Vai krimināllietu safabricēšana ir tik ikdienišķs pasākums, ka pat vairs nav pieminēšanas vērts?

Tomēr, izlasot Borovkova kunga tvītu, mani nepamet jocīga sajūta. Jā, protams, ir bijusi minēto institūciju bezdarbība. To nav iespējams noslēpt. Bezdarbība ne mēnešiem, bezdarbība – gadiem! Taču šī bezdarbība un termiņu kavēšanas tēma (ko risinātu Kriminālprocesa likuma (KPL) grozījumi, kurus piemin Borovkova kungs), manuprāt, ir mazākā bēda.

Es atļaujos apgalvot, ka manis minētajā dokumentā ir daudz nopietnākas sadaļas skartas, piemēram:

- Elektroniskā notikumu reģistra datu manipulācijas. Šis reģistrs ir katra kriminālprocesa pamatdokuments. Tas satur informāciju par nozīmēto procesa virzītāju; tā tiešo priekšnieku. Piemēroto statusu procesa dalībniekiem. Svarīgākajiem pieņemtajiem lēmumiem kriminālprocesā. Citu svarīgāko pamatinformāciju. Es minu precīzu informāciju, kas nepārprotami liecina par to, ka notiek manipulācijas post factum;

- Ir skaidri minētas dienesta viltojuma (ja pareizi nosaucu atbilstošo pantu Krimināllikumā (KL)) pazīmes epizodē, kur man it kā tiek piemērots aizdomās turētā statuss; tiek piemērots drošības līdzeklis, bet pēc 4 dienām izrādās, ka procesa virzītājs ir gribējis „pabiedēt”. Precīzāk – apmaiņā pret liecību mainīšanu: šo nepiemēroto statusu „atcelt”;

- Es minu faktu, ko apstiprina procesa virzītāja lēmumā minētais, ka ir zuduši lietiskie pierādījumi – mani zvani uz numuru 110, kuru laikā informēju policiju par notikušo; izsaucu policijas ekipāžu un ātro palīdzību uz CSNg vietu.  Manuprāt, šis ir fundamentāls apstāklis. Tāpat kā elektroniskas notikumu reģistrs; elektroniskais kriminālprocesa reģistrs: šīm datubāzēm būtu jābūt „neaizskaramām”. T.i. informācijai tajās būtu jābūt „kā dzelzī iekaltai”. Kā ir iespējama situācija, ka informācija tiek modificēta? Kā iespējams, ka informācija tiek dzēsta?

- Es minu faktu, ka prokurore O.Stepanova savā lēmumā min pilnīgi nesaistītu noziedzīgu nodarījumu. Un man pat ir gandrīz vienalga, vai šis nodarījums kļūdas pēc „uzradās”, jo prokurore lēmuma taisīšanai izmantoja cita kriminālprocesa „template”, neizdzēsa vecos datus. Vai bija kādu apreibinošu vielu reibumā. Vai arī – pieņēma apzināti neloģisku lēmumu, lai to vajadzētu atcelt un varētu novilcināt laiku. Svarīgāk, manuprāt, ir tas, ka šis lēmums bija stājies spēkā. Vairākus mēnešus. Man jau bija inkriminēts (relatīvi) smagāks krimināls pārkāpums, par kuru paredzēta atbildība – līdz pieciem (!) gadiem cietumā! Noziedzīgs nodarījums, par kuru man nav pat nojausmas, kas nav minēts krimināllietas materiālos! Neviens šo „nelielo” problēmu pat nepamanīja. Ne procesa virzītāja tiešais priekšnieks, ne uzraugošais prokurors. Tikai pēc manas (kārtējās) sūdzības šis absurdais lēmums tika atcelts;

- Cik saprotu, pati šo krimināllietu veidošanās situācija esot vairāk nekā jocīga. Tipiski kriminālprocesus pēc KL 300.1.p. (t.i., apzināta nepatiesu liecību sniegšana) rosinot pēc tiesneša blakuslēmuma tiesā. Sak, tiesa lēma, kāda ir taisnība, nu tas, kas meloja, sagrozīja patiesību, tiek saukts pie atbildības. Šoreiz aktīva kriminālprocesa laikā, kur nav pat veiktas pamatdarbības (ne konfrontācija, ne atpazīšana, ne lietisko pierādījumu pārbaude), nevis tiek noskaidrota patiesība (tāds taču esot kriminālprocesa mērķis), bet tiek ierosināts blakusprocess pret cietušo. Tas ir jaunais veids, kā tiek izveikti kriminālprocesi? Kā tiek novērstas šaubas? Kā tiek noskaidrota patiesība?

Es uzskatu, ka šo krimināllietu materiāli NEparāda policijas un prokuratūras bezdarbību. Ne bezdarbība ir galvenā problēma. Es rakstīju sūdzības. Daudz sūdzību. Uzraugošajam prokuroram. Amatā augstākam prokuroram. Prokuratūras virsprokuroram. Jura Stukāna birojam. Un vienmēr (izņemot pašu lietas izskatīšanas sākumu, pirms tika safabricēta lieta pret mani) es saņēmu atteikumu. Atteikumus VISAM. Atteikumu veikt elementāras man (kā aizdomās turētajam) KPL 66.p. paredzētas darbības/tiesības. Veikt konfrontāciju. Veikt atpazīšanu. Veikt lietisko pierādījumu pārbaudi. Novērst fundamentālas nesakritības procesa dalībnieku liecībās. Iesniegt liecības. Man tika atteikts pilnīgi viss no iepriekšminētā. Bez JEBKĀDA pamatojuma. Šī NAV bezdarbība. Šī ir klaja KPL minēto normu neievērošana. Atļaušos apgalvot – dienesta pilnvaru pārkāpšana.

Es saprotu, ka (šoreiz) esmu ticis cauri „vieglām asinīm”. Lieta pret mani izbeigta. CSNg izdarītājs netiks noskaidrots. Dažādu amatu prokurori atrakstīsies. Bet, manuprāt, tēma ir daudz skarbāka. Tēma ir – vai mūsu valstī ir tiesiskums? Vai viss šis ir tikai „bezdarbība”?

Vai ir normāla situācija, kad/ja advokāts saka – man ir bail. Man atriebsies. Man pašam jāraksta iesniegums augstāk stāvošam prokuroram. J.Stukāna birojam. Jo – nu, ja uzraugošais atteica, nav ko sistēmu kacināt. Tā nav pieņemts. Te nopietni cilvēki iesaistīti. Tiešām? Tā ir normāla situācija? Un es nevainoju advokātu. Viņam ir ģimene. Viņam šeit, Latvijā, jādzīvo. Iespējams, šo atklājot, es jau daru (viņam) tikai sliktu. 

Borovkova kungs – tiešām Jūs visā šajā saskatāt tikai slinkošanu? Es pat nerunāju par pašu fabulu – viena pilsoņa piesegšanu; krimināllietas safabricēšanu pret citu. Vai arī, Jūsuprāt, ātrāki KPL termiņi risina visu? Sak, nepaspēs nolikvidēt lietiskos pierādījumus? Nepaspēs „pielabot” kriminālprocesa reģistru? Nepaspēs iebiedēt lieciniekus? Tiešām?   Es nesaku, ka (arī pēc mana – necilā pilsoņa viedokļa) KPL paredz nesamērīgus termiņus, bet, manuprāt, lielākās problēmas ir citur. Un tās labi redzamas:

Izveidotās elektroniskās sistēmas ir ar iespēju manipulēt ar tām. T.i.: modificēt ierakstus tajās, dzēst informāciju. T.i. šo sistēmu ieviešana nevis ir novērsusi manipulēšanas iespēju, bet tieši pretēji – manipulēts tiek nepārtraukti. Ja agrāk varēja paskatīties mapītē un „melns uz balta” redzēt kaut kriminālprocesa pamatdatus, tagad šāda informācija vairs nav pieejama. Jāraksta iesniegums, uz kuru atbildēs MĒNEŠA laikā! Un man kā pilsonim parastajam nav NEKĀDU iespēju pārliecināties par aktuālo situāciju. Pārliecināties par sniegtās informācijas patiesumu;

Agrāk katram dokumentam bija minēts datums, tā kārtas numurs. Kaut minimāla informācija, kas ļāva pārliecināties, kad/kā šis dokuments tapis. Šajās manis minētajās krimināllietās ir neskaitāmi gadījumi, kad ir skaidri redzams – dokumenti tiek ģenerēti ar atpakaļejošiem datumiem; netiek izsūtīti. Un atkal – ne man, ne manam advokātam reāllaika apstākļos nav iespējams pārliecināties, vai lēmumi pieņemti. Vai tie izsūtīti. Jā, protams, advokātam ir iespēja veikt „čomu” zvanu uz prokuratūru, sak – kā mums tur? Bet formāli – raksti iesniegumu, mēnesi gaidi atbildi;

Galvenais - pilnīgs tiesiskuma iztrūkums. Visi – prokurori, amatā augstāki prokurori; izmeklētāji var neievērot KPL, KL rakstīto. Tieši tik vienkārši. Ja tik vienkāršās lietās kā šīs var bez pamatojuma atteikt visu (kā jau minēju – liecību pārbaudi; konfrontāciju; atpazīšanu; lietisko pierādījumu pārbaudi), man pat bail iedomāties, kas notiek smagākos „gadījumos”. Un neviens neredz problēmu šajā problēmā.  

Borovkova kungs, vai tiešām es esmu vienīgais, kurš ir pamanījis šo „bezfiltru”? Vai es esmu vienīgais, kuram ir radusies sajūta, ka veco papīra kalnu likvidēšana un šo elektronisko sistēmu ieviešana ir pavērusi neierobežotas iespējas beztiesiskumam? Vai tiešām tikai manā gadījumā KPL 66.p. minētās tiesības tiek klaji ignorētas? Vai krimināllietu safabricēšana ir tik ikdienišķs pasākums, ka pat vairs nav pieminēšanas vērts? Vai, galu galā – iespējama kriminālo autoritāšu jumtošana ir KPL termiņu tēma? Divu mēnešu termiņš atrisinās šo nodarbi? Vai tiešām tikai manā gadījumā uzraugošie prokurori, amatos augstāki prokurori simboliski atrakstās? Tiešām mans gadījums ir tik unikāls?

Bet varbūt juristu saimei šāda sistēma der?

Man ir daudz jautājumu, bet maz atbilžu.

Novērtē šo rakstu: