Vai Latvijā nav pienācis laiks ceļa zīmei “Melnais punkts”?

Latvijā melno punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt tā ir vairākus gadus veca. Atbilstīga zīme uz Latvijas ceļiem būtu gan svarīga kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot mūsu valsti, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētos ceļa posmos.

Uzmanīgāki braucēji – mazāk negadījumu

Ceļazīmi “Melnais punkts” citās pasaules valstīs izmanto, lai norādītu uz konkrētā posma bīstamību, pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Valstīs atšķiras veids, kā statistiski nosaka “melno punktu”, piemēram, Lietuvā tā apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Pētījumi pierāda, ka “melno punktu” identificēšanai ir ļoti liela nozīme, lai novērstu satiksmes negadījumus. Lietuvā patlaban uz valsts nozīmes ceļiem ir identificēti 42 “melnie punkti”, uz mazākas nozīmes ceļiem – 121. Arī Latvijas valsts ceļi veido “melno punktu” karti, tomēr tā pēdējo reizi ir atjaunota 2019.gadā, līdz ar to daļa potenciāli bīstamo vietu, visticamāk, tur nav iekļautas.

Ceļu satiksmes negadījumu statistika arvien ir satraucoša – 2022.gadā reģistrēts 3381 negadījums, kurā ir cietušie, 113 cilvēki gājuši bojā. Šogad līdz 3.jūlijam reģistrēti 63 ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušie. Traģiski, ka Latvija arvien ierindojas Eiropas Savienības valstu negatīvā topa augšgalā pēc bojāgājušo skaita ceļu satiksmes negadījumos – ar 78 bojāgājušajiem uz vienu miljonu iedzīvotāju esam valsts ar trešo rādītāju. Vēl vairāk traģisku negadījumu ir vien Rumānijā un Bulgārijā.

Šī statistika “kliedz” uz mums, ka jebkura iespēja samazināt traģisko situāciju uz ceļiem ir jāizmanto. Viens no preventīviem risinājumiem ir skaidra un precīza cilvēku brīdināšana, ka viņi tuvojas ceļa posmam, kur ir lielāka iespēja nokļūt satiksmes negadījumā, un to var izdarīt ar “melnā punkta” ceļa zīmi.

Informācija ir, bet vai pieejama?

Latvija, salīdzinot ar citām Eiropas un pasaules valstīm, ir salīdzinoša maza, līdz ar to, iespējams, mums visiem šķiet, ka labi pārzinām mūsu valsts ceļus, tai skaitā arī bīstamākos, sarežģītākos posmus un “melnos punktus”. Iespējams, ka šis arī ir galvenais iemesls, kādēļ aktivitāte par ceļa zīmes “melnais punkts” ieviešanu nav tik liela, kā būtu nepieciešams. Turklāt vietēji iedzīvotāji, jeb tie, kas regulāri izmanto konkrētos ceļa posmus, noteikti ir informēti par to bīstamību un spēj attiecīgi izbraukt konkrētās vietas. Bet lielā daļā pasaules izmanto šo ceļa zīmi ne bez iemesla – tā dod iespēju šoferiem laicīgi pievērst uzmanību ceļam un attiecīgajam posmam.

Tādēļ uzskatu, ka šāda ceļa zīme noteikti ir nepieciešama, īpaši tādēļ, ka Latvija ir gana populārs gala mērķis tūristiem, turklāt daudz skaistu apskates objektu ir ārpus Rīgas. Tas nozīmē, ka liela daļa viesu Latviju apceļo ar automašīnu. “Melnā punkta” ceļa zīme dotu ieskatu par braucamo posmu ārzemju tūristiem un tiem vietējiem iedzīvotājiem, kas konkrēto ceļa posmu izmanto neregulāri. Papildu uzmanība šādās vietās pilnīgi noteikti būs tikai ieguvums.

Cik bieži pārskatīt “melnos punktus”?

Latvijā par “melno punktu” ceļa posmā klasificē vietas, kur pēdējo trīs gadu laikā ir notikuši vismaz trīs ceļa satiksmes negadījumi, kuros ir cietušie, vai vismaz astoņi ceļu satiksmes negadījumi ārpus apdzīvotām vietām, vai vismaz 10 ceļu satiksmes negadījumi apdzīvotās vietās. Latvijas valsts ceļu veidotā karte nav atjaunota kopš 2019.gada, tātad pēdējo gadu satraucošā statistika tajā nav ņemta vērā.

Vislielākā “melno punktu” koncentrācija ir Rīgas apkārtnē, ko pierāda arī ceļu satiksmes negadījumu statistika – lielākā daļa no tiem 2022.gadā notikusi Rīgā un galvaspilsētas tuvējā apkaimē – 2136 no 3381.

Braukšanas kultūra un infrastruktūra

Tomēr tikai ar informatīvām zīmēm nevar atrisināt visas problēmas – ir svarīgi pašiem autobraucējiem mainīt braukšanas kultūru. Avis apkopotie dati rāda, ka ir ļoti konkrētas vietas, kur biežāk notiek negadījumi. Tie ir noslogotākie rotācijas krustojumi Rīgā – Mūkusalas aplis un Slāvu aplis. Daļu bīstamo situāciju rada nekorekta braukšana, agresīvi manevri, satiksmes noteikumu nezināšana, nepārliecināta braukšana. Savukārt ārpus Rīgas nereti smagākās avārijas notiek pārgalvīgas braukšanas un nepārskatāma apdzīšanas manevra laikā, rāda ceļu satiksmes negadījumu dati.

Ļoti svarīga ir infrastruktūras sakārtošana gan Rīgā, gan tās apkārtnē. Tā kā ir maz tiltu, neērti, sarežģīti plānoti krustojumi, veidojas lieli sastrēgumi un šoferi kļūst neiecietīgi, pat agresīvi, provocējot avārijas situācijas. Tas pierāda, ka nevaram nosaukt vienu atbildīgo par ceļu satiksmes drošību. Gluži pretēji – katrs satiksmes dalībnieks ir iesaistīts drošas satiksmes veidošanā, tomēr atbildīgās iestādes var sniegt pēc iespējas vairāk preventīvu risinājumu, lai autobraucējus padarītu uzmanīgākus un brīdinātu par iespējamām briesmām. “Melnā punkta” ceļa zīme pilnīgi noteikti ir viens no veidiem, kā ar nelieliem ieguldījumiem novērst potenciāli bīstamas situācijas uz ceļa.

* Avis pilna servisa līzinga departamenta vadītāja

Novērtē šo rakstu: