Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Indrānu ielas republika
17.11.2010. 12:57kunga Lapsas komentāram ir tiesības dzīvot un tas ir "verī mač tu ze point" (visnotaļ punktā), jo atspoguļo kādu svarīgu metodi - to dēvē par "vai jūs joprojām sitat savu māti?" metodi - ja nav, ko darīt, un, ja ir vēlēšanās, tad aiz gara laika iespējams atrast vismaz piecus vidus, kā kādam uzbraukt. un kungs Lapsa to sekmīgi dara.
par to nav nepieciešams apvainoties, tāda ir kunga Lapsas darba specifika - pietiek.lv komentāra autoru nesaista personīgs naids pret konkrētu cilvēku, vienkārši komentāra autora izpratnē personiska līmeņa "uzbrauciens" ir labākais veids, kā analizēt publikāciju saturu un komentēt notikumus.
jāpiekrīt kungam Lapsam, drukāto mediju vide ir krietni pamainījusies un iespējams izdarīt dažādus novērojumus par satura veidošanu, tomēr laikam drošības dēļ jāatturas - "lāzerspektrometrijas inženiera vai jebkāda cita ar mediju kritiku nesaistīta pieredze" taču automātiski diskvalificē. un bez mehāniķa diploma pie auto stūres sēsties ir aplami, jo tas apdraud citu sabiedrības dalībnieku dzīvību.
voldemārs kārlis markuss
17.11.2010. 12:07Tautas frontes Domes sēdē Imants Ziedonis neizturēja cēlās kājās un aizbāza Viesturam Koziolam muti.Irēna Zicāne kordinēja TF reģionālās nodaļas,pret viņu V.K. izturējās nožēlojami.
Skepse
17.11.2010. 11:20ironiski, ka šodienas Dienai pie galviņas ir bilde ar Lato un kaķi. bet par avīzes līmeni runāt jau sen šķiet bezjēdzīgi - nevar atļauties labu presi, jo tādu tauta nepērk.
Lāpsta
17.11.2010. 10:40Mīlīši,rociet tak dziļāk.Neba nu Elerte bija tik nogurusi un Ašeradens neko nezināja,kas Dienu sagaida.Žurkas vienmēr aizbēg pirmās.Un mazgā rokas nevainībā.Vēl vairāk-sēž valdībā un Saeimā!Jau tad vajadzēja Dienu klapēt ciet,ja nevarēja nodrošināt brīvas un neatkarīgas pastāvēšanu.Kauns,ka mums nav neatkarīga prese ar patiesu informāciju.Vien plikņu šovi.Viss pa lēto.Un tauta sajūsmā-rādītu tik vairāk,būtu vēl labāk.
andreiko
17.11.2010. 09:45"absolūts rācenis" - tas labi! Jāsāk domāt, ka pa Ventspils rori vienīgais pumpējamais ir cilvēktiesības, ka reiz Āboltiņš tiek aicināts par ekspertu. Jo paša iesniegtajā Cēvē neredzu neko, kas būtu attiecināms uz enerģētiku, ja, protams, kā galvenais netiek uzskatīts amats - Providus enerģētikas pētnieks. Iekš Providus taču tas Reinis var būt jebkas, arī Marsa apzaļumošanas vai Saturna oranžēšanas speciālists.
TO A bet
17.11.2010. 09:32Atvainojiet, cienījamie līdzjutēji, tūlīt nomainīsim foto - nepadomājām, ka tas kādu var aizskart.
A bet
17.11.2010. 09:15Teikšu tā - tikpat neprofesionāli ir pie šāda raksta pielikt bildi ar Dinamo logo. Ož pēc neftalīna. Kāds sakars Dinamo ar Roulendiem?
Jeb varbūt kādam liekas asprātīgi tas, ka Diena un Dinamo sākas ar D?
P.S. Piebildīšu, ka Bojāra sakarā autoram varētu piekrist... Par Reini nezinu, jo konkrēto rakstu vēl neesmu lasījis.
Kristaps
17.11.2010. 08:54Kārtējais L.Lapsas paviršais skrebelējums, kurā vēlme uzdirst dominē pār loģisku analīzi. No visiem Pietiek.com autoriem Lapsa neapšaubāmi ir visvājākais.
Zaķis
17.11.2010. 07:48Aizvainojums nav labākais padomdevējs...Raksts-nu tāda provinciāla dusma,kas nedod pārliecību ne par ko.Tagad rakstīt var visi,kaut arī nevar izspiest vairāk par 12o zīmēm.Un valoda?!Murgs!Visi tagad mācās žurnālistiku,kaut gan sagatavo vāji.Tur nav rakstītāju. Krievu laikos vismaz dzimtās valodas zināšanas iedzina,nu ir-pie manīm utt.Visam argumentāciju,lūdzu!Ja cūka,tad pamatojiet,kāpēc.Lato Lapsa griežas kā nu vējiņs pūš...Žēl!!!
Iv
17.11.2010. 05:22Atzīstot, ka nesaprotu neko daudz no enerģētikas, man tas skaidrojums Dienā šķita kompetents un "neacīmredzams". Attiecīgās jomas izglītības neesamība jau nav problēma, ja cilvēks nozari pārredz. Par enerģētiku jau vispār ir grūti atrast ar industriju nesaistītu cilvēku viedokli. Galvenais kritērijs: tajā rakstā saturiski bija kaut kas aplam? Ja tā, tad kas?
Arnis
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
17.11.2010. 01:28Mani ar interesē vai šodienas Didža Meļķa "redzējums" Koziola un Bojāra izpratnē bija tā vērts, lai smērētu papīru un portālu.
mats
17.11.2010. 00:25privāts uzņēmums, privāta avīze- itkā jādara viss, lai vairotu savu auditoriju, bet nu ir 2 kompānijas "Diena" un LNT, kuras pēdējā pusgada laikā nu rada tikai pārliecību, ka nava vērts tērēt savu laiku un līdzekļus, lai pārliecinātos, ka fufels. Ir daži sīkumi LNT- 900 sek un Dienā Madaras Fridriksones sīkie analītiskie krikumi. Secinājums rodas viens, ka nemaz tik privāts tāds uzņēmums nava un skumjākais, ka te cenšas muļķot par paša naudu... Paskaitīsim cāļus pēc dažām nedēļām un redzēsim vai tie 37 nevajadzīgie ir tie tukšie.
draudzene
16.11.2010. 23:48nākas diemžēl atkārtoties, bet ir tāds Andris Vilks, kurš tagad finanšu ministrs. Pirms tam premjera padomnieks ekonomikas jautājumos un SEB bankas galvenais ekonomists. Google nav grūti uzzināt, ka viņam nav LVU izglītības ekonomikā. Mūžizglītība Latvijā ir svešs jēdziens, diemžēl. Bet, ja jums taisnība, tad jāprasa - kādēļ tad Providus citi eksperti ir kompetenti, piemēram, Judins? Kā tad varēja gadīties, ka par enerģētikas ekspertu tur kļuvis cilvēks, kuram kā apgalvots šajā portālā, nav nekādas nojēgas par enerģētiku.
draudzenei - sameklējiet, lūdzu:)
16.11.2010. 22:57Ekspertīzes jomas
Enerģētikas politika, Baltijas jūras reģiona stratēģija, ES un Krievijas attiecības
Darba pieredze
Kopš 2009.g. septembra
Enerģētikas politikas pētnieks, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
2006.g. janvāris – 2009.g. augusts
Projektu direktors, SIA Baltic Communication Partners
2005.g. marts - decembris
Programmu vadītājs, ANO Attīstības Programma (UNDP) Latvijā
2003.g. marts – 2005.g.februāris
Sabiedrības integrācijas departamenta direktors, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts
2002.g. janvāris –2004.g. decembris
Nacionālais projekta direktors, ANO Attīstības programma Latvijā
2002.g. janvāris – 2003.g. februāris
Sabiedrības integrācijas departamenta direktors, LR Tieslietu ministrija
2000.g. decembris – 2001.g. novembris
ES Phare projekta vadītājs, LR Naturalizācijas pārvalde
2000.g. janvāris – decembris
Priekšnieka padomnieks mazākumtautību jautājumos, LR Naturalizācijas pārvalde
1999.g. oktobris – decembris
Galvenais speciālists, LR Naturalizācijas pārvalde
1999.g. jūlijs – septembris
Pētnieks, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts
1996.g. septembris – 1998.g. oktobris
Valsts prezidenta padomnieks mazākumtautību un cilvēktiesību jautājumos, LR Valsts prezidenta kanceleja
1996.g. jūlijs - septembris
Tulkošanas projektu vadītājs, SIA R.I.O.S.
Konsultāciju un apmācību pieredze
2010.gads
Baltijas Starptautiskā akadēmija, Eiropas studiju programma, kursa “Starptautiskās cilvēktiesības. Aktuālie jautājumi” sagatavotājs un pasniedzējs
2008.gads
Baltijas Starptautiskā akadēmija, Eiropas studiju programma, kursa “Globalizācija un Eiropas Savienība” sagatavotājs un pasniedzējs
2001.-2005.gads
Rīgas Stradiņa universitāte, Eiropas studiju fakultāte, kursa “Starptautiskās cilvēktiesības un starptautiskās attiecības” sagatavotājs un pasniedzējs
Izglītība
2000.g. janvāris - marts
ASV domnīcas Freedom House nodrošināta stažēšanās Filadelfijas Cilvēkattiecību komisijā (Philadelphia Commission on Human Relations)
1998.-1999.gg
Padujas universitāte un Lundas universitātes Raula Vallenberga cilvēktiesību institūts: Eiropas maģistra grāds cilvēktiesībās un demokratizācijā (starptautiskās cilvēktiesības un humanitārās tiesības)
1997.g. septembris
ASV Informācijas aģentūras un Valsts departamenta projekts “Kultūru daudzveidības vadība federālajā un valstu līmenī (Vašingtona, Memfisa, Sandjego, Čikāga)”
1997.g. jūlijs
EDSO Vasaras akadēmija, Šlainingas miera centrs, Austrija
1994.g. septembris – 1995.g. marts
Velsas universitāte, Politikas un valdības katedra
1993.g. jūlijs - augusts
Umeå universitāte, Politikas zinātnes katedra
1992.-1996.g.
Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, Politikas zinātnes katedra: bakalaura grāds politikas zinātnē
Sabiedriskā darbība
Kopš 2008.gada Biedrības APECEF (Rīgas franču skola) biedrs, valdes loceklis
Kopš 2005.gada Biedrības Dialogi.lv biedrs
me
16.11.2010. 22:33Mani atkal izbrīnija Koziola viedoklis/uzskati par to, ka pētnieciskā žurnālistika sabiedrībai nav vajadzīga, jo redz - grūti uztverama!
Vai tad mēs kādi cietpauri, vai?
draudzene
16.11.2010. 22:32Par ļoti daudzām lietām var pamatoti kritizēt Dienu un tās vadību, bet saruna ar Āboltiņu noteikti nav pareizais piemērs. Ja pietiekami respektabla sabiedriskā organizācija šo cilvēku atzīst par savu enerģētikas politikas ekspertu, ir pamats uzskatīt, ka šī organizācija viņam ir nodrošinājusi arīdzan attiecīgu izglītību. Līdzšinējās darbavietas un izglītība ir viena lieta, bet iespējams cilvēks ir apmeklējis kursus, piedalījies konferencēs un ieguvis eksperta kvalifikāciju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
