Iesaki rakstu: 
Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne viena vien Eiropas valsts ir spiesta rūpīgi apdomāt, ar kuru kurināmo nodrošināt elektrības un siltuma ražošanu. Un skati bieži vēršas aizmirstu vai neizmantotu vietējo energoresursu virzienā. Latvijā tā ir kūdra. Taču jautājums, vai un cik lielā mērā Latvijas kūdru var izmantot enerģētiskajām vajadzībām, vairāku iemeslu dēļ ir grūti atbildams.
Latvijā kūdru iegūst jau no XVII gs., taču enerģētikā praktiski neizmanto kopš 2003.gada, kad pēc Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas tā tika pārbūvēta, lai kā kurināmo izmantotu dabasgāzi. Turklāt Eiropas Savienībā (ES) kūdru klasificē kā fosilo kurināmo, tādēļ ar ES struktūrfondu atbalstu celtajās vai renovētajās katlu mājās siltumenerģijas ražošanā to zināmu laiku izmantot nedrīkst. Rezultātā 2021.gadā Latvijā tika iegūtas 6000 tonnas enerģētiskās kūdras, un kūdra kopējā Latvijas energobilancē bija 0,04%.
Tāpat jāņem vērā, ka Eiropā notiek pakāpeniska atteikšanās no fosilā kurināmā izmantošanas. Tiesa, briestošā energokrīze vairākām Eiropas valstīm ir likusi mazliet koriģēt plānus. Piemēram, Somija, kas līdz 2035.gadam ir apņēmusies kļūt par oglekļa neitrālu valsti, siltumenerģijas ražošanā joprojām izmanto enerģētisko kūdru. Tās īpatsvars kopējā kurināmā bilancē svārstās mazliet zem 10%.
Latvijas valdība 14.jūlijā pieņēma Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, kurā paredzēts no 2030.gada atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā. Tā ir politiska izšķiršanās, un šī atteikšanās ļaus mūsu valstij piesaistīt Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu 184 miljonu eiro apmērā.
Šā plāna pieņemšanas gaitā Latvijas Kūdras asociācija norādīja, ka nepieciešamības gadījumā arī pēc 2030.gada būtu jāatstāj iespēja izmantot vietējos energoresursus. MK sēdes protokola lēmumā tika norādīts, ka plāna saskaņošanas laikā ar Eiropas Komisiju (EK) par enerģētikas politiku atbildīgajai Ekonomikas ministrijai sarunās EK jāvienojas par iespēju izmantot kūdru enerģētikā kā pagaidu kurināmo enerģētiskās krīzes situācijās. Nebūtu tālredzīgi šādu iespēju neparedzēt un nepieciešamības gadījumā nespēt lietot savu, valsts vietējo resursu.
Vienlaikus jau kopš 2021.gada janvāra par kūdras izmantošanu enerģētikā ir jāmaksā dabas resursu nodoklis par oglekļa dioksīda emisiju un katlumājām, kuru jauda ir lielāka nekā 20 MW, jāpērk CO2 emisiju kvotas. Līdz 2030. gadam nekādu ierobežojumu kūdras izmantošanai enerģētikā nav. Ja būs pieprasījums pēc kūdras produktiem, tad noteikti būs arī piedāvājums.
Visu augstākminēto apstākļu dēļ ir skaidrs, ka šodien Latvijā potenciālais pieprasījums pēc enerģētiskās kūdras ir grūti definējams.
Ražotāji teorētiski spētu jau nākamajā apkures sezonā nodrošināt vērā ņemamus apjomus – līdz pat 150 000 tonnām enerģētiskās kūdras gadā. Gatavību ar to strādāt patlaban ir izteikuši septiņi ražotāji.
Šogad kūdras ieguves sezona ir beigusies, tā ilgst no maija līdz septembrim. Patlaban būtu īstais brīdis sākt plānot darbus nākamajam gadam. Kūdras ieguvējiem būtu svarīgi saprast, ar ko ir jārēķinās, un pirms nākamās sezonas sākuma zināt, kāds būs pieprasījums pēc enerģētiskās kūdras. Ja Latvija patiešām plāno atsāk iegūt enerģētisko kūdru, tad cik liels ir prognozētais patēriņš? Šis ir būtisks jautājums, jo nav zināms, cik daudz katlu māju vēlētos izmantot šo kurināmo.
Iemesls ir minēts augstāk: neskatoties uz milzīgajām izmaiņām energoresursu tirgū, ES turpina uzturēt Zaļā kursa ideju. Tādēļ gan kūdras ieguves uzņēmumiem, gan energouzņēmumiem būtu rūpīgi jāpārdomā nepieciešamās investīcijas tehnoloģiju pielāgošanai un iespējas šos ieguldījumus atpelnīt tuvākajos septiņos gados. Kūdras izmantošanai enerģētikā atvēlētais laiks nav ilgs.
Patlaban no lielākās daļas Latvijā iegūtās kūdras tiek ražots substrāts (98%), ko plaši izmanto dārzkopībā un mežsaimniecībā. Tas ir ļoti eksportspējīgs produkts ar augstu pievienoto vērtību: Latvijā iegūtais kūdras apjoms ir 31% no ES profesionālajā dārzkopībā izmantojamās kūdras. Pievēršanās enerģētiskajai kūdrai nozīmētu arī būtisku biznesa modeļa maiņu, kas nav vienā dienā izlemjams jautājums.
Enerģētiskajām vajadzībām izmanto tumšo, labi sadalījušos kūdru, kura ir atrodama gandrīz ikviena kūdras lauka zemākajos slāņos. Tumšā kūdra cita starpā ir pieejama arī vēsturiski degradētajos kūdras laukos, kur ieguve notika padomju laikā, bet gados pēc neatkarības atjaunošanas netika veikta vai pabeigta rekultivācija. Tās būtu platības, kuras nepieciešams izvērtēt, un vietās, kur vēl atlicis kūdras slānis, to izstrādāt, lai varētu veikt rekultivāciju un šīs platības varētu izņemt no SEG emisiju uzskaites platībām.
Par labu kurināmo eksperti atzīst biomasu (šķeldu), kurai pievienoti apmēram 10-30% kūdras. Teorētiski šāds maisījums ļautu padarīt lētāku apkuri arī Latvijā un būtu noderīgs pārsvarā nelielajām katlumājām. Ja vien to tehnoloģijas pieļauj kūdras izmantošanu vai arī ir viegli piemērojamas šā kurināmā lietošanai. Droši vien ideālā gadījumā būtu labi, ja katlumājas būtu piemērotas gan augstas, gan zemas kvalitātes biomasas dedzināšanai, jo tad varētu izmantot gan zemas kvalitātes šķeldu, gan arī kūdru.
Kūdras siltumspēja ir līdzvērtīga vai pat nedaudz augstāka nekā koksnei. Līdz šim bija zināms, ka kūdru šajā apkures sezonā plānoja izmantot vien daži siltuma piegādātāji, bet, sākoties apkures sezonai, interese no sadedzināšanas iekārtu operatoru puses ir krietni palielinājusies. Tikai ne vienmēr ir izpratne, ka kūdras ieguves sezona pašlaik ir beigusies un ne visa iegūtā kūdra ir izmantojuma enerģētikā. Patlaban esošo pieprasījumu ražotāji spēj segt.
Manuprāt, vissvarīgākais būtu rast izsvērtu un pārdomātu atbildi uz jautājumu: vai Latvijā principā var notikt atgriešanās pie plašas kūdras izmantošanas enerģijas ražošanā? Vai un cik sadedzināšanas iekārtu operatori ir gatavi jaukt klāt biomasai kūdru? Un vai tas mums patiešām ir nepieciešams?
* Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
