Vai Krievijā kriminālmeklēta persona var mierīgi dzīvot un kārtot savas lietas Latvijā?
Pietiek lasītājs10.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai var gadīties tā, ka Krievijā kriminālmeklēta persona var mierīgi dzīvot un kārtot savas lietas Latvijā, šeit pat saņemot uzturēšanās atļauju, mūsu valsts drošības dienestiem to nenojaušot vai kādu apsvērumu dēļ par to neliekoties ne zinis? Virkne faktu saistībā ar Krievijas pilsoni Aleksandru Tarasenko liek domāt, ka tas ir reāli iespējams.
Kā redzams publicētajā dokumentā, kāds Aleksandrs Tarasenko atrodas meklēšanā Krievijas Federācijā. Interesanti, cik Aleksandru Aleksandroviču Tarasenko dzimuši 1974.gada 14.septembrī Amūras apgabala ciemā „Svobodnij-
Katrā gadījumā tieši šajā datumā dzimis Aleksandrs Tarasenko, kurš ir ieguvis Igaunijas personas apliecību un, cik zināms, arī Latvijas Republikas uzturēšanās atļauju. Taču daudz interesantāki ir citi ar Tarasenko saistīti fakti.
Cik zināms, medijos pieminētais igauņu izlūks Indreks Piders 2011. gadā bija vērsies pie Vjačeslava Šestakova (pazīstama ar iesauku “Sļiva”) pēc palīdzības, lai pieprasītu no Aleksandra Tarasenko nozagtās naudas atgriešanu. Jūrmalā notika “tiesa”, kuru vadīja Šestakovs. Šestakovs nolēma, ka ir jāatdod nauda Pidera klientam, bet līdz šim brīdim tas nav izdarīts.
2011.gada 7.martā Jūrmalā, restorānā “Jūra” notika tikšanās, kuru vadīja Šestakovs. Aleksandrs Tarasenko un Aleksejs Živins no vienas puses, Indreks Piders un Oļegs Smoļi no otras puses, un, domājams, kāds Artūrs, kuram ir saistība ar pretizlūkošanu Latvijā, kā arī Vadims Voinovs. Tikšanās laikā Šestakovs noklausījās Tarasenko un Pidera pušu ziņojumus un nolēma atdot naudu Oļegam Smoļi.
Tarasenko pozīcija tika nodota Igaunijas drošības policijai KaPo pēc viņa paša iniciatīvas. Papildus tam visi galvenie notikuma dalībnieki aktīvi deva liecības KaPo, tajā skaitā Smoļi, Piders, Tarasenko.
Igaunijai ir operatīvās ziņas par Latvijas tiesībsargājošās sistēmas ierēdņiem, kas sadarbojas ar kriminālistiem. Un īpaši interesants moments ir uzturēšanās atļaujas Latvijā izsniegšana Tarasenko, kurš atrodas meklēšanā Krievijas Federācijā. Izskatās, ka tie paši ierēdņi, kuri ielaiž Latvijā citus kriminālistus, ielaiduši šeit arī Tarasenko.
Turklāt ļoti interesants ir sekojošais jautājuma aspekts: Igaunijas KaPo veica aktīvu darbību Pleskavas apgabala reģionā, kur 50% iedzīvotājiem vienlaicīgi ir gan Igaunijas, gan Krievijas pilsonība. Pēc Estona Kohvera aresta “logs”uz Krievijas-Igaunijas robežas Pleskavas apkaimē aizvērās. Tagad tikai Latgale.
Par kādu Krievijas pilsoņu „biznesu” Igaunijā bija runa? Vēl nesen Igaunija aktīvi pārdeva skaidro naudu (nekāda regulējuma attiecībā uz skaidru naudu Igaunijā pēc būtības nav vēl šodien). “Finansisti”no Krievijas aktīvi izmantoja šo situāciju.
Shēma bija ļoti vienkārša: kompānija X no Krievijas, pieņemsim, no Sanktpēterburgas grib pārvērst skaidrā naudā 30 miljonus rubļu, nosacīti saņemot 1 miljonu dolāru. Nauda tiek pārskaitīta čaulas uzņēmumam Krievijā, kurš ar viltotu līgumu pārskaita naudu ofšora kompānijai ar kontu Igaunijas bankā.
Pēc tam kompānija ar kontu Igaunijas bankā pērk „Tavid” tipa kompānijā skaidru naudu un nodod šo naudu, lai dzēstu saistības pret maksātāju (tā pati Krievijas čaulas kompānija). Nauda tiek nodota grupai no Narvas, kura saucās “Transporta cehs” (jaunatnes teātra trupa no Narvas).
Fiziskās personas oficiāli deklarē skaidras naudas pārvešanu uz robežas Narva/Ivangoroda un Ivangorodā nodod skaidro naudu pasūtītājiem. Dažreiz mainījās naudas ceļu detaļas, bet patiesībā tas bija līdzīgi.
Igaunija tajā laikā pievilināja sev dažāda veida krāpniekus. Tajā skaitā to izmantoja Tarasenko un Aleksejam Živinam pietuvinātie grupējumi no milicijas un armijas loka.
Latvijā Živina un Tarasenko kungi pozicionējās kā maksājumu sistēmas „Blitz-money” pārstāvji un īpašnieki. Pēc būtības viņu ideja balstījās uz to, ka viņi “izgudroja” tehnoloģiju “Ekoloģiski tīrā tehnoloģija kurināmā ieguvei no naftas”.
Ar šo licenci Igaunijas brīnumainās skaidras naudas iegūšanas uzplaukuma laikos tad arī tika izpumpēta nauda no Krievijas Federācijas. Citiem vārdiem, šiem kungiem nebija nekādas saistības ar banku sistēmu, bet viņi izmantoja svešu naudas plūsmu pārtveršanas metodes, kas balstījās uz atbalstu no Krievijas milicijas puses.
Kā redzams, tagad Tarasenko kungs ir ērti iekārtojies Latvijā. Vai tas notiek ar Latvijas dienestu atbalstu vai – tieši pretēji – to nolaidības pēc, pašlaik nav skaidri atbildams.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
