Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas mežzinātnes institūta Silava darbinieku grupas vēstulē sabiedrībai par Latvijas mežu apsaimniekošanas praksi (LETA, 29.06.2011.) minēts, ka „šobrīd plašsaziņas līdzekļos vērojama aktīva un mērķtiecīga, nereti anonīma, mūsu mežsaimniecības kritizēšanas kampaņa. Dzenoties pēc sensācijām vai citu mērķu vadīti, tajā iesaistījušies vairāki Latvijas mediji, žurnālisti un publicisti, kuri, iespējams, lieliski orientējas politiskajos notikumos, bet kuriem ir visai miglains priekšstats par to, kas ir mežsaimniecība”. Uzskatām, ka sabiedrībā arvien pieaugošajām bažām par Latvijas mežu apsaimniekošanu ir pamats. Tāpat vēlamies norādīt uz virkni neprecīzu, kļūdainu un maldinošu apgalvojumu minētajā un citos publiski izskanējušos paziņojumos.

Zemkopības ministrijas un A/S Latvijas Valsts meži vadības pārstāvji ir atkārtoti pauduši, ka ar mežu resursiem un to apsaimniekošanu Latvijā nav nopietnu problēmu. Līdzīgs viedoklis lasāms arī mežzinātnieku vēstulē, kurā norādīts, ka „Latvijas mežsaimniecība balstās uz apjomīgiem zinātniskiem pētījumiem, kas ir veikti nu jau vairāk nekā gadsimta garumā”. Tomēr vēstulē netiek dots uz pētījumiem balstīts atspēkojums sabiedrības satraukumam. Ļoti negribētos ticēt, ka LVMI Silava zinātnieku viedoklis ir ietekmējams.

Biežāk minētie pašreizējās apsaimniekošanas prakses aizstāvju argumenti ir “mežu platības pieaug”, “izcirstais tiek atjaunots”, “ikgadējais pieaugums pārsniedz izcirsto” un tamlīdzīgi. Lai gan šie apgalvojumi nav nepatiesi, tas diemžēl neliecina, ka mežu apsaimniekošana Latvijā ir ilgtspējīga. Vislielākais ikgadējais pieaugums kokiem ir pirmajās mūža desmitgadēs, kad tie strauji aug, bet ne tuvu vēl nav cērtami. Jaunaudzes izcirstajās platībās un mežs, kas ieaudzis lauksaimniecības zemēs, vēl ļoti ilgi nav piemērots vairumam mežam raksturīgo sugu. Lepoties ar to, ka pieaugums pārsniedz izcirsto, varētu tad, ja koku kā girosa gaļas gabalus mizotu nost pamazām, nevis nocirstu visu uzreiz 

Šādi uzskati, mūsuprāt, liecina par visai lielu neizpratni meža ekoloģijas un bioloģiskās daudzveidības jautājumos saistībā ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Šķiet, ka šī viedokļa paudēji ir aizmirsuši, ka, atbilstoši Latvijas Meža politikai un starptautiskiem dokumentiem ilgtspējīga mežsaimniecība ir "mežu pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un apmērā, lai tiktu saglabāta to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, reģenerācijas spēja, dzīvotspēja un to potenciāls tagad un nākotnē veikt attiecīgās ekoloģiskās, saimnieciskās un sociālās funkcijas vietēja, valsts un globālā mērogā un netiktu nodarīts kaitējums citām ekosistēmām". Proti, jāņem vērā meža vērtība ne tikai no ekonomiskā, bet arī no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un sociālo vajadzību skatupunkta.

Turklāt arī no ekonomiskā aspekta mežs nav tikai koksne - tā sniegtās atpūtas, sēņošanas, ogošanas un medību iespējas, ietekme uz klimatu (CO2 piesaiste), loma ūdenstilpju un augsnes aizsardzībā un ainavas veidošanā arī ir naudā izsakāmas vērtības. Mūsdienās ir izstrādātas metodes, kā tās aprēķināt un salīdzināt, piemēram, ar ieguvumu no kailcirtēm - kā īstermiņā, tā ilgtermiņā. Pēc Zemkopības ministrijas datiem meža nekoksnes vērtības Latvijā atbilst 71 miljoniem latu gadā.

Mēs neapgalvojam, ka nav jācērt mežs, taču uzskatām, ka pašreizējie meža ciršanas apjomi un izpildījums apdraud Latvijas mežu nākotni. Mežzinātnieku vēstulē minēts, ka „kopējais aprēķinātais galvenās cirtes apjoms valsts mežos būtiski nepieaug”. Kopš 2009. gada ikgadējā kailciršu platība (ieskaitot sanitārās kailcirtes un kailcirtes ar sēklu koku atstāšanu) valsts mežos ir palielinājusies gandrīz divkārt, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu periodu. 2009. un 2010. gadā katru gadu kailcirtēs izcirta 1,5 % no valsts mežu kopējās platības, kas ir divas reizes vairāk, nekā iepriekšējos gados. Šādus tempus sabiedrība nevar nepamanīt un saprot, ka mežu izciršana notiek ar saukli “gāzi grīdā”. Ja šādi ciršanas apjomi saglabāsies, pēc 8 gadiem 15% valsts mežu platības nepārsniegs 10 gadu vecumu, savukārt pēc 30 gadiem gandrīz puse no valsts mežiem būs jaunāki par 30 gadiem.

Šeit jāmin arī cirsmu koncentrācija – pirms pāris gadiem uzsāktais AS Latvijas Valsts meži saimniekošanas modelis, kas tika ieviests bez jebkāda ekoloģiskā, sociālā un ainaviskā izvērtējuma. Atbilstoši šim modelim relatīvi nelielā teritorijā tiek izcirsta lielākā daļa mežu, kas sasnieguši ciršanas vecumu, plānojot atgriezties tajā jau pēc 7 gadiem, faktiski - lai nocirstu atlikušās audzes (izcirstajās vietās lietkoksne būs iegūstama vidēji pēc 70 gadiem, iznīcinātās dabas vērtības varētu atgriezties vēl vēlāk vai arī nekad).

Ievērojama daļa no kailcirtēm ir sanitārās kailcirtes, kas netiek pieskaitītas galvenajā cirtē izcirstajam apjomam, ko valsts mežos ierobežo Ministru kabineta rīkojums. Tādējādi nepilnības normatīvajos aktos būtībā ļauj nocirst vairāk, nekā pieļauj tāme. Sagaidāms, ka globālo klimata pārmaiņu rezultātā vēja un kaitēkļu izraisītie bojājumi nesamazināsies. Cirsmu koncentrācija īpaši palielina vēja, uguns un tiem sekojošu t.s. „kaitēkļu” postījumu risku.

Bažas par mežsaimniecības kā tautsaimniecības nozares nākotni pastiprina augsta līmeņa meža nozares amatpersonu izteikumi pēdējā laikā (piemēram, virsmežzinis J. Iesalnieks, Nozare.lv, 18.07.11.: “Pēc 40–50 gadiem samazināsies cērtamo priežu, bet pieaugs bērzu un egļu īpatsvars. Apsaimniekojot mežus, mainās valdošo sugu savstarpējās attiecības. Vai tas labi vai slikti?”). Priežu meži valsts mežos aizņem 47% meža teritorijas, kurā pēc 40 gadiem nebūs cērtamu priežu, ja turpināsies ciršana pēc pašreizējiem apjomiem. Vai tad zāģbaļķus gatavos no bērziem?

Mežzinātnieku grupas vēstulē minēts, ka “profesionāli audzētie, kvalitatīvie un strauji augošie meži ir un būs galvenie skābekļa ražotāji un ogļskābās gāzes patērētāji”. Tomēr cenšanās iegūt maksimālo krāju var novest pie pretēja rezultāta, vismaz ilgākā laika posmā. Proti, īsā laika periodā egļu plantācijas meliorētās kūdras augsnēs bija ļoti augstražīgas. Taču pašreiz tās masveidā nokalst, jo augsne ir noplicināta un ekosistēma pārsniegusi ekoloģisko ietilpību. Turpmāk šajās meliorētajās platībās tiešām vajadzēs audzēt kokus kā burkānus, ik pēc dažiem gadiem mēslojot augsni. Šajā sakarā zinātniekiem būtu jāspēj mācīties no kļūdām.

Nereti meža nozares zinātnieki un ierēdņi izplata informāciju, ka Latvijā ir ļoti daudz aizsargājamo teritoriju. Piemēram, apgalvojums minētajā paziņojumā, ka „Latvijas mežos ir un būs liels - viens no lielākajiem Eiropā, rēķinot uz saimnieciski izmantojamo mežu platību - aizsargājamo meža teritoriju tīkls, kas nodrošina tajā ietilpstošo mežu mūžīgu saglabāšanos bez cilvēka darbības ietekmes, dodot netraucētu mājvietu dzīvajai dabai” ir nekorekts, jo tādas aizsargājamas meža platības, kurās nav atļauta nekāda mežsaimnieciskā darbība, ir tikai 3,1% meža platības (VMD dati par 2010.g.). Lielākajā daļā aizsargājamo teritoriju platības (13% no visas Latvijas mežu platības; VMD dati par 2010.g.) ierobežojumi ir vieglāki, visvairāk (6,3% meža platības) piemērots režīms, kas paredz tikai kailcirtes aizliegumu, tai pašā laikā pieļaujot izlases cirtes. Savukārt ar aizsargājamo teritoriju platību Latvija nebūt neizceļas uz citu Eiropas valstu fona, piemēram, Natura 2000 teritoriju platības īpatsvara ziņā mūsu valsts ieņem 25. vietu no 27 Eiropas Savienības valstīm (Eiropas Komisijas 2010. g. dati).

Lai uzsāktu argumentētu diskusiju par meža apsaimniekošanas problēmām, aicinām vēstuli parakstījušos LVMI Silava zinātniekus paraudzīties uz notiekošo Latvijas mežos objektīvi un neatkarīgi, nostāties pret Latvijas meža kā ekosistēmas un meža nozares kā nozīmīga tautsaimniecības sektora apdraudējumu no īslaicīgu un, iespējams, savtīgu interešu vadītiem spēkiem un demagoģiskiem lēmumu pieņēmējiem, kas aicina „nocirst uzkrājumu”, „saimniekot kā burkānu laukā”, kā arī „samazināt administratīvo slogu meža nozarē”, kas faktiski nozīmē būtiski samazināt vienīgās profesionālās meža resursu izmantošanu kontrolējošās institūcijas – Valsts meža dienesta – kapacitāti.

* Ainārs Auniņš, Elmīra Boikova, Guntis Brūmelis, Viesturs Ķerus, Jānis Ķuze, Jānis Priednieks, Aivars Petriņš, Māra Janaus, Uģis Kagainis, Juris Kazubiernis, Rolands Lebuss, Mirdza Leinerte, Edgars Lediņš, Aivars Mednis, Gunārs Pētersons, Edmunds Račinskis, Daina Roze, Zinta Seisuma, Rūta Sniedze-Kretalova, Māris Strazds, Vita Šalavejus, Ilze Vilka, Viesturs Vintulis.

Novērtē šo rakstu:

24
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Paralēlismu noslēpumainība un Maltas samita nenoslēpumainība

FotoAcīmredzot paralēlisms starp laika apstākļiem un dzīves notikumiem pastāv ne tikai daiļliteratūrā kā viens no tropu veidiem. Paralēlisms starp laika apstākļiem un dzīves notikumiem pastāv arī reālajā dzīvē un nav vienīgi literātu izdomāta tēlojuma figūra.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi Straujumai par medicīnas darbinieku darba samaksu un medicīnas pakalpojumu sniegšanu

FotoSaeimas opozīcijas deputāti iesnieguši Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai virkni jautājumu par medicīnas darbinieku darba samaksu un medicīnas pakalpojumu sniegšanu, kuri varētu būt interesanti ne tikai šauram ierēdņu un politiķu lokam vien. Publicējam šos jautājumus.
Lasīt visu...

6

Meliem pārbagāta intervija ar Nacionālās apvienības pārstāvi Aleksandru Korņilovu

FotoVēlējos izteikt savu viedokli saistībā ar Pietiek publicēto interviju ar Aleksandru Korņilovu, kurā faktiski grūti ir atrast kaut vienu patiesu vārdu.
Lasīt visu...

6

Es viņam godīgi samaksāju piecus eiro par rakstu...

FotoPietiek ir publicējis jau divus viedokļrakstus, kuru autori pārmet Nacionālās apvienības Daugavpils nodaļas vadītājam Aleksandram Korņilovam negodīgumu, uzdodot žurnālista Andra Petrova darbus par saviem, turklāt īstajam rakstu autoram par to nesamaksājot atlīdzību. Šodien publicējam īsu interviju ar pašu Korņilovu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai Nacionālā apvienība nozog žurnālista darbu?

6. novembrī portālā Pietiek ir publicēts žurnālista Andra Petrova raksts "Varaskāre Nacionālās apvienības stilā" (skatīt šeit:http://pietiek.com/raksti/varaskare_nacionalas_apvienibas_stila), kur runa ir par Nacionālās apvienības...

Foto

Naudas izspiešanā un „reiderismā” tiek iesaistīti pat „zintnieki" un "burvji"

Otrdien, 25. novembrī, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā tiks skatīta, iespējams, viena no neparastākajām lietām Latvijas...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Likumsakarību gudrība

Likumsakarību gudrība ir ļoti sena cilvēku bagātība. Cilvēki ļoti sen aptvēra likumsakarību zināšanas vērtību. Cilvēki ļoti sen aptvēra likumsakarību zināšanas...

Foto

Par Priedīti un Mūrnieci

Skandalozā publicista Lato Lapsas, kurš līdztekus negodīgu amatpersonu atmaskotājam ir zināms arī kā zvērīgs kosmopolīts un visa nacionālpatriotiskā jebkurās tā izpausmēs nīdējs...

Foto

Arī miljonāriem vajadzētu parūpēties par gaisu glābšanas vestē

Vai jūs zināt, kā izskatās Josifs Apts? Arnis Riekstiņš? Vadims Telica? Varētu šķist dīvaini, ka nezināt, - visi...

Foto

Pārdomas par Latvijas posta iemesliem Ināras Mūrnieces zemiskās rīcības publiskošanas sakarā

Diemžēl esam nodzīvojušies tik tālu, ka rodas nepieciešamība skaidrot ābeces patiesības. 10.11.2014 internetā tika publicēts...

Foto

Varbūt mēs jau esam okupēti

Krievija patiesībā jau ir okupējusi Latviju - tikai tas noticis tik nemanāmi, ka mēs to varam konstatēt tikai pēc netiešām pazīmēm,...

Foto

Kāpēc gan pārcelt Perinatālās aprūpes centru uz bērnu slimnīcu?

Mēs, VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas" Perinatālās aprūpes centra (PAC) darbinieki lūdzam Jūs, veselības ministra kungs,...

Foto

Par "airBaltic" 14 miljonu eiro peļņu pirmajā pusgadā

AirBaltic 2014. gada pirmajā pusgadā strādājusi ar 14 miljonu eiro tīro peļņu. Lidsabiedrība arī paaugstinājusi sākotnējo tīrās peļņas prognozi...

Foto

Paši ārda, paši irst

Politiķa vājumu visuzskatāmāk apliecina uzvaras skurbulis. Demonstratīvā dižmanība, kādā jaunās valdības locekļi steidz mainīt vadību uzņēmumos ar valsts kapitālu, lielāko ļaunumu nodara...

Foto

Latvijai patiešām labi klāsies tad, ja labi klāsies visiem tās ļaudīm

Novembris ir mūsu valsts likteņmēnesis. Tajā ik gadu pieminam savus varoņus – Latvijas neatkarības izcīnītājus....

Foto

Daudz laimes Mātei Latvijai

Vēlos sveikt visus tautiešus, draugus, domu biedrus, līdzcilvēkus un tuviniekus lielākajos svētkos - mūsu mātes Latvijas dzimšanas dienā....

Foto

Klikšķis, kas Latvijai vajadzīgs

Mūsu mīļās Latvijas 96. dzimšanas diena. Laiks, kad cilvēki dalās ar citiem, par ko viņi ir lepni. Portāls Delfi piedāvā 96 iemeslus, ar ko...

Foto

Vai Krievija ir gatava konfrontācijai ar Rietumiem? Militāri politisks apskats

Ukrainas notikumu kontekstā tiek „zīmēti” dažādi apokaliptiski scenāriji, sākot no Baltijas valstu okupācijas un beidzot ar...

Foto

Vidusšķiras attīstībai – ražošanas bāzi

Jaunās valdības veidošanas procesā un arī pieņemtajā deklarācijā ir izskanējusi doma, ka tagad Latvijas attīstībā notiks izrāviens. Gribētos, lai tā arī...

Foto

Vara bungu rībināšana un sociālā ekoloģija. Pirmā eseja

Globālo sociālo problēmu analītikā šovasar uzziedēja jauna tēma – III Pasaules kara tēma. Turklāt uzziedēja momentā visā savā...

Foto

Drosme?

Tas, ka Rinkēviča kungam patīk nevis Karlīnas, bet Kārļi, bija zināms jau gadiem ilgi - un atvainojiet, visi mīļie latvju homofobi, bet, piemēram, es tur...

Foto

Ļaujiet lidostai normāli strādāt

Mēs, starptautiskās lidostas Rīga darbinieki un LR lidostu darbinieku arodbiedrības pārstāvji, lasot publiskajā telpā nomelnojošo informāciju par lidostas darbu, vēršamies pie jums,...

Foto

Cietums par vārdiem "es neesmu musulmanis"

Nē, tas nenotika kaut kur Irākā, kalifāta zonā. Tas atgadījās tepat Eiropā, mums daudziem pazīstamajā Stanstedas lidostā Londonā. 75 gadus...

Foto

Ko Āboltiņa darīja Itālijā savā pēdējā komandējumā Saeimas priekšsēdētājas postenī

Kad Solvita Āboltiņa pēc izsvītrošanas 12. Saeimas vēlēšanās uz dažām dienām pazuda, viņas partijas biedri paklusām...

Foto

Cilvēka saskaldīšana

Kaut kur no Austrumiem ir atnākusi atziņa, ka Viss ir Viens - viss atrodas vienotā mijiedarbībā un veido Vienotu Veselumu. Vienotais Veselums atrodas līdzsvarā...

Foto

Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?

Esmu pārliecināts, ka Latvijā tas ir retorisks jautājums. Latvijā atbilde ir apstiprinoša: jā, nelietis Latvijā var būt parlamenta priekšsēdētājs. Latvijā...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Ministrijas anahronisms

Ņemot vērā kultūras vismodernāko definīciju, Kultūras ministrija ar pašreizējo nosaukumu pārvēršas anahronismā – pagātnes paliekā un novecojušā valstiskā struktūrā. Atceramies,...

Foto

Atgadījums ar vārda brīvību pie zilās Donavas

Oktobrī Budapeštā noticis nacionālistu un tradicionālistu kongress "Eiropas nākotne". Iniciators - The National Policy Institute (ASV) vadītājs Ričards Spensers (Richard Spencer),...

Foto

Sociālā atbildība dibeneiropas stilā

Pirmdien Latvijas valstij piederošā SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca izdarīja kaut ko tādu, kas kārtējo reizi apliecināja, kādā dibeneiropas valstī mēs...

Foto

Varaskāre Nacionālās apvienības stilā

Pagājis mēnesis, kopš esam ievēlējuši jauno Saeimu, taču joprojām atrodamies krustugunīs, kas tiek izšautas no Latvijas sadalītās sabiedrības dažādām frontes pusēm. Nu...

Foto

Artusa (Artura) Kaimiņa pirmā runa Saeimā

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, cienījamie Saeimas deputāti! Labdien....

Foto

Būt vai nebūt reformām veselības aprūpē?

Apstiprināta Laimdotas Straujumas jaunā valdība. Veselības ministrs - ārsts un farmaceits, bioloģijas zinātņu doktors, uzņēmējs, kolekcionārs, mecenāts Guntis Belēvičs. Kad...

Foto

Deklarācija par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību

Partija "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ir vienojušās...

Foto

Par sociālo atbildību

Pirmkārt,  mūsu mērķis, publicējot šo konkrēto informāciju, bija nevis kādu nosodīt un tiesāt, bet informēt sabiedrību, ļaujot katram pašam pārdomāt, kas ir kas,...

Foto

Par vienlīdzīgu attieksmi pret Otrā Pasaules kara karavīriem

Mēs esam uzaicināti izteikt savu attieksmi pret iesniegto likumprojektu „Par Otrajā Pasaules karā mobilizēto personu statusu", kas būtiski...

Foto

Kā interesēs strādāja 11.Saeima?

Kā interesēs tad 11.Saeimā ievēlētie deputāti ir strādājuši kopš sanākšanas 2011.gada 17.oktobrī, ja 11.Saeima kopumā pieņēmusi 910 likumus, no tiem 129 jaunus...

Foto

Jaunā sociālā sintēze jeb morālā idiotisma fanfaras

Valsts un tās nācijas autoritāti nosaka ne tikai racionālā un radošā prāta dažāda veida progresīvi sasniegumi, bet arī spēja...

Foto

Saprotiet taču izmisušu sievieti labākajos gados

Es domāju - beidzot ir jāteic kāds vārds, aizstāvot Saeimā svaigi iespraukušos deputāti, kurai pašlaik jāizcieš vēl nebijusi nomelnojumu, apvainojumu...

Foto

Paldies 11. Saeimai par izmaiņām tabakas likumā

Latvijas likumdevēji 3. lasījumā nobalsojuši par būtiskāko normu– jebkura cilvēka tiesības uz veselību un tīru gaisu ir prioritāras pār...

Foto

Par Valsts policijas amatpersonu rīcību

Iekšlietu ministrijā šā gada 16.septembrī tika saņemts Jūsu iesniegums ar lūgumu sniegt skaidrojumu par Valsts policijas amatpersonu rīcību gadījumos, kad operatīvais...

Foto

Vidusšķiras attīstībai – labu izglītību

Kaut gan Latvija gandrīz gadsimta ceturksni ir neatkarīga valsts, ekonomiskā pacēluma vietā joprojām mīņājamies uz vietas. Nav gaidītās spozmes arī izglītībā....

Foto

"Sadales tīkls" nav nekāds "Latvenergo"

Vēlamies precizēt, ka 2014. gada 23. oktobra LNT raidījumā 900 sekundes piedalījās AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons, kas Latvijas Atjaunojamās enerģijas...

Foto

Kādas grāmatas bēdīgais gals, jeb kā, veidojot valdību, latviešiem tikt pie lauku olām

Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir lielisks instruments, bet Latvijā to izmanto...