Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrībai “AUSMA” ir lielas bažas, ka šīs Saeimas Valsts un pašvaldību lietu komisijas 11.03.2019.g. organizēto konferenci komisija pasniegs kā karogu, ka speciālisti visus jautājumus kopā ar “plašas sabiedrības līdzdalību” ir izdiskutējuši un nonākuši pie secinājuma, ka likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” jāvirza uz Saeimas sesiju pieņemšanai tāds, kāds tas ir sagatavots. Kā ir izteicies zemes ģildes slavenais advokāts Normunds Šlitke – “labāk šausmīgas beigas nekā nepārtrauktas šausmas”.

Vai tiešām konference kaut ko atklāja, izdiskutēja? Biedrība “AUSMA”, zinot arī citu dzīvokļu īpašnieku tiesību biedrību aizstāvju viedokli, nonāk pie atzinuma, ka konference neko neatrisināja, neko neizlēma - ar kādu viedokli šie sarunu speciālisti atnāca uz konferenci, ar tādu aizgāja.

Tie, kuri vēroja videoierakstu http://www.saeima.lv/lv/mobile/pages/3_kanals Diskusija “Dalītā īpašuma izbeigšanas problemātika”, arī varēja vai vēl var pārliecināties, ka konferencē nekāds dokuments netika piedāvāts apspriešanai un netika izstrādāts un netika pieņemts noslēguma dokuments, neviens jautājums neiekrāsojās ar secinājumu, kā un kas jāmaina likumprojektā, vai vispār tajā kaut ko mainīs. Neskaidrību, atklāti sakot, palika vairāk, nekā bija.

Tajā skaitā jāpiezīmē, k izskatījās, ka konferences toņi noteica lielākais zemes zem mājām uzpircējs, Maksātnespējas administrācijas advokāts Normunds Šlitke. Tas pierāda, kā interešu aizstāvībai vai nodrošināšanai varētu būt organizēta šāda konference.

Kaut uz konferenci bija ieradušies (aicināti) vairāki Tieslietu ministrijas speciālisti, eksperti un, iespējams, likumprojekta autori, bet viņi bija ieradušies ar “tukšām rokām” - bez izstrādātas koncepcijas problēmas apspriešanai un risinājumam. Tas vērtējams kā bezatbildība.

Par nožēlošanu, kaut konference tika izsludināta it kā ar plašas sabiedrības iesaistīšanu, biedrības “AUSMA” un iniciatīvas grupas speciālistu izstrādātā un konferencei iesniegtā koncepcija ar konkrētiem 14 punktiem arī netika apspriesta un mūsu biedrības speciālistiem tika ierādīta vieta pasēdēt zālē uz soliņa un klausīties, tādēļ šādu konferenci ar savu dalību bijām spiesti ignorēt un konferencē nepiedalīties, bet noskatījāmies tikai videokonferenci, domājot, ka tajā tomēr tiks spriests arī kaut kas nopietns. Nekā.

 Vēl vairāk, pat dažus atsevišķa konferences dalībnieka ierosinājumus, ka nedrīkst virzīt uz pieņemšanu apšaubāmu likumprojektu, tajā skaitā, ka tajā iestrādāts absurds nosacījums pieņemt lēmumu zemi pirkt, nezinot tās cenu un lielumu – pirkt “kaķi maisā” un citus šī dalībnieka izteikumus, kas bija sakritīgi ar “Ausmas” koncepcijā izteiktiem priekšlikumiem, konferences “eksperti” nesadzirdēja un neapsprieda.

Šie „eksperti” un „speciālisti”, kuri sēdēja tribīnē kā pieaicinātie un savas runas vērsa it kā pret sabiedrību, arī ar videoierakstu, faktiski vairāk sarunājās un apmainījās savā starpā, atsevišķās reizēs īsai replikai dodot vārdu zālē sēdošiem, starp kuriem bija manāmi arī valsts iestāžu administrācijas pārstāvji. Tā ir “sabiedrības līdzdalība”?

To starp, konferencē arī nevienai citai dzīvokļu īpašnieku aizstāvības sabiedriskajai organizācijai netika dota iespēja uzstāties ar savu redzējumu un šādu redzējumu apspriest, un tos konferences speciālisti neapskatīja, kaut bija lūgts mūsu koncepciju uz četrām lapām izplatīt visiem konferences dalībniekiem. Vai tas bija izpildīts un mūsu koncepcija izsniegta vai nē, nav ziņu, bet klusums par to dod pamatu teikt, ka nebija izsniegta. Tad ko var teikt – cik plaša “sabiedrības iesaiste” bija šīs konferences darbā!

Jā, konferencē bija pārstāvēta un ierādīta vieta pie galda biedrībai “Tauta pret Šlitki …” , gan kura, mūsuprāt, veidota kā pietuvināta partijai “Saskaņa”, kura esot izstrādājusi savā sapulcē un iesniegusi šādus “labojumus”:

- „Izpirkumu par kadastrālo vērtību + 0,5 % - (atbilde - aplamība, neko šie 0.5 % nedod, jo kadastrālā vērtība ir milzīga, uzpūsta līdz ārprāta robežām);

 - „Izpērk zemi ne tikai kopīgi, bet katrs savu zemes daļu”- (atbilde – pilnīga aplamība, jo tiek pārkāpts „Dzīvokļa īpašuma likuma” 16. 17.pants un CL 1068.- 1070.p. par kopīpašumu, ieviests nelabojams haoss);

 - Izpirkt minimālo FNZG zemi”- (atbilde – aplamības, jo piesaistāmo zemi nosaka pēc „Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likuma” 28.panta, kurā pašvaldības amatpersonām ierādītas neierobežotas tiesības spriest par zemes lielumu pēc subjektīviem kritērijiem vai pat pēc kukuļa apmēriem. Kur liks starpgabalus utt.).

Raksturīgi, ka dalībai konferencē un viņu viedokļa uzklausīšanai, apspriešanai arī nevarēja manīt nevienu zemes zem mājas mantinieku vai viņu viedokļa apspriešanu, toties uz to, kā rāda programma, bija aicināti divi zemes ģildes „baroni” – zemes uzpircēji, tajā skaitā Normunds Šlitke, kura viedoklis vairākos atzinumos saskanēja ar biedrības „Tauta pret Šlitki…” pārstāvi, kuri abi blakus sēdēja tribīnē un viens otra izteikumus apstiprināja.

Konference neapskatīja vai atsevišķus jautājumus analizēja, it kā pārrunāja, bet bez to apspriešanas atstāja sarunu līmenī. Biedrības „AUSMA” konceptuālos priekšlikumus, kurus būtu bijis jāatrisina pirms likumprojekta virzīšanas pieņemšanai Saeimā, neskatīja. Lūk, zināšanai, ko pamatā piedāvā biedrība „AUSMA” dalītā īpašuma iniciatīvas grupa, tajā skaitā:

1) Funkcionāli nepieciešamās zemes gabalam (FNZG) noteikt atsevišķu kadastrālo vērtību atbilstoši 27.01.2011. lietā Nr.2010-22-01 Satversmes tiesas spriedumā noteiktajam, ka tā nav izvērtēta;

2) Izstrādāt jaunu, atsevišķu FNZG zemes robežu plānu;

3) Noteikt, pārskatīt un noteikt jaunu FNZG zemes statusu - apgrūtinātā zeme ar būvēm un komunikācijām;

4) Izskatīt jautājumu par komunikāciju zemes lietotāju iesaistīšanu zemes izpirkšanā atbilstoši likumā par zemes reformu 12. panta 2. daļā noradītajam, ka, “… ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti, kā arī valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. … “;

5) Izskatīt dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu nomnieku un/vai šādu telpu īpašnieku iesaistīšanu zemes izpirkšanai;

6) Izskatīt jautājumu, ka iesaistīt zemes izpirkumā dzīvokļus, kuri privatizēti un nav ierakstīti zemesgrāmatā, kuriem jābūt līdzvērtīgiem kā dzīvokļu īpašniekiem, par daudz runāja, bet kā problēma palika karājoties gaisā, kaut katram saprotams, ka viņi ir dzīvokļu īpašnieki ar vienādu statusu, gan atrisinot tikai ierakstu zemesgrāmatā;

7) Izskatīt jautājumu par neprivatizētajiem, īres dzīvokļiem privatizētajās mājās un viņu dalību zemes izpirkumā vai izskatīt tiesības un pienākumus īrētos dzīvokļus privatizēt utt.

 8) Pirms likuma pieņemšanas izskatīt mājas pārvaldes institūciju izveidošanas jautājumu, lai katrai mājai būtu noteikts oficiālas dzīvokļu kopsapulces 50 + 1 vai 2/3 pilnvarota persona, kura tiesīga pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku intereses šajā procesā un tiesīga izlemt visus jautājumus, izņemot bankas kredītu ņemšanu, bet nē, tā vietā runāja, ka procesā vajag iesaistīt tiesu izpildītāju. Nu ja, dalīs 38 miljonus, viņiem arī pienākas kumoss, ka tad tā nebūšot izšķērdība, bet, ja naudu izlietot zemes reformas un māju privatizācijas pabeigšanai, attiecību sakārtošanai, tā būšot nelietderīga naudas izšķērdēšana. „Eksperti” pie tā arī apstājās.

9) Izskatīt jautājumu, ka izpērk zemi par summu, par kuru to iegādājās + 18% (vai pēc zemes iegādes, pirkuma laika kadastrālās vērtības). Nu ja, ir jāsaka - sagribējāt mums atņemt pīrāgu, neizdosies! Mēs esam spēcīgas ģildes, mūs ir jāklausa?!

Neņemot vērā pat to, ka no biedrības „AUSMA” koncepcijas netika izskatīts neviens jautājums, KONFERENCE NEPIEŅĒMA ARĪ SASKAŅOTU DOKUMENTU VAI IZKRISTALIZĒTU VERSIJU, KAS JĀMAINA SAEIMĀ IESNIEGTAJĀ LIKUMPROJEKTĀ, kuru likumprojekta pantu vai ka likumprojekts jāatdod Tieslietu ministrijai priekšdarbu izpildei – tiesisko attiecību sakārtošanai un jauna likumprojekta izstrādāšanai uz jaunas koncepcijas pamata.

Biedrība „AUSMA” un, cik ir zināms, citas biedrības kategoriski uzstāj, ka likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” jāatdod atpakaļ Tieslietu ministrijai, ka to nedrīkst pieņemt uz nesakārtotu dalītā īpašuma zemes tiesisko attiecību pamata, jo tas radīs neziņu un jaunus saspīlējumus un neapmierinātību vai ka šis likums varētu tikt neizpildāms un nepieņemams un tad tieši tiktu izšķērdēti 38 miljoni, ja likumu nebūs iespējams realizēt – izbeigt dalīto īpašumu.

Nu ja, „lielie” cilvēki labāk nekā sabiedriskās organizācija zinās paši, kur un kam tos 38 miljonus sadalīt, lai pēc tam no dzīvokļu īpašniekiem ar viltu izspiestu simtiem miljonu!

No konferences sarunām varēja izsecināt, ka diskusija notikusi, likumprojektu uz pieņemšanu var virzīt to pašu, bez izmaiņām, kas, mūsuprāt, piešķirs bagātīgu peļņu ekonomiskā grupējuma ģildēm vai kā tautā izsakās – „zemes baroniem”.

Dzīvokļu īpašniekiem ir tikai divas izvēles –šādu likumu noraidīt un, nezinot zemes lielumu un cenu, nekādus dzīvokļu sapulces nerīkot un nepieņemt lēmumu pirkt "kaķi maisā" vai sūdzēties Romas pāvestam. Organizēt protestus – Latvijai tas nav ietekmīgs instruments, kas varētu stāvēt pretī šāda jauna OIK naudīgiem organizatoriem!

Aprēķini, ko sniedz TM par "vidējām" izpirkuma cenām, ir klaja maldināšana, lai iemānītu iesaistīties faktiski krāpnieciskā izpirkumā. Lai TM aprēķina izmaksas konkrētiem zemes gabaliem ar adresi vismaz 100 gadījumos un pieskaita klāt bankas kredītu procentus, kas dzīvokļu īpašniekiem plus izpirkuma maksai būs jāsedz, izpirkuma cena būs tūkstošos.

Runātāji, biedrība „Tauta pret Šlitki…” aktīvi rosināja izpirkt zemes ideālo daļu atsevišķi katram dzīvoklim, pa vienam, ja atmiņa neviļ, to atbalstīja arī Normunds Šlitke. Tā taču liela aplamība, tik liela absurda ieteikumu var virzīt tikai "zemes baroni", lai ieviestu nelabojamu bardaku un haosu.

Kopsavilkumā jāatzīst, ka konference neko neatrisināja un neko jaunu, kā iziet no mākslīgi pasludināta viedokļa, ka problēma ir „loti sarežģīta”, nepieņēma.

Jau 2010. gadā uz biedrības „AUSMA” iesnieguma pamata, kas tika iesniegts pieņemšanā pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska, Ministru kabinets 2010.gada septembrī izdeva rīkojumu Nr.541 „Par Koncepciju par Civillikuma Lietu tiesību daļas modernizāciju” un ar 4.1.punktu uzdeva tieslietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā līdz 2012.gada 1.augustam – normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma 1.varianta īstenošanai attiecībā uz tiesiskā regulējuma noteikšanu, lai izbeigtu pastāvošo dalīto īpašumu tiesiskās attiecības, novērstu dalīto īpašumu izveidošanu turpmāk.

Tieslietu ministrijas eksperti, speciālisti, ierēdņi jau 10 gadus staigā pa konferencēm, saietiem, apspriedēm aizvien ar „tukšām rokām” (un tukšām galvām?) un uzstājas ar nereālām sarunām, un joprojām nevar tikt galā.

Te nu gan tieslietu ministram Jānim Bordānam, ja ierēdņi 10 gadu laikā netiek galā ar vienu likumprojektu, iespējams, ir laiks risināt jautājumu, kā tikt galā ar šādiem atsevišķiem ierēdņiem, kuri izvairās no elementāri vienkāršu risinājumu izskatīšanas un, mūsuprāt, kopā ar satelītiestādēm un zemes ģildēm viltīgi sludina šausmu stāstus par „grūtībām”.

Te nu būtu savs vārds sakāms Saeimas Valsts un pašvaldību lietu komisijai, tās vadītājam Sergejam Dolgopolovam (Saskaņa) un šī jautājuma darba grupas vadītājam Viktoram Valainim (ZZS), bet viņu politiskā drosme neskan un neizpaužas ar noteiktību.

Nu jau Faceebok izskan paziņojumi, ka vienam dzīvoklim izpirkuma cena būšot tikai ap dažiem simtiem EUR un ka 2020.gadā sākšoties zemes zem mājām masveida izpirkšana. Šādi ziņojumi jau pilnā mērā saskan ar TM rādītiem piemēriem ar izpirkuma zemām cenām.

Ko tas nozīmē? Mēs arī esam rēķinājuši – mazākā zemes cena vienam dzīvoklim ap 1500 līdz 7000. Normunds Šlitke, liekas, izteicās, ka šis summas būšot mazākas nekā dzīvokļa cenas pieaugums uz nopirktās zemes vai kā samaksa par zemi. Arī reklāma? Cik jauka dzīve būs jums, dzīvokļu īpašnieki, varēsiet jau rītā uz brokastīm pārdot dzīvokli un doties uz Īriju sēnes lasīt. Bet kas maksās bankas kredītus?

Dzīvokļu īpašniekiem ir jābūt modriem un jārēķina zemes zem mājas izmaksas atkarībā no zemes lieluma un tās kadastrālās vērtības, tikai tad riskēt ar lēmumu pirkt vai nepirkt zemi, lai sevi - tautas daļu ap 330 000 cilvēku vai 111 000 dzīvokļu nepakļautu kārtējai „obligātā iepirkuma komponentei” (OIK), ar kuru plāno no nabadzīgākās tautas daļas izmānīt simtiem miljonu. To nedrīkst pieļaut, jāprotestē un jāizmanto visi aizstāvības instrumenti, arī dodoties uz Satversmes tiesu, ja tādu likumu Saeima pieņems.

* Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība „AUSMA”

Saistītais raksts:

https://www.pietiek.com/raksti/krizdami_klupdami_juridiskas_fineses,_ieredni_turpina_aizstavet_zemes_baronu_intereses

Novērtē šo rakstu:

40
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...

21

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

FotoEsat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
Lasīt visu...

21

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

Foto“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...