Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas mežzinātnes institūta Silava darbinieku grupas vēstulē sabiedrībai par Latvijas mežu apsaimniekošanas praksi (LETA, 29.06.2011.) minēts, ka „šobrīd plašsaziņas līdzekļos vērojama aktīva un mērķtiecīga, nereti anonīma, mūsu mežsaimniecības kritizēšanas kampaņa. Dzenoties pēc sensācijām vai citu mērķu vadīti, tajā iesaistījušies vairāki Latvijas mediji, žurnālisti un publicisti, kuri, iespējams, lieliski orientējas politiskajos notikumos, bet kuriem ir visai miglains priekšstats par to, kas ir mežsaimniecība”. Uzskatām, ka sabiedrībā arvien pieaugošajām bažām par Latvijas mežu apsaimniekošanu ir pamats. Tāpat vēlamies norādīt uz virkni neprecīzu, kļūdainu un maldinošu apgalvojumu minētajā un citos publiski izskanējušos paziņojumos.

Zemkopības ministrijas un A/S Latvijas Valsts meži vadības pārstāvji ir atkārtoti pauduši, ka ar mežu resursiem un to apsaimniekošanu Latvijā nav nopietnu problēmu. Līdzīgs viedoklis lasāms arī mežzinātnieku vēstulē, kurā norādīts, ka „Latvijas mežsaimniecība balstās uz apjomīgiem zinātniskiem pētījumiem, kas ir veikti nu jau vairāk nekā gadsimta garumā”. Tomēr vēstulē netiek dots uz pētījumiem balstīts atspēkojums sabiedrības satraukumam. Ļoti negribētos ticēt, ka LVMI Silava zinātnieku viedoklis ir ietekmējams.

Biežāk minētie pašreizējās apsaimniekošanas prakses aizstāvju argumenti ir “mežu platības pieaug”, “izcirstais tiek atjaunots”, “ikgadējais pieaugums pārsniedz izcirsto” un tamlīdzīgi. Lai gan šie apgalvojumi nav nepatiesi, tas diemžēl neliecina, ka mežu apsaimniekošana Latvijā ir ilgtspējīga. Vislielākais ikgadējais pieaugums kokiem ir pirmajās mūža desmitgadēs, kad tie strauji aug, bet ne tuvu vēl nav cērtami. Jaunaudzes izcirstajās platībās un mežs, kas ieaudzis lauksaimniecības zemēs, vēl ļoti ilgi nav piemērots vairumam mežam raksturīgo sugu. Lepoties ar to, ka pieaugums pārsniedz izcirsto, varētu tad, ja koku kā girosa gaļas gabalus mizotu nost pamazām, nevis nocirstu visu uzreiz 

Šādi uzskati, mūsuprāt, liecina par visai lielu neizpratni meža ekoloģijas un bioloģiskās daudzveidības jautājumos saistībā ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Šķiet, ka šī viedokļa paudēji ir aizmirsuši, ka, atbilstoši Latvijas Meža politikai un starptautiskiem dokumentiem ilgtspējīga mežsaimniecība ir "mežu pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un apmērā, lai tiktu saglabāta to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, reģenerācijas spēja, dzīvotspēja un to potenciāls tagad un nākotnē veikt attiecīgās ekoloģiskās, saimnieciskās un sociālās funkcijas vietēja, valsts un globālā mērogā un netiktu nodarīts kaitējums citām ekosistēmām". Proti, jāņem vērā meža vērtība ne tikai no ekonomiskā, bet arī no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un sociālo vajadzību skatupunkta.

Turklāt arī no ekonomiskā aspekta mežs nav tikai koksne - tā sniegtās atpūtas, sēņošanas, ogošanas un medību iespējas, ietekme uz klimatu (CO2 piesaiste), loma ūdenstilpju un augsnes aizsardzībā un ainavas veidošanā arī ir naudā izsakāmas vērtības. Mūsdienās ir izstrādātas metodes, kā tās aprēķināt un salīdzināt, piemēram, ar ieguvumu no kailcirtēm - kā īstermiņā, tā ilgtermiņā. Pēc Zemkopības ministrijas datiem meža nekoksnes vērtības Latvijā atbilst 71 miljoniem latu gadā.

Mēs neapgalvojam, ka nav jācērt mežs, taču uzskatām, ka pašreizējie meža ciršanas apjomi un izpildījums apdraud Latvijas mežu nākotni. Mežzinātnieku vēstulē minēts, ka „kopējais aprēķinātais galvenās cirtes apjoms valsts mežos būtiski nepieaug”. Kopš 2009. gada ikgadējā kailciršu platība (ieskaitot sanitārās kailcirtes un kailcirtes ar sēklu koku atstāšanu) valsts mežos ir palielinājusies gandrīz divkārt, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu periodu. 2009. un 2010. gadā katru gadu kailcirtēs izcirta 1,5 % no valsts mežu kopējās platības, kas ir divas reizes vairāk, nekā iepriekšējos gados. Šādus tempus sabiedrība nevar nepamanīt un saprot, ka mežu izciršana notiek ar saukli “gāzi grīdā”. Ja šādi ciršanas apjomi saglabāsies, pēc 8 gadiem 15% valsts mežu platības nepārsniegs 10 gadu vecumu, savukārt pēc 30 gadiem gandrīz puse no valsts mežiem būs jaunāki par 30 gadiem.

Šeit jāmin arī cirsmu koncentrācija – pirms pāris gadiem uzsāktais AS Latvijas Valsts meži saimniekošanas modelis, kas tika ieviests bez jebkāda ekoloģiskā, sociālā un ainaviskā izvērtējuma. Atbilstoši šim modelim relatīvi nelielā teritorijā tiek izcirsta lielākā daļa mežu, kas sasnieguši ciršanas vecumu, plānojot atgriezties tajā jau pēc 7 gadiem, faktiski - lai nocirstu atlikušās audzes (izcirstajās vietās lietkoksne būs iegūstama vidēji pēc 70 gadiem, iznīcinātās dabas vērtības varētu atgriezties vēl vēlāk vai arī nekad).

Ievērojama daļa no kailcirtēm ir sanitārās kailcirtes, kas netiek pieskaitītas galvenajā cirtē izcirstajam apjomam, ko valsts mežos ierobežo Ministru kabineta rīkojums. Tādējādi nepilnības normatīvajos aktos būtībā ļauj nocirst vairāk, nekā pieļauj tāme. Sagaidāms, ka globālo klimata pārmaiņu rezultātā vēja un kaitēkļu izraisītie bojājumi nesamazināsies. Cirsmu koncentrācija īpaši palielina vēja, uguns un tiem sekojošu t.s. „kaitēkļu” postījumu risku.

Bažas par mežsaimniecības kā tautsaimniecības nozares nākotni pastiprina augsta līmeņa meža nozares amatpersonu izteikumi pēdējā laikā (piemēram, virsmežzinis J. Iesalnieks, Nozare.lv, 18.07.11.: “Pēc 40–50 gadiem samazināsies cērtamo priežu, bet pieaugs bērzu un egļu īpatsvars. Apsaimniekojot mežus, mainās valdošo sugu savstarpējās attiecības. Vai tas labi vai slikti?”). Priežu meži valsts mežos aizņem 47% meža teritorijas, kurā pēc 40 gadiem nebūs cērtamu priežu, ja turpināsies ciršana pēc pašreizējiem apjomiem. Vai tad zāģbaļķus gatavos no bērziem?

Mežzinātnieku grupas vēstulē minēts, ka “profesionāli audzētie, kvalitatīvie un strauji augošie meži ir un būs galvenie skābekļa ražotāji un ogļskābās gāzes patērētāji”. Tomēr cenšanās iegūt maksimālo krāju var novest pie pretēja rezultāta, vismaz ilgākā laika posmā. Proti, īsā laika periodā egļu plantācijas meliorētās kūdras augsnēs bija ļoti augstražīgas. Taču pašreiz tās masveidā nokalst, jo augsne ir noplicināta un ekosistēma pārsniegusi ekoloģisko ietilpību. Turpmāk šajās meliorētajās platībās tiešām vajadzēs audzēt kokus kā burkānus, ik pēc dažiem gadiem mēslojot augsni. Šajā sakarā zinātniekiem būtu jāspēj mācīties no kļūdām.

Nereti meža nozares zinātnieki un ierēdņi izplata informāciju, ka Latvijā ir ļoti daudz aizsargājamo teritoriju. Piemēram, apgalvojums minētajā paziņojumā, ka „Latvijas mežos ir un būs liels - viens no lielākajiem Eiropā, rēķinot uz saimnieciski izmantojamo mežu platību - aizsargājamo meža teritoriju tīkls, kas nodrošina tajā ietilpstošo mežu mūžīgu saglabāšanos bez cilvēka darbības ietekmes, dodot netraucētu mājvietu dzīvajai dabai” ir nekorekts, jo tādas aizsargājamas meža platības, kurās nav atļauta nekāda mežsaimnieciskā darbība, ir tikai 3,1% meža platības (VMD dati par 2010.g.). Lielākajā daļā aizsargājamo teritoriju platības (13% no visas Latvijas mežu platības; VMD dati par 2010.g.) ierobežojumi ir vieglāki, visvairāk (6,3% meža platības) piemērots režīms, kas paredz tikai kailcirtes aizliegumu, tai pašā laikā pieļaujot izlases cirtes. Savukārt ar aizsargājamo teritoriju platību Latvija nebūt neizceļas uz citu Eiropas valstu fona, piemēram, Natura 2000 teritoriju platības īpatsvara ziņā mūsu valsts ieņem 25. vietu no 27 Eiropas Savienības valstīm (Eiropas Komisijas 2010. g. dati).

Lai uzsāktu argumentētu diskusiju par meža apsaimniekošanas problēmām, aicinām vēstuli parakstījušos LVMI Silava zinātniekus paraudzīties uz notiekošo Latvijas mežos objektīvi un neatkarīgi, nostāties pret Latvijas meža kā ekosistēmas un meža nozares kā nozīmīga tautsaimniecības sektora apdraudējumu no īslaicīgu un, iespējams, savtīgu interešu vadītiem spēkiem un demagoģiskiem lēmumu pieņēmējiem, kas aicina „nocirst uzkrājumu”, „saimniekot kā burkānu laukā”, kā arī „samazināt administratīvo slogu meža nozarē”, kas faktiski nozīmē būtiski samazināt vienīgās profesionālās meža resursu izmantošanu kontrolējošās institūcijas – Valsts meža dienesta – kapacitāti.

* Ainārs Auniņš, Elmīra Boikova, Guntis Brūmelis, Viesturs Ķerus, Jānis Ķuze, Jānis Priednieks, Aivars Petriņš, Māra Janaus, Uģis Kagainis, Juris Kazubiernis, Rolands Lebuss, Mirdza Leinerte, Edgars Lediņš, Aivars Mednis, Gunārs Pētersons, Edmunds Račinskis, Daina Roze, Zinta Seisuma, Rūta Sniedze-Kretalova, Māris Strazds, Vita Šalavejus, Ilze Vilka, Viesturs Vintulis.

Novērtē šo rakstu:

24
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pirms balsojuma uzklausīt ministra amata pretendentus par nodokļu nemaksāšanas shēmu Latvijā apturēšanu

FotoStarptautiskas organizācijas ir izteikušas kritiku Latvijai par notiekošām shēmām nodokļu nemaksāšanā un noziedzīgu iegūtu līdzekļu "atmazgāšanā” Latvijā.
Lasīt visu...

21

"Separātisma rēgs" pār Latgali, jeb ko BBC neparādīja?

FotoPlašu sabiedrības rezonansi, sevišķi latgaliešu vidū ir izraisījusi ziņa, ka telekanāls BBC nācis klajā ar jaunu raidījumu World War Three: Inside The War Room, kurā "spēlējas" ar scenāriju modelēšanu Krievijas vai tai lojālo spēku iebrukuma gadījumā. Pamatā raidījumā tiek analizēta iespējamā Lielbritānijas reakcija (to pavadošās diskusijas, amatpersonu argumentācija gatavībai rīkoties atbilstoši NATO 5. pantam līdz pat atomieroču pielietošanai).
Lasīt visu...

21

Nelietība

FotoLai runātu par neliešiem un nelietību, vispirms ir jāvienojas, ka runāsim par psihiski normāliem cilvēkiem. Tātad izslēgsim no diskusijas to nelietību, ko rada dažādas cilvēku psihes patoloģijas, jo tā ir psihiatrijas kompetence.
Lasīt visu...

21

Saprātīgā tauta un nesaprātīgie valdnieki

FotoInformācija par jaunās valdības sastāvu atkal mudina atcerēties vienu drūmu jautājumu. To bieži nācās uzdot jau agrāk. Pēcpadomju Latvijā tas ir klasisks jautājums. Jautājums ir šāds: par kādiem grēkiem Dievs ir novēlējis saprātīgajai latviešu tautai tik nesaprātīgus valdniekus?
Lasīt visu...

6

Jāšaubās, vai "Liepājas Metalurga" tēraudkausēšanas kompleksu vēl varēs darbināt

FotoTurpināt diskusiju par rūpnīcas likteni mūs pamudināja vēstule, kura medijos tika publicēta 2016.gada  26.janvārī “KVV Liepājas Metalurgs” velmētavas darbinieku vārdā, kā arī turpmākie paziņojumi  par   uzņēmuma iespējamo likteni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pavirši, sekli, “uzpūšot” - kā LTV "De Facto" skaitīja un analizēja “satraucošās” VID FPP izmeklētāju deklarācijas

Raidījums De Facto apgalvoja: “33 personām jeb trešdaļai VID izmeklētāju uzrādītā informācija satur...

Foto

Mākoņstumšana jeb veselības ministra graudi un pelavas

Uzrakstīt stāstiņu par Gunti Belēviču nolēmu tikai tālab, ka viens no manas paaudzes daudzšķautņainākajiem, pretrunīgākajiem un spilgtākajiem tēliem paliktu...

Foto

Es velti lūdzu NBS ieskaitīt mani nākamajā apmācāmo grupā...

Pirms dažām dienām Pietiek saņēma šādu lasītāja vēstuli: "Labdien! Esmu viens no tiem rezerves karavīriem, kurš neieradās uz rezerves...

Foto

Konservatīvisma libertīnistiskā karikatūra

Aizvadītajos dažos gados pie mums enerģiski izplata fantastiski kroplu priekšstatu par konservatīvismu. Tā sabiedrības daļa, kura parasti nemēdz patstāvīgi iegūt informāciju zinātniskajos avotos,...

Foto

Cik ilgi turpināsies piespiedu nomas un kadastrālās vērtēšanas fikcija?

Likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās“ 12. panta 3.daļā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc...

Foto

Kā tieši jums melo un kā tieši ar jums manipulē "sabiedriskā" Latvijas televīzija

Saistībā ar pagājušās svētdienas "sabiedriskās" Latvijas televīzijas raidījuma De Facto sižetu par "satraucošo analīzi" par...

Foto

Latvijai nav jābaidās no savu pilsoņu aizstāvēšanas

2016.gada 28.janvārī Saeima pieņēma Deklarāciju par nepilngadīgo valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs.[i] Jebkurai  sevi cienošai valstij būtu jāspēj aizstāvēt  savu pilsoņu tiesības,...

Foto

Šokējoši: Ogres pašvaldībā interešu konflikti un dienesta stāvokļa izmantošana ir ikdiena

Pirms tiek izklāstīts konkrētais gadījums, kurš izgaismo Ogres pašvaldības kompleksās pārvaldes problēmas un kopš 90....

Foto

Ļauno garu makijāžas ņurdi

Latvijas „politiķu” politiskie risinājumi ir dīvaini. Pieglaimīgi izsakoties, ļoti dīvaini. Objektīvi izsakoties, ļoti ciniski. Ciniski tāpēc, ka risinājumu autoriem ir ciniķu sertifikāts...

Foto

Tiek darīts viss, lai kāds "finanšu investors" lēti iegūtu Ekonomikas ministrijas sarūpēto "Latvijas gāzes" "fileju"

“Mazā sirmā kumeliņā jāj pa ceļu pasaciņa. Jāj un jāj, un...

Foto

Latgaliešu valodai Latvijas sabiedriskā televīzija plāno atvēlēt 26 sekundes dienā

13 minūtes mēnesī. Tieši tik daudz laika saturam latgaliešu valodā paredz joprojām neapstiprinātais Latvijas Televīzijas sabiedriskā...

Foto

Armijas ūdenslīdējs „neatkarīgās” NBS medicīniskās komisijas važās

Medijos parādījusies ziņa[1], ka, vērtējot Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) ūdenslīdēja Jurija Timofejeva piedzīvoto insultu, NBS Centrālās medicīniskās...

Foto

Uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" darbinieku atklātā vēstule

AS "KVV Liepājas metalurgs” darbinieki ir nosūtījuši atklātu vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai...

Foto

Kāda cīnītāja par taisnību netīrā vēsture

Jūsu portālā esmu vairākkārt lasījis par uzņēmēju Gulamu Gulami un viņa attiecībām ar saviem darbiniekiem, biznesa partneriem un tiesībsargāšanas iestādēm....

Foto

Vai zemes baroni triumfēs?

2015. gada 20. decembrī “De Facto” sižetā “Ietekmīgākie zemes iznomātāji - maksātnespējas administratori" izskanēja apgalvojums, ka lielākie zemes īpašnieki Rīgā ir maksātnespējas administratoru pārvaldīti...

Foto

Laikmeta ainiņas II

Tas notika 1991. gada naktī no 20. uz 21. augustu. Līniju automātiskajā zālē valdīja klusums, tikai dažreiz to pārtrauca atsevišķu releju mehāniskās pārslēgšanās...

Foto

Melnbaltās refleksijas. Vēstures diktatūra

2015. gada nogalē melnbaltas refleksijas par vēsturi izsmidzināja kārtējā kņada ap „reprezentablo Latvijas vēstures speciālistu un ekspertu komisiju ar nosaukumu „VDK dokumentu...

Foto

Stambulas Konvencijas ieviešana atvērs durvis poligāmijai un diskriminēs ģimenes

Latvijā tiek virzīta ratificēšanai Stambulas Konvencija jeb “Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē...

Foto

Ja valstij ir īpašumā ceļi, tad tiem ir jābūt pienācīgā kārtībā

Esmu vērsies pie Satiksmes ministrijas valsts sekretāra ar pretenzijām par to, ka Latvijas Valsts ceļi neuztur pienācīgā...

Foto

Zemes piespiedu noma diskriminē zemes īpašniekus

Pastāvošā likumdošana nespēj nodrošināt zemes īpašnieku tiesības saņemt zemes nomas maksu no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem. Apskatīsim vienu konkrētu gadījumu...

Foto

"Delna" plāno papildināt komandu ar "Delnas" direktoru

Delnas darba apjoms ir manāmi audzis 2015.gadā. Delna paredz, ka tās izaugsme turpināsies 2016. un turpmākajos gados ar nozīmīgiem un apjomīgiem jauniem...

Foto

Maksātnespējas administratori nu ir sadalīti divās kastās

Mūsu Saeima ir radījusi absurdu situāciju, pieņemot 25.09.2014. likumu "Grozījumi Maksātnespējas likumā", ar kuru amata darbībās maksātnespējas administratori pielīdzināti...

Foto

Prasām ekonomikas ministrei skaidrot tendenciozos izteikumus par ogļūdeņražu ieguvi

Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija (BOIIA) nosūtījusi ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai atklātu vēstuli, aicinot skaidrot ministres...

Foto

Laikmeta ainiņas I

Ceturtdaļgadsimts ir pietiekami ilgs laikaposms, lai kāds no notikumiem izgaistu no atmiņas un pazustu pagātnes dzīlēs. Iespējams, ka šādi notikumi nemaz nav bijuši,...

Foto

Guntis Belēvičs sociālisma iekarojumu sardzē (raksts papildināts ar jautājumu Saeimas deputātiem)

Ministrs Guntis Belēvičs jaunradē nav apstājies. Janvāra aktualitāte veselības aprūpē ir ministra spēle – „tam...

Foto

Invalīdu lietu nacionālās padomes viedoklis par jauno norēķinu kārtību sabiedriskajā transportā

Invalīdu lietu nacionālās padomes (turpmāk – ILNP) 2015.gada 16.decembra sēdē tika izskatīts jautājums par jauno...

Foto

Deģenerācija kā regresa progresivitāte

Ne tikai progresam piemīt noteikta virzība. Proti, virzība uz pilnīgāku un augstāku stāvokli. Noteikta virzība piemīt arī regresam. Proti, virzība no augstākām...

Foto

Lai Kučinska valdība šādi mirdz pār Latviju visās varavīksnes krāsās

Valdības veidošanas procesā visi Saeimā pārstāvētie spēki publiski izvirza savas līnijas. Es domāju, ka ir pienācis...

Foto

Vai veselības aprūpe uzlabosies (pasliktināsies)?

Uz šo jautājumu atbildēt ir grūti, jo veselības aprūpe valstī ir sarežģīti, pacientiem nedraudzīgi veidota. Zināms, ka laboratorā diagnostika dod apmēram...

Foto

Ar ko Krievijas propaganda atšķiras no Rietumu propagandas?

Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" 5. janvārī tika apspriesta Krievijas propagandas ietekme uz cilvēku prātiem. Kad domubiedru sarunas vadītājs...

Foto

Latvijas neveiksmes stāsts

Kāds gudrs cilvēks sacīja, ka teikt patiesību melu okeānā jau ir revolūcija. Nezinu, kā ar revolūciju... no tās vienmēr dveš kas nelabs, bet...

Foto

Saistībā ar emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu nelietderīgu izmantošanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apstiprināšanai Ministru kabinetā virza Ministru kabineta noteikumus “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta...

Foto

Prokuratūra, pie jums tūlīt dosies tiesu izpildītājs

2015.gada 21.decembrī likumīgā spēkā stājās LR Augstākās tiesas spriedums manā prasībā pret LR Ģenerālprokuratūru par publicētu goda un cieņas...

Foto

Skaidrojums Medību likuma grozījumiem par meža cūku medībām saistībā ar ĀCM apkarošanu

Medību likuma Pārejas noteikumu 12. līdz 21.punkts ir stājies spēkā 2015. gada 2. decembrī...

Foto

Kā Latvijas valsts ierēdņi dzīvo paralēlajās pasaulēs

Ņemot vērā iesniegumu un Jūsu publicēto informāciju par 15 miljonu eiro potenciālo zaudēšanu Iekšlietu ministrijas informācijas centra ES fondu...

Foto

Par nejēdzībām

Kāpēc aug un vairojas nejēdzības? Tāpēc, ka nejēdzības tiek kultivētas. Jā, jā, katru nejēdzību var pielīdzināt savdabīgam kultūraugam, kurš ir jāsaudzē un jālolo, jo...

Foto

Nevajadzīgais ceļa rādītājs

Eiropā XVIII gadsimtā radās neparasts ieskats par mākslu. Eiropas intelektuāļi arvien dedzīgāk un dedzīgāk sāka gavilēt, ka māksla cilvēkam spēj norādīt pareizo dzīves...

Foto

Nav saprotams, kāpēc nav oficiāli izziņota ārkārtas situācija valstī?

Kad īsi pirms jaunā gada man piezvanīja mana lauku tante un apvaicājās, vai es nezinot kaut ko...

Foto

Ģenerālprokuratūra, kad atdosiet naudu?

2015.gada 21.decembrī likumīgā spēkā stājās LR Augstākās tiesas spriedums manā prasībā pret LR Ģenerālprokuratūru par publicētu goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu...