Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Kamēr policists, prokurors, tiesnesis neuznemsies pilnu personisko atbildibu par saviem lēmumiem un rīcību, tikmēr no tiesiskuma Latvijā nav ne smakas.

Atbildēt

Meklējam intereses, no kuras puses nāks glābējs, bet neredzam galveno, to, kas acu prieksā.

Atbildēt

»

Okupācijas sekas pašas no sevis nepāriet un nebeidzas, kamēr tās tiesiski neizskata 49g.Ženēvas Konvencijas procedūras paredzētajā kārtībā un fiziski nepieliek okupācijas sekām punktu (komunistu režīmam tajā skaitā)
Tikai viena nianse, krievija ir ieinteresēta saglabāt šeit kolonistus kā atbalsta punktu, bet rietumu ārpolitika neieredz nacionālas valstis. Tādas kur tauta ir saliedēta un nepakļaujas globalizācijas mērķiem un banku diktātam. Tātad uz šo brīdi nav neviena spēka, kas būtu ieinteresēts tiesiskumā un tiesiskas valsts atjaunošanā.

Atbildēt

»

Latviešiem nemaz nebija naudas par ko nopirkt atslēgas. Viņi visu naudu tūlīt nodzēra. Vai tu to nezināji, dullais jāni? Vai tad tu neesi latvietis? Katrs latvietis ir dzērājs.

Atbildēt

»

Tu esi muļķis?

Ulmaņa režīms bija autoritārs režīms Latvijā, kas izveidojās pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maijā veiktā valsts apvērsuma.

Kas tiešī dzīvoja brīvi un neatkarīgi? Tie kas domāja savādāk kā Ulmanis?!

Atbildēt

vēlmi visur iejaukties, nepakļauties likumam un diktēt visiem noteikumus ir saistīti visi skandāli, kur vien šī persona ir kaut vai tikai klāt stāvējusi.......

Atbildēt

»

Latviešu tauta Kārļa Ulmaņa laikos, līdz 1940.gada okupācijai dzīvoja brīvi un neatkarīgi, mājā, dzīvoklī pat durvis neslēdza ciet, piewlika slotu, lai saprastu, ka mājā nav neviena, tagad viss kas nav piesiets, dažviet pazūd dienas laikā.
Tā ka neaizskar latviešu, ja pats esi lops un zaglis, pelni kapeikas par melošanu un apvainošanu.

Pavēro, kuras tautas mazāk zog un krāpjas? Pat arābu meitene autobusā ārzemēs atrod aizmirstu somiņu ar naudu, ar telefoniem, bankas kartēm un piezvana un atdod, simtiem EUR neaiskarti, bet ko mumms Baltijā, Eiropā atnesa okupācija? No okupācijas sekām netiekam galā jau 27 gadus un cik paies vēl?

Atbildēt

»

soņas, ūdensgalvas, neprotot nekur saskatīt galveno, ir latviešu liela laime, jo latviešus automātiski pārvērš par nekur nederīgu baru, kas dzīvo kā lopi savā zagšanas un nelietību cūkstallī. Lai dzīvo Soņas- latviešu stulbeņi.

Atbildēt

»

Nejauksim "Rīdzenes sarunas" kā pierādījumu bāzi, kā kriminālu noziegumu, izņemot gadījumus, ja b;ūtua konstatētas sarunas par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanau, kad tiek izstrādāts plāns, izveidota grupa, izpildītāji vai citas sodāmas darbības. Citos gadījumos, dāmas un kungi, paejiet malā no Rīdzenes sarunām un beidziet kulties. Sarunu noklausīšanās ir paņēmiens,instruments, kā iegūt pierādījumus par kādu no Krimināllikuma pantos paredzētajiem nodarījumiem. Ja tie nav iegūti - sarunām nav jēgas, vismaz šajā gadījumā un nevajag ap tām kulties. KNABsa izmeklētāji nav tik muļķi, ka uzskatītu sarunas par pierādījumiem un uz to pamata sūtītu lietu prokuroram apsūdzībai. Nevienam no malas nav ziņu vai faktu - ir vai nav iegūti pierādījumi un vai lieta tomēr nav nobēdzināta, to izbeidzot prokuratūra?! Kādi bija pierādījumi un par kādiem noziegumiem?

Rīdzenes sarunu publikācija mums dod priekšstatu, kā valsts pārvaldē iesaitās tiesājamais, atklāj šo oligarhu morālo seju, ne vairāk, dod iespēju paskatīties vai prokuratūrai ikr jāizmeklē lietas otrajā stadijā, ko autors atzīst par "likumisku" iejaukšanos izmeklēšana un iespēju iesaistīties likumiskās nelikumībās - aizsargājot apšaubāmas personas ...
Tieši tā - kad visapkārt kuļas gaar "sarunām", raksta, ka tās nav noziegums, ka par tām nevar tiesāt utt., mūs maldina, ved malā no patiesības - kas ir lietā, kas bija jādara un kas nav izdarīts, vai ir jāmaina likumdošana, kā ierosina autors.

Atbildēt

»

Intervija par šo tēmu bija publicēta NRA un elktroniskajā partāla NRA, bet interneta formāta šis raksts redzeslokā pastāvēja tikai vienu vai divas dienas, liekas, un tika noņemts, iedzīts arhīvā. Laikam Lemberga avīzei tas nepatika. Skat saiti: http://nra.lv/latvija/217528-klementijs-rancans-vai-dalita-izmeklesana-pastav-organizetas-noziedzibas-intereses.htm

Atbildēt

Sorry, otrā, trešā un ceturtā rindkopa manā iepriekšējā komentārā ir iekopējušās lieki!

Atbildēt

nu, un?

Atbildēt

Rancāna k-gs ir galīgi pārpratis KPL 17.panta jēgu, kur teikts, ka “cilvēka tiesību ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas procesā un apsūdzības, aizstāvības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas”.
Šajā pantā nav runas par kaut kādu dalīto izmeklēšanu, bet gan par to, ka tādu darbību akceptu, kuras skar cilvēktiesības, piemēram, apcietinājuma piemērošana, kratīšanas veikšana u.c. kontrolē tiesa, turklāt tas tiesas sastāvs, kas veicis šo uzraudzības funkciju pirmstiesas izmeklēšanas laikā, nevar spriezt tiesu konkrētajā krimināllietā, kad tas ir nodots tiesai izskatīšanai pēc būtības.

Dalītā izmeklēšana kā iemesls, kas ļauj “norakt” lietas, - kas visticamāk noticies ar “oligarhu lietu”!

Nereti saka, ka likumi ir labi, bet tos piemēro cilvēki un izmanto ļaunprātīgi. Likumus nevar uzrakstīt visām dzīves vajadzībām. Jā, bet…

Reāli nodalītas ir tikai divas funkcijas, proti, izmeklēšana krimināllietās, ko sauc par "procesu", kas sadalīts daļās - policijas izmeklēšana un prokuratūras izmeklēšana, tas ir - ar likumu noteikta “dalītā izmeklēšana”. Gan no prokuratūras dzird taisnošanos, ka prokuratūra izmeklēšanu neveic. Veic gan, plašā spektrā, ko nosaka vairāki šī likuma panti, tajā skaitā likuma 37.pants.

Atbildēt

»

Policijā salīdzinot ar KNAB ir vienkāršākas lietas un tajā ir mazāk korumpētas pretdarbības no aizdomās turēto puses. Zapts burku līmeņa lietās aizdomās turētajiem nav naudas ne advokātiem, ne prokuroriem, tāpēc nav arī skandālu un tās iet tā saucamajā "likumā noteiktajā kārtībā". Savukārt, ja gadās naudīgi klienti, tad policijā ir tāda disciplīna un darbinieku pakļaušanās načaķstvai, ja jebkuru tādu lietu pavisam vienkārši var norakt bez lieka trokšņa un putekļiem. Priekšnieks vai prokurors var pateikt gan tiešā tekstā, gan ar mājieniem, ka šo lietu neviens nekur negrib redzēt un tad tā ir beigta lieta, kam lemts iegulties seifā un sagaidīt noilgumu. Policistiem prokurors skaitās "dieva" statusā. IeM savus kadrus nesargā. Ja prokurors sāks rakstīt iesniegumus priekšniecība to izmeklētāju ne tikai neaizstāvēs, bet izmetīs no darba vienā setā. Tāpēc korupcija tur var plaukt un zelt. KNABa aizdomās turētie ir tieši no bagātā un ietekmīgā gala. Tāpēc arī tādi skandāli un uzbrukumi.

Atbildēt

Vienā lietā pilnībā piekrītu autoram - ir jāatjauno vai jāievieš izmeklētāja amats ar attiecīgu statusu un pilnvarām.Taču kādas ir šī statusa un pilnvaru robežas un galvenais - kā nodrošināt šo "neatkarību"? Izmeklētājs vai prokurors jau nav advokāts, kas praktizē kad un kur grib, ņem tās lietas, kuras pie viņa nonāk pašas. Noteikti ir konkrēta struktūra, kurā tiek strādāts un ir priekšnieks, vadītājs, virsprokurors, kas konkrētu lietu arī iedod. Visticamāk arī var noņemt nost.Šajā gadījumā noteicošākais laikam būs tas, kurš ir zinošāks un godprātīgās - vai tas kas lietu izmeklē, vai tas kas stāv virs viņa. Kā saprotiet, varianti var būt dažādi.
Otra lieta ir rakstā pieminētā KNAB vadītāju greizsirdība uz Strīķi, ka viņa nesaka ko izmeklē padotie. Uzreiz gribu nodalīt divas lietas: ietekmēt izmeklēšanu un zināt ko dara padotie. Pēc likuma oligarhu lietu izmeklēja KNAB izmeklēšanas nodaļas izmeklētāji un viņu tiešais priekšnieks bija nodaļas priekšniece Šikore.Ne Strīķe ne kāds no KNAB priekšniekiem nebija izmeklētāju tiešais priekšnieks. Līdz ar to zināt vai nezināt ko dara izmeklētājs, kā Strīķei tā KNAB priekšniekam bija (nebija) pilnīgi vienādas tiesības. Cik var saprast no rezultāta, Strīķe par izmeklēšanu zināja, to ietekmēja, lai gan no zināma viedokļa viņai šādu tiesību nebija. Rezultāts tam visam ir redzams - čiks.
Vēl te varētu piebilst par to pašu autora minēto policiju.Arī tā izmeklē dažādas skaļas lietas. Taču tai nerodas KNABam līdzīgas problēmas.Ķuzis vienmēr zina ko dara padotie un var atbildēt uz jautājumiem. Domāju ka neviens pat nestādās priekšā, kā Ķuzis varētu kaut ko nezināt par kādām policijas izmeklētām lietām.Taču policijā atšķirībā no KNAB ir daudz garāka ķēde no izmeklētāja līdz Ķuzim:tiešais nodaļas priekšnieks, biroju un pārvalžu priekšnieki, galvenās kriminālpārvaldes priekšnieks. Un nekas, strādā. Tātad vaina KNAB bija personālijās. Ne vienā vien personālijā.

Atbildēt