Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas mežzinātnes institūta Silava darbinieku grupas vēstulē sabiedrībai par Latvijas mežu apsaimniekošanas praksi (LETA, 29.06.2011.) minēts, ka „šobrīd plašsaziņas līdzekļos vērojama aktīva un mērķtiecīga, nereti anonīma, mūsu mežsaimniecības kritizēšanas kampaņa. Dzenoties pēc sensācijām vai citu mērķu vadīti, tajā iesaistījušies vairāki Latvijas mediji, žurnālisti un publicisti, kuri, iespējams, lieliski orientējas politiskajos notikumos, bet kuriem ir visai miglains priekšstats par to, kas ir mežsaimniecība”. Uzskatām, ka sabiedrībā arvien pieaugošajām bažām par Latvijas mežu apsaimniekošanu ir pamats. Tāpat vēlamies norādīt uz virkni neprecīzu, kļūdainu un maldinošu apgalvojumu minētajā un citos publiski izskanējušos paziņojumos.

Zemkopības ministrijas un A/S Latvijas Valsts meži vadības pārstāvji ir atkārtoti pauduši, ka ar mežu resursiem un to apsaimniekošanu Latvijā nav nopietnu problēmu. Līdzīgs viedoklis lasāms arī mežzinātnieku vēstulē, kurā norādīts, ka „Latvijas mežsaimniecība balstās uz apjomīgiem zinātniskiem pētījumiem, kas ir veikti nu jau vairāk nekā gadsimta garumā”. Tomēr vēstulē netiek dots uz pētījumiem balstīts atspēkojums sabiedrības satraukumam. Ļoti negribētos ticēt, ka LVMI Silava zinātnieku viedoklis ir ietekmējams.

Biežāk minētie pašreizējās apsaimniekošanas prakses aizstāvju argumenti ir “mežu platības pieaug”, “izcirstais tiek atjaunots”, “ikgadējais pieaugums pārsniedz izcirsto” un tamlīdzīgi. Lai gan šie apgalvojumi nav nepatiesi, tas diemžēl neliecina, ka mežu apsaimniekošana Latvijā ir ilgtspējīga. Vislielākais ikgadējais pieaugums kokiem ir pirmajās mūža desmitgadēs, kad tie strauji aug, bet ne tuvu vēl nav cērtami. Jaunaudzes izcirstajās platībās un mežs, kas ieaudzis lauksaimniecības zemēs, vēl ļoti ilgi nav piemērots vairumam mežam raksturīgo sugu. Lepoties ar to, ka pieaugums pārsniedz izcirsto, varētu tad, ja koku kā girosa gaļas gabalus mizotu nost pamazām, nevis nocirstu visu uzreiz 

Šādi uzskati, mūsuprāt, liecina par visai lielu neizpratni meža ekoloģijas un bioloģiskās daudzveidības jautājumos saistībā ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Šķiet, ka šī viedokļa paudēji ir aizmirsuši, ka, atbilstoši Latvijas Meža politikai un starptautiskiem dokumentiem ilgtspējīga mežsaimniecība ir "mežu pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un apmērā, lai tiktu saglabāta to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, reģenerācijas spēja, dzīvotspēja un to potenciāls tagad un nākotnē veikt attiecīgās ekoloģiskās, saimnieciskās un sociālās funkcijas vietēja, valsts un globālā mērogā un netiktu nodarīts kaitējums citām ekosistēmām". Proti, jāņem vērā meža vērtība ne tikai no ekonomiskā, bet arī no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un sociālo vajadzību skatupunkta.

Turklāt arī no ekonomiskā aspekta mežs nav tikai koksne - tā sniegtās atpūtas, sēņošanas, ogošanas un medību iespējas, ietekme uz klimatu (CO2 piesaiste), loma ūdenstilpju un augsnes aizsardzībā un ainavas veidošanā arī ir naudā izsakāmas vērtības. Mūsdienās ir izstrādātas metodes, kā tās aprēķināt un salīdzināt, piemēram, ar ieguvumu no kailcirtēm - kā īstermiņā, tā ilgtermiņā. Pēc Zemkopības ministrijas datiem meža nekoksnes vērtības Latvijā atbilst 71 miljoniem latu gadā.

Mēs neapgalvojam, ka nav jācērt mežs, taču uzskatām, ka pašreizējie meža ciršanas apjomi un izpildījums apdraud Latvijas mežu nākotni. Mežzinātnieku vēstulē minēts, ka „kopējais aprēķinātais galvenās cirtes apjoms valsts mežos būtiski nepieaug”. Kopš 2009. gada ikgadējā kailciršu platība (ieskaitot sanitārās kailcirtes un kailcirtes ar sēklu koku atstāšanu) valsts mežos ir palielinājusies gandrīz divkārt, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu periodu. 2009. un 2010. gadā katru gadu kailcirtēs izcirta 1,5 % no valsts mežu kopējās platības, kas ir divas reizes vairāk, nekā iepriekšējos gados. Šādus tempus sabiedrība nevar nepamanīt un saprot, ka mežu izciršana notiek ar saukli “gāzi grīdā”. Ja šādi ciršanas apjomi saglabāsies, pēc 8 gadiem 15% valsts mežu platības nepārsniegs 10 gadu vecumu, savukārt pēc 30 gadiem gandrīz puse no valsts mežiem būs jaunāki par 30 gadiem.

Šeit jāmin arī cirsmu koncentrācija – pirms pāris gadiem uzsāktais AS Latvijas Valsts meži saimniekošanas modelis, kas tika ieviests bez jebkāda ekoloģiskā, sociālā un ainaviskā izvērtējuma. Atbilstoši šim modelim relatīvi nelielā teritorijā tiek izcirsta lielākā daļa mežu, kas sasnieguši ciršanas vecumu, plānojot atgriezties tajā jau pēc 7 gadiem, faktiski - lai nocirstu atlikušās audzes (izcirstajās vietās lietkoksne būs iegūstama vidēji pēc 70 gadiem, iznīcinātās dabas vērtības varētu atgriezties vēl vēlāk vai arī nekad).

Ievērojama daļa no kailcirtēm ir sanitārās kailcirtes, kas netiek pieskaitītas galvenajā cirtē izcirstajam apjomam, ko valsts mežos ierobežo Ministru kabineta rīkojums. Tādējādi nepilnības normatīvajos aktos būtībā ļauj nocirst vairāk, nekā pieļauj tāme. Sagaidāms, ka globālo klimata pārmaiņu rezultātā vēja un kaitēkļu izraisītie bojājumi nesamazināsies. Cirsmu koncentrācija īpaši palielina vēja, uguns un tiem sekojošu t.s. „kaitēkļu” postījumu risku.

Bažas par mežsaimniecības kā tautsaimniecības nozares nākotni pastiprina augsta līmeņa meža nozares amatpersonu izteikumi pēdējā laikā (piemēram, virsmežzinis J. Iesalnieks, Nozare.lv, 18.07.11.: “Pēc 40–50 gadiem samazināsies cērtamo priežu, bet pieaugs bērzu un egļu īpatsvars. Apsaimniekojot mežus, mainās valdošo sugu savstarpējās attiecības. Vai tas labi vai slikti?”). Priežu meži valsts mežos aizņem 47% meža teritorijas, kurā pēc 40 gadiem nebūs cērtamu priežu, ja turpināsies ciršana pēc pašreizējiem apjomiem. Vai tad zāģbaļķus gatavos no bērziem?

Mežzinātnieku grupas vēstulē minēts, ka “profesionāli audzētie, kvalitatīvie un strauji augošie meži ir un būs galvenie skābekļa ražotāji un ogļskābās gāzes patērētāji”. Tomēr cenšanās iegūt maksimālo krāju var novest pie pretēja rezultāta, vismaz ilgākā laika posmā. Proti, īsā laika periodā egļu plantācijas meliorētās kūdras augsnēs bija ļoti augstražīgas. Taču pašreiz tās masveidā nokalst, jo augsne ir noplicināta un ekosistēma pārsniegusi ekoloģisko ietilpību. Turpmāk šajās meliorētajās platībās tiešām vajadzēs audzēt kokus kā burkānus, ik pēc dažiem gadiem mēslojot augsni. Šajā sakarā zinātniekiem būtu jāspēj mācīties no kļūdām.

Nereti meža nozares zinātnieki un ierēdņi izplata informāciju, ka Latvijā ir ļoti daudz aizsargājamo teritoriju. Piemēram, apgalvojums minētajā paziņojumā, ka „Latvijas mežos ir un būs liels - viens no lielākajiem Eiropā, rēķinot uz saimnieciski izmantojamo mežu platību - aizsargājamo meža teritoriju tīkls, kas nodrošina tajā ietilpstošo mežu mūžīgu saglabāšanos bez cilvēka darbības ietekmes, dodot netraucētu mājvietu dzīvajai dabai” ir nekorekts, jo tādas aizsargājamas meža platības, kurās nav atļauta nekāda mežsaimnieciskā darbība, ir tikai 3,1% meža platības (VMD dati par 2010.g.). Lielākajā daļā aizsargājamo teritoriju platības (13% no visas Latvijas mežu platības; VMD dati par 2010.g.) ierobežojumi ir vieglāki, visvairāk (6,3% meža platības) piemērots režīms, kas paredz tikai kailcirtes aizliegumu, tai pašā laikā pieļaujot izlases cirtes. Savukārt ar aizsargājamo teritoriju platību Latvija nebūt neizceļas uz citu Eiropas valstu fona, piemēram, Natura 2000 teritoriju platības īpatsvara ziņā mūsu valsts ieņem 25. vietu no 27 Eiropas Savienības valstīm (Eiropas Komisijas 2010. g. dati).

Lai uzsāktu argumentētu diskusiju par meža apsaimniekošanas problēmām, aicinām vēstuli parakstījušos LVMI Silava zinātniekus paraudzīties uz notiekošo Latvijas mežos objektīvi un neatkarīgi, nostāties pret Latvijas meža kā ekosistēmas un meža nozares kā nozīmīga tautsaimniecības sektora apdraudējumu no īslaicīgu un, iespējams, savtīgu interešu vadītiem spēkiem un demagoģiskiem lēmumu pieņēmējiem, kas aicina „nocirst uzkrājumu”, „saimniekot kā burkānu laukā”, kā arī „samazināt administratīvo slogu meža nozarē”, kas faktiski nozīmē būtiski samazināt vienīgās profesionālās meža resursu izmantošanu kontrolējošās institūcijas – Valsts meža dienesta – kapacitāti.

* Ainārs Auniņš, Elmīra Boikova, Guntis Brūmelis, Viesturs Ķerus, Jānis Ķuze, Jānis Priednieks, Aivars Petriņš, Māra Janaus, Uģis Kagainis, Juris Kazubiernis, Rolands Lebuss, Mirdza Leinerte, Edgars Lediņš, Aivars Mednis, Gunārs Pētersons, Edmunds Račinskis, Daina Roze, Zinta Seisuma, Rūta Sniedze-Kretalova, Māris Strazds, Vita Šalavejus, Ilze Vilka, Viesturs Vintulis.

Novērtē šo rakstu:

24
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pietiek ar „Pietiek”! Ir jārīkojas

FotoLatvijas tautas izveidotās valsts svētki ir pagājuši ,un varas uzurpatori valsts pārvaldē var netraucēti turpināt sūkt Latvijas iedzīvotāju asinis. Viņu panākumu šedevrus (Latvijas prihvatizācija, banku krahi, Dombrovska “veiksmes stāsts” (faktiski ekonomiskais genocīds pret Latvijas tautu), Dombrovska kredīta 3a portfelis, neaizvietojamo Brežņeva laikā izauklēto “savējo” (bezzobaino tiesnešu un prokuroru, dažāda ranga amatpersonu) nemitīga rotācija augšējos valsts ešelonos, utt.) vajadzētu par biedējumu citām tautām ierakstīt Ginesa rekordu sarakstā. Bet vai tas dos kādu labumu Latvijas iedzīvotājiem? Nedos.
Lasīt visu...

6

"Expo 2015" pārstāvis: tā ir agresīva apmelošanas kampaņa

FotoKomandītsabiedrība Expo 2015 nevienu brīdī neesot jutusies, ka piedāvātu neadekvātus pakalpojumus vai rīkojusies pretvalstiski, - tā ilgi gatavotās atbildēs uz Pietiek jautājumiem uzsver komandītsabiedrības pārstāvis Ģirts Majors, kurš pirms atbilžu sniegšanas pieprasīja, lai atbildes tiktu publicētas pilnībā, ko arī ievērojam, publicējot tās nesaīsināti un nekoriģējot arī pareizrakstību.
Lasīt visu...

6

Ir nekaunība. Ir liela nekaunība. Un ir Belēvičs

FotoMan reizēm pārmet, ka manos viedokļrakstos citādi jau viss būtu kārtībā, bet ir par daudz sakāpinātu, saasinātu emociju. Nu, tad šoreiz iztiksim tikai ar plikiem faktiem - un nav mana vaina, ja pēc iepazīšanās ar tiem kaut kas atgadīsies ar jūsu pašu emocionālo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Okupanti un viņu fekālijas

FotoTimro ir pilsēta Zviedrijas austrumos, 340 kilometrus no Stokholmas, kur mājo 10 000 iedzīvotāju. Te atrodas arī viens no Zviedrijas neskaitāmi daudzajiem imigrantu izmitināšanas centriem.
Lasīt visu...

12

Artus, vai Jūs iestāsieties pret suņēdājiem un suņšāvējiem: atklātā vēstule Saeimas deputātam Kaimiņam

FotoMēs, kustība „Nost ar suņu bendēm”, sirsnīgi sveicam raidījumu „Suņu būda” ar divu gadu pastāvēšanas jubileju! Mēs ļoti ceram, ka arī turpmāk Jūs raidījumā cīnīsieties par taisnību, godīgumu, ētiskumu un nesavtību mūsu valstī. Tāds ir arī mūsu galvenais mērķis un uzdevums.
Lasīt visu...

18

Kaķēns, kas atteicās no… dzimtenes

FotoPaņemot Riebiņu novada karti un savienojot uz tās trīs punktus - Pastaru vējdzirnavas, Vydsmuižas Romas katoļu baznīcu un Ceperu ezeru, izveidojas trjstūris, uz kura malas, Ceperu ezera stūrī ierāvusies, artodas Kaupēru sādža. Te atrodas Kaupēru Ontuona dzimtās mājas, Ontuonam ir brālis Izidors Jelgavā, Izidoram ir dēls - Renārs, arī Kaupērs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ģenerālprokurors Kalnmeiers piesedz noziegumus: šorīt uzdotie jautājumi prokuratūras pārstāvei

Vakar, 17. maijā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers TV3 pauda ziņas, ka KNAB darbinieki esot izmantojuši darbības metodes,...

Foto

Kapitālisma ābece pārcilvēkiem

Lai gan kapitālistiskās pārvērtības 25 gadus notiek mūsu acu priekšā un uz mūsu rēķina, reti kurš Latvijas iedzīvotājs aizdomājies par kapitālisma būtību....

Foto

Resentimentālistu pagātne, tagadne un nākotne

Vārdu „resentimentālisti” atvasinu no vārda „resentiments”. Latviešu publikācijās šos vārdus var ļoti reti sastapt. Vēl jo mazāk ir ticams, ka mūsu...

Foto

Digitālā Temīda

Rīgas apgabaltiesa ir pasludinājusi savu spriedumu vienā ilgstošā tiesvedības procesā, t.s. digitālās televīzijas lietā. Par vainīgām ir atzītas divpadsmit apsūdzētās personas, pieci apsūdzētie ir...

Foto

Daži jautājumi sakarā ar 9. maiju

Jau kuro gadu vērojot ņemšanos ap 9. maija pasākumiem Rīgā un cilvēkiem, kas tos apmeklē, man ir sakrājušies daži jautājumi...

Foto

Par informāciju saistībā ar advokāta Vonsoviča vēršanos tiesā par "noplūdināto" vēstuli

Informācijas aģentūra LETA šodien, 14. maijā informē, ka zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs vērsies tiesā pret...

Foto

Iesniegums Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim

Šā gada 12. maijā ap pulksten 15 atrados Rīgā, Ērgļu ielā, blakus sporta namam Daugava, iepretim Drošības policijas ēkai. Man...

Foto

Pērkoņkrustieša salauztā rakstāmmašīna, jeb Drošības policijas cūcīgās metodes

Esmu cītīgs Pietiek lasītājs un aizrautīgi sekoju līdzi žurnālista Lato Lapsas drosmīgajai un reizēm pat principiālajai cīņai ar Drošības policiju....

Foto

Cik tālu ir Grieķija? Un Latvija? 3. turpinājums

Ak, cik notikumiem bagāts laiks. Valdības babuška atbrauca no Briseles un sāka sprediķot, ka jābūt ir cilvēcīgiem, jāuzņem...

Foto

Apgrieztā patiesība

Cilvēki mēdz melot, mēdz noklusēt, mēdz neskaidri izteikties. Vai tas ir labi? Ja esat šis cilvēks un vēlaties, lai citi cilvēki kļūdaini uztvertu faktiskos...

Foto

Vēstule veselības ministram, labklājības ministram un visai Latvijas valdībai

Tiesības uz veselību ir viena no cilvēka pamattiesībām. Arī Latvijas Republikas Satversmes 111.pantā ir noteikts, ka „valsts...

Foto

ES deputātu sašutums par Orbana "briesmīgo" migrācijas aptauju

Jebkura sevi cienoša valsts, uz kuras robežām pulcējas svešinieku ordas, lai tur ielauztos un iemājotu, var prasīt saviem...

Foto

Aktuāla informācija jautājumā par cienīga prezidenta iecelšanu (un cūkām)

1949.gadā Rundāles pagastā dzīvoja lasīt un rakstīt pratēji. Starp tiem bija viens vienīgs rakstīt nepratējs, kas parakstījās,...

Foto

Kāpēc es to visu daru

Domāju, ka viena daļa cilvēku tāpat to saprot, savukārt otrai daļai kaut ko mēģināt paskaidrot ir tukša laika tērēšana. Bet nu,...

Foto

Blondīnes nedarbi

Skaistā dzimuma iedalījums divās šķirnēs nevienam nav noslēpums. Katrs zina, ka mēdz būt sievietes un mēdz būt blondīnes. Katrs zina arī to, kas ir...

Foto

Kā es kļuvu par liberāli

Piedodiet, kas mani lasa, šoreiz būs garāk. Un personiskāk. Mans maizes darbs jau gadus 14 ir politika. Piekto gadu vēlētā amatā....

Foto

18. novembra fetišs un rūgtā īstenība

1. maijā Lielajā Ģildē notika LR Pilsoņu kongresa 25. gadadienai veltīta svinīgā sanāksme. Es tajā nepiedalījos, taču katrs norisi var...

Foto

Daudz laimes ceturtdaļgadsimta jubilejā, Latvija

Mūsu valstij pienākuši lieli svētki – divdesmit piecu gadu neatkarības un suverenitātes jubileja, kas atnesa mums visiem gan labklājību, gan daudz...

Foto

"Reportieru bez Robežām" paziņojums saistībā ar Lapsas un Margēvičas pratināšanām Drošības policijā

Drošības policijai nopratinot divus žurnālistus no Rīgā bāzētās ziņu vietnes Pietiek.com par it kā notikušu klasificētas...

Foto

Mēs spējām pieprasīt un atgūt brīvību – šis ir neatkarības nostiprināšanas laiks

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas pagājuši 25 gadi. Tieši pirms gadsimta ceturkšņa šajā dienā...

Foto

Juristu bērni un Likums

Plašu sabiedrisku rezonansi ir ieguvusi Elīnas Pupiņas slepkavības lieta. Šai procesā kā zem palielināmā stikla parādījās Latvijas tiesu sistēmas kroplums. Visās tiesvedības...

Foto

Drošības policijas informācija plašsaziņas līdzekļu ievērībai

Saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par plāniem rīkot preses konferenci pie Drošības policijas ēkas, Drošības policija aicina plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus...

Foto

Kā Maizītis ar saviem kvaukšķiem Latviju pārtaisa par Krieviju

Diezgan paskarbs apgalvojums, vai ne? Mēģināšu iespējami īsi paskaidrot - kāpēc šāda ir mana pārliecība un kāpēc...

Foto

Atvērtās sabiedrības odiozā karikatūra

Ideologi ne vienmēr rīkojas saprātīgi. Viņi grauj ideoloģijas reputāciju un autoritāti. Sabiedrība sāk apšaubīt ideoloģijas vērtību. Sabiedrībā atskan spiedzieni par ideoloģijas nevajadzību....

Foto

Nacionālās apvienības "uzvaras dienas" maršs

Dīvainību un, šķiet, jau arī nelikumību, kas saistās ar Nacionālās apvienības (NA) darbību Latgalē, kļūst arvien vairāk. 12. aprīļa vakarā vairākas...

Foto

Virtuālā būvuzraudzība

Kopš „Maximas traģēdijas” īpaši aktuāls kļuvis jautājums par būvniecības kvalitāti un uzraudzību. Diemžēl gandrīz visa uzmanība tiek koncentrēta tieši uz ēku būvniecību, teju aizmirstot, ka...

Foto

Par kādu nozīmīgu gadskārtu: atklāta vēstule meteoroloģijas centra vadītājai

Cien. Alda Ozola, šā gada 30.aprīlī aprit gads kopš kāda interesanta notikuma. 2014.g.30. aprīlī Jūs personīgi parakstījāt...

Foto

Deputātu jautājumi Matīsam par “Rail Baltica” projekta ekonomisko pamatojumu un tā patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību

2015.gada 5.marta vēstulē (Deputātu jautājums Nr.34) uzdevām Jums vairākus...

Foto

Lato Lapsas paziņojums par šodienas preses konferenci pie Drošības policijas ēkas

Savus komentārus par vakardienas notikumiem Drošības policijā, to patiesajiem iemesliem, procesiem valstī un arī par...

Foto

Kas no acīm prom, tas no sirds laukā

Es pats diemžēl esmu bijis - un šādās tādās kategorijās esmu vēl joprojām - no visādiem kaitīgiem draņķiem...

Foto

Ģeopolitiskā realitāte un ģeopolitiskā idiotija

Mūsu valstī valdošo dāmu aboltiņu, straujumu, mūrnieču trafaretā sisināšana par „ģeopolitiskajiem riskiem” un „ģeopolitisko apdraudētību” nevar liecināt par neaizēnotu prātu. Pie...

Foto

Pērļu un ordeņu kaisīšana priekšā...

Kā mēs nonācām tik tālu, ka pērles tiek kaisītas priekšā cūkām, bet Latvijas valsts augstāko apbalvojumu izsniedz cilvēkam, kurš, laimīgi aizkūlies...

Foto

Mārcis Auziņš laikam nav piemērots prezidenta amatam

Mediķu lokā jau ilgāku laiku tiek pārrunātas ziņas par Latvijas Universitātē (LU) notikušām darbībām, kas saistītas ar LU vēlmi...

Foto

Nila republika, jeb Rīgas domi Latvijas Republikas likumi neinteresē

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šā gada 27. martā ievietoja sludinājumu Rīgas dome mājas lapā (https://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_Municipality/auc/izsole-Gulbju-mājina.htm)...

Foto

Iespējamā un neiespējamā misija izglītības saturā Latvijā

Vēl nebijušā asumā Latvijā izvērsusies cīņa par ietekmes sfērām izglītībā. Lai aizsargātu bērnu tikumību un tiesības uz tikumisku...

Foto

Par Lato Lapsu un Drošības policiju: ķēķa tiesībsargiem "nolēkt" ir visai problemātiski

Pietiek regulārais komentētājs ar pseidonīmu "VSV" ir uzrakstījis izvērstas pārdomas par pēdējās dienās aktuālajām...

Foto

Kāpēc reforma pārvērtās katastrofā?

Visu šodienas nelaimju sākums jāmeklē deviņdesmito gadu sākumā. Tie kapitālistiskie revolucionāri, kam nav elementāras saprašanas par ekonomiku un politiku, izdarīja aplamāko reformu...

Foto

Atklāta vēstule par zinātniekiem un valsti

Pastāv liela vienprātība par Latvijas zinātnes kritisko stāvokli. Zinātnieku vidū ir populāri meklēt esošo apstākļu iemeslus ārpus pašu rindām. Nereti...

Foto

Iesniegums KNAB par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē portālu

A. god. Streļčenoka kungs! Latvijas Republika 2015. gada pirmajā pusgadā ir Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. Šajā...