Vai ar bezpilota autobusiem nesanāks kā ar elektroskrejriteņiem Rīgā?
Pietiek lasītājs18.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiek ziņots, ka augustā un septembrī pirmo reizi Latvijā divās pilsētās - Jelgavā un Aizkrauklē - divas nedēļas kursēs bezpilota autobuss. Zemgales Plānošanas reģions (ZRP) testē bezpilota autobusus kā daļu no projekta par pāreju uz videi draudzīgu transportu Baltijas jūras reģionā (Sohjoa Baltic). Šajā sakarā ir šādi jautājumi:
1. Vai mēs jau esam sākuši izstrādāt tiesisko regulējumu bāzi, kas regulētu pasažieru pārvadājumus, izmantojot bezpilota transportlīdzekļus uz koplietošanas ceļiem?
Ja izstrāde notiek, tad vai tā tiek veidota saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada 17. maijā izdotajiem standartiem (communication on connected and automated mobility)? Ja jā, tad kurām no šo standartu daļām? Es ceru ka Jelgavas un Aizkraukles domes neplāno izlaist uz ceļa vēl vienu transportlīdzekli, kas pilnībā neatbilst spēkā esošajai likumdošanai? Precedentu ar transportlīdzekļa juridisko apstiprināšanu, kurš pilnībā nebija iekļauts esošos normatīvos aktos, veica Rīgas dome, apstiprinot elektroskrejriteņu izmantošanu savās ielās. Par ko es personīgi un daudzi citi rīdzinieki izsakām milzīgu cilvēcisku pateicību Rīgas Domes Satiksmes departamentam! Ja kāds nezina, tad elektroskrejriteņus atstāj ietves vidū un ar tiem brauc ar neprātīgu ātrumu ne tikai tāpēc, ka lietotāji ir idioti, bet arī tāpēc, ka ar likumu tas nav aizliegts. Un es ceru, ka Jelgavas un Aizkraukles domes neplāno atkārtot šo pieredzi un radīt haosu ar bezpilota autobusiem savas pilsētas līdzīgi haosam ar elektroskrejriteņiem Rīgā.
2. Vai mums ir kompetenti cilvēkresursi un nepieciešamā IT infrastruktūra, lai nodrošinātu drošu pasažieru pārvietošanos un pārvadāšanu, izmantojot bezpilota transportlīdzekļus uz koplietošanas ceļiem? Ja šī infrastruktūra pastāv, tad kur ir iespējams iepazīties ar tās saturu, kā arī ar projektā iesaistīto speciālistu kompetences līmeni? Nesanāks ar šiem bezpilota autobusiem kā ar to policijas aprīkojuma iegādi, kuru šā gada sākumā pilnīgi sagrāva Valsts kontrole? Atcerieties, kad Valsts policija nopirka Ceļu policijai ultra dārgu aprīkojumu, lai pēc pusgada noskaidrotu, ka viņiem nav ne programmatūras, kas nepieciešama šī aprīkojuma pilntiesīgai izmantošanai, ne vajadzīgā skaita kompetentu darbinieku, kas spēj nodrošināt tā darbu? Un es ceru, ka Jelgavas un Aizkraukles domes neplāno vispirms iztērēt vairākus miljonus eiro projekta uzsākšanai un tikai pēc tam sāk skaidrot, tieši kurš no viņu darbiniekiem zina, kur šajā autobusā atrodas poga "ieslēgt"?
3. Kuras valsts uzraudzības iestādes un kā ievēros drošības standartu ievērošanu, darbojoties bezpilota transportlīdzekļiem, kas pārvadā pasažierus pa koplietošanas ceļiem? Ņemot vērā ar bezpilota transportlīdzekļu vadīšanu saistītos riskus, kas ir acīmredzami pat mazam bērnam, vai tiks izveidota ekspertu grupa un/vai uzraudzības padome, kura būs kvalificēta satiksmes drošības un bezpilota transportlīdzekļu ekspluatācijas drošības novērtēšanai? Vai nebūs tā, ka, ja ar cilvēkiem pilns bezpilota autobuss ziemā nokritīs no tilta upē, amatpersonas pēc tam sacīs, ka savā nāvē ir vainīgi paši pasažieri, jo viņi kritiena laikā nevēlējās izlēkt no autobusa loga ledainajā ūdenī? Un vai nesanāks tā, ka tās pašas amatpersonas anonīmos komentāros pēc tam atkal rakstīs ka “kantoris te galīgi bez vainas”?
4. Vai tiesībaizsardzības iestādes ir rūpīgi pārbaudījušas projekta darījuma partneru integritāti, kompetenci un likumību? Vai neizrādīsies, ka, ja Jelgavā bezpilota autobuss testu laikā Norvēģijas ražotāja dēļ nobrauks mazu meiteni, tad Latvijas valstij būs jācīnās tiesā ar kādu Norvēģijas uzņēmumu, kas iesaistīts virknē korupcijas skandālu pie sevis mājās? Mums jau ir diezgan liela pašmāju pieredze tiesvedībās, kas saistītas ar ārzemniekiem. Nu, atceraties visādas tur Škodas Vagonkas? Nu, vai visādus tur Daimlerus AGus? Vai ar to mums nepietiek? Tagad mēs vēlamies doties uz tiesas sēdēm pie viņiem ciemos?
Visi šie jautājumi nav saistīti ar to, ka man izslēdza internetu un es pats nevaru atrast atbildes. Šie jautājumi ir saistīti ar to, ka nevienā no rakstiem, kuros sabiedrība tiek aicināta iepazīties ar ziņām par bezpilota autobusu gaidāmo ieviešanu, nav ne vārda par to, kā tieši valsts rūpēsies par savu pilsoņu drošību, lietojot šos autobusus.
Šajos rakstos, protams, ir daudz lēta patosa un demagoģijas par to, cik gudrs un izcils ir šis projekts, taču ir pilnīgs informācijas vakuums par tām tēmām, ar kurām patiešām bija jāsāk.
Šis vakuums, pirmkārt, runā par to korespondentu un žurnālistu profesionālo līmeni, kuri sagatavoja materiālus publicēšanai plašsaziņas līdzekļos. Lasot šos absolūti identiskos spiedogus, kas uzrakstīti bez jebkāda intelekta un saprāta pazīmēm, rodas iespaids, ka tos ir uzrakstījis nevis cilvēks, bet tas pats bezpilota autobuss.
Otrkārt, šis vakuums runā par patiesajām prioritātēm un vērtībām, kuras atbildīgās personas pasludināja par galvenajām. Vai, precīzāk sakot, par tām prioritātēm un vērtībām, kuras atbildīgās personas nemaz nav pasludinājušas, - projekta drošība, likumība un lietderība.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
