Iesaki rakstu: 
Nupat virtuālajā telpā uzbangojušas kaislības ap jautājumu par Latvijas robežu slēgšanu un publika sadalījusies divās visai agresīvi noskaņotās nometnēs. Vieni uzskata, ka ārkārtas situācijas pasākumi nav pietiekami efektīvi, jo Latvijas robežas nav slēgtas, un Kariņu vajag patriekt rīcībnespējas dēļ, bet citi brūk virsū šāda viedokļa atbalstītājiem un saukā viņus par "ķērcošu vārnu baru"
Padalīšos ar pieredzi, kā pasaulē reaģē uz Covid - 19 draudiem, kā arī ar dažam pārdomām, novērojumiem un dzirdēto no mediķiem.
Esmu to laimīgo skaitā, kuriem izdevās paspēt izceļot no valsts, kurā pavisam drīz tika slēgtas robežas. Manā gadījumā tā bija Izraēla. Caur Izraēlu devos tranzītā no Ēģiptes pirms trijām nedēļām. Ēģiptē, protams, cilvēki zināja par Covid - 19, bet neviena atklāta saslimšanas gadījuma vēl nebija. Vienīgais iespaids no sērgas bija sejas masku sadārdzinājums aptiekās, bet vienā aptiekā tās jau bija pat izpirktas.
- Ceļotāji izpirka, - tā skaidroja pārdevējs. Un tas ir pilnīgi saprotami - kur gan vēl, ja ne lidostas tranzīta zonās, kur visai blīvi pulcējas cilvēki no visas pasaules, vajadzētu uzmanīties no infekcijām.
Tātad Ēģiptē vēl viss bija mierīgi, neviens no Corona nomiris tur vēl nebija, un līdz turienei par sērgu nonāca tikai tālas atskaņas. Attiecīgi - nekādas pārbaudes uz robežas netika veiktas.
Pavisam citādāk bija, šķērsojot Izraēlas robežu. Jau pasu kontroles dienesta lodziņā bija izlikts paziņojums, ka visiem, kuri ierodas no sērgas skartajām valstīm (toreiz tās bija tikai sešas), ir jāpavada 14 dienas mājas karantīnā. Gribēju paziņojumu nofotografēt lai parādītu FB draugiem, jo man tas šķita ekstrēms, bet drošības dienesta darbinieki atļauju to darīt nedeva.
Izraēlā izdevās iekļūt tikai pēc ilgas un pamatīgas izprašņāšanas. Tur tā ir parasta lieta, bet šoreiz vismaz pusi laika paņēma jautājumi un atbildes par veselības stāvokli. Arī lidostā jau parādījas daži ierobežojumi.
Latvija gan „patīkami pārsteidza”. Nevienu neinteresēja pasažieru veselība, kā arī viņi paši. Pēc ātras pasu kontroles es jau biju "iekšā". Atklāti sakot jau toreiz, pirms trīs nedēļām, tas manī raisīja vieglu izbrīnu. Bet šodienas notikumu kontekstā šis vieglais izbrīns ir pārvērties smagā neizpratnē.
Jo: Latvijā Covid - 19 analīzes ir reāli pieejamas tikai atbraukušajiem no slimības skartajām valstīm 14 dienu laikā pēc atbraukšanas un tikai ar slimības simptomiem.. Pārējiem tās ir par maksu, bet tagad ilgi jāgaida rindā. Citiem tās nav pieejamas vispār.
VISI atklātie saslimušie ir atbraukušie no šīm valstīm. Tātad - pārējie Latvijas iedzīvotāji vai nu nesaslimst, jo slimība nav lipīga, vai nu slimo bez uzstādītas diagnozes. Bet tas savukārt nozīmē, ka vīruss var izplatīties nekontrolēti.
Sanāk - ja nebūtu ielidojušo no citām valstīm, Latvijā nebūtu Covid - 19 slimnieku... Jo, atkārtoju, pārbaudes tiek veiktas tikai viņiem.
Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas medicīnas sistēma ir visai bēdīgā stāvoklī - viena no sliktākajām visā Eiropas savienībā. Latvijā mediķu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu arī ir viens no mazākajiem Eiropā. Tādēļ jo lielāka nepieciešamība būtu reaģēt, izmantojot visus resursus un iespējas.
Visticamāk, ka neizlēmība un šļauganums ārkārtas situācijas lēmumu pieņemšanā nesīs nāvi ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam. Jo, kā zināms, plaušu ventilācijas aparātu skaits ir visai ierobežots un tiek slēpts, bet Covid 19 upuri pārsvarā mirst no smagām plaušu saslimšanām.
Lūk, valstu saraksts, kuras noteikušas ieceļošanas ierobežojumus: https://www.mfa.gov.lv/
Kā redzam, Latvijas šajā sarakstā nav. Tā ir valdības jeb okupācijas administrācijas atbildība.
Un te nu rodas jautājums, kas šim brīdim ir atbilstošāk - Laipni lūgti Latvijā vai Kariņ, brauc mājās!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
