izciršana notiek ar saukli “gāzi grīdā”. Ja šādi ciršanas apjomi saglabāsies, pēc 8 gadiem 15% valsts mežu platības nepārsniegs 10 gadu vecumu, savukārt pēc 30 gadiem gandrīz puse no valsts mežiem būs jaunāki par 30 gadiem.

Šeit jāmin arī cirsmu koncentrācija – pirms pāris gadiem uzsāktais AS Latvijas Valsts meži saimniekošanas modelis, kas tika ieviests bez jebkāda ekoloģiskā, sociālā un ainaviskā izvērtējuma. Atbilstoši šim modelim relatīvi nelielā teritorijā tiek izcirsta lielākā daļa mežu, kas sasnieguši ciršanas vecumu, plānojot atgriezties tajā jau pēc 7 gadiem, faktiski - lai nocirstu atlikušās audzes (izcirstajās vietās lietkoksne būs iegūstama vidēji pēc 70 gadiem, iznīcinātās dabas vērtības varētu atgriezties vēl vēlāk vai arī nekad).

Ievērojama daļa no kailcirtēm ir sanitārās kailcirtes, kas netiek pieskaitītas galvenajā cirtē izcirstajam apjomam, ko valsts mežos ierobežo Ministru kabineta rīkojums. Tādējādi nepilnības normatīvajos aktos būtībā ļauj nocirst vairāk, nekā pieļauj tāme. Sagaidāms, ka globālo klimata pārmaiņu rezultātā vēja un kaitēkļu izraisītie bojājumi nesamazināsies. Cirsmu koncentrācija īpaši palielina vēja, uguns un tiem sekojošu t.s. „kaitēkļu” postījumu risku.

Bažas par mežsaimniecības kā tautsaimniecības nozares nākotni pastiprina augsta līmeņa meža nozares amatpersonu izteikumi pēdējā laikā (piemēram, virsmežzinis J. Iesalnieks, Nozare.lv, 18.07.11.: “Pēc 40–50 gadiem samazināsies cērtamo priežu, bet pieaugs bērzu un egļu īpatsvars. Apsaimniekojot mežus, mainās valdošo sugu savstarpējās attiecības. Vai tas labi vai slikti?”). Priežu meži valsts mežos aizņem 47% meža teritorijas, kurā pēc 40 gadiem nebūs cērtamu priežu, ja turpināsies ciršana pēc pašreizējiem apjomiem. Vai tad zāģbaļķus gatavos no bērziem?

Mežzinātnieku grupas vēstulē minēts, ka “profesionāli audzētie, kvalitatīvie un strauji augošie meži ir un būs galvenie skābekļa ražotāji un ogļskābās gāzes patērētāji”. Tomēr cenšanās iegūt maksimālo krāju var novest pie pretēja rezultāta, vismaz ilgākā laika posmā. Proti, īsā laika periodā egļu plantācijas meliorētās kūdras augsnēs bija ļoti augstražīgas. Taču pašreiz tās masveidā nokalst, jo augsne ir noplicināta un ekosistēma pārsniegusi ekoloģisko ietilpību. Turpmāk šajās meliorētajās platībās tiešām vajadzēs audzēt kokus kā burkānus, ik pēc dažiem gadiem mēslojot augsni. Šajā sakarā zinātniekiem būtu jāspēj mācīties no kļūdām.

Nereti meža nozares zinātnieki un ierēdņi izplata informāciju, ka Latvijā ir ļoti daudz aizsargājamo teritoriju. Piemēram, apgalvojums minētajā paziņojumā, ka „Latvijas mežos ir un būs liels - viens no lielākajiem Eiropā, rēķinot uz saimnieciski izmantojamo mežu platību - aizsargājamo meža teritoriju tīkls, kas nodrošina tajā ietilpstošo mežu mūžīgu saglabāšanos bez cilvēka darbības ietekmes, dodot netraucētu mājvietu dzīvajai dabai” ir nekorekts, jo tādas aizsargājamas meža platības, kurās nav atļauta nekāda mežsaimnieciskā darbība, ir tikai 3,1% meža platības (VMD dati par 2010.g.). Lielākajā daļā aizsargājamo teritoriju platības (13% no visas Latvijas mežu platības; VMD dati par 2010.g.) ierobežojumi ir vieglāki, visvairāk (6,3% meža platības) piemērots režīms, kas paredz tikai kailcirtes aizliegumu, tai pašā laikā pieļaujot izlases cirtes. Savukārt ar aizsargājamo teritoriju platību Latvija nebūt neizceļas uz citu Eiropas valstu fona, piemēram, Natura 2000 teritoriju platības īpatsvara ziņā mūsu valsts ieņem 25. vietu no 27 Eiropas Savienības valstīm (Eiropas Komisijas 2010. g. dati).

Lai uzsāktu argumentētu diskusiju par meža apsaimniekošanas problēmām, aicinām vēstuli parakstījušos LVMI Silava zinātniekus paraudzīties uz notiekošo Latvijas mežos objektīvi un neatkarīgi, nostāties pret Latvijas meža kā ekosistēmas un meža nozares kā nozīmīga tautsaimniecības sektora apdraudējumu no īslaicīgu un, iespējams, savtīgu interešu vadītiem spēkiem un demagoģiskiem lēmumu pieņēmējiem, kas aicina „nocirst uzkrājumu”, „saimniekot kā burkānu laukā”, kā arī „samazināt administratīvo slogu meža nozarē”, kas faktiski nozīmē būtiski samazināt vienīgās profesionālās meža resursu izmantošanu kontrolējošās institūcijas – Valsts meža dienesta – kapacitāti.

* Ainārs Auniņš, Elmīra Boikova, Guntis Brūmelis, Viesturs Ķerus, Jānis Ķuze, Jānis Priednieks, Aivars Petriņš, Māra Janaus, Uģis Kagainis, Juris Kazubiernis, Rolands Lebuss, Mirdza Leinerte, Edgars Lediņš, Aivars Mednis, Gunārs Pētersons, Edmunds Račinskis, Daina Roze, Zinta Seisuma, Rūta Sniedze-Kretalova, Māris Strazds, Vita Šalavejus, Ilze Vilka, Viesturs Vintulis.

Novērtē šo rakstu:

24
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Blondīnes nedarbi

FotoSkaistā dzimuma iedalījums divās šķirnēs nevienam nav noslēpums. Katrs zina, ka mēdz būt sievietes un mēdz būt blondīnes. Katrs zina arī to, kas ir kopējs sievietēm un blondīnēm un kas ir atšķirīgs sievietēm un blondīnēm.
Lasīt visu...

10

18. novembra fetišs un rūgtā īstenība

Foto1. maijā Lielajā Ģildē notika LR Pilsoņu kongresa 25. gadadienai veltīta svinīgā sanāksme. Es tajā nepiedalījos, taču katrs norisi var redzēt un dzirdēt video versijā: “Pilsoņu kongresa 25 gadu jubilejas svinības.”
Lasīt visu...

15

Daudz laimes ceturtdaļgadsimta jubilejā, Latvija

FotoMūsu valstij pienākuši lieli svētki – divdesmit piecu gadu neatkarības un suverenitātes jubileja, kas atnesa mums visiem gan labklājību, gan daudz ko citu, ar ko tagad pamatoti varam lepoties savu bērnu un visas pasaules sabiedrības priekšā.
Lasīt visu...

21

"Reportieru bez Robežām" paziņojums saistībā ar Lapsas un Margēvičas pratināšanām Drošības policijā

FotoDrošības policijai nopratinot divus žurnālistus no Rīgā bāzētās ziņu vietnes Pietiek.com par it kā notikušu klasificētas informācijas nopludināšanu sabiedrībai, viens no žurnālistiem pakļauts kriminālprocesam.
Lasīt visu...

21

Mēs spējām pieprasīt un atgūt brīvību – šis ir neatkarības nostiprināšanas laiks

FotoKopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas pagājuši 25 gadi. Tieši pirms gadsimta ceturkšņa šajā dienā pieredzējām principiālu taisnīguma uzvaru pār netaisnību un patiesības augšāmcelšanos. Augstākā Padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
Lasīt visu...

12

Juristu bērni un Likums

FotoPlašu sabiedrisku rezonansi ir ieguvusi Elīnas Pupiņas slepkavības lieta. Šai procesā kā zem palielināmā stikla parādījās Latvijas tiesu sistēmas kroplums. Visās tiesvedības stadijās, posmos un etapos - izmeklēšana, izmeklēšanas uzraudzība, apsūdzības uzturēšana un tiesvedība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Drošības policijas informācija plašsaziņas līdzekļu ievērībai

Saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par plāniem rīkot preses konferenci pie Drošības policijas ēkas, Drošības policija aicina plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus...

Foto

Kā Maizītis ar saviem kvaukšķiem Latviju pārtaisa par Krieviju

Diezgan paskarbs apgalvojums, vai ne? Mēģināšu iespējami īsi paskaidrot - kāpēc šāda ir mana pārliecība un kāpēc...

Foto

Atvērtās sabiedrības odiozā karikatūra

Ideologi ne vienmēr rīkojas saprātīgi. Viņi grauj ideoloģijas reputāciju un autoritāti. Sabiedrība sāk apšaubīt ideoloģijas vērtību. Sabiedrībā atskan spiedzieni par ideoloģijas nevajadzību....

Foto

Nacionālās apvienības "uzvaras dienas" maršs

Dīvainību un, šķiet, jau arī nelikumību, kas saistās ar Nacionālās apvienības (NA) darbību Latgalē, kļūst arvien vairāk. 12. aprīļa vakarā vairākas...

Foto

Virtuālā būvuzraudzība

Kopš „Maximas traģēdijas” īpaši aktuāls kļuvis jautājums par būvniecības kvalitāti un uzraudzību. Diemžēl gandrīz visa uzmanība tiek koncentrēta tieši uz ēku būvniecību, teju aizmirstot, ka...

Foto

Par kādu nozīmīgu gadskārtu: atklāta vēstule meteoroloģijas centra vadītājai

Cien. Alda Ozola, šā gada 30.aprīlī aprit gads kopš kāda interesanta notikuma. 2014.g.30. aprīlī Jūs personīgi parakstījāt...

Foto

Deputātu jautājumi Matīsam par “Rail Baltica” projekta ekonomisko pamatojumu un tā patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību

2015.gada 5.marta vēstulē (Deputātu jautājums Nr.34) uzdevām Jums vairākus...

Foto

Lato Lapsas paziņojums par šodienas preses konferenci pie Drošības policijas ēkas

Savus komentārus par vakardienas notikumiem Drošības policijā, to patiesajiem iemesliem, procesiem valstī un arī par...

Foto

Kas no acīm prom, tas no sirds laukā

Es pats diemžēl esmu bijis - un šādās tādās kategorijās esmu vēl joprojām - no visādiem kaitīgiem draņķiem...

Foto

Ģeopolitiskā realitāte un ģeopolitiskā idiotija

Mūsu valstī valdošo dāmu aboltiņu, straujumu, mūrnieču trafaretā sisināšana par „ģeopolitiskajiem riskiem” un „ģeopolitisko apdraudētību” nevar liecināt par neaizēnotu prātu. Pie...

Foto

Pērļu un ordeņu kaisīšana priekšā...

Kā mēs nonācām tik tālu, ka pērles tiek kaisītas priekšā cūkām, bet Latvijas valsts augstāko apbalvojumu izsniedz cilvēkam, kurš, laimīgi aizkūlies...

Foto

Mārcis Auziņš laikam nav piemērots prezidenta amatam

Mediķu lokā jau ilgāku laiku tiek pārrunātas ziņas par Latvijas Universitātē (LU) notikušām darbībām, kas saistītas ar LU vēlmi...

Foto

Nila republika, jeb Rīgas domi Latvijas Republikas likumi neinteresē

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šā gada 27. martā ievietoja sludinājumu Rīgas dome mājas lapā (https://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_Municipality/auc/izsole-Gulbju-mājina.htm)...

Foto

Iespējamā un neiespējamā misija izglītības saturā Latvijā

Vēl nebijušā asumā Latvijā izvērsusies cīņa par ietekmes sfērām izglītībā. Lai aizsargātu bērnu tikumību un tiesības uz tikumisku...

Foto

Par Lato Lapsu un Drošības policiju: ķēķa tiesībsargiem "nolēkt" ir visai problemātiski

Pietiek regulārais komentētājs ar pseidonīmu "VSV" ir uzrakstījis izvērstas pārdomas par pēdējās dienās aktuālajām...

Foto

Kāpēc reforma pārvērtās katastrofā?

Visu šodienas nelaimju sākums jāmeklē deviņdesmito gadu sākumā. Tie kapitālistiskie revolucionāri, kam nav elementāras saprašanas par ekonomiku un politiku, izdarīja aplamāko reformu...

Foto

Atklāta vēstule par zinātniekiem un valsti

Pastāv liela vienprātība par Latvijas zinātnes kritisko stāvokli. Zinātnieku vidū ir populāri meklēt esošo apstākļu iemeslus ārpus pašu rindām. Nereti...

Foto

Iesniegums KNAB par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē portālu

A. god. Streļčenoka kungs! Latvijas Republika 2015. gada pirmajā pusgadā ir Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. Šajā...

Foto

Vai mēs gribam brīvību vai "liberty"?

Vai mēs gribam tādu brīvību, kurā mūs sanaido ar saviem draugiem. Vai mēs gribam tādu brīvību, kurā mūs ielenc ar...

Foto

Ar katru Dreimani šī aizvien mazāk ir jūsu valsts

Uz visas kopējās pēdējo dienu jezgas fona saistībā ar nu jau bijušo Valsts kancelejas direktori Elitu Dreimani...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Teorijas turpmākie soļi

Iepriekšējā etīdē bija runa par kultūras teorijas pirmajiem soļiem. Tie galvenokārt sakņojās XIX gs. nogalē un XX gs. sākumā...

Foto

Kāpēc Mārcis Auziņš ir ļoti labs Valsts prezidenta kandidāts?

Ir taču patīkami apzināties, ja Valsts prezidents ir ar tīru un patiesu sirdsapziņu pierādījis sevi līdzšinējā darbā....

Foto

Daiļd...sēju pārkombinēšanās

Aizvakar valdība steigā, neuzklausot lauksaimniekus, pieņēma noteikumus* marķētas degvielas lietošanai lauksaimniecībā, bet vakar Finanšu ministrijā, tiekoties Zemkopības ministrijas, VID un lauksaimnieku pārstāvjiem, tika konstatēts...

Foto

Vēlreiz lūdzam Ministru kabinetu atturēties no nepatiesu ziņu izplatīšanas un komisijas locekļu nomelnošanas

Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, Ministru kabineta locekļiem - par Valsts drošības komitejas zinātniskās...

Foto

1990. gada nozīme Latvijas vēsturē

Tuvojas brīdis, kad vietējās pārvaldes struktūras svinīgi atzīmēs 25 gadus kopš LPSR Augstākā padome 4. maijā pieņēma Latvijas Neatkarības deklarāciju. Mazāk...

Foto

Uzticamība, pielaide, pielaidīgums un caurspīdīgums Ministru kabinetā, Valsts kancelejas vadītāju noņemot

Diez vai Dombrovska „Vienotība” ir tā pati Straujumas „Vienotība”. Elita Dreimane, kas bija ļoti laba...

Foto

Plaša apjoma korupcija Ukrainas "Naftogaz" īstenota ar Rietumu banku starpniecību

Kāds Pietiek lasītājs iesūtījis divus rakstus no interneta portāla bne.eu, kuri, lai gan jau gadu seni, Latvijā līdz šim...

Foto

No Ukrainas "Naftogaz" aizplūdusī nauda sasaistīta ar Turcijas kuģu remonta uzņēmumu

Kāds Pietiek lasītājs iesūtījis divus rakstus no interneta portāla bne.eu, kuri, lai gan jau gadu seni,...

Foto

Praidi un „vīģes koka lapa”

Pats populārākais teiciens ar ko ikvienam, ne tikai bērnībā, bija jāsastopas neapšaubāmi ir: „Kā tev nav kauns!” Katru pieķerto nedarbu, pārkāpumu,...

Foto

Hibrīdkarš un postpadomju sabiedrība

Varētu teikt, ka vārds „hibrīdkarš” ir stabili ierindojies visbiežāk pieminēto vārdu topā vismaz tad, ja runa ir par globālo politiku un drošību....

Foto

Valsts kancelejas direktore iesūdz tiesā Vonsoviču par paustajiem apmelojumiem

Piektdien, 10.aprīlī, Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane iesniedza prasības pieteikumu tiesā pret R.Vonsoviču par goda un cieņas...

Foto

Tā runāja (rakstīja) Iesalnieks...

Sociālā tīkla Twitter lietotājs ar segvārdu Māris ben-Ūdris (@arlekiins) ir paveicis apjomīgu darbu, apkopojot iespaidīgu kolekciju ar pašreizējā Nacionālās apvienības valdes locekļa,...

Foto

Pases ir okupantiem, ne latviešiem: atklāta vēstule Valsts prezidentam, Saeimai, Ministru kabinetam un tiesību iestādēm

Griežos ar lielu lūgumu palīdzēt man, Latvijas pilsonim, atjaunot Latvijas pasi,...

Foto

Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze

Informēju, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk - Birojs) ir pabeigta pārbaude par 2014.gada 22.septembra iesniegumu (turpmāk - iesniegums) par...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Teorijas pirmie soļi

Kultūras teorija ir XX gadsimta inovācija. Ņemot vērā daudzus gadu tūkstošus ilgo cilvēces vēsturi, tas skan neticami. Saskaņā ar...

Foto

Daži nopietni jautājumi, kas Lieldienās pavīd man prātā saistībā ar Latviju kā kristīgu valsti

Kārtējās Lieldienas ir klāt. Valsts mēroga svētki, un tāpēc ir brīvdienas. Latvija...

Foto

Ārprāta anatomija, jeb Kā Latvijā darbojas importētie likumi

Visi rakstā minētie notikumi un personas ir patiesi. Saprotamu iemeslu dēļ ir mainīti personu vārdi un apdzīvoto vietu...

Foto

Ja vēlies mieru, tad gatavojies mieram, nevis karam

Lietuvā taisās ieviest obligāto militāro dienestu, jo ir noteikta sabiedrības daļa, kura uzskata, ka pastāv iebrukuma draudi šajā...

Foto

„Prudentia" un nodokļu maksātāju nauda: atklāta vēstule Kārlim Krastiņam un viņa vadītajai "Prudentia"

Nesen portālā Delfi bija publicēts Jūsu viedoklis „Kārlis Krastiņš: Kā nodrošināt godīgu konkurenci ES aviācijā?”....

Foto

Kāpēc Jelgavas dome saudzē Pēteri Salkazanovu?

Kāpēc Jelgavas dome un tās priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) saudzē Jelgavas autobusu parka vadītāju Pētera Salkazanovu? Šāds jautājums neviļus ienāk prātā ikvienam,...

Foto

Īsas atbildes par Valsts drošības komitejas un totalitārisma zinātnisko izpēti

Īsas atbildes par Valsts drošības komitejas un totalitārisma zinātnisko izpēti - par pašu izpēti, par atlīdzību,...

Foto

Tautas nākotnes cilvēka historiogrāfiskā vadīkla

Nākotnes cilvēka koncepts latviešu kultūrā ir pazīstams. Par „Nākotnes cilvēka” izaugsmi un tāda nosaukuma romāna sacerēšanu kādreiz filosofēja Rainis. Romāns netika...

Foto

Rēzeknes domē valda totalitārais režīms, pilsēta dzīvo bailēs no sava mēra

Aicinājām uz interviju Rēzeknes domes opozīcijas deputātu Vjačeslavu Dubovski (attēlā) uz sarunu par Rēzeknes pašvaldības...

Foto

Jautājumi ekonomikas ministrei par Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas pasākumiem

Nespēja skaidri nodefinēt Latvijas stratēģiju enerģētikas nozarē ir novedusi pie virknes nepārdomātu un pretrunīgu lēmumu, nekonsekvences un...

Foto

Es gribu labu prezidentu, un es par to gribu runāt

Jāsāk ar Bērziņa kunga pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem (protams, subjektīvi, bet tomēr), tad mēs varētu iegūt...