Iesaki rakstu: 
Vai Šveices advokāts, „arestētās mantas glabātājs” Rūdolfs Meroni spēs nokārtot darbavietu Iekšlietu ministrijā bijušajam Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbiniekam Aigaram Sparānam (attēlā), kurš darbu birojā pagājušā gada beigās zaudēja tā arī neatklātu pārkāpumu dēļ, bet Meroni labvēlību izpelnījies ar dažāda veida palīdzību, jau pirms sešiem gadiem viņu pavadot uz biznesa pārrunām? Pietiek avotu informācija liecina, ka tas ir vistuvākā laika jautājums.
Šā gada janvāra vidū Pietiek pavēstīja, ka pagājušā gada beigās darbu SAB ir nācies pamest biroja visskandalozākajam darbiniekam Aigaram Sparānam: viņš 28. decembrī „brīvprātīgā piespiedu kārtā” bija devies izdienas pensijā un tagad, cik zināms, mēģināja iekārtoties jaunā darbā iekšlietu struktūrās.
Nu šie mēģinājumi, kā zināms Pietiek, ir tuvu Sparānam vēlamajam rezultātam: ja šķēršļus neliks nu jau bijusī darbavieta – SAB, viņš jau vistuvākajā laikā varētu tikt pie jaunas, ietekmes ziņā nozīmīgas darbavietas Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā.
Kā apliecina Pietiek informācijas avoti, par šo darbavietu Sparāns, visticamākais, būs pateicību parādā advokātam Meroni, kurš ilgstoši pielicis nozīmīgas pūles, lai Sparānam šādu darbavietu nodrošinātu, izmantojot savu ietekmi uz partiju KPV LV, kuras pārstāvjiem ilgstoši sniedzis materiālu atbalstu.
Meroni un Sparāna „sadarbība” ilgst jau vairākus gadus – vismaz kopš 2013. gada, kad atklājās, ka SAB darbinieks Sparāns ir pavadījis advokātu Meroni uz biznesa tikšanos ar citiem Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu akcionāriem viesnīcā Elizabete.
„Aptaujātie uzņēmēji atturējās runāt par to, kādā statusā uz šīm sarunām bija ieradies Sparāns. Vieni atbildēja, ka vispār nezina, kas tas Sparāns tāds ir; citi atzina, ka uzņēmēji un viņu pārstāvji, pirms sākt sarunas, parasti iepazīstina ar sevi un paziņo, kādus uzņēmumus un to kapitāla daļas viņi pārstāv. Tomēr Sparāns neesot nedz iepazīstināts ar pārējiem, nedz arī atklāts, kādā statusā viņš piedalās sarunās,” – tā Meroni un Sparāna „draudzību” toreiz aprakstīja Neatkarīgā Rīta Avīze.
SAB direktors Jānis Maizītis, kurš līdz pat pagājušā gada beigām bija izlicies nemanām Sparānu diskreditējošo informāciju, Neatkarīgajai toreiz uz visiem jautājumiem saistībā ar Sparāna un Meroni „draudzību” bija atbildējis īsi - Satversmes aizsardzības birojs uzdotos jautājumus nekomentēs.
Kā redzams no tagadējiem notikumiem, Meroni un Sparāna saistība ir bijusi pietiekami cieša arī nākamajos gados, kad Meroni īstenoto Ventspils naftas akciju paketes pārdošanas shēmu piesegšanai bija nepieciešami ne tikai SAB, bet arī Ģenerālprokuratūras kontakti.
Sparāns pēdējos piecpadsmit gados ir pieminēts saistībā ar veselu virkni publiski skandālu, taču visslavenākā ir viņa „nejaušā atgadīšanās” toreizējā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča spridzināšanas vietā 2007. gada 21. maijā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
