Iesaki rakstu: 
Publiski izskanējušas dažādas versijas, kāpēc izraisījies konflikts partiju apvienībā Attīstībai/Par (A/Par), un kāpēc partijas Latvijas attīstībai (LA) Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis visai mērķtiecīgi nāk klajā ar virkni paziņojumu par "shēmām" partijā un tās līderu savtīgumu - privāto interešu dominēšanu pār sabiedrības un valsts interesēm.
Versijas variē no vienkārša kašķa un atriebības līdz M. Mičerevska kā ordeņa cienīga trauksmes cēlēja lomai, lai aizkulišu shēmotāji ārkārtas situācijā sponsoru interesēs nenogāztu Vienotības premjera Krišjāņa Kariņa valdību. Vairāku avotu sniegta informācija liecina, ka ticamākā no versijām ir saistīta ar nesaskaņām, kuras pēc Rīgas domes vēlēšanām un Mārtiņa Staķa kļūšanas par Rīgas mēru radušās starp Latvijas attīstībai faktisko līderi Edgaru Jaunupu un M. Staķa komandu, kurā galveno - pelēkā kardināla lomu spēle bijušais ZZS un Danas Reiznieces-Ozolas padomu devējs Gints Knoks.
Domstarpības LA līderu – E. Jaunupa un Jura Pūces – un M. Staķa komandas starpā radušās jau neilgi pēc uzvaras Rīgas domes vēlēšanās un M. Staķa kļūšanas par mēru. Viņš kā labāku padomu devēju polittehnoloģijās izvēlējies G. Knoku, nevis E. Jaunupu. Saprotot, ka nevēlas, lai galveno toni Rīgā nosaka E. Jaunups un J. Pūce, M. Staķis meklējis veidu, kā mazināt LA līderu ietekmi. Par galveno padomu devēju, kā apspēlēt E. Jaunupu un J. Pūci, jaunais Rīgas mērs izvēlējies G. Knoku, kuram jau ilgstoši ir draudzīgas attiecības ar M. Mičerevski.
Plaisa M. Staķa un E. Jaunupa starpā radusies jau vēlēšanu laikā, tomēr tā pāraugusi aizā, kad M. Staķis ieguva Rīgas mēra nomināciju. Jau koalīcijas sarunu laikā bijis skaidrs, ka M. Staķis un E. Jaunups nav gatavi atrast kopīgu valodu. Viens no jautājumiem bija par sadarbību ar Oļega Burova Gods kalpot Rīgai.
Veidojot koalīciju, izdevās atrast kompromisu – O. Burova partija jaunās domes varā nebūs, taču tas devis triecienu LA līdera un M. Staķa attiecībās. Turklāt M. Staķis un viņa padomdevēji sajutuši spēju pašiem pieņemt lēmumus, ignorējot E. Jaunupa un J. Pūces uzstādījumus.
Pēc tam nesaskaņas M. Staķa un E. Jaunupa starpā uzņēma apgriezienus. M. Staķis, savu padomdevēju ietekmēts noraidījis jebkādus E. Jaunupa piedāvājumus par Rīgas pārvaldību un partiju atbildības jomām. Kad M. Staķis kategoriski iebildis, ka Rīgas izpildirektora amatu var turpināt ieņemt līdzšinējā šī amata izpildītāja Iveta Zalpētere, maisam gals bijis vaļā.
Abas puses – E. Jaunupa un M. Staķa komandas nostājušās uz kara takas. Iespējams, pēdējais piliens abu pušu nesaskaņās bijis J. Pūces kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra oktobra beigās M. Staķim izteiktās visai tiešās norādes, ka Rīgai nebūs naudas attīstības projektiem, ja M. Staķis negribēs ieklausīties LA līderos. Faktiski J. Pūce piedraudējis, ka valdībā nobloķēs finansējumu Rīgas attīstības projektiem.
Toreiz, oktobra beigās kuluāros jau runāja par K. Kariņa valdības krišanu un J. Pūci kā jauno Ministru prezidentu. Tad arī M. Staķa komanda ar G. Knoku priekšgalā sapratusi, ka laiks iet "uz visu banku", tāpēc arī izspēlēta M. Mičerevska kārts - ar aiziešanu no partijas un atklāsmēm par J. Pūci un E. Jaunupu, caurlaidēm un partijas finansējumu
Vēl vairāk, ir zināms, ka Rīgas mērs M. Staķis, kurš ievēlēts no apvienībā A/Par ietilpstošās partijas Par, rūpējoties par savu publisko tēlu, no E. Jaunupa un J. Pūces ēnas gribējis atbrīvoties jau uzreiz pēc vēlešanām. Tas bijis saistīts ar vismaz diviem kriminālprocesiem, kuros iesaistīts E. Jaunups.
M. Staķa vēlme norobežoties no E. Jaunupa tiek saistīta ar viņa ambīciju nekļūt par marioneti un būvēt tikpat veiksmīga Rīgas mēra stāstu, kā tas izdevās Nilam Ušakovam. Savukārt E. Jaunups uzskatot, ka tieši viņš ir Rīgas domes vēlēšanās uzvarējušās apvienības Atistibai/Par/Progresīvie idejas un realizācijas arhitekts. Tāpēc arī E. Jaunups esot aizvainots, ka no apvienības ievēlētie deputāti viņu "uzmetuši" uzreiz pēc vēlēšanām. Noprotams, ka kariņš abu apvienības A/Par partiju starpā vēl eskalēties, jo fakti vai aizdomas ir abu spēlētāju pusēs, turklāt J. Pūce esot atriebīgs.
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
