Iesaki rakstu: 
Vēlos vērst uzmanību uz aktuālu problēmu veselības aprūpē un iespējamu interešu konfliktu saistībā ar audzēju audu diagnostikas izcilības centra laboratorijas izveidi.
2015. gadā LR Veselības ministrija sadarbībā ar koncernu Roche ir iecerējusi izveidot "Audzēju audu diagnostikas izcilības centra laboratoriju", iesaistot gan Latvijas valsts, gan ārzemju un vietējas privātas iestādes ar paredzamu Roche ieguldījumu ap 5 miljoniem eiro un Latvijas finansējumu (tai skaitā Latvijas valsts finansējumu ap 2 miljoniem eiro), iekļaujot laboratorijā valsts slimnīcu patoloģijas nodaļas (pilnībā reorganizējot šīs struktūras vai nošķirot no tam visu onkoloģijas pacientu materiālu -Rīgas Austrumu klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas centru, P. Stradiņa klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas institūtu, Liepājas Reģionālās slimnīcas Patoloģijas nodaļu, Daugavpils Reģionālās slimnīcas Patanatomijas nodaļu, Liepājas (Piejūras) slimnīcas patoloģijas nodaļu.
Saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem pasaulē, ES, kā arī Latvija ir augsta, un ļaundabīgie audzēji ir viens no biežākajiem nāves iemesliem visā pasaulē. Tādējādi neapšaubāmi ļaundabīga audzēju diagnostika ir būtisks pīlārs audzēju ārstēšanā un prognozē. Moderna audzēju terapija bieži vien ir tā saucama mērķterapija, kas ir vērsta uz to, lai nomāktu audzēja šūnu raksturīgāko molekulu. Mūsdienu audzēju diagnostika balstās gan uz standarta izmeklēšanu un krāsošanu, gan imūnhistoķīmiju un molekulārās bioloģijas metodēm (polimerāzes ķedes reakcija, fluorescences in situ hibridizācija). Līdz ar to patoloģijas dienestam Latvija ir jābūt spējīgam diagnosticēt audzēju, ka arī noteikt audzēja prognozi, farmakoloģiskos mērķus un ārstēšanas stratēģijas.
Iepriekš Veselības ministrijas un Ministru kabineta noteikumos ir izstrādati un īstenoti Latvijas slimnīcu attīstības un reorganizācijas plāni, veiktas reformas, ir ieguldīti lieli valsts budžeta līdzekļi valsts slimnīcās, tai skaitā Eiropas projektu līdzekļi, veiktas būtiskas reorganizācijas un ieguldīti lieli valsts līdzekļi un resursi slimnīcu attīstība, tai skaita patoloģijas dienesta attīstībā. Līdz ar to valsts jau ir ieguldījusi daudz finanšu resursu patoloģijas dienesta attīstībā, lai gan neapšaubāmi tehnoloģijas process attīstās strauji un ir pastāvīgi nepieciešams ieguldīt resursus, iegadāties modernas iekārtas un ieviest praksē jaunākās izmeklēšanas metodes.
Pašlaik notiekošais ap "Audzēju audu diagnostikas izcilības centra izveidi" ir noslēpumains un neskaidrs, nedz ārsti, it īpaši slimnīcu patoloģijas nodaļu vadītāji, nedz sabiedrība nav informēta par laboratorijas izveidi, un rodas vairāki jautājumi.
1) Viens no būtiskajiem jautājumiem ir valsts līdzekļu izmantošanas efektivitāte un ekonomiskā pamatojuma izvērtējums. Ir plānots izveidot jaunu audzēja audu izcilības laboratoriju, kas pamatā būs privātā iestāde, bet, apvienojot (vai būtiski samazinot darba apjomu) valsts iestādēs - Rīgas Austrumu klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas centrā, P. Stradiņa klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas institūtā, Liepājas Reģionālās slimnīcas Patoloģijas nodaļā, Daugavpils Reģionālās slimnīcas Patoloģiskās anatomijas nodaļā, Liepājas (Piejūras) slimnīcas patoloģijas nodaļā, ieguldot arī valsts līdzekļus jaunās laboratorijas izveidošanā.
2) Jau pašlaik Latvijā patoloģijas un audzēju diagnostikas nozarē darbojas gan privāti uzņēmumi, piemēram, SIA Akadēmiskā histoloģijas laboratorija, kas ir aprīkota ar modernu aprīkojumu un iekārtām, gan arī valsts slimnīcu patoloģijas nodaļas, kas regulāri veic audzēja audu diagnostiku. Lielākā valsts iestāde, kas veic audzēju audu diagnostiku, ir Rīgas Austrumu klīniskās Universitātes slimnīcas (RAKUS) Patoloģijas centrs. Turklāt ir jāatzīmē, ka gan privātā Akadēmiskā histoloģijas laboratorija, gan RAKUS Patoloģijas centrs ir akreditētas iestādes atbilstoši starptautiskajiem standartiem, kas veic audzēju diagnostiku, izmantojot modernās iekārtas un tehnoloģijas.
3) Interešu konflikts. Sabiedrība, vairāku patoloģijas nodaļu vadība un ārsti nav informēti par laboratorijas izveides iecerēm. Laboratorijā plānots iesaistīt aptuveni 30 patologu.
4) Nesaprotama situācija, kāpēc vadošo nozīmi un vadošos amatus (tai skaitā laboratorijas vadītāja un virsārsta amatu) tieši tiek plānots piedāvāt darbiniekiem no Stradiņa slimnīcas, nevis rīkot konkursu uz amatiem. Izbrīna fakts kāpēc tieši Stradiņu slimnīcas patoloģijas nodaļai ir iezīmēta vadoša nozīme laboratorijas darbībā, lai gan lielākā patoloģijas iestāde Latvijā kas nodarbojas ar onkoloģisko slimību diagnostiku, ir RAKUS Patoloģijas centrs, kā arī privātā SIA Akadēmiskā histoloģijas laboratorija.
5) Vēl jo vairāk - lielākā daļa no jaunās laboratorijas vadošā personāla līdztekus ir Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) mācībspēki. Laboratorijā nav neviena sertificēta patologa, kas pārstāvētu Latvijas Universitāti (LU), tādējādi tiek izslēgta lielākās valsts augstskolas dalība, lai gan par vienu no saviem mērķiem jaunā laboratorija ir definējusi arī zinātnisko un akadēmisko darbību.
Secinājumi
Ļaundabīgu audzēju diagnostikā un patoloģijas dienestam ir nepieciešama nepārtraukta attīstība un papildu līdzekļu piesaiste. Tomēr, ņemot vērā to, ka jau pašlaik Latvijas valsts lielākās slimnīcas - Rīgas Austrumu klīniskā Universitātes slimnīca un P. Stradiņa klīniskā Universitātes slimnīca, kā arī privātā Akadēmiskā histoloģijas laboratorija spēj nodrošināt augsti kvalificētu onkoloģisko slimību diagnostiku un ārstēšanu, tad pašreizējā darbības plānā jaunās pamatā privātas "Audzēju audu diagnostikas izcilības centra laboratorijas izveide", reorganizējot valsts slimnīcu patoloģijas nodaļas un iekļaujot tās pilnībā vai daļēji jaunā laboratorijā, nošķirot no jau esošām patoloģijas laboratorijām un nodaļām audzēju diagnostiku, neatbilst valsts labā pārvaldības principam, ekonomiskās efektivitātes principam, un nevar izslēgt interešu konfliktu.
Red. piez. Tā kā Gunta Belēviča vadītā Veselības ministrija jau tradicionāli izvairās atbildēt uz jebkuru nepatīkamāku Pietiek jautājumu, par rakstā minētajiem faktiem esam nosūtījuši ministram oficiālu informācijas pieprasījumu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
