Vai Drošības policija dara savu darbu: atklāta vēstule Valsts drošības padomei, Saeimas Nacionālās drošības komisijai
Parakstītāju grupa*04.09.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs, Latvijas pilsoņi, lūdzam jūs savas kompetences ietvaros, ko nosaka mūsu valsts likumi, izvērtēt Latvijas Drošības policijas (DP) spēju pildīt savus pienākumus un atbilstoši reaģēt uz valsts drošībai būtiskiem jautājumiem.
Krievijas agresīvā politika un karš Austrumukrainā ir radījis situāciju, kurā valsts un pašvaldību iestādēm intensīvi jāstrādā, lai spētu ātri, kvalitatīvi un profesionāli reaģēt uz notikumiem valstī un ārpus tās.
Latvijas likumi nosaka, ka Drošības policija ir valsts drošības iestāde, kuras tiešajos pienākumos ietilpst operatīvās darbības pasākumi, lai apkarotu noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, genocīdu, organizēto un ekonomisko noziedzību, terorismu, kaitniecību un citus valsts drošību un varu apdraudošus noziedzīgus nodarījumus.
Jau tagad spēkā esošajā Krimināllikuma redakcijā ir paredzēta kriminālatbildība par terorisma finansēšanu, aicinājumu uz terorismu, personu vervēšanu un apmācīšanu terora aktu veikšanai, tāpat ir paredzēta atbildība par noziedzīgu organizāciju vai apvienību izveidošanu, nolūkā izdarīt noziegumus pret cilvēci vai mieru, kara noziegumus, īstenot genocīdu vai izdarīt noziegumus pret valsti, kā arī par iesaistīšanos šādā organizācijā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā.
Tomēr Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošā Drošības policija neizmanto Krimināllikumā paredzētās iespējas, tā veicinot teroristu atbalstošo organizāciju aktivizēšanos, destabilizējot situāciju mūsu valstī. Tādēļ DP darbība īpaši pēdējā pusgada laikā liek vaicāt, vai tā darbojas profesionāli un Latvijas valsts interesēs.
Spilgts pēdējā laika piemērs ir DP vilcināšanās un nenoteiktības politika saistībā ar ziedojumu vākšanu Austrumukrainas teroristu atbalstam.
Tāpat mums ir nepieņemams fakts, ka Latvijā ir iespējama situācija, kad Rīgas ielās plīvo teroristisko organizāciju - „Doņeckas Tautas republikas" un „Luganskas Tautas republikas" karogi.
Kā zināms, 2014.gada 2.septembrī Drošības policija ir sākusi kriminālprocesu pret Ukrainā karojošiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri piedalās kaujās Donbasā separātistu rindās un aicina brīvprātīgos pievienoties šīm vienībām. Šajā pašā dienā DP Rīgas mikrorajonā Imantā ir pārtraukusi ziedojumu vākšanu teroristu atbalstam. Taču šīs darbības DP veica tikai pēc tam, kad sabiedrība nosodīja to, pārmetot DP tās bezdarbību, bet pirms tam ziedojumu vākšana teroristu atbalstam notika netraucēti. Publiski ir zināms, ka biedrība „GVD Baltija" sāka ziedojumu vākšanu teroristu atbalstam jau 2014.gada 5.augustā, tomēr DP līdz šim nerīkojās, lai to pārtrauktu.
Tādēļ lūdzam un aicinām jūs izvērtēt Drošības policijas darbu.
* Ieva Brante, juriste, Sallija Benfelde, žurnāliste, Krista Milberga, zvērināta advokāte, Edgars Sims, mākslinieks ilustrators, Valdis Līcis, programmētājs, Linards Baumanis, zvērināts advokāts, Liliāna Vancāne, studente, Dace Reķe, pašnodarbināta persona, Agnis Bušs, projektu vadītājs, Indra Reinholde, horeogrāfe, Kristīne Veisa, stjuarte, Alla Kudiņa, ģeogrāfe, Andrejs Faibuševičs, ārsts, Lauma Granateka, studente, Ivo Verners, e-komercijas speciālists, Andris Arājums, pašnodarbināta persona, Zane Mākule, farmaceite, Andris Gobiņš, tēvs, Kaspars Zellis, vēsturnieks, Kristīne Strazdiņa, juriskonsulte, Ludmila Movele, individuālais komersants, Sandra Jansone, skolotāja, Sergejs Ušakovs, uzņēmējs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
