Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas mežzinātnes institūta Silava darbinieku grupas vēstulē sabiedrībai par Latvijas mežu apsaimniekošanas praksi (LETA, 29.06.2011.) minēts, ka „šobrīd plašsaziņas līdzekļos vērojama aktīva un mērķtiecīga, nereti anonīma, mūsu mežsaimniecības kritizēšanas kampaņa. Dzenoties pēc sensācijām vai citu mērķu vadīti, tajā iesaistījušies vairāki Latvijas mediji, žurnālisti un publicisti, kuri, iespējams, lieliski orientējas politiskajos notikumos, bet kuriem ir visai miglains priekšstats par to, kas ir mežsaimniecība”. Uzskatām, ka sabiedrībā arvien pieaugošajām bažām par Latvijas mežu apsaimniekošanu ir pamats. Tāpat vēlamies norādīt uz virkni neprecīzu, kļūdainu un maldinošu apgalvojumu minētajā un citos publiski izskanējušos paziņojumos.

Zemkopības ministrijas un A/S Latvijas Valsts meži vadības pārstāvji ir atkārtoti pauduši, ka ar mežu resursiem un to apsaimniekošanu Latvijā nav nopietnu problēmu. Līdzīgs viedoklis lasāms arī mežzinātnieku vēstulē, kurā norādīts, ka „Latvijas mežsaimniecība balstās uz apjomīgiem zinātniskiem pētījumiem, kas ir veikti nu jau vairāk nekā gadsimta garumā”. Tomēr vēstulē netiek dots uz pētījumiem balstīts atspēkojums sabiedrības satraukumam. Ļoti negribētos ticēt, ka LVMI Silava zinātnieku viedoklis ir ietekmējams.

Biežāk minētie pašreizējās apsaimniekošanas prakses aizstāvju argumenti ir “mežu platības pieaug”, “izcirstais tiek atjaunots”, “ikgadējais pieaugums pārsniedz izcirsto” un tamlīdzīgi. Lai gan šie apgalvojumi nav nepatiesi, tas diemžēl neliecina, ka mežu apsaimniekošana Latvijā ir ilgtspējīga. Vislielākais ikgadējais pieaugums kokiem ir pirmajās mūža desmitgadēs, kad tie strauji aug, bet ne tuvu vēl nav cērtami. Jaunaudzes izcirstajās platībās un mežs, kas ieaudzis lauksaimniecības zemēs, vēl ļoti ilgi nav piemērots vairumam mežam raksturīgo sugu. Lepoties ar to, ka pieaugums pārsniedz izcirsto, varētu tad, ja koku kā girosa gaļas gabalus mizotu nost pamazām, nevis nocirstu visu uzreiz 

Šādi uzskati, mūsuprāt, liecina par visai lielu neizpratni meža ekoloģijas un bioloģiskās daudzveidības jautājumos saistībā ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Šķiet, ka šī viedokļa paudēji ir aizmirsuši, ka, atbilstoši Latvijas Meža politikai un starptautiskiem dokumentiem ilgtspējīga mežsaimniecība ir "mežu pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un apmērā, lai tiktu saglabāta to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, reģenerācijas spēja, dzīvotspēja un to potenciāls tagad un nākotnē veikt attiecīgās ekoloģiskās, saimnieciskās un sociālās funkcijas vietēja, valsts un globālā mērogā un netiktu nodarīts kaitējums citām ekosistēmām". Proti, jāņem vērā meža vērtība ne tikai no ekonomiskā, bet arī no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un sociālo vajadzību skatupunkta.

Turklāt arī no ekonomiskā aspekta mežs nav tikai koksne - tā sniegtās atpūtas, sēņošanas, ogošanas un medību iespējas, ietekme uz klimatu (CO2 piesaiste), loma ūdenstilpju un augsnes aizsardzībā un ainavas veidošanā arī ir naudā izsakāmas vērtības. Mūsdienās ir izstrādātas metodes, kā tās aprēķināt un salīdzināt, piemēram, ar ieguvumu no kailcirtēm - kā īstermiņā, tā ilgtermiņā. Pēc Zemkopības ministrijas datiem meža nekoksnes vērtības Latvijā atbilst 71 miljoniem latu gadā.

Mēs neapgalvojam, ka nav jācērt mežs, taču uzskatām, ka pašreizējie meža ciršanas apjomi un izpildījums apdraud Latvijas mežu nākotni. Mežzinātnieku vēstulē minēts, ka „kopējais aprēķinātais galvenās cirtes apjoms valsts mežos būtiski nepieaug”. Kopš 2009. gada ikgadējā kailciršu platība (ieskaitot sanitārās kailcirtes un kailcirtes ar sēklu koku atstāšanu) valsts mežos ir palielinājusies gandrīz divkārt, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu periodu. 2009. un 2010. gadā katru gadu kailcirtēs izcirta 1,5 % no valsts mežu kopējās platības, kas ir divas reizes vairāk, nekā iepriekšējos gados. Šādus tempus sabiedrība nevar nepamanīt un saprot, ka mežu izciršana notiek ar saukli “gāzi grīdā”. Ja šādi ciršanas apjomi saglabāsies, pēc 8 gadiem 15% valsts mežu platības nepārsniegs 10 gadu vecumu, savukārt pēc 30 gadiem gandrīz puse no valsts mežiem būs jaunāki par 30 gadiem.

Šeit jāmin arī cirsmu koncentrācija – pirms pāris gadiem uzsāktais AS Latvijas Valsts meži saimniekošanas modelis, kas tika ieviests bez jebkāda ekoloģiskā, sociālā un ainaviskā izvērtējuma. Atbilstoši šim modelim relatīvi nelielā teritorijā tiek izcirsta lielākā daļa mežu, kas sasnieguši ciršanas vecumu, plānojot atgriezties tajā jau pēc 7 gadiem, faktiski - lai nocirstu atlikušās audzes (izcirstajās vietās lietkoksne būs iegūstama vidēji pēc 70 gadiem, iznīcinātās dabas vērtības varētu atgriezties vēl vēlāk vai arī nekad).

Ievērojama daļa no kailcirtēm ir sanitārās kailcirtes, kas netiek pieskaitītas galvenajā cirtē izcirstajam apjomam, ko valsts mežos ierobežo Ministru kabineta rīkojums. Tādējādi nepilnības normatīvajos aktos būtībā ļauj nocirst vairāk, nekā pieļauj tāme. Sagaidāms, ka globālo klimata pārmaiņu rezultātā vēja un kaitēkļu izraisītie bojājumi nesamazināsies. Cirsmu koncentrācija īpaši palielina vēja, uguns un tiem sekojošu t.s. „kaitēkļu” postījumu risku.

Bažas par mežsaimniecības kā tautsaimniecības nozares nākotni pastiprina augsta līmeņa meža nozares amatpersonu izteikumi pēdējā laikā (piemēram, virsmežzinis J. Iesalnieks, Nozare.lv, 18.07.11.: “Pēc 40–50 gadiem samazināsies cērtamo priežu, bet pieaugs bērzu un egļu īpatsvars. Apsaimniekojot mežus, mainās valdošo sugu savstarpējās attiecības. Vai tas labi vai slikti?”). Priežu meži valsts mežos aizņem 47% meža teritorijas, kurā pēc 40 gadiem nebūs cērtamu priežu, ja turpināsies ciršana pēc pašreizējiem apjomiem. Vai tad zāģbaļķus gatavos no bērziem?

Mežzinātnieku grupas vēstulē minēts, ka “profesionāli audzētie, kvalitatīvie un strauji augošie meži ir un būs galvenie skābekļa ražotāji un ogļskābās gāzes patērētāji”. Tomēr cenšanās iegūt maksimālo krāju var novest pie pretēja rezultāta, vismaz ilgākā laika posmā. Proti, īsā laika periodā egļu plantācijas meliorētās kūdras augsnēs bija ļoti augstražīgas. Taču pašreiz tās masveidā nokalst, jo augsne ir noplicināta un ekosistēma pārsniegusi ekoloģisko ietilpību. Turpmāk šajās meliorētajās platībās tiešām vajadzēs audzēt kokus kā burkānus, ik pēc dažiem gadiem mēslojot augsni. Šajā sakarā zinātniekiem būtu jāspēj mācīties no kļūdām.

Nereti meža nozares zinātnieki un ierēdņi izplata informāciju, ka Latvijā ir ļoti daudz aizsargājamo teritoriju. Piemēram, apgalvojums minētajā paziņojumā, ka „Latvijas mežos ir un būs liels - viens no lielākajiem Eiropā, rēķinot uz saimnieciski izmantojamo mežu platību - aizsargājamo meža teritoriju tīkls, kas nodrošina tajā ietilpstošo mežu mūžīgu saglabāšanos bez cilvēka darbības ietekmes, dodot netraucētu mājvietu dzīvajai dabai” ir nekorekts, jo tādas aizsargājamas meža platības, kurās nav atļauta nekāda mežsaimnieciskā darbība, ir tikai 3,1% meža platības (VMD dati par 2010.g.). Lielākajā daļā aizsargājamo teritoriju platības (13% no visas Latvijas mežu platības; VMD dati par 2010.g.) ierobežojumi ir vieglāki, visvairāk (6,3% meža platības) piemērots režīms, kas paredz tikai kailcirtes aizliegumu, tai pašā laikā pieļaujot izlases cirtes. Savukārt ar aizsargājamo teritoriju platību Latvija nebūt neizceļas uz citu Eiropas valstu fona, piemēram, Natura 2000 teritoriju platības īpatsvara ziņā mūsu valsts ieņem 25. vietu no 27 Eiropas Savienības valstīm (Eiropas Komisijas 2010. g. dati).

Lai uzsāktu argumentētu diskusiju par meža apsaimniekošanas problēmām, aicinām vēstuli parakstījušos LVMI Silava zinātniekus paraudzīties uz notiekošo Latvijas mežos objektīvi un neatkarīgi, nostāties pret Latvijas meža kā ekosistēmas un meža nozares kā nozīmīga tautsaimniecības sektora apdraudējumu no īslaicīgu un, iespējams, savtīgu interešu vadītiem spēkiem un demagoģiskiem lēmumu pieņēmējiem, kas aicina „nocirst uzkrājumu”, „saimniekot kā burkānu laukā”, kā arī „samazināt administratīvo slogu meža nozarē”, kas faktiski nozīmē būtiski samazināt vienīgās profesionālās meža resursu izmantošanu kontrolējošās institūcijas – Valsts meža dienesta – kapacitāti.

* Ainārs Auniņš, Elmīra Boikova, Guntis Brūmelis, Viesturs Ķerus, Jānis Ķuze, Jānis Priednieks, Aivars Petriņš, Māra Janaus, Uģis Kagainis, Juris Kazubiernis, Rolands Lebuss, Mirdza Leinerte, Edgars Lediņš, Aivars Mednis, Gunārs Pētersons, Edmunds Račinskis, Daina Roze, Zinta Seisuma, Rūta Sniedze-Kretalova, Māris Strazds, Vita Šalavejus, Ilze Vilka, Viesturs Vintulis.

Novērtē šo rakstu:

24
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Par Lato Lapsas rakstu „Ko, sasodīts, darīt ceturtajā oktobrī” (Delfi, 01.10.2014)

FotoVirspusējs un paviršs skatījums uz lietām. No uzrakstītā izriet, ka iestāšanās par otro valsts valodu ir tas, kas neļauj raksta autoram atdot balsi par SC, savādāk būtu visnotaļ simpātiska kompānija. Tipiska vidusmēra latvieša spriešana (tas, ka Lapsa sevi iztēlojies par mesiju un pravieti, vēl nenozīmē, ka viņš tāds ir). Nepatīk atkārtoties, bet laikam nāksies.
Lasīt visu...

6

Nodokļi jāceļ, un tos cels 12. Saeimas vēlēšanu uzvarētāji

FotoGrūti klausīties politiskās reklāmas, kas nosoda taupības politiku. Pieļauju, ka Latvijā ir ļaudis, kas domā, ka naudu valdība "ņem no tumbočkas" vai "drukā", bet lāgā neticu, ka tā uzskata, piemēram, Nils Ušakovs.
Lasīt visu...

21

Lato Lapsa, karma un slimas vaboles

FotoJa nemaldos, tas bija 2010.gada septembris. Tuvojās vēlēšanas. Pats par sevi vēlēšanu tuvums nebūtu nekas sevišķs, ja vien ne jaunatklāta vēlēšanu kampaņas sagaidīšanas vieta: šķita, ka vai visu Latvija bija sev atklājusi tviteri, izbaudot iespēju patērgāt i a domubiedriem, i ar idejiskajiem pretiniekiem.
Lasīt visu...

21

Pie kremļa vārtiem stāv Kirhenšteins bāls...

FotoMotto: Pie kremļa vārtiem stāv Kirhenšteins bāls / Ar lūgumu rokā pēc maizes un sāls. / Bet Staļins tik smaida, tas vecis ir traks, / Jo visiem tak zināms, ka Krievijā bads… (Raibo četrdesmito dziesma.)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Bļodlaižu varas jaunais oligarhs

Esošā mazspējnieku vara, kura par savu politisko pamatuzstādījumu sabiedrībai bija pasludinājusi tiesiskumu un atklātību, braši uzņēmās arī „pašaizliedzīgu” cīņu ar oligarhiem, bet...

Foto

Cēloņsakarības starp bērniem un vecākiem

"Iesīkstējusi izpratne par dzimumu lomām, kas, manuprāt, sakņojas ne tikai viduslaikos, bet arī padomju laikos, kur vīrietis ir tas, kurš strādā,...

Foto

"Vienotības" politiķes priekšvēlēšanu novēlējums skribentam, kas dzīvo ar kaķiem

Kas kopīgs Lato Lapsam un Nilam Ušakovam – viņi dzīvo ar kaķiem. Šāda kopdzīves forma ir ar...

Foto

Kam kalpo Latvijas Republikas valdība?

Šāds jautājums radās pēc Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas sacītā Latvijas Televīzijas skatītājiem. Izskaidrojot valdības lēmumu par AS Citadele banka pārdošanu, viņa stāstīja, ka...

Foto

Vai vēlēšanu sistēma Latvijā ir demokrātiska?

Tuvojoties 12. Saeimas vēlēšanām, rodas pārdomas, cik demokrātiska Latvijā ir vēlēšanu sistēma un ar to saistītā politisko partiju reģistrācija....

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Metaforas piezemēšanās

Visbiežāk tiekamies ar metaforas radīšanu – vārdu lietošanu tēlaini pārnestā nozīmē. Turpretī jēdziena „kultūra” līdzšinējā vēsture (jēdziena ģenealoģija) lielā mērā...

Foto

1000 eiro par īstu, skaidru Sudrabu

Sākumā izstāstīšu jums nelielu stāstu ar potenciāli baisām beigām, kam sekos, manuprāt, vienkārši lielisks komerciāls piedāvājums. Tādi dzīvē bieži negadās....

Foto

Jaunu Saeimu gaidot

Vidējais latvietis no reālās telpas pārvācas uz virtuālo, viņš tur iepērkas, iemīlas, komunicē un nodzīvo mūžu. Līdzi viņam datorā ievācas visa viņa pasaule...

Foto

Ar "Citadeli" viss ir vislabākajā kārtībā!

Politiskā sadrumstalotība un ķīviņi, ko līdz šim esam uzlūkojuši kā neiztrūkstošu un diemžēl arī nenovēršamu Latvijas politiskās vides elementu, priekšvēlēšanu...

Foto

Solvitai Āboltiņai - par informācijas sniegšanu

2014.gada 24.septembrī VSIA Latvijas Radio masu informācijas līdzekļa raidījumāKrustpunktā uz jautājumu par Nila Ušakova aicinājumu sapulcēties Rīgas centrā, lai piketētu pret lēmumu, kas...

Foto

Kam pieder žurnālistu Spriņģes un Gestes politiskās simpātijas

Priekšvēlēšanu debates ir process, kurā skatītāji vērtē deputātu kandidātu profesionālās zināšanas, kompetenci, spēju pamatot izteiktos solījumus. Taču šajās...

Foto

Āboltiņa: būs jāīsteno sadarbība ar...

Pietiek šodien pārpublicē kāda lasītāja "ar dziļdomīgu mājienu" atsūtītu aģentūras LETA ziņu, kas portālā Apollo tikusi publicēta gandrīz pirms četriem gadiem - 2010. gada...

Foto

Deputātu jautājumi Ministru prezidentei par "Liepājas metalurga" pārdošanu

Iepazīstoties ar jūsu sniegtajām atbildēm uz deputātu jautājumiem par MASLiepājas Metalurgs  pārdošanu, lūdzam Jūs precizēt:...

Foto

Lienes Cipules jautājumi savai bijušajai partijai un tās atbildes

"Es vēlētos ar Jūsu portāla starpniecību, ja iespējams, saņemt publiskas argumentētas atbildes par minēto situāciju no...

Foto

Kas darās ar "Citadeli"?

Slepenība un steiga, deviņdesmito gadu stilā piekopts privatizācijas process, kādu valdība demonstrē, šobrīd pārdodot par neizprotami zemu cenu banku Citadele slepeni izraudzītiem un ekskluzīvi...

Foto

Par ko balsot?

Par ko balsot 4. oktobrī? Tāds atkal ir hamletiskais jautājums. Pie mums vārdi no Hamleta monologa to be or not to be, that is...

Foto

Kā Tēva dienas dalībnieki dzina prom "Vienotību" un Zaļos zemniekus

Šis ir stāsts par to, ko nozīmē Latvijā sarīkot Tēva dienu, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas....

Foto

Ukraina: vēl cits skatu punkts

Biju ļoti pārsteigts, izdzirdot šajā tālajā Eiropas nostūrī krievu valodu. Sēdēju mazmazītiņā kafejnīcā, kur dzēriens tika pasniegts gluži vai antīkās tasītēs....

Foto

Vai Ušakovam nePIETIEK, jeb kurš pirmais metīs akmeni?

Starp pēdējās dienās izsludinātajiem iepirkumiem viens no izcilākajiem ir nodibinājuma "Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs", kurš attīsta zīmolu “LiveRiga”, nevainīgais paziņojums par vēlmi...

Foto

Par Ilzes Viņķeles modeli – sociālo iemaksu novirzīšanu veselības aprūpei

Veselības ministrijas darba grupa nākusi klajā ar jaunu veselības finansēšanas modeli – papildināt veselības budžetu ar...

Foto

Par propagandu (krievu, vācu, amerikāņu)

Propaganda sākotnējā sapratnē ir savas uzskatu sistēmas izplatīšana. Pēc pasaules kariem šis propagandas redzējums mainījās un propaganda sāka asociēties ar sabiedrības...

Foto

Par reālpolitikas attīrīšanās iespējām

Demokrātija īstenojas atbilstoši pilsoņu brīvai izvēlei, valsts konstitūcijas noteiktajā kārtībā ievēlot tautas priekšstāvjus, kuri tālāk veido valsts izpildvaras aparātu, rada un pilnveido...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Karalienes prioritāte

Mūsdienās sāk piepildīties kāda slavena vīra vārdi, ka turpmākās impērijas būs apziņas impērijas. Praktiski tas var izpausties dažādi. Turklāt var...

Foto

Valsts finansējums 762,7 tūkstošu eiro apmērā - 8398 jauniešu lielai auditorijai

2013.gadā elektronisko mediju vidi pāršalca ziņa, ka Latvijas Republikas Saeima ir piešķīrusi  1 898 100...

Foto

Integrācijas auzas, caurie likumi un impēriskais gēns

Mana tēva māte bija krieviete. No Abrenes, kur viņā ieskatījās latviešu robežsargs. Tēvamāte bija cilvēks, pret kuru reizēm uzbangoja...

Foto

Valsts naudai jāpaliek Latvijā

Pēdējo gadu laikā sabiedrībā aktīvi tiek aicināts cilvēkus iegādāties Latvijā ražotus produktus, tomēr, kaut iedzīvotāji pauž viedokli, ka vēlas atbalstīt vietējos ražotājus,...

Foto

Ar seklām masu ziņām vien nepietiks, jeb ASV un Krievijas kašķi

Sabiedrība nav jāinformē, tā ir jāaudzina ar noteiktu viedokļu un uzskatu kopumu lai adaptētos izmaiņām...

Foto

Par solījumiem risināt namīpašnieku un īrnieku problēmas

Šā gada sākumā, īsu laiku pēc Rīgas namīpašnieku biedrības atklātās vēstules Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai bija vērojama...

Foto

Mana balss būs garants konservatīvo vērtību uzvarai

Teju, teju klāt jau 4.oktobris, diena, kad mums katram dota iespēja izmantot savas pilsoņa tiesības – piedalīties vēlēšanās, kas...

Foto

Ko nozīmīgu un kvalitatīvu esmu panācis Saeimā

Šīs Saeimas darbības laiks ir īsāks kā ierasts - četru gadu vietā vien trīs, jo 11.Saeima tika ievēlēta ārkārtas...

Foto

PVN pārtikai samazināšana – veids, kā glābt ražotājus un mazāk turīgos

Ir saprotama valdošo partiju nevēlēšanās būtiski mazināt pievienotās vērtības  nodokli pārtikai, jo tas var radīt...

Foto

Laika un telpas piedzīvojums subjektīvajā pieredzē

XVII gadsimtā itāļu zinātnieks G. Galilejs noskaidroja, ka priekšmeta attiecību izmaiņas pret citiem priekšmetiem nosaka paātrinājums, nevis ātrums. Tas bija...

Foto

Laimes likums

Daudziem no Jums ir labi zināmi vārdi: „Ir cilvēks, ir problēma. Nav cilvēks, nav problēmas.” („Есть человек, есть проблема. Нет человека, нет проблемы” –...

Foto

Par grābekļiem un "Grābekli"

Einars Repše ir ļoti jauks cilvēks....

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Priekšvārds

Pie mums ļoti aktuāls ir morālais lozungs „Pietiek kampt, pietiek melot, pietiek postīt, pietiek neskaidrību, pietiek noklusēt, pietiek muļķību, pietiek muldēt,...

Foto

Vai Drošības policija dara savu darbu: atklāta vēstule Valsts drošības padomei, Saeimas Nacionālās drošības komisijai

Mēs, Latvijas pilsoņi, lūdzam jūs savas kompetences ietvaros, ko nosaka mūsu...